Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Lai arī Eiropas Komisijai ir cēli mērķi par vienotu telesakaru tirgu, Latvijā mērķu sasniegšanai izraudzītie risinājumi var radīt pretēju efektu – mobilo sakaru tarifu pieaugumu.

Eiropas Komisija (EK) ierosina dalībvalstīs spert nozīmīgu soli ceļā uz vienoto tirgu, kas sevī ietver viesabonēšanas atcelšanu, vienkāršotus noteikumus, papildu maksas atcelšanu starptautiskiem zvaniem, tomēr DB aptaujātie Latvijas mobilo sakaru operatori brīdina, ka EK izvēlētās metodes mērķu sasniegšanai var radīt pretēju efektu.

«Šobrīd dažu Eiropas politiķu vīzija izveidot vienotu Viseiropas telekomunikāciju tirgu ir EK reklāmas kampaņa un līdzinās Padomju savienības Sibīrijas upju pagriešanas projektam, kas var nodarīt lielāku kaitējumu nekā sniegt kādus ieguvumus.

Būtu naivi domāt, ka proponētā hipotētiskā uzņēmumu konsolidācija tarifu starpību izlīdzinātu tikai uz augstāko tarifu samazinājuma rēķina. Sagraut industriju jau nav grūti, bet vai prātīgi?» DB jautā Latvijas mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. Uzskatāms piemērs, pēc viņa domām, ir EK atzinums, ka t.s. cukura reforma ir bijusi neveiksmīga, taču reāla atbildība par kļūdainajiem lēmumiem nevienam komisāram nedraud.

Saeimas Nacionālās drošības komisija lūdz valdību noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.

Summa, kuru viens mobilo sakaru lietotājs pārmaksā gada laikā, pieaugusi līdz 25,4 latiem. Aizvadītā gada decembrī šī summa bijusi 22,65 lati un salīdzinājumā ar 2010. gada pārmaksas apjomu – 13,14 lati gadā - tā palielinājusies gandrīz divas reizes, liecina portāla Gudriem.lv veikts pētījums.

Tāpat pētījuma dati norāda - 47,2% respondentu uzskata, ka viņi varētu maksāt mazāk par mobilajiem sakariem, bet no operatoru maiņas respondentus pārsvarā attur pieradums, slinkums un fakts, ka visi ģimenes locekļi lieto vienu mobilo sakaru operatoru.

Portāls norāda, ka veicis pētījumu par mobilo sakaru pārmaksas apjomu, balstoties uz 28 796 lietotāju pieprasījumiem mobilo sakaru salīdzināšanas sadaļā. «Mobilo sakaru salīdzināšanas sistēma palīdz katram tās lietotājam aprēķināt optimālāko tarifu plānu pēc norādītajiem parametriem. 2010. gada rudenī summa, ko vidēji ieekonomētu viens mobilo sakaru lietotājs gada laikā bija 13,14 lati, 12 mēnešu laikā, summa ievērojami pieauga un 2011. gada decembrī sastādīja 22,65 latus un šobrīd, 2012.gada jūlijā, - 25,40 latus gadā,» skaidro Gudriem.lv pārstāvji.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Mobilo sakaru operators «Tele2» atkārtoti iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par mobilo sakaru pakalpojumu iegādi Zemkopības ministrijai (ZM) un tās padotībā esošajām tiešās pārvaldes iestādēm, liecina IUB publiskotā informācija.

«Tele2» komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka IUB lēmums noteica, ka ZM jāizslēdz konkursa nolikumā noteiktais vērtēšanas kritērijs par konkrētās frekvencēs raidošo bāzes staciju skaitu. «ZM šo IUB lēmumu pēc būtības nav ņēmis vērā, jo veicis tikai korekcijas, mainot punktu skaitu, kas piešķirams par konkrētajā frekvencē raidošajām bāzes stacijām,» skaidroja Rosts.

Savukārt ZM uzsvēra, ka tā ir ņēmusi vērā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas 25.jūlija lēmumā noteikto uzdevumu veikt grozījumus un pilnveidojusi nolikuma nosacījumus.

«Konkursa nolikums ir izstrādāts atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un tajā ir iekļautas prasības un precizēti vērtēšanas kritēriji tīkla pārklājuma nodrošinājumam, bāzes staciju sadalījumam pēc skaita un frekfencēm, gan arī pakalpojumu pieejamības rādītājiem atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veiktajiem mērījumiem,» uzsvēra ZM.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

Mobile operatori Latvijā intensīvi attīsta 5G tīklu, sacīja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis.

