Gadiem ilgušajā Ziemeļu koridora projektā šobrīd vērojama lielāka aktivitāte nekā pēdējos gadus, tā virzība iet kā pret kalnu; uzņēmumi norāda uz problēmām konkursos, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Rīgas dome drīzumā varētu lemt par 3,06 milj. eiro liela aizņēmuma ņemšanu detalizētai Ziemeļu transporta koridora 1. posma izpētei. Naudu, kas tikšot izmantota tehniskā projekta izstrādei, plānots aizņemties no Valsts kases vai cita aizdevēja uz termiņu līdz 15 gadiem, kas piedāvās izdevīgākus nosacījumus, turklāt daļu no tās – gandrīz 1,32 milj. eiro – vēl šogad.
Jāatgādina, ka no Eiropas Komisijas jau pērnā gada nogalē tika saņemts pozitīvs lēmums par finansējuma piešķiršanu pirmā posma jeb tā dēvētā Brīvības ielas dubliera tehniskā projekta izstrādei. Eiropas Komisijas TEN-T tīkla administrējošā aģentūra nodrošina līdzfinansējumu līdz 50% apmēram. Maksimāli pieejamais finansējums ir 1,53 milj. eiro.
Pirmais posms sākas no valsts autoceļa A2 Rīga–Sigulda pie Berģiem Garkalnes novadā un turpinās līdz Gustava Zemgala gatvei jeb Austrumu maģistrālei. 9,1 km garais posms nosacīti tiek dalīts divās daļās – starp Gustava Zemgala un Jaunciema gatvi un pārbūvējamais Jaunciema gatves posms līdz autoceļam A2 pie Berģiem. Iepriekš plānots, ka projektēšana tiks pabeigta līdz nākamā gada nogalei, taču, ņemot vērā ieilgušo konkursu projektētāja izvēlei, nevar izslēgt, ka darbi tiks pabeigti vēlāk. Savukārt šī posma būvniecība, pēc esošā projekta īstenošanas laika grafika, varētu sākties 2016. gada 3. ceturksnī, DB uzzināja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Būvniecības izmaksas, ņemot vērā skiču projektu, lēstas ap 150 milj. eiro lielas.
Konkurss pirmā posma tehniskā projekta izstrādātāja izvēlei ilgst jau astoņus mēnešus – to paildzinājuši gan pasūtītāja veikti grozījumi nolikumā, gan uzņēmēju sūdzības. Septembra vidū par uzvarētāju atzīta a/s Ceļuprojekts, kas darbus sola veikt par 2,45 milj. eiro. Konkursa rezultāti gan ir apstrīdēti, sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniegušas divas kompānijas – SIA Witteveen+Bos Latvia un Personu apvienība Kelprojektas, Tyrens un L4. Apvienībā ietilpstošā SIA Firma L4 iesniegusi sūdzību arī konkursā par trešā un ceturtā posma būvniecības ieceres tehniskā projekta izstrādi. Kompānijas kvalitātes vadītāja Zaiga Melbikse–Nordena norāda – Ziemeļu transporta koridors ir pēdējo gadu vērienīgākais transporta infrastruktūras projekts Rīgā, un inženieru un konsultantu uzņēmums ar 20 gadu pieredzi ir ieinteresēts veiksmīgā tā īstenošanā, tādēļ arī piedalās konkursos.
«Mūsu piedāvājums noraidīts absolūti formālu iemeslu dēļ un nav skatīts pēc būtības. Jāpiebilst, ka konkursā, kurā piedalījās pavisam trīs pretendenti, noraidīti abi finansiāli izdevīgākie piedāvājumi, tostarp Firmas L4 piedāvājums ar viszemāko cenu. Uzskatām, ka mūsu pienākums ir reaģēt, un esam iesnieguši sūdzību IUB ar mērķi panākt, ka mūsu kvalifikācija tiek atzīta par atbilstošu prasībām un tiek vērtēts arī mūsu sagatavotais tehniskais piedāvājums.
Savukārt konkursā par 3. un 4. posma būvniecības ieceres būvprojekta izstrādi sūdzību IUB iesniedzām par konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām projekta izstrādes termiņam, jo uzskatām, ka šāda vērienīga apjoma būvprojekta izstrādei ir paredzēts nesamērīgi īss izstrādes termiņš, proti, ne vairāk kā 14 mēneši, tajā pašā laikā 1. posma būvprojekta izstrādei, kas ir līdzvērtīga apjoma projekts, ir paredzēti 20 mēneši. Mūsuprāt, kvalitatīva, pārdomāta un normatīviem atbilstoša būvprojekta izstrāde norādītajā termiņā nav iespējama, jo neatkarīgi no piesaistīto speciālistu skaita un kvalifikācijas jāveic vēl virkne normatīvos noteiktu darbību, tādu kā ceļu drošības auditi, saskaņošana, ekspertīze, kuru termiņš nav atkarīgs no būvprojekta izstrādātāja,» tā kompānijas pārstāve.
Šobrīd abas sūdzības tiek izskatītas IUB un tuvākajā laikā gaidāma lēmumu pieņemšana.
Visu rakstu Bedrainais ceļš uz Ziemeļu koridoru lasiet ceturtdienas, 16. oktobra, laikrakstā Dienas Bizness (14.-15. lpp.)!
