Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prognozē, ka jaunajā mācību gadā vispārizglītojošajās dienas mācību programmās mācīsies 202 413 skolēni, kas būs par 4027 skolēniem mazāk nekā pērn. Desmit gadu laikā skolēnu skaits Latvijas skolās ir samazinājies par 137 895 skolēniem.

Mācības vispārizglītojošo skolu 1.klasē sāks 21 352 bērni, kas salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu ir par 1859 skolēniem vairāk. Vēl 90 859 bērni ir reģistrēti visās pirmsskolas izglītības programmās. 12 002 skolēni mācīsies vakara un neklātienes programmās.

Konkrēts skolēnu skaits šajā mācību gadā būs zināms septembra vidū. Izglītības iestādēm un pašvaldībām informācija par skolēnu skaitu izglītības iestādēs 3. septembrī Valsts izglītības informācijas sistēmā jāievada un jāapstiprina līdz 7.septembrim.

Prognozēts, ka 9. klasē mācīsies 17 632 skolēni, pagājušajā mācību gadā 9.klasē bija 19 621 skolēns. 10.klasē mācības sāks 11 443 skolēni, kas salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu būs par 305 skolēniem mazāk.

VAS Latvijas Gaisa satiksme rīkotajā angļu valodas apmācības konkursā saviem darbiniekiem uzvarējis uzņēmums Kingsway English centre.

Par to liecina publikācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. «Līgums par Latvijas Gaisa satiksmes darbinieku angļu valodas zināšanu papildināšanu Anglijā tiks slēgts uz trim gadiem. Paredzēts, ka gada laikā uz divu nedēļu garajiem angļu valodas kursiem dosies 20 Latvijas Gaisa satiksmes darbinieki,» Db.lv teica Latvijas Gaisa satiksmes (LGS) iepirkumu speciālists Andris Purmalis.

«Apmācības tiks organizētas Gaisa satiksmes vadības dispečeriem un tehniskajiem darbiniekiem, kuriem jāpiedalās starptautisku projektu realizācijā. Tā kā angļu valoda ir noteikta kā vienīgais aviācijas radiosakaru līdzeklis visos starptautiskajos lidojumos visā pasaulē, šīs valodas zināšanu līmenis tiek stingri reglamentēts no Starptautiskās Civilās Aviācijas organizācijas un Eiropas Savienības. No 2010. maija stāsies spēkā ES Regula, kas nosaka, ka visiem dispečeriem angļu valodas zināšanu līmenim jāatbilst vismaz ICAO noteiktajam Operational level 4, kas nozīmē augstas prasības gan radiosakaru frazeoloģijā, gan spēju lietot angļu sarunu valodu. Lai to sasniegtu, LGS vadība pastāvīgi nodrošina savus speciālistus ar iespējām uzlabot savas angļu valodas zināšanas kursos (tos apmaksājot) tepat Latvijā, kā arī sniedz iespējas padziļināti mācīties Lielbritānijā,» DB skaidroja LGS Sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Stīpnieks. Viņš piebilda, ka konkrētā angļu valodas apmācības kompānija tikusi izvēlēta, jo spēj piedāvāt augstu pakalpojumu kvalitāti un sniedz ICAO noteiktajām prasībām atbilstošus angļu valodas kursus.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

2009. gada pavasarī vidēji 95% aptaujāto respondentu (15 līdz 74 gadu vecumā) ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem 6 numuriem, liecina TNS Latvia preses auditorijas pētījums.

Salīdzinot ar 2009. gada ziemas periodu, kopējais lasītāju skaits ir palicis nemainīgs.

Preses izdevumu patēriņš pa grupām (% Latvijas iedzīvotāju, kas lasījuši vai caurskatījuši vidēji vienu preses izdevumu)

2009.gada pavasara pētījuma periodā rezultāti tika apkopoti par 276 drukātajiem preses izdevumiem. Pētījumā iekļauto izdevumu skaits, salīdzinot ar 2009. gada ziemas periodu, ir samazinājies par 21 izdevumu, ieskaitot pielikumus. Vairāki drukātie preses izdevumi vairs neiznāk, bet vairāki pielikumi ir integrēti laikrakstos kā rubrikas.

Aplūkojot drukāto preses izdevumu patēriņu pa grupām, redzams, ka patērētākās preses izdevumu grupas 2009.gada pavasara periodā ir saglabājušās līdzšinējās. Kopumā vislielākais lasītāju īpatsvars joprojām ir reģionālajiem preses izdevumiem (46 %), nedēļas laikrakstiem (43 %) un nedēļas žurnāliem (40 %).

Austrālijas ekonomikas straujā atlabšana no globālās krīzes varētu padarīt valsti par vienu no pirmajām lielajām nācijām, kas atsāks savas valūtas procentu likmju palielināšanu, raksta Wall Street Journal.

Austrālijas Centrālā banka šī gada pēdējā ceturksnī prognozē valsts ekonomikas izaugsmi 0.5% apmērā. Iepriekš prognoze šim laika periodam bija -1%.

Kopumā 2009. gadā banka Austrālijai prognozē nelielu izaugsmi, kamēr gan ASV, gan Eiropā gaidāma ievērojama lejupslīde. Arī banka J.P.Morgan Austrālijai šogad prognozē izaugsmi – tikai nedaudz mazāku, proti, 3% apmērā.