"Šī attīstība ir kapitālietilpīga, operatori maina ne vien radiotīklus, bet arī pamattīklus, pārejot uz jaunākās paaudzes tehnoloģijām," sacīja Lelis.

Viņš norādīja, ka nesen ziņots par pirmajiem 5G B2B ("Business to Business") pielietojumiem biznesa sektorā Latvijā, taču pārsvarā 5G apkalpo iedzīvotāju mājas interneta vajadzības un nodrošina labu lietotāja pieredzi telefonos.

Pašreiz 5G pārklājums sasniedz apmēram 75% Latvijas teritorijas. Uz Eiropas fona nozares rādītāji 5G platjoslas veiktspējas ziņā ir apmēram pa vidu, akcentēja Lelis.

Tāpat viņš norādīja, ka divi no trim mobilajiem operatoriem ir sākuši 3G tehnoloģijas izslēgšanu, lai atbrīvotu frekvenču spektru jaunākām tehnoloģijām, kas to izmantos efektīvāk.

Pēdējos mēnešos vairākkārt nācies masu medijos lasīt par elektronisko sakaru iepirkumiem, kuru konkursu nolikuma veidotājiem jāuzklausa pārmetumi par šķietamu priekšrocību piešķiršanu konkrētam pretendentam, pirms vēl konkurss sācies.

Parasti pēc rūpīgākas izpētes noskaidrojas, ka pārmetumi bijuši nepamatoti un konkurss – godīgs, vienkārši kāds no pretendentiem uztvēris kritērijus kā sev nelabvēlīgus, kas gan nav iemesls likt iepirkumu rīkotājiem atteikties no sev svarīgajiem kritērijiem. Savukārt konkurentiem būtu jākonkurē nevis ar skaļiem paziņojumiem medijos, bet gan ar pakalpojumu kvalitāti un daudzveidību.

Saistībā ar konkursiem, kuros tiek izvēlēti elektronisko sakaru nodrošinātāji, publiskajā telpā nereti tiek pausta neizpratne par kritēriju atbilstību likumos noteiktajām prasībām un bažas par “konkurences kropļošanu”. No vienas puses, var teikt, ka diskusijas ir veselīgas, demokrātiskas sabiedrības stūrakmens, no otras – jāatzīst, ka ilgstoša viena viedokļa dominance var vairot nepareizu priekšstatu par patieso situāciju.

Trīs Latvijas mobilo sakaru operatori par 5G tīkla izvēršanai izmantojamo radiofrekvenču joslu 700 megahercu (MHz) diapazonā lietošanas tiesībām samaksās 13,273 miljoni eiro, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

SPRK rīkotās frekvenču lietošanas tiesību izsoles ieņēmumi sešu mēnešu laikā nonāks valsts budžetā.

Visvairāk - 5,758 miljonus eiro - valsts budžetā ieskaitīs SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT). SIA "Tele2" samaksās 4,655 miljonus eiro, bet SIA "Bite Latvija" - 2,860 miljonus eiro.

Izsoles pirmajā daļā 16.decembrī tika izsolītas trīs pamatjoslu lietošanas tiesības uz 20 gadiem - no 2022.gada 1.februāra līdz 2042.gada 31.janvārim. Katras pamatjoslas sākumcena bija 2,2 miljoni eiro, un katrs dalībnieks varēja iegūt vienu pamatjoslu.

Astoņās izsoles kārtās trīs pamatjoslu lietošanas tiesības kopsummā par 8,803 miljoniem eiro ieguva visi trīs Latvijas mobilo sakaru operatori.

Konkurences padome (KP) pēc mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu tarifu uzraudzības noslēgšanas nav konstatējusi aizliegtas vienošanās par pakalpojumu cenām starp lielākajiem Latvijas mobilo sakaru operatoriem SIA Tele2, SIA LMT un SIA Bite Latvija un secinājusi, ka tarifu politiku katrs uzņēmums veido individuāli.

Mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū ir intensīva konkurence, un tajā savstarpēji konkurē pamatā trīs lieli tirgus dalībnieki – SIA Tele2, SIA LMT un SIA Bite Latvija. Izvērtējot mobilo sakaru operatoru pēdējo gadu finanšu rādītāju dinamiku, KP secina, ka SIA Bite Latvija finansiālā ziņā ir izaugsme, kamēr SIA Tele2 un SIA LMT vērojama stabilitāte un neliels kritums. Izvērtējot mobilo operatoru pozīcijas tirgū un to piedāvāto preču un pakalpojumu daudzveidību, KP nekonstatēja aizliegtas vienošanās starp mobilo sakaru operatoriem, kā arī norāda, ka šādos tirgus apstākļos vienošanās par saskaņotām darbībām būtu grūti īstenojama.

Mobilo sakaru operators «Tele2» iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Zemkopības ministrijas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu, liecina informācija IUB mājaslapā.

Iepirkuma «Mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu iegāde ZM un tās padotības esošajām tiešās pārvaldes iestādēm» prognozētā līgumcena ir 1,419 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Sūdzības izskatīšanas termiņš pagaidām nav noteikts.

«Tele2» komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka ZM mobilo sakaru iepirkumā ir iekļauti vairāki tehniskie parametri, kas nav mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes rādītāji, bet drīzāk apliecina, ka iestāde iepirkumu rīko «tīri formāli ar mērķi saglabāt esošo operatoru par jebkuru cenu».

«Absurdie kritēriji ļauj izvēlēties uzvarētāju pirms iepirkuma procedūras noslēguma, turklāt paredzamajam uzvarētājam tiek dota iespēja piedāvāt daudz augstākus pakalpojumu tarifus, ņemot vērā, ka konkurence iepirkuma ietvaros faktiski nepastāv - bieži pat piedāvājot visus pakalpojumus bez maksas, citam operatoram nav iespējams uzvarēt,» sacīja Rosts.

No 2017. gada 15. jūnija stājas spēkā jauna viesabonēšanas sistēma – viesabonē kā mājās princips – ceļo uz ārzemēm un maksā par zvaniem, īsziņām un datu pārraidi par tādām pašām cenām, kā pašmāju mobilo sakaru operators piemēro iekšzemes tarifiem, atgādina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

tas nozīmē, ka operatori vairs nevarēs no lietotājiem iekasēt papildu maksu par viesabonēšanas pakalpojuma sniegšanu. Vienlaikus operatoriem saglabāsies pienākums maksāt vairumtirdzniecības maksu citas valsts operatoram. Lai arī vairumtirdzniecības tarifi šobrīd jau ir ievērojami samazināti, šādas papildu izmaksas joprojām var būt diezgan ievērojamas.Lielākā daļa operatoru šobrīd piedāvā tarifu plānus, kuros iekļautā maksa par datu pārraidi ir mazāka par 7,70 EUR/GB.

Tas nozīmē, ka pietiekami bieži var veidoties situācijas, ka Latvijas operatora izmaksas periodā, kad lietotājs atrodas ārpus Latvijas, pārsniegs ieņēmumus, kurus operators gūst no lietotāja.Vienlaikus kā labs signāls ir Eiropas līmenī pieņemtais lēmums pakāpeniski samazināt vairumtirdzniecības maksu par datu pārraides izmantošanu viesabonēšanā. Paredzēts, ka vairumtirdzniecības maksa turpinās pakāpeniski samazināties, 2022. gada 1. janvārī sasniedzot 2,5 EUR/GB. Šāda vairumtirdzniecības tarifu samazināšana sekmētu arī iekšzemes tarifu samazināšanos.

Elektroniskie sakari ir tā nozare, kurā attīstība šobrīd notiek dinamiski un inovatīvi. Tas attiecas arī uz apvienošanās darījumiem nozarē, jo vairāki Eiropas uzņēmumi pēdējā laikā aktīvi paplašina un dažādo gan savu pakalpojumu klāstu, gan arī darbības teritorijas.

Telekomunikāciju nozari, kā aktuālu un svarīgu nozari, savā nesenajā runā uzsvēra arī Eiropas Komisijas (EK) Priekšsēdētāja vietnieks, Joahims Almunja, kurš ir atbildīgs par ES konkurences politiku. Savā šī gada 21. februāra runā viņš minēja, ka pašlaik EK skata divus apvienošanās darījumus nozarē: vienā Īrijā 02 iegādājas Hutchison, otrā, Telefonica iegādājas KPN E-Plus biznesu Vācijā.

Šādos apstākļos tirgū parasti nevar sūdzēties par konkurences trūkumu. Lai gan vēsturiski elektronisko sakaru nozare varētu asociēties ar lielu, agrāk valstij piederošu uzņēmumu, kas neizjūt īpašu konkurences spiedienu, šobrīd konkurences aina elektronisko sakaru nozarē ir pavisam cita. Tas visvairāk ir saistīts ar jaunu pakalpojumu rašanos, un izmaiņām patērētāju pieprasījumā pēc elektronisko sakaru pakalpojumiem. Šīs tendences ir izmainījušas arī pašu priekšstatu par to, kas varētu tikt uzskatīts par elektronisko sakaru pakalpojumu.

No nākamā gada 1. janvāra stājas spēkā vairākas izmaiņas noteikumos, kas ietekmēs arī mobilo sakaru lietotājus.

Šīs izmaiņas ir saistītas gan ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, gan jaunajiem Eiropas Savienības noteikumiem par datu lietošanu ārvalstīs, atgādina Mobilo sakaru operators “Tele2”.

Ņemot vērā, ka 1. janvārī Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības, uz Lielbritāniju un Gibraltāru vairs neattieksies roam like at home (RLAH) noteikumi jeb mobilo sakaru izmantošana uz tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijā. Tas gan nenozīmē, ka visi mobilo sakaru operatori no 1. janvāri atcels līdzšinējos RLAH noteikumus, jo tā nav obligāta prasība, un ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem, piemēram, starptautiskajiem starpoperatoru līgumu noteikumiem.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Latvijas mobilo sakaru operatori parakstījuši labās prakses kodeksu Par komerciālu paziņojumu sūtīšanas komercpraksi, izmantojot telemārketingu, saskaņā ar kuru no ceturtdienas, 25.augusta, operatori varēs veikt telemārketinga zvanus citu operatoru klientiem tikai tad, ja saņemta nepārprotama atļauja no šiem klientiem.

Kodeksu šodien parakstījuši Bite, Tele2, Latvijas Mobilais telefons (LMT), Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija, kā arī Latvijas Telekomunikāciju asociācija.Notei

umi paredz, ka telemārketinga zvanus varēs saņemt tikai tie klienti, kas iepriekš devuši tiem savu piekrišanu. Pie tam komerciāla paziņojuma saņēmēja piekrišanai ir jābūt skaidrai un nepārprotamai, kā arī brīvi izteiktai, veicot aktīvu darbību.

Iepriekš atzīmēti lauki, piekrišanas ietveršana kopējā noteikumu tekstā vai komerciāla paziņojuma saņēmēja klusēšana vai atturēšana no darbības un cita veida pasīva rīcība nav uzskatāma par iepriekš dotu piekrišanu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) katru gadu visā Latvijā veic mērījumus, lai noskaidrotu mobilo sakaru kvalitātes izmaiņas.

Jaunākie oficiālie dati liecina, ka jau piekto gadu pēc kārtas vidēji ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu Latvijā saviem klientiem nodrošina mobilo sakaru operators “Tele2”, vidējam lejupielādes ātrumam sasniedzot 45,70 Mbit/s, bet maksimālajam – 145 Mbit/s.

“Bite Latvija” tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 35,24 Mbit/s, bet maksimālais 120 Mbit/s, savukārt “LMT” tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 34,38 Mbit/s, bet maksimālais 129 Mbit/s.

“Regulatora neatkarīgi veiktie mērījumi apliecina, ka mobilo sakaru operatori Latvijā pakalpojumus nodrošina labā līmenī, un nepārtraukti pilnveido savu tīklu infrastruktūru. Piemēram, pēdējo piecu gadu laikā vidējais lejupielādes ātrums “Tele2” tīklā ir palielinājis par 66%. Protams, mobilo sakaru operatorus ietekmēja pandēmija – it īpaši pirmais vilnis pagājušā gada martā, kad pieprasījums pēc mobilā interneta pakalpojumiem strauji pieauga. Tas būtiski palielināja tīkla noslodzi,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Globāli sinerģijas iespējas telekomunikāciju jomā ir ticamas un redzamas, tā DB norāda Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmuma Tele2 AB Grupas prezidents un vadītājs Mats Granrīds.

Tīkla attīstība

Šobrīd Tele2 turpina infrastruktūras izvēršanu pārstāvētajās valstīs, piemēram, Kazahstānā, kompānijai ir plāni savu pakalpojumu portfolio un korporatīvo klientu segmentā. Baltijā kopumā Tele2 ir stabilas pozīcijas un M. Granrīds ir apmierināts ar operatora rezultātiem, neslēpjot, ka konkurence ir liela. Lai arī Latvija ir samērā maza valsts, Tele2 ir svarīgas kompānijas pozīcijas šajā tirgū. Arī ekonomiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies, tomēr izaugsme nav strauja. Iepriekš daudz tika domāts par izmaksu samazināšanu, tomēr šobrīd būtu jādomā par izaugsmi, kur talkā var nākt inovācijas. Prakse rāda, ka valstīs, kur ir attīstīts telekomunikāciju tirgus, ir pozitīva korelācija arī iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājos, klāstīja M. Granrīds. Globālas tendences liecina, ka mobilo sakaru jomā akcents no balss un īsziņām tiek pārlikts uz datu pārraidi. Tas aizvien vairāk ir redzams arī mobilo sakaru operatoru tarifu plānos. Šāda tendence tiks turpināta arī nākotnē, norādīja M. Granrīds.

72% iedzīvotāju uzskata, ka ir jāierobežo mobilo sakaru operatoru prakse zvanīt citu operatoru klientiem ar mērķi pārliecināt viņus mainīt pašreizējo operatoru uz citu kompāniju, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

15% iedzīvotāju domā, ka šāda prakse nav jāierobežo, savukārt 13% par šo jautājumu nav noteikta viedokļa. Saskaņā ar aptaujas datiem, 85% aptaujāto iedzīvotāju pēdējā gada laikā no mobilo sakaru operatora, kura klienti viņi nav, ir saņēmuši zvanu ar mērķi pārliecināt mainīt viņu pašreizējo operatoru uz citu kompāniju.

Aptaujas dati liecina, ka kopumā 83% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējā gada laikā kā privātpersonas ir saņēmuši kādu telefona zvanu, kura laikā reklamēta kāda prece vai pakalpojums, un kāda uzņēmuma vārdā mēģināts kaut ko pārdot. 83% no viņiem uzskata, ka šādas telemārketinga aktivitātes ir jāierobežo, un tikai 6% ir pret ierobežojumu noteikšanu.

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos mobilo sakaru operators Bite tīkla infrastruktūras attīstībā un klientu mobilo sakaru lietošanas pieredzes uzlabošanā ir ieguldījis aptuveni deviņus miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Līdz gada beigām plānots investēt vēl aptuveni vienu miljonu eiro, informē uzņēmuma vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Mobilā interneta patēriņš pasaulē, tostarp Latvijā, strauji palielinās un arī Bites tīklā tas pēdējā pusgada laikā ir dubultojies, sasniedzot vidēji 5 GB uz vienu klientu. Tostarp tiešsaistes video saturs veido vairāk nekā 65% no kopējās interneta plūsmas Bites tīklā.

Šā iemesla dēļ operators lauvas tiesu investīciju šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir ieguldījis tīkla infrastruktūras attīstīšanā, fokusējoties uz reģioniem, kur interneta lietošanas intensitāte pieaug tikpat strauji kā Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē. Šā gada sākumā ar 4G tehnoloģiju tika aprīkots viss Bites tīkls.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Sākot no 1. jūlija Eiropas Savienībā par vairāk nekā pusi tiks samazināti datu lejupielādes maksimālie tarifi: no 45 eirocentiem par megabaitu (MB) līdz 20 eirocentiem par megabaitu, informē Eiropas Komisija (EK).

Kopš ES ieviesa maksimālos tarifus datu viesabonēšanai, tās apjoms ir būtiski pieaudzis, uzsver EK.

Lētāki būs arī zvani un īsziņas. Turklāt no 2014. gada 1. jūlija Eiropas mobilo sakaru operatori varēs piedāvāt īpašu viesabonēšanas līgumu pirms došanās ceļā vai, ja iespējams, valstī atļaus izvēlēties vietējo operatoru datu viesabonēšanai. Līdz ar to varēs salīdzināt dažādus viesabonēšanas piedāvājumus un izvēlēties izdevīgāko.

Patlaban ES izstrādā noteikumus, kas paredz pilnīgu atteikšanos no viesabonēšanas tarifiem. Komisijas ierosinātajā regulējuma paketē par savienotu kontinentu piedāvāts atteikties no viesabonēšanas tarifiem un nodrošināt atvērtu un neitrālu internetu, kā arī mobilo sakaru un platjoslas interneta lietotāju labāku aizsardzību.