Viena no galvenajām Rīgas pilsētas galvassāpēm, kas būtu jāsāk risināt, ir samilzusī transporta problēma; nepieciešami svaigāki dati, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā DB stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā. Viņa norāda, ka svarīgi būtu iegūt aktuālus datus, uz kuriem tad varētu arī veidot secību, kādā attīstīt tālāk ar transportu saistītos projektus. Tādējādi, iespējams, pamainītos arī prioritātes. Jāmin, ka šobrīd ir noslēgusies Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (RTP2030) publiskā apspriešana un marta beigās notiks sanāksme, kurā tiks runāts par saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju sniegtajiem atzinumiem.

RTP2030 redakcijā minēts, ka risinājumos, ievērojot plānošanas pēctecību, tiek saglabāts līdzšinējais transporta infrastruktūras pamats, proti, ielu struktūra ar pilsētas lokiem (centra loku veido Hanzas šķērsojums, Zirņu iela, Pērnavas iela, Salu tilts un Daugavgrīvas iela; pilsētas loku veido Ziemeļu transporta koridors, Dienvidu tilts, Austrumu un Rietumu maģistrāle) un radiāliem savienojumiem, kā arī tiek saglabāta ielu kategoriju hierarhija. Tostarp saglabāts arī ilgtermiņa transporta infrastruktūras objekts Piejūras maģistrāle. I. Sirmā gan min, ka šis projekts šobrīd nav pilsētas prioritāte. Kopumā līdz ar jauno RTP2030 transporta shēma lielos vilcienos pilsētā nemainīsies, jo tā ir noteikta Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Gadiem ilgušajā Ziemeļu koridora projektā šobrīd vērojama lielāka aktivitāte nekā pēdējos gadus, tā virzība iet kā pret kalnu; uzņēmumi norāda uz problēmām konkursos, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas dome drīzumā varētu lemt par 3,06 milj. eiro liela aizņēmuma ņemšanu detalizētai Ziemeļu transporta koridora 1. posma izpētei. Naudu, kas tikšot izmantota tehniskā projekta izstrādei, plānots aizņemties no Valsts kases vai cita aizdevēja uz termiņu līdz 15 gadiem, kas piedāvās izdevīgākus nosacījumus, turklāt daļu no tās – gandrīz 1,32 milj. eiro – vēl šogad.

Jāatgādina, ka no Eiropas Komisijas jau pērnā gada nogalē tika saņemts pozitīvs lēmums par finansējuma piešķiršanu pirmā posma jeb tā dēvētā Brīvības ielas dubliera tehniskā projekta izstrādei. Eiropas Komisijas TEN-T tīkla administrējošā aģentūra nodrošina līdzfinansējumu līdz 50% apmēram. Maksimāli pieejamais finansējums ir 1,53 milj. eiro.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Ziemeļu Investīciju banka (Nordic Investment Bank, NIB) piešķīrusi kredītu 21 miljona eiro apmērā Latvijas valsts uzņēmumam a/s Latvijas Dzelzceļš (LDz).

Kredīts ir piešķirts uz 15 gadiem. Tas finansēs LDz investīciju programmu, kas paredz līdz 2013. gadam palielināt dzelzceļa Austrumu – Rietumu koridora caurlaides spēju un pārvadājumu drošību. LDz apsaimniekotais Austrumu – Rietumu koridors ir Transeiropeiskā tīkla sastāvdaļa, kas savieno svarīgus transporta mezglus Krievijā un Baltkrievijā ar jūras ostām Latvijā.

Projekta ietvaros plānots izbūvēt otro sliežu ceļš posmā Skrīveri – Krustpils, kā arī nomainīt sliedes posmā Ventspils – Jelgava – Rēzekne un Rīga – Krustpils – Daugavpils. Kopējais atjaunojamo posmu garums ir 105 kilometri.

Tiekoties ar uzņēmējiem priekšvēlēšanu kampaņas laikā, PLL premjera amata kandidāts un esošais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers cenšas pārliecināt vēlētājus un uzņēmējus par Ziemeļu koridora projekta nepieciešamību un neslēpj, ka šī projekta attīstība būtu viena no viņa galvenajām prioritātēm premjera amatā.