Austrālija pret krīzi bijusi noturīgāka nekā citas attīstītās valstis. To lielā mērā valstij palīdzēja ciešā sadarbība ar Ķīnu, kuras ekonomika aizvien piedzīvo izaugsmi. Līdz ar to Austrālijas eksporta apjomi uz Ķīnu palielinās. Austrālijai palīdzējusi arī tās relatīvi labi izstrādātā finanšu sistēma, kas ļāva valstij izvairīties no slikto kredītu krīzes, kas pāršalca ASV un Eiropas bankas.

Šogad pirmo reizi skolas gaitas sāk 22,3 tūkstoši bērnu, bet kopumā Latvijā no 1. līdz 12. klasei mācīsies aptuveni 202 tūkstoši skolēnu.

Rīgā 1. septembrī uz skolām un bērnudārziem dosies aptuveni 89 tūkstoši bērnu un jauniešu. Šajā mācību gadā Latvijā strādās 755 pašvaldību pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādes un 60 privātās pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādes. Rīgas pašvaldībā darbosies 115 vispārējās izglītības iestādes, 150 pirmsskolas izglītības iestādes, 11 bērnu un jaunatnes sporta skolas, 13 bērnu un jauniešu interešu centri, deviņas bērnu mākslas un mūzikas skolas. Skolotāju skaits vispār­izglītojošajās dienas skolās 2014./2015 mācību gadā bija 22323. Jaunākie statistikas dati par šo gadu vēl nav apkopoti. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informē, ka ik gadu pašvaldība kā izglītības iestāžu dibinātāja publicē sludinājumus par pieejamām skolotāja vakancēm. No tām secināms, ka biežāk tiek meklēti skolotāji pirmsskolas izglītības iestādēm un eksakto mācību priekšmetu skolotāji.

Vīrusa radīto ārkārtas situāciju var izmantot būtiskam izglītības kvalitātes lēcienam, tāpēc ir svarīgi apmainīties ar idejām un pieredzi, būt elastīgiem un pieņemt drosmīgus lēmumus.

Sarunās ar citiem pedagogiem no visas Latvijas, esmu nonākusi pie atziņas, ka šis brīdis ir izglītības nozares sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot.

Ja seko vīrusa otrais vilnis

Sarunās ar biedrības pārstāvjiem, pedagogiem, skolu direktoriem ir izkristalizējušās bažas, ka politikas veidotāji pietiekami neizmanto situāciju, lai veidotu dialogu ar sabiedrību un ģenerētu jaunas idejas, bet gaida, kad vīruss beigsies, lai ietu vecajās sliedēs. To nedrīkstētu darīt.

Mēs varam prognozēt, kas mūs sagaida rudenī un ziemā, iespēja, ka vīrusa dēļ būs jāpaliek mājās, ir liela, bet nezinām, kad tas notiks. Tāpēc mācību gada robežu nojaukšana ļautu elastīgi plānot mācību gadu, piemēram, uzsākot mācības 1. augustā, bet attālināto mācību laiku rudenī kombinēt ar brīvlaikiem un atvaļinājumiem.

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Rīkojoties apdomīgi, Eiropas Savienībai (ES) un eirozonai izdosies pārvarēt pašreizējo krīzi, sacīja jaunā Vācijas vēstniece Latvijā Andrea Viktorīna.

«Esmu pārliecināta, ka ar apdomīgu un nepārtrauktu rīcību mēs kā ES un kā eirozona pārvarēsim pašreizējo krīzi,» norādīja diplomāte. Pēc viņas domām, lai labotu pagājušo gadu attīstības nepilnības, atjaunotu izaugsmi un radītu jaunas darba vietas, ir nepieciešami gan konsolidācijas pasākumi, gan arī strukturālās reformas.

«Mūsu krīzes pārvarēšanas stratēģijas pīlārus - stabilitāti un izaugsmi - papildina arī trešais - solidaritāte. Gadījumos, kad mūsu partneriem nepieciešams iegūt laiku, lai par spīti tirgus neuzticībai veiksmīgi īstenotu reformas, mēs ieņemam solidāru pozīciju,» uzskata Viktorīna, vienlaikus bilstot, ka atbalstu nav iespējams saņemt, neko nedodot pretī. «Nebūtu godīgi noslogot citu valstu nodokļu maksātājus, neizrādot visstiprāko vēlēšanos veikt reformas pašiem.»

Parādsaistību krīzes nomocītā eirozona ļaunāko jau esot pārvarējusi, pavēstījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, norādot uz situācijas uzlabošanos saistībā ar Grieķiju.

Sarunā ar Vācijas laikrakstu Bild V. Šoible paudis pārliecību, ka, neraugoties uz prognozēm, kuras liecina, ka liela daļa eirozonas valstu 2013. gadā piedzīvos recesiju, situācija esot labāka nekā cerēts. «Situācija uzlabojas arī tāpēc, ka palielinās tirdzniecības apmēri ar ASV un Āziju,» sacījis V. Šoible.

Vācijas finanšu ministrs atzinīgi vērtējis Grieķijas paveikto, kas nesen saņēma starptautiskā aizdevuma maksājumu. «Valdība Atēnās zina, ka nevar finansiālo smagumu uzlikt citām eirozonas valstīm. Tāpēc viņi apņēmīgi īsteno reformas,» klāstījis V. Šoible, vēsta Euobserver.

Sarunā ar Vācijas laikrakstu V. Šoible arī norādījis, ka viņš ir pārliecināts, ka arī Francija