Viena no galvenajām Rīgas pilsētas galvassāpēm, kas būtu jāsāk risināt, ir samilzusī transporta problēma; nepieciešami svaigāki dati, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Tā DB stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā. Viņa norāda, ka svarīgi būtu iegūt aktuālus datus, uz kuriem tad varētu arī veidot secību, kādā attīstīt tālāk ar transportu saistītos projektus. Tādējādi, iespējams, pamainītos arī prioritātes. Jāmin, ka šobrīd ir noslēgusies Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (RTP2030) publiskā apspriešana un marta beigās notiks sanāksme, kurā tiks runāts par saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju sniegtajiem atzinumiem.
RTP2030 redakcijā minēts, ka risinājumos, ievērojot plānošanas pēctecību, tiek saglabāts līdzšinējais transporta infrastruktūras pamats, proti, ielu struktūra ar pilsētas lokiem (centra loku veido Hanzas šķērsojums, Zirņu iela, Pērnavas iela, Salu tilts un Daugavgrīvas iela; pilsētas loku veido Ziemeļu transporta koridors, Dienvidu tilts, Austrumu un Rietumu maģistrāle) un radiāliem savienojumiem, kā arī tiek saglabāta ielu kategoriju hierarhija. Tostarp saglabāts arī ilgtermiņa transporta infrastruktūras objekts Piejūras maģistrāle. I. Sirmā gan min, ka šis projekts šobrīd nav pilsētas prioritāte. Kopumā līdz ar jauno RTP2030 transporta shēma lielos vilcienos pilsētā nemainīsies, jo tā ir noteikta Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.
«Problēmu vietas esam apzinājuši, un risinājumi jau ir iestrādāti esošajā teritorijas plānojumā, bet, lai tos īstenotu, tas ir vairāku gadu, iespējams, gadu desmitu jautājums, jo tās ir ļoti lielas investīcijas un izmaksas. Teritorijas plānojuma līmenī mēs esam izdarījuši maksimālo, ko varam, atbilstoši savai kompetencei. Nākamais – ir jāsper soļi un jāizstrādā rīcības plāns, kā ieviest šos risinājumus. Varu minēt, ka viena no galvenajām prioritātēm ir Rīgā samilzusī transporta problēma, un tā ir steidzami jāsāk risināt,» norāda I. Sirmā. Viņa arī uzsver, ka svarīgi ir saprast, – teritorijas plānojums nenosaka transporta būvju izbūves secību. Pilsēta var normāli funkcionēt tikai tad, ja darbojas jau minētie divi lielie transporta loki, tādējādi mazinot tranzīta satiksmi caur Rīgas pilsētas centru. «Osta atrodas tur, kur tā atrodas, un līdz tai kravas transporta kustība ir jānodrošina. Lai kravas transports pārvietotos no viena krasta uz otru un tam nebūtu jāšķērso Rīgas vēsturiskais centrs, transporta lokiem ir jābūt pilnībā izbūvētiem. Principā citas alternatīvas nav. Lai mazinātu satiksmi 11. novembra krastmalā vai Skanstes un Pērnavas ielās, ir nepieciešams vai nu Ziemeļu, vai Hanzas šķērsojums,» skaidro I. Sirmā.
Par Ziemeļu transporta koridora būvniecību Rīgā sāka spriest jau 90. gadu beigās, bet projekta sagatavošana tika sākta 2005. gadā. Ziemeļu transporta koridors ir lielākais transporta infrastruktūras projekts Rīgā pēdējās desmitgadēs. Tā mērķis ir atslogot no transporta radītās slodzes Rīgas centru, uzlabot vides stāvokli pilsētas centrā un pilsētvides kvalitāti kopumā. Ja projekts tiks īstenots, tad taps ātrsatiksmes autoceļš, kas šķērsos Rīgu rietumu – austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Plānotais ceļa garums ir 30 kilometri. Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgsies Rīgas apvedceļam pie Babītes un nodrošinās savienojumu ar Rīgas–Jūrmalas–Ventspils autoceļu, bet austrumos – pie Vidzemes šosejas Berģos. Ir izstrādāts pirmā posma būvprojekts, bet, kad varētu sākties būvdarbi, nav prognozējams. Tāpat ir izstrādāti skiču projekti pārējiem projekta posmiem. Kopējie nepieciešamie līdzekļi projekta realizācijai tiek lēsti vairāk nekā miljarda eiro apmērā. Aprēķini liecina, ka, neizbūvējot Rīgas Ziemeļu transporta koridoru, 2031. gadā rīta sastrēgumstundas laikā uz Rīgas centra tiltiem būšot par 34% augstāka satiksmes intensitāte, bet braukšanas ātrums visā Rīgā vidēji samazināsies par 12%. Ziemeļu transporta koridors pagaidām ir definēts kā projekts, ko, iespējams, varēs realizēt tikai pēc 2020. gadā.
Šobrīd spēkā esošais teritorijas plānojums neizvirza prasības par transporta plūsmu modelēšanu vai objekta ietekmes analīzi uz apkārt esošo transporta infrastruktūru. RTP2030 jaunajā redakcijā Pilsētas attīstības departaments ir iekļāvis noteiktus robežlielumus. Piemēram, pie noteikta transportlīdzekļu stāvvietu skaita būs jāveic transporta plūsmu izpēte, lai secinātu, kādi uzlabojumi ir nepieciešami infrastruktūrā, lai jaunais objekts varētu veiksmīgi darboties un nedotu papildu slodzi uz esošo infrastruktūru.
«Jāsaka gan, ka vēl ir daudz, ko darīt, tieši saistībā ar transporta plūsmu modelēšanu, jo transporta simulācijas modelis, kas šobrīd ir mūsu rīcībā, nav pietiekami aktuāls. Plānojam tā aktualizāciju, ievadot reālos iedzīvotāju pārvietošanās maršrutus, lai rezultāts atbilstu esošajai situācijai. Svarīgi, lai katra lokālā projekta ietvaros veikto izpēti varētu ievadīt datu bāzē un tā pamazām uzkrātos informācija par satiksmes plūsmām. Tas palīdzētu pieņemt pamatotus lēmumus par transporta būvju izbūves secību pilsētā. Piemēram, vai svarīgāks ir Hanzas šķērsojums vai prioritāte ir Ziemeļu šķērojums, vai tomēr mazāka mēroga objekti. Kamēr pilsētai nav pašai sava transporta plūsmu modeļa, kas dod ticamus rezultātus, visas diskusijas par projektiem ir balstītas uz sajūtām,» norāda I. Sirmā.
Visu rakstu Mugurkauls tiek saglabāts lasiet pirmdienas, 26.marta laikrakstā Dienas Bizness!
#1/5
#2/5
#3/5
#4/5