A.Šlesers rīdzinieku un Rīgas viesu pārvietošanos pa galvaspilsētu jau tuvāko gadu laikā zīmē drūmās krāsās, norādot, ka jau pēc gada, lai nokļūtu uz darbu vai atgrieztos mājās, sastrēgumos būs jāpatērē stunda, bet nedaudz tālākā nākotnē – divas stundas. Sastrēgumi varot apdraudēt Rīgas ekonomisko attīstību, uzskata Rīgas vicemērs.

Tiekoties ar Rīgas uzņēmēju biedrības dalībniekiem, A.Šlesers uzsvēra, ka viņam ir nepieciešams uzņēmēju atbalsts, lai pārliecinātu par šāda projekta nepieciešamību, jo pašvaldība par ar ES fondu līdzfinansējumu nebūs spējīga tik apjomīgu projektu finansēt. Tādēļ tas jāattīsta kā publiskās partnerības projekts, kas savukārt ir pretrunā ar vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi abus Latvijas iesniegtos projektus finansēšanai no Eiropas komunikāciju tīklu (TEN-T) budžeta, informē Satiksmes ministrija.

Viens no apstiprinātajiem projektiem ir Rīgas pilsētas un Rīgas ostas integrēšana TEN-T tīklā: Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4.posma tehniskā projekta izstrāde. Projekta kopējās izmaksas ir 3,6 miljoni eiro, tai skaitā TEN-T budžeta finansējums - 1,8 miljoni eiro jeb 50% no izmaksām, kā arī Rīgas domes finansējums - 1,8 miljonu eiro apmērā. Projektu plānots pabeigt līdz 2015.gada beigām.

Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta mērķis ir atslogot no transporta radītās slodzes Rīgas centru, iekļaut Eiropas nozīmes autoceļu tīklā Rīgas ostu, un palielināt Latvijas piedāvātā Austrumu – Rietumu transporta koridora konkurētspēju, kopumā uzlabojot arī vides kvalitāti Rīgā. Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt paaugstinātas caurlaidības autoceļu, kas šķērsos Rīgu Rietumu – Austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Autoceļa plānotais garums ir 30 km.

Igaunijas teritorijā esošajā Peipusa ezera baseina daļā Mustvē pilsētā ceturtdien tiek atklāta pasažieru osta, kuras izbūvē ieguldīts 1,1 miljons eiro.

«Līdz 2015.gadam Mustvē būs gatavs viss, lai pēc robežlīguma noslēgšanas starp Igauniju un Krieviju šeit varētu izveidot robežšķērsošanas punktu. Mums ir labi strādājošs pierobežas koridors, bet tagad ir gatava arī jaunā, mūsdienīgā pasažieru osta, kur varētu atrasties muita,» aģentūrai BNS stāstīja Mustvē mērs Makss Kaurs.

Pasažieru ostas celtniecība pilsētā sākās 2013.gadā, kad tika uzbūvēta ostas ēka, restaurēts Ziemeļu mols un uzbūvēta jauna laivu osta.

Nedaudz vairāk kā miljons eiro šim projektam tika atvēlēts no Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas. Savukārt nepieciešamos līdzfinansējuma līdzekļus pilsēta ņēma kredītā.

Latvija finansējuma saņemšanai no tā dēvētā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera investīciju plāna jeb Investīciju plāna Eiropai (An Investment Plan for Europe), kura mērķis ir stimulēt investīcijas izaugsmei un darba vietu radīšanai Eiropas Savienībā (ES), pieteikusi projektus vairāk nekā 10 miljardu eiro vērtībā, informē Finanšu ministrija (FM).

«Latvija kopumā darba grupai ir iesniegusi 58 projektus par summu vairāk kā 10 miljardu eiro apmērā. Daudzi no šiem projektiem ir ļoti būtiski mūsu ekonomikas attīstībai, tādēļ ir īpaši svarīgi nozaru ministrijām savstarpēji sadarboties, lai nodrošinātu papildu investīcijas mūsu valsts tautsaimniecībā,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Starp iesniegtajiem projektiem ir Latvijas lielāko universitāšu un institūtu pētniecības projekti, arī kopēji Baltijas pētniecības projekti, piemēram, biofarmācijas klastera BioPharmAlliance projekts. Attīstības finanšu institūcija ir pieteikusi projektus mazo un vidējo uzņēmumu, inovāciju un energoefektivitātes projektu tālākai finansēšanai. Transporta nozarē starp projektiem ir Ziemeļu transporta koridors Rīgā un Rail Baltica.

Latvijas transporta sektors būs iesaistīts Eiropas un Āzijas savienošanā

To intervijā DB norāda Krievija transporta ministrs Maksims Sokolovs, kurš piedalījās 3. ASEM (Āzijas un Eiropas) transporta ministru sanāksmē «Multimodālu transporta savienojumu attīstība Eirāzijā – status quo un ieskats nākotnē» Rīgā.

Kādi ir galvenie punkti, problēmas un to risinājumi loģistikas ķēdē starp Eiropu un Āziju, par ko jūs vēlaties runāt transporta ministru sanāksmē?

Vispirms jāsaka, ka loģistikas ķēžu vai transporta koridoru jomā starp Eiropu un Āziju vērojams liels uzlabojums. Pēdējo gadu statistika rāda, ka gan pasažieru, gan kravu plūsma šajos koridoros būtiski palielinās gadu no gada. Protams, katra valsts spēlē īpašu lomu šajā telpā, taču Krievijai, kas ģeogrāfiski ir gan Eiropas, gan Āzijas daļa, ir īpaša, varētu teikt atslēgas loma. Uz šo forumu atbraucām ne tikai tāpēc, lai izceltu savas transporta sistēmas nozīmīgumu vai ekskluzivitāti, bet arī lai pastāstītu par tiem projektiem, kas padarīs šos koridorus plašākus, drošākus un komfortablākus pasažieru un kravu pārvadāšanai. Vispirms jau tas, protams, ir tradicionālais dzelzceļa koridors, proti, Transsibīrijas un Baikāla–Amūras maģistrāle, par kuras (caurlaidības) palielināšanu teju pusotru reizi lēmums pieņemts pērn, un šis projekts jau tiek realizēts. Runa ir arī par autoceļu koridora Rietumķīna–Eiropa attīstību. Un, protams, jāpiemin arī viens no jaunajiem un perspektīvajiem ceļiem ziemeļos caur Arktikas plašumiem, proti, Ziemeļu jūras ceļš. Kopumā šāds dialogs ASEM transporta ministru līmenī palīdzēs ne tikai uzlabot savstarpējo sapratni ministriju, valstu un to transporta sistēmu starpā, bet galvenokārt paātrinās preču kustību, paaugstinās pasažieru komfortu un būs noderīgs arī mūsu valstu ekonomikām.

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā ir pieaugusi Latvijas kravu pārvadātāju interese par jauniem autopārvadājumu tirgiem un šā gada sākumā spēkā stājās Latvijas un Irānas valdības nolīgums par pasažieru un kravu starptautiskajiem autopārvadājumiem, 2016.gada 1. un 2.februārī Rīgā norisinājās pirmā Latvijas un Irānas kopējā komisijas sēde. Tās laikā tika panākta vienošanās par 300 universālo atļauju apmaiņu, kā arī Irānas delegācija iepazīstināja ar pārvadājumu organizācijas nosacījumiem savā valstī, informē VAS Autotransporta direkcija.

Kopējās komisijas sēdē tika panākta vienošanās par 300 universālo atļauju apmaiņu autopārvadājumu veikšanai, paverot iespēju pārvadātājiem veikt divpusējos, tranzīta pārvadājumus un pārvadājumus uz un no trešajām valstīm. Tikšanās laikā Ināras delegācija iepazīstināja kārtību, norēķinoties par degvielu, ārvalstu pārvadātājiem, Irānas ceļu maksām, kā arī dažādiem autopārvadājumu kontroles un organizācijas jautājumiem.

Irānas delegācija izrādījusi interesi par sadarbības iespējām ne tikai autotransporta jomā, bet arī par kravu transportēšanu, izmantojot jūras pārvadājumus. Tāpat Latvija tika aicināta pievienoties Starptautiskajam Ziemeļu un Dienvidu transporta koridoram (NSTC), kas paredzēts kravu transportēšanai, izmantojot autotransportu, dzelzceļa satiksmi un jūras pārvadājumus. Transporta koridors savieno Indijas okeānu, Persijas līci, Irānu, Kaspijas jūru, Krieviju un Ziemeļeiropu.

Rīgas plānošanas reģions izstrādās priekšlikumus pārvadājumu laika saīsināšanai ar citiem starptautiskiem transporta mezgliem Zviedrijā, Somijā un Igaunijā.

Rīgas plānošanas reģions uzsācis dalību starptautiskā projektā «Baltijas transporta loks» (Baltic Loop) ar mērķi samazināt laiku ceļošanai un pārvadājumiem starp Rīgu un citiem nozīmīgiem starptautiskiem transporta mezgliem Zviedrijā, Somijā, Igaunijā un Krievijā (Sanktpēterburga).

Projektā Rīgas plānošanas reģiona loma būs saistīta ar starptautisko transporta mezglu sasniedzamības uzlabošanu, sakārtojot transporta sistēmu un mazinot sastrēgumvietas starptautiskajā mērogā. Ceļošanas un kravu pārvadājumu laika samazināšana vienlaikus ļaus sekmēt vides mērķu sasniegšanu – ļaus samazināt CO2 emisijas trīs Centrālbaltijas reģiona koridoros, tos padarot pievilcīgus jaunu uzņēmumu piesaistei un inovāciju attīstībai.

Topošajam Salaspils Intermodālajam loģistikas centram (SILC), kuram Rail Baltica projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, izsniegtas visas būvatļaujas un Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā saskaņots būvprojekts minimālajā sastāvā.

”Lai Rail Baltica projekta infrastruktūra izpildītu TEN-T pamattīkla funkcionālās prasības, papildus starptautiskajai un reģionālajai pasažieru satiksmei plānota moderna kravu apstrādes infrastruktūra, nodrošinot ērtu kravu pārkraušanu starp dažādiem transporta veidiem. Tādējādi Rail Baltica ekonomiskais koridors veidotu tūlītējus ieņēmumus un sniegtu ieguldījumu tautsaimniecībā. Tāpat svarīgs aspekts, ka pašreizējie ģeopolitiskie apstākļi liek nodrošināt Latvijas un Baltijas savienojamību ar Rietumeiropu, drošu un ātru kravu plūsmu ziemeļu-dienvidu virzienā,” skaidro Rail Baltica ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Ukrainas kravu pārvadājumiem pie noteiktiem faktoriem ir potenciāls, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka Ukrainai ir nepieciešami gan importa, gan eksporta transporta koridori.

"Kas attiecas uz ziemeļu virzienu, kas ir Polija, Lietuva, Latvija un nedaudz arī Igaunija, tad šis koridors ir ar zemu caurlaides spēju, jo pārvadājumi ir jāveic pa trīs dažādām dzelzceļa infrastruktūrām, kurās atšķiras sliežu ceļu platumi, - Ukrainas, Polijas un Baltijas valstu," norādīja Pļavnieks.

Tāpat viņš skaidro, ka pašlaik šī transporta koridora caur Poliju veiktspēja ir aptuveni divi vilcienu pāri diennaktī, kas var šķērsot Lietuvas-Polijas robežu, papildinot, ka racionāli šo nelielo kapacitāti ir izmantot augstas vērtības preču importam, kas ir nepieciešams Ukrainas apgādei, bet tie ir maza apjoma pārvadājumi.

Valdība 11.jūnijā izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta īstenošanu un tam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu".

Projekta īstenošanai izmantos publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli un pirmajā kārtā tiks būvēts Bauskas apvedceļš.

“Par Bauskas apvedceļu ir runāts ilgi un daudz un beidzot ir atrasts veids, kā to īstenot. Līdzīgi kā ar Ķekavas apvedceļu, PPP modelis ļaus uzbūvēt Bauskas apvedceļu par vairākiem gadiem ātrāk, vienlaikus neuzliekot lielu slogu valsts budžetam. Autobraucēji novērtēs iespēju pavadīt mazāk laika uz ceļa, kas ir arī drošāks un modernāks,” akcentē satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Bauskas apvedceļa, ko plāno izbūvēt līdz 2030. gadam, kopgarums ir 14,2 km un tā izmaksas, ieskaitot kapitālieguldījumus un uzturēšanas izdevumus 20 gadu periodam, ir intervālā no 263,3 līdz 290,7 milj. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Projektu īstenos VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, kam jau ir pieredze Ķekavas apvedceļa PPP projekta izstrādē un ieviešanā. Plānots, ka PPP līgums par Bauskas apvedceļa izbūvi varētu tikt noslēgts 2027. gada otrajā pusē.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sācis gatavoties dalībai starptautiskajā nekustamā īpašuma izstādē forumā MIPIM un aicina attīstītājus un uzņēmējus sadarboties.

Rīgas domes Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome nule atbalstījusi Rīgas domes dalību šajā pasākumā. Iepriekšējā pieredze rādot, ka pašvaldības un privātā sektora sadarbība nodrošina potenciālajiem investoriem pilnvērtīgu informāciju par Rīgu un iespējām veikt ieguldījumus pilsētā. Tādējādi ir iespējams samazināt publiskā sektora izdevumus, bet uzņēmējiem nodrošina iespēju izmantot pievienoto vērtību, ko sniedz pilsētas vārds.

MIPIM ir viens no lielākiem un nozīmīgākiem nekustamo īpašumu industrijas pasākumiem pasaulē.

2010. gadā Rīgas stendā iegriezušies vairāk nekā 650 apmeklētāju, interesi par investīcijām Rīgā izrādīja 150 investori un citi sadarbības partneri, notika vairāk nekā 50 tikšanās konkrētu investīciju projektu izpētei, informē Attīstības departaments.

Latvijai, lai veiksmīgāk pārvarētu krīzi, bija nepieciešama lata devalvācija. Tagad tas ir nokavēts, taču, iespējams, lata devalvācija būtu jāveic līdz eiro ieviešanai, bijušais premjers un uzņēmējs Māris Gailis pauž intervijā Lietišķajai Dienai.

Viņš arī norāda, ka ekspremjera Ivara Godmaņa lēmums paaugstināt nodokļus krīzes kulminācijā esot bijis paviršs lēmums: «Bet domāju, ka viņu piespieda to pieņemt. Lielākais kaitējums, paceļot nodokļus, tika nodarīts cilvēku dodaprātam».

Viņaprāt, Latvija ar būtisku budžeta konsolidāciju tikai kaitē ekonomikai. «Ar baigi kraso, nesaudzīgo līdzekļu apcirpšanu mēs nodarām sev lielu ļaunumu. Tā ir parastā ābece, ka nauda no ekonomikas jāizņem un jāpietaupa ir tad, kad ir labi laiki. Bada laikos valstij ir kaut vai uz budžeta deficīta rēķina, bet tomēr jāfinansē dažādas lietas. Vienīgais labais piemērs, ko šajā jomā varu minēt, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas būve, bet vajadzēja būvēt vēl kaut ko, piemēram, Ziemeļu tiltu. Tas dotu naudu apgrozījumam, mēs sildītu ekonomiku un tādējādi palīdzētu uzņēmējiem kaut vai pieturēt savus strādniekus. Ja valsts to nedara, ja bankas neveic kreditēšanu, ja tie, kam ir nauda, to nelaiž lietā, viss apstājas un kvalificēti cilvēki aizbrauc uz citām valstīm, kas ir milzīgs zaudējums. Īpaši jau ņemot vērā, ka liela daļa no viņiem var šeit neatgriezties. Es tagad runāju par aktīvākajiem cilvēkiem, kas negaužas, neguļ un neslīcina bēdas alkohola glāzītē, bet grib strādāt un apgādāt savu ģimeni,» teica uzņēmējs.

Spilves lidlaukam gadu nav bijis Rīgas domes apstiprinātas pakalpojumu maksas, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Par lidlauka pakalpojumiem līdz šim visi maksājuši brīvprātīgi, bet pašlaik Finanšu un administrācijas lietu komiteja apstiprināja tā maksas pakalpojumu cenrādi.

Civilās aviācijas lidlauks Spilve ir Rīgas pilsētas īpašums, kas nodots SIA Rīgas nami pārvaldīšanā, kā arī bezatlīdzības lietošanā nodibinājumam Lidlauks Spilve. Nodibinājums izveidots tāpēc, ka potenciāli Ziemeļu transporta koridors, šķērsos arī daļu lidlauka, un neviens investors nav vēlējies uzņemties lidlauka apsaimniekošanu. Pašvaldība uzņēmējiem nevar garantēt ilgstoši stabilu darbību šajā teritorijā. Pēc koridora izbūves palikšot plaša teritorija, kurā tiks attīstīti aviācijas pakalpojumi. Pašlaik tajā drīkstot celt tikai pagaidu būves.

Nacionālā apvienība (NA) tuvākajā koalīcijas Sadarbības padomē lūgs Satiksmes ministrijas skaidrojumu par Rail Baltica (RB) projekta novilcināšanu.

Saeima pēc Vienotības deputātu priekšlikuma uz mēnesi atlikusi likumprojekta par Baltijas valstu nolīguma par sadarbību dzelzceļa transporta jomā apstiprināšanu 1. lasījumā. Cita starpā nolīgums nosaka Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līnijas projekta ieviešanu un attīstību.

NA šodien parlamentā vienīgā balsoja pret dzelzceļa nolīguma izskatīšanas atlikšanu. Apvienība uzskata, ka RB projekta novilcināšana var būt izdevīga tikai Krievijai un tās interešu lobētājiem. Turklāt, ja iepriekš RB projekta attīstību centušies bremzēt tikai Saskaņas centrs, ZZS un LPP/LC, tad šobrīd neskaidrību radot arī ZRP un Vienotības nostāja, radot bažas par vispārēju Latvijas ģeopolitiskā kursa maiņu Austrumu virzienā

Junkera plāns viens pats bez Eiropas iekšējā tirgus izmaiņām rezultātu nedos

Vecās dalībvalstis ir pārāk pieradušas pie Eiropas Savienības (ES) subsīdijām, tāpēc Latvija arī pēc 2020. gada var rēķināties ar lielāku vai mazāku kohēzijas naudu, tomēr finansējuma kopējā pieeja mainās, DB saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera 315 mljrd. eiro lielajai investīciju pakotnei paredzēts dot uzrāvienu ekonomikām, bet kā šī solītā nauda kļūs reāla?

Tas ir EK piedāvāts investīciju veicināšanas projekts, kā piesaistīt lielu naudu ar samērā nelieliem pašu ieguldījumiem. Atšķirība no līdzšinējās Eiropas naudas ir tajā, ka tā nebūs dāvināta nauda, grants vai kohēzijas finanses, bet gan līdzfinansējums privātās un publiskās partnerības (PPP) projektiem. Ieguldītā nauda caur vērtspapīriem, ko izplatīs Eiropas Investīciju banka (EIB), pārvērtīsies reāli nepieciešamajos 315 mljrd. Līdzīga sistēma ar vērtspapīriem ir praktiski visās finanšu institūcijās: reālā nauda ir viens apjoms, un caur garantiju mehānismu tiek veidots jau lielāks naudas apjoms. Latvijas Garantiju aģentūrā notiek tas pats – reālās naudas ir mazāk, nekā par to var izsniegt garantijas. EIB ir augstākais – AAA – kredītreitings, tāpēc caur to pavairot šos līdzekļus var daudz sekmīgāk.