Lai gan Latvijas Bankas (LB) Kredītu reģistra tā dēvētajā melnajā sarakstā parādniekus iekļauj tad, kad maksājums kavēts vairāk nekā 60 dienas un parāda summa sasniegusi simt latus un vairāk, izrādās, ka sliktu kredītvēsturi var iegūt arī tad, ja parāds ir pieci lati, sestdien vēsta laikraksts Latvijas Avīze.
Šādu nepatīkamu situāciju esot piedzīvojusi Dukātu ģimene, kura Nordea bankā vēlējusies saņemt patēriņa kredītu. «Mana sieva, kura ir ļoti precīza naudas lietās un visus aizņēmumus laikus līdz pēdējam santīmam samaksā, bija šokēta. Nordea bankā sacījuši – kredītu nevarat saņemt, jo esat LB melnajā sarakstā, » laikrakstam stāstījis Ingars Dukāts. Tā kā ģimene rūpīgi uzglabājot visus maksājumus apliecinošos dokumentus, sākuši meklēt, kur kāds nenomaksāts parāds varētu būt. Aizdomas radušās par laiku pirms pieciem gadiem, kad ar Inserviss Group aizdevumu iegādāts kāds sadzīves priekšmets.
I. Dukāts stāstījis: «Šajā firmā mums pateica, jā, jūsu parāds par trim gadiem – 2005., 2006. un 2007. gadu – ir kopumā pieci lati. Kā tad tā? Mūs neviens par to nav informējis, neesam saņēmuši nekādus brīdinājumus?! Noskaidrojām, ka tāda parāda nemaz nav. Tā bija grāmatvedības datu kļūda, kas gan netraucēja mūs iekļaut Latvijas Bankas melnajā sarakstā, mums to pat nepasakot. »
Kā vēsta laikraksts, šajā situācijā risinājums, par laimi, rasts ātri, jo Inserviss Group kļūdu izlabojusi un ieraksts Kredītu reģistrā par Dukātu ģimenes parādu izdzēsts pēc divām dienām.
«Uzklausot visas it kā par kontroli un ziņu precīzumu atbildīgās puses, skaidrs kļūst, ka neviens no tām ierakstus reģistrā nekontrolē. Virtuāla kļūda parādnieku kārtā var iecelt pat godīgus maksātājus. Jo Kredītu reģistra uzturētājs Latvijas Banka ziņas tikai uzkrāj, bet to patiesums esot jāpārbauda FKTK, savukārt FKTK neko nepārbauda, jo esot tikai šīs sistēmas lietotājs, » secinājusi Latvijas Avīze.