Jau trešo gadu pēc kārtas Latvijas valodas tehnoloģiju uzņēmums «Tilde» guvis uzvaru mašīntulkošanas «olimpiskajās spēlēs» WMT 2019, kas pagājušajā nedēļā noslēdzās Florencē, Itālijā.

Šogad «Tilde» sacensībās piedalījās ar savu jaunāko mašīntulku lietuviešu valodai, kuru eksperti atzina par kvalitatīvāku nekā «Google», «Microsoft» un citu tehnoloģiju milžu tiešsaistes sistēmas.

«Uzvara WMT sacensībās parāda, ka Latvijā var tik radītas pasaules mēroga mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Tildes uzvaru nodrošina gan ilgstoši ieguldījumi pētniecībā – mūsu uzņēmumā strādā nu jau 9 zinātņu doktori, - gan cieša sadarbība ar Latvijas un Eiropas universitātēm un zinātniskajiem centriem. Jaunās mašīntulkošanas tehnoloģijas var pielāgot dažādu uzņēmumu vajadzībām, tādējādi veicinot Baltijas valstu konkurētspēju Eiropā un pasaulē,» stāsta «Tilde» valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Mašīntulkošana ir viena no apspriestākajām tēmām tulkošanas nozarē jau vairākus gadus. Lasot jaunākās nozares ziņas, teju nav iespējams nepamanīt kādu stāstu par šīs tehnoloģijas sasniegumiem vai to, kā mašīntulkošana mainīs nozari. Bet kas īsti ir mašīntulkošana?

Mašīntulkošana - mūsdienīgs palīgs

Mašīntulkošana balstās uz programmatūru, nevis personu, kas veic teksta tulkojumu no vienas valodas citā. Lai gan mašīntulks ir lielisks palīgs, lai tulkotu vārdu pa vārdam, tulkojot teikumus un rindkopas, tulkotajā tekstā var ieviesties neprecizitātes. Tādēļ mašīntulka veiktam tulkojumam visbiežāk tiek veikta teksta pēcrediģēšana, ko dara cilvēks - tulks.

Lai arī tulka - cilvēka veikts tulkojums ir kvalitatīvāks, mašīntulkošanas pieaugums pēdējos gados liecina, ka šāda veida tulkojumiem ir atrasts atbilstošs pielietojums. Saskaņā ar Common Sense Advisory datiem, 12,7 procentus no visiem valodu tehnoloģiju ieņēmumiem 2017. gadā veidoja mašīntulkošana, atpaliekot tikai no tulkošanas pārvaldības sistēmām un mutiskās tulkošanas pārvaldības sistēmām.

Pērn pieaudzis Tilde grupas apgrozījums un kompānija atgriezusies pie peļņas. Uzņēmuma vadība pozitīvos finanšu rādītājus skaidro ar veiksmīgo Nexum Insurance Technologies darbu Krievijā, liecina informācija Lursoft.

SIA Tilde izveidoja SIA Nexum Insurance Technologies, kas piedāvā IT risinājumus apdrošināšanas kompānijām, 2004. gadā, un 2009. gadā tika dibināta Nexum IT meitas kompānija Krievijā, kas šogad Tildes grupai ļāvusi atgriezties pie peļņas. Nexum IT apgrozījums pērn audzis par 24% un gads noslēgts ar peļņu, liecina informācija Lursoft.

Tildes grupa pērn nopelnīja 3,7 tūkst. Ls, savukārt grupas apgrozījums pieauga par 8%, sasniedzot 4,67 milj. Ls. 2010. gadā Tildes grupa strādāja ar 26,4 tūkst. Ls zaudējumiem.

Tildes grupa dibināta 2000. gadā, izveidojot SIA Tilde meitas uzņēmumu Lietuvā (Tilde IT UAB) un Igaunijā (Tilde Eesti OU). SIA Tilde īpašnieki uz pusēm ir Uldis Dzenis un Andrejs Vasiļjevs. Šiem uzņēmējiem kopīgi pieder arī SIA TVG, kas nodarbojas ar datoru un to perifēro iekārtu un programmatūras vairumtirdzniecību. U. Dzenim pieder arī 50% kapitāldaļu SIA Animals, kas, saskaņā ar informāciju Lursoft, nodarbojas ar ūdens transportlīdzekļu iznomāšanu un ekspluatācijas līzingu un citu izklaides un atpūtas darbību.

Tieši pēdējos gados atkal aktuālas kļuvušas runas par mākslīgo intelektu, un šajā lauciņā ir arvien vairāk veiksmīgu piemēru, jo beidzot datoru veiktspēja pietuvojusies tam, lai sistēmas veiksmīgi apmācītu

Latvijas valodu tehnoloģiju uzņēmumam Tilde mākslīgā intelekta jomā ir labi panākumi, kas novērtēti arī pasaules līmenī. Uzņēmuma vadītājs Andrejs Vasiļjevs intervijā Dienas Biznesam atklāj, ka Latvijai ir visas iespējas izmantot mākslīgā intelekta vilni un lielo interesi pasaulē, lai radītu nākamā līmeņa inovācijas.

Cik mākslīgs ir mākslīgais intelekts?

Pilnīgi mākslīgs, taču cilvēka radīts. Ja man prasa, kas ir mākslīgais intelekts, varu iedalīt trīs virzienus. Viens ir spēja iegūt jaunas zināšanas, izdarīt secinājumus, veidot zināšanu modeļus un tos pielietot, balstoties uz datiem. Piemēram, tagad ir mākslīgā intelekta algoritms, kas spēj pēc fotogrāfijas pateikt, kas tajā ir attēlots. Analizējot lielu datu apjomu, šajā gadījumā attēlus, ko cilvēks ir aprakstījis, uz to bāzes tiek izveidoti jauni zināšanu modeļi, lai, saņemot jaunu attēlu, varētu pateikt, kas tur redzams. Tilde šo paņēmienu pielieto mašīntulkošanā – mēs veidojam mašīntulkošanas sistēmas, kas no cilvēku tulkojumiem iemācās, kā jātulko. Mākslīgā intelekta metodes ļauj to iemācīties daudz gudrāk, nekā ar vecajām metodēm. Ja ir daudz cilvēku tulkojumu, neironu tīkli, kas ir viens no dominējošiem veidiem mākslīgā intelekta tehnoloģijās, spēj izveidot gudrus tulkošanas modeļus, kas zina, kā jātulko teksts, un līdzinās savās spējās tam, ko var iztulkot cilvēks.

Lai veicinātu Latvijas pozitīvu atpazīstamību starptautiskā mērogā, sākot no 27. aprīļa, Latvijas institūts izmantos Latvijā radītu fontu.

Latvijas institūts savu izvēli izmantot tikai Latvijā radītus fontus pamato ar vēlmi atbalstīt vietējos dizainerus un popularizēt viņu produktus. «Augstu vērtējam mūsu dizaineru veikumu, un labākais veids, kā ar to lepoties, ir lietot šos produktus ikdienā, tādējādi palīdzot mūsu dizaineru darbiem iziet pasaulē,» skaidroja Latvijas institūta sabiedrisko attiecību projektu speciālists Rihards Kalniņš.

«Cilvēka rokraksts raksturo viņa personību. Tāpat fonts, kurā tiks veidoti Latvijas institūta materiāli, raksturos Latviju un tās grafiskā dizaina potenciālu,» norāda Latvijas institūta direktore Karina Pētersone.

Aizvadītajā gadā SIA Tilde palielinājusi savu apgrozījumu par 8,94%, līdz 4,246 miljoniem eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma konsolidēto apgrozījumu 2013.gadā veidojuši 4,816 miljoni eiro. SIA Tilde peļņa pēc nodokļu nomaksas aizvadītajā gadā bijusi 258,757 tūkstoši eiro, konsolidētā peļņa – 339,604 tūkstoši eiro.

Iesniegtajā vadības ziņojumā teikts, ka 2013.gadā SIA Tilde aktīvi darbojusies IT pētniecības un attīstības jomā, ieguldot šajās aktivitātēs 791,12 tūkstošus eiro, kas ir aptuveni 18% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma. Gada pārskatā arī norādīts, ka 2013.gadā lokalizācijas pakalpojumu un programmatūras eksports veidojis 33% no uzņēmuma apgrozījuma.

Šogad SIA Tilde iecerējusi nedaudz palielināt apgrozījumu, turpinot attīstīt zinātņietilpīgas inovatīvas tehnoloģijas eksporta tirgiem. Tāpar arī paredzēts darbs pie ES līdzfinansētiem pētniecības un attīstības projektiem ES Apvārsnis 2020 programmas ietvaros un Kompetences centru programmas ietvaros.

"Tilde" šogad plāno septiņu miljonu eiro apgrozījumu, nodrošinot 15% pieaugumu, salīdzinot ar 2018. gadu.

"2019. gads uzņēmumam bija ļoti sekmīgs gan biznesa attīstībā, gan jaunu tehnoloģiju izstrādē mākslīgā intelekta jomā. Audzis darbības apjoms gan Latvijā, gan eksporta tirgos, kas veido pusi no kopējā uzņēmuma apgrozījuma," teic Andrejs Vasiļjevs, "Tildes" valdes priekšsēdētājs.

Aizvadītajā gadā "Tilde" paplašināja pakalpojumu klāstu Eiropas Savienības institūcijām. 2019. gadā uzņēmums nodrošināja mašīntulkošanas platformas ES Padomes prezidentūrām Rumānijā un Somijā. Ar Somijas platformu, kas izstrādāta sadarbībā ar Somijas premjerministra biroju, jau veikti vairāk nekā 600 tūkstoši tulkojumi. Noslēgti līgumi par mašīntulkošanas risinājumu Horvātijas prezidentūrai un jaunu pakalpojumu izstrādi ES digitālajām infrastruktūrām. Strauji audzis "Tildes" mašīntulka lietotāju skaits arī komercsektorā, piesaistot jaunus klientus ASV, Vācijā, Šveicē, Portugālē, Polijā u.c.

Lai iepazītos ar valodu tehnoloģiju uzņēmuma «Tilde» darbību, 24. aprīlī to apmeklēja Eiropas Komisijas pārstāvju delegācija. Tildes vadītājs Andrejs Vasiļjevs viesus iepazīstināja ar «Tildes» pienesumu daudzvalodības saglabāšanai Eiropā, skaidrojot valodu tehnoloģiju nozīmi mūsdienās, informēja uzņēmumā.

«Valoda ir tikpat nozīmīga mūsu identitātei, cik ūdens - mūsu eksistencei. Izdzīvos tikai tās valodas, kas būs viegli pieejamas arī tehnoloģiju vidē. Mēs vēlamies saglabāt Eiropas daudzvalodības vērtību, tajā pašā laikā nojaucot valodu barjeru un radot jaunas komunikācijas un sadarbības iespējas,» par uzņēmumu stāstīja A. Vasiļjevs.

Viņš uzsvēra, ka «Tilde» aktīvi veicina ES iniciatīvas, lai nodrošinātu Eiropas valodu līdztiesību digitālajā vidē un nepieļautu to «izmiršanu» digitālajā saziņā, kas šobrīd apdraud 21 Eiropas valodu.

Kā piemēru viņš minēja «Tilde» izstrādāto mākslīgā intelekta mašīntulku, ko «Tilde» izstrādāja ES Igaunijas prezidentūras vajadzībām. «Tildes» mašīntulks integrēts arī Bulgārijas prezidentūras oficiālajā mājaslapā, un pašlaik «Tilde» gatavo īpašu mašīntulkošanas sistēmu Austrijas prezidentūrai, kas sāksies šā gada jūlijā.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi Gaismas pilī prezentēja savas iespējas Francijas prezidenta Emanuela Makrona pavadošajai delegācijai, kas septembra izskaņā viesojās Latvijā.

“Francija ir viena no vadošajām ES dalībvalstīm un sevi pozicionē kā tehnoloģiski attīstītu valsti, tādēļ, izmantojot šo iespēju, vēlējāmies Francijas amatpersonām prezentēt Latvijas tehnoloģiju jomā strādājošo uzņēmumu piedāvājumu,” norādīja Latvijas Investīciju attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka savā prezentācijā akcentējuši Latvijas spēju radoši risināt dažādus izaicinājumus un ieviest inovācijas.

“Tieši ātrums ir tā priekšrocība, kas mums ļauj būt soli priekšā. Varam ātri izmēģināt dažādus risinājumus un būt izcili daudzās jomās – īpaši nišas produktos. Ne velti pēc prezentācijas arī Klemens Bona izteica pārsteigumu, ka lielāko daļu inovāciju radām un ražojam uz vietas Latvijā, jo tā daudzviet nav izplatīta prakse,” tā K. Rožkalns.

Biznesa digitalizācija ir vienādojama ar biznesa efektivitāti, un ir vairāki vienkārši ieviešami digitālie rīki, kas patlaban pieejami tirgū. Lai aktualizētu šos rīkus un uzsvērtu to priekšrocības uzņēmējdarbībā, dokumentu un procesu vadības sistēmu uzņēmums “DocLogix” 20. martā Rīgā rīkoja pasākumu “Document Management Made Easy With DocLogix”.

Tajā piedalījās arī uzņēmuma partneri Latvijā – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kas iepazīstināja ar jaunizstrādāto eZīmoga risinājumu un SIA “Tilde” plašāk izklāstīja par MI valodas tehnoloģijām. Savukārt Latvijas Nacionālās arhīva pārstāvis Gatis Karlsons dalījās pieredzē par digitālo datu glabāšanu un pieejamību, izmantojot “DocLogix” ilgtermiņa datu saglabāšanas sistēmas.

Pasākumu atklāja “DocLogix” vadītājs Žilvins Kazlauskas, uzsverot, ka digitālā transformācija ir kļuvusi par nozīmīgu faktoru biznesa izaugsmē un ilgtspējā, un tādējādi ikviena uzņēmēja dienaskārtībā jābūt jautājumam – kā padarīt savu biznesu efektīvāku un atvieglot ikdienas darbus? Ar “DocLogix” piedāvātajiem pakalpojumiem un risinājumiem iepazīstināja uzņēmuma pārstāvji Adele Budre, Toms Aleksejevas, Ignas Lamanauskas un Ernests Rusevicius.

Norvēģijas izcelsmes informācijas tehnoloģiju kompānija SIA "Visma Latvia Holding" paziņojusi par Latvijas grāmatvedības sistēmas "Tildes Jumis" ražotāja SIA "Jumis Pro" iegādi.

Darījuma summa netiek atklāta. Šī darījuma rezultātā SIA "Jumis Pro" pievienojas "Visma" grupai un kļūst par ceturto šīs kompānijas uzņēmumu Latvijā. SIA "Visma Latvia Holding" līdz darījuma noslēgšanai ietilpa trīs uzņēmumi - SIA "Visma Enterprise", SIA "Visma Consulting" un SIA "Visma Labs".

SIA "Jumis Pro" iepriekšējais dalībnieks un SIA "Tilde" valdes loceklis Uldis Dzenis skaidro, ka "Tilde" gūst arvien plašākus starptautiskus panākumus valodu tehnoloģiju jomā. Šajā virzienā ir milzīgas attīstības iespējas un "Tilde" vēlas uz to fokusēties pilnībā. "Grāmatvedības programmatūras biznesu esam veiksmīgi attīstījuši jau 26 gadus un ir pienācis brīdis, kad "Tildes Jumis" ir kļuvis par nobriedušu produktu, kas var pastāvēt neatkarīgi no "Tilde" pamatdarbības – lokalizācijas un valodas tehnoloģijām," viņš norāda. Savukārt SIA "Jumis Pro" valdes priekšsēdētājs Viesturs Slaidiņš spriež, ka pievienošanās "Visma" grupai dos iespēju Latvijā izstrādātās inovācijas nest tālāk pasaulē. "Jau šobrīd strādājam pie vairākiem risinājumiem, ko novērtēs kā finansisti, tā uzņēmuma vadītāji. Ļoti nopietni darbojamies pie grāmatvedības procesu automatizācijas, iesaistot mākslīgā intelekta risinājumus, kā arī padarām programmu vēl piemērotāku attālinātā darba vajadzībām. Uzņēmuma darbības stūrakmens joprojām būs ciešas saiknes uzturēšana ar klientiem, tajā skaitā izglītojošo pasākumu organizēšana un dalība mūsu produktu tapšanā," viņš saka.

Latvijas uzņēmuma Tilde izstrādātais jaunākais mašīntulks uzvarējis starptautiskās mašīntulkošanas sacensībās, paziņots trešajā pasaules mašīntulkošanas konferencē WMT2018, kas nedēļas nogalē noslēdzās Briselē, Beļģijā.

Tilde uzvarēja sacensībās par labāko igauņu–angļu valodas mašīntulku, pārspējot tādu tehnoloģiju gigantu kā Google, Microsoft un Yandex publiskos risinājumus.

«Tik augsta atzinība pasaules mēroga sacensībās apliecina, ka Tildes komanda ir izvēlējusies pareizo attīstības ceļu, īpaši attīstot digitālās tehnoloģijas skaitliski mazākām valodām. Uzvara sacensībās parāda, ka spējam sekmīgi mēroties ar lielākajiem pasaules uzņēmumiem. Tas ir iedrošinājums turpināt darbu, lai stiprinātu latviešu valodu un citas mazākas valodas digitālajā pasaulē,» uzsver Tildes valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

WMT2018 konferences rīkotāji katru gadu izsludina mašīntulkošanas sacensības dažādām valodām. Šī gada sacensību uzdevumos ietilpa arī ziņu tulkošana no igauņu valodas uz angļu valodu un no angļu valodas uz igauņu valodu. Četrus mēnešus pētniecības un izpētes centri no visas pasaules, arī Tilde, izstrādāja jaunākās un efektīvākās sistēmas konkrētā uzdevuma izpildei.

Eiropas valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde 26. - 28. jūnijā Rīgā uzņems vērienīgāko Eiropas pasākumu lielo datu un mākslīgā intelekta (AI) jomā – Lielo datu privātās un publiskās partnerības samitu BDV PPP Summit.

Tajā piedalīsies ap 200 lielo datu un mākslīgā intelekta ekspertu un Eiropas Savienības (ES) politikas veidotāju. Samita mērķis ir apzināt AI jomas, kurās Eiropa var kļūt par globālu līderi, un veidot publisko un privāto partnerību šīs līderības nodrošināšanai.

«Kā samita līdzorganizētāji esam pagodināti pirmo reizi Rīgā uzņemt Eiropas izcilākos prātus lielo datu un mākslīgā intelekta jomā. Tā ir vienreizēja iespēja mums kopā ar pārējiem samita dalībniekiem apzināt, kā izmantot lielos datus kopā ar mākslīgo intelektu, lai risinātu Eiropas ekonomiskās un sociālās problēmas. Mums īpaši rūp, lai mākslīgais intelekts respektētu Eiropas pamatvērtības un lai tas vienlīdz labi saprastu gan lielās, gan mazās valodas. Latvijas inovācijas publiskajā un privātajā sektorā var kalpot par piemēru citām Eiropas valstīm, kā attīstīt daudzvalodīgu mākslīgo intelektu,» norāda Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Tehnoloģiju attīstība turpmāk mazinās darbaspēka deficītu, atzina valodas tehnoloģijas uzņēmuma "Tilde" grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas "Tildes Jumis" biznesa attīstības vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Viņš skaidroja, ka darbaspēka trūkums veicinās pieprasījumu maksimāli automatizēt uzņēmējdarbības procesus. Uzņēmumi centīsies pēc iespējas vairāk rutīnas darbu nodot robotiem, lai cilvēki varētu veltīt laiku būtiskāko jautājumu risināšanai un stratēģisku lēmumu pieņemšanai.

"Vienkāršu, ilgstošu un atkārtojamu darbību uzticēšana cilvēkiem drīzā nākotnē kļūs par "luksusu", ko lielākā daļa nemaz nevarēs atļauties. Tas, savukārt, izdarīs spiedienu uz informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumiem izstrādāt aizvien lētākus, viedākus un vienkārši ieviešamus automatizācijas risinājumus," sacīja Slaidiņš, piebilstot, ka darba efektivitātes paaugstināšana ar tehnoloģiju palīdzību solās kļūt par gada būtiskāko tendenci.

Tilde izstrādājusi mašīntulkošanas rīku Let’s MT!, kas palīdz uzlabot profesionālu tulkotāju darba efektivitāti aptuveni par 30%.

Valodas tehnoloģiju jomā Tilde darbojas jau 21 gadu, izstrādājot programmproduktus, kas uzlabo cilvēku ikdienas darbu. Latvijā no tiem populārākais ir Tildes birojs. Kopumā Tildes programmām ir vairāk nekā 250 tūkstoši lietotāju, atklāj Andrejs Vasiļjevs, Tildes valdes priekšsēdētājs.

«Mūsu lietotāji ir ne vien individuālie datorlietotāji, bet arī lieli uzņēmumi. Piemēram, Microsoft mēs palīdzējām attīstīt mašīntulkošanas tehnoloģijas. Ja izmantosiet Bing tulkotāju no latviešu valodas, redzēsiet, ka šis risinājums ir izstrādāts, pateicoties Tildei,» viņš stāsta. Tildes izstrādātais mašīntulkošanas rīks Let’s MT! pieteikts konkursa Eksporta un inovācijas balva 2012 kategorijā Inovatīvākais produkts.

Vadošās Latvijas ražojošo nozaru asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) asi kritizē atsevišķu ministriju ierēdņu nekonsekvenci un bezdarbību saistībā ar finansējuma piešķiršanu jaunu produktu, un tehnoloģiju izstrādei Kompetences centru atbalsta programmas² ietvaros, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību un samazinot eksportspēju.

Atklātā vēstulē Latvijas valsts ministru prezidentam, ekonomikas, finanšu, zemkopības un tieslietu ministrijām tiek prasīts paātrinātā kārtā apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt šīs programmas darbības un finansējuma nepārtrauktību. Vēstuli parakstījušās nozaru asociācijas aptver uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 90% no Latvijā radītās un eksportētās vērtības.

Kompetences centru atbalsta programma ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tās mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību jomā. Pateicoties inovācijām tiek radītas jaunas, labi apmaksātas darba vietas, palielinās Latvijas ieņēmumi no eksporta, kas savukārt dod valstij lielāku nodokļu apjomu un spēju nodrošināt budžeta izdevumus. Kompetences centru atbalsta programma ir veiksmīgākā rūpniecisko inovāciju atbalsta programma Latvijā, kura līdz šim ir nodrošinājusi vislielāko devumu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībā.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 19. gadskārtējās konferences ietvaros nosaukti Latvijā labākie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi un Latvijā labākais e-skolotājs.

Laureāti saņēma prestižo nozares balvu Platīna pele 2017, kas tiek piešķirta jau 11. gadu un vairākas speciālbalvas. Balvai šogad tika iesniegti 40 pieteikumi četrās pamatkategorijās. Labākos IKT projektus vērtēja neatkarīga žūrija, kuras sastāvā bija gan nozares, gan valsts pārvaldes un mediju eksperti, balsojumā iesaistījās arī sabiedrība.

Konferences galvenā partnera SIA Latvijas Mobilais Telefons speciālbalvu saņēma AS Latvijas valsts meži par LVM GEO Mobile risinājumu.

Kategorijā E-pārvaldes risinājumi, E-pakalpojumi sabiedrībai balvu saņēma dokumentu vadības sistēmas ieviešana Valsts ieņēmumu dienestā (VID), ko īstenoja AS RIX Technologies.

Turpinot darbu pie mākslīgā intelekta virziena attīstības, uzņēmums Tet sadarbībā ar uzņēmumu Tilde uzsācis sintezētās jeb robota balss projektu. Pateicoties tam, Tet virtuālā klientu asistente Anete sāks runāt, un šo risinājumu nākotnē Tet piedāvās citiem uzņēmumiem.

Sintezētās balss projekta ideja ir radīta Tet Inovāciju čempionātā, kur darbinieki strādā pie savām idejām jaunu biznesa virzienu attīstībai un esošo pakalpojumu pilnveidošanai. «Šo risinājumu izmantosim, lai uzlabotu iekšējos procesus un komunikāciju ar klientiem, bet vēlāk varēsim piedāvāt to arī citiem uzņēmumiem efektīvākai klientu apziņošanai,» stāsta Tet mākslīgā intelekta pakalpojumu vadītāja Inese Zariņa.

Šis projekts top sadarbībā ar uzņēmumu Tilde, kas palīdz risinājuma izstrādes procesā un datu apstrādē. «Balss sintēze ir tehnoloģija, kas ļauj rakstītu tekstu pārvērst runā. Šajā tehnoloģijā mēs izmantojam neironu tīklus, kas padara balss plūdumu un intonāciju daudz cilvēcīgāku,» skaidro Tilde biznesa attīstības vadītājs Kaspars Kauliņš.

Vismaz 21 Eiropas valodai digitālajā pasaulē draud izmiršana, un reģionam jārīkojas, lai sagatavotu valodas digitālajam laikmetam, secinājuši vairāk nekā 200 ekspertu. Viena no visapdraudētākajām ir arī latviešu valoda.

Pētījumā izvērtēta valodu gatavība cīnīties ar digitālās pasaules izaicinājumiem. Tajā secināts, ka Eiropas attīstību apdraud ne tikai ekonomiskie un finanšu secinājumi, bet Eiropas vienotībai traucē arī tajā pastāvošās valodu barjeras. Tās apgrūtina saziņu un sadarbību, kas sniedzas pāri valstu robežām, kavē preču un pakalpojumu eksportu, kā arī uzņēmumu spēju strādāt ārējos tirgos.

Tāpat pētījums rāda, ka valodas tehnoloģijas ir līdzeklis, kā pārvarēt valodu barjeras un stiprināt Eiropas nacionālās valodas.

«Mēs esam liecinieki digitālajai revolūcijai, ko var salīdzināt ar Johana Gūtenberga izgudroto iespiedpresi. Tās valodas, kurās netika drukātas grāmatas, ar laiku iznīka. Arī mūsdienās valodas dzīvotspējai ir svarīga tās lietošana jaunajās tehnoloģijās,» sacīja viens no pētījuma veicējiem, tehnoloģiju uzņēmuma Tilde valdes priekšsēdētājs Dr. Andrejs Vasiļjevs.

Atrast kvalificētu un profesionālu darbinieku ir sarežģīti jebkurā profesijā, arī IT joma nav izņēmums šajā ziņā

Tādēļ aizvien populārāka kļūst uzņēmēju politika savus nākamos darbiniekus meklēt studentu pulkā, kad sadarbībā ar mācību iestādēm uzņēmumi studentiem piedāvā prakses iespējas reālā darbā.

«Mūsu īstenotā politika ir vienkārša – potenciālos nākamos darbiniekus uzlūkojam vēl studiju laikā, kad piedāvājam viņiem iespēju iziet reālu darba praksi pie mums Tildē. Mūsu speciālisti rada valodu tehnoloģijas, faktiski tā ir datorlingvistika, kurā apvienota vajadzība pēc tehnoloģiju un valodu zināšanām,» stāsta vadošā tehnoloģiju lokalizācijas uzņēmuma SIA Tilde personāla direktors Aksels Minders, piebilstot, ka līdz ar to arī uzņēmumam ir daudz specifiskākas prasības par potenciālo darbinieku zināšanām, nekā citiem IT jomā strādājošajiem uzņēmumiem. «Lai arī augstskolas sagatavo labus speciālistus, tomēr katram uzņēmumam ir sava specifika, ko darbinieks var apgūt, jau strādājot uz vietas. Mēs no studentu vidus konkursa kārtībā izraugāmies mums atbilstošākos jauniešus, kuri tad sāk ar praksi pie mums. Šis faktors ir būtisks, lai mēs jau sākotnēji saprastu, vai darbības joma studentam ir interesanta un vai praksē pavadītais laiks būs izaugsmi un profesionālo kvalifikāciju veicinošs. Gadījumā, ja abpusējā sadarbība ir veiksmīga un saprotam, ka vēlētos to turpināt, mēs studentam piedāvājam sākotnēji strādāt nepilnu darba laiku kā pilntiesīgam darbiniekam, lai viņš var pabeigt studijas un jau pēc tam nākt strādāt Tildē pilnu darba laiku,» stāsta A. Minders, norādot, ka parasti 80–90% no prakses studentiem pēc augstskolas beigšanas arī paliek strādāt uzņēmumā.

Latvijas uzņēmuma Tilde mašīntulkošanas tehnoloģija, atšķirībā no Google, Baltijas valstīs ne tikai izmanto algoritmus, kas apgūst tulkošanas mākslu, analizējot lielu tekstu apjomu, bet papildu tam izmanto arī zināšanas par valodas specifiskajām īpatnībām.

Tāpēc Tildes tulkotājs mazajām valodām pētījumos uzrāda labāku tulkojuma kvalitāti nekā Google, norāda uzņēmuma Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Tilde tehnoloģiju arī novērtējusi Eiropas Komisija, kas to izvēlējusies demonstrācijai Eiropas IT un inovāciju pasākumā ICT 2013.

Ceturtdien, 7. novembrī, ICT 2013 ietvaros Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess atklāja Tildes mašīntulkošanas tehnoloģiju igauņu valodai.

Pagaidām mašīntulkotāji nevar sacensties ar profesionāliem tulkiem, taču spēj paaugstināt produktivitāti, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Programmatūras izstrādes uzņēmums Tilde fokusējas divos virzienos – izstrādā valodu tehnoloģijas, risinājumus uzņēmumu uzskaitei un grāmatvedībai. «Starptautiskā tirgū mūsu galvenie valodu risinājumi ir mašīntulkošana un terminoloģija. Esam izveidojuši un uzturam Eiropas terminoloģijas banku un veidojam tās sistēmas,» stāsta Andrejs Vasiļjevs, SIA Tilde valdes priekšsēdētājs. Mašīntulkošana rakstītu tekstu pārvērš no vienas valodas citā. Mašīntulks neaizvieto cilvēku, tas lieti noder situācijās, kad ātri jāsaprot, par ko ir runa, vai tad, kad pirkt tulka pakalpojumus šķiet pārāk dārgi. «Tas ir jauns instruments, kas noderīgs gadījumos, kur cilvēka tulkojums nav risinājums, piemēram, e-veikalā ar tūkstošiem produktu, kuri diendienā mainās. Tādā gadījumā būtu jāalgo tulku «armija», kas ir pārāk dārgi,» teic A. Vasiļjevs. Vēl viens piemērs – ja uzņēmums vēlas ieiet kādā ārvalstu tirgū, ar mašīntulku var noorientēties, saprast likumus, prasības, iespējas investoriem vai jauniem uzņēmumiem, izpētīt konkurentus. Varbūt nianses paslīdēs garām, bet galveno domu var saprast. Mašīntulkošanu izmanto arī profesionālos nolūkos – tas tulkam sagatavo melnrakstu, speciālistam to atliek izrediģēt. Tas ir ātrāk, nekā visu tekstu tulkot no nulles. Tilde pelna ar maksas mašīntulkotāju profesionāļiem un kompānijām, kam tas nepieciešams uzņēmuma iekšienē. «Daļa uzņēmumu Google mašīntulkotāju nevar izmantot konfidencialitātes un datu privātuma dēļ. Šo vajadzību risinām, uzstādot lokālus risinājumus klientu iekšējā mākonī,» viņš skaidro. Mašīntulkošana Tildei ir augoša biznesa daļa un veido 35% no kopējā biznesa.

Uzņēmējiem pieejams jauns risinājums ikdienas darbu optimizācijai – juridisko tekstu tulkotājs.

Tulkošanas risinājumu izstrādājis valodu tehnoloģiju uzņēmums "Tilde", sadarbojoties ar Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameru (AHK) un advokātu biroju "Klauberg Baltics". Risinājums izstrādāts ekskluzīvi AHK biedriem.

Izmantojot jaunākās mākslīgā intelekta tehnoloģijas, uzņēmēji varēs izmantot drošu tulkošanas vidi, lai automātiski tulkotu juridiskos tekstus un dokumentus no vācu valodas uz latviešu un otrādi. Risinājums veidots, apzinoties to, ka juridisko tekstu un dokumentu tulkošanai, kas nereti ir arī konfidenciāli materiāli, nepieciešama ļoti droša vide.

Mašīntulkošanas sistēmas augstas tulkošanas kvalitātes nodrošināšanai tika izmantoti augstas kvalitātes apmācības dati - juridiski teksti, līgumu un likumu paralēlie teksti vācu un latviešu valodās, kopumā neironu tīkliem apgūstot vairāk nekā 11 miljonus paralēlu teikumu. Mašīntulkošanas sistēmas pielāgošana ļāvusi sasniegt augstu kvalitāti tieši sarežģītajai juridiskajai valodai un terminoloģijai, ar kuru ikdienā sastopas ikviens Latvijas vai Vācijas uzņēmējs, neskatoties uz to, kādu nozari tas pārstāv.

«Mākslīgajam intelektam jākļūst daudzvalodīgam. Globālajā pasaulē gan lielo, gan mazo valodu kopienām jānodrošina vienādas iespējas izmantot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas,» uzstājoties Starptautiskās telekomunikāciju savienības (ITU) 2. globālajā samitā Mākslīgais intelekts labākai pasaulei (AI for Good) Ženēvā, Šveicē norādīja uzņēmuma Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Pēc ANO aģentūras ITU ģenerāldirektora Hulina Žao (Houlin Zhao) ielūguma, Tilde kā vienīgais tehnoloģiju uzņēmums no Baltijas valstīm piedalījās samita diskusijās par mākslīgā intelekta nākotnes attīstību. Tildes mašīntulkošanas tehnoloģijas un virtuālie asistenti tika iekļauti mākslīgā intelekta sasniegumu ekspozīcijā.

«Visiem cilvēkiem neatkarīgi no to dzimtās valodas jādod iespēja iesaistīties globālajā informācijas un zināšanu sabiedrībā. Valodas barjeru pārvarēšana un plašākas pieejas nodrošināšana informācijai ļaus veiksmīgāk risināt gan globālas, gan lokālas problēmas», samita paneļdiskusijā pauda A.Vasiļjevs.

Viņš uzsvēra, ka mākslīgajā intelektā balstītas tehnoloģijas var nodrošināt sabiedrības saliedēšanu daudzvalodu pilsētās, kā, piemēram, Romā vai Rīgā, kurās jau vēsturiski tiek lietotas vairākas valodas, Londonā, kurā daudzvalodība veidojusies imigrācijas rezultātā, vai arī divvalodu pilsētās, kā, piemēram, Strasbūra.

Pasniegta uzņēmuma Tilde nodibinātā Tāļa Bērča piemiņas balva un stipendija par izcilu ieguldījumu IT izglītībā un informācijas sabiedrības veicināšanā.

Balva šogad pasniegta Smiltenes ģimnāzijas informātikas skolotājam Andrejam Miķim.

Tilde iedibinātā Tāļa Bērča piemiņas balva un tūkstoš latu stipendija tiek Latvijas informātikas skolotājam par moderno tehnoloģiju rīku izmantošanu mācību procesā, inovatīvu metožu ieviešanu mācību priekšmetu apguvē un skolēnu motivēšanu apgūt informātikas zinības tiek pasniegta piekto gadu.

2012. gada balvas laureāts Andrejs Miķis ir Smiltenes ģimnāzijas informātikas un fizikas skolotājs, direktora vietnieks informātikas jautājumos. Viņa kandidatūru balvai izvirzīja ilggadējie Smiltenes ģimnāzijas darba kolēģi.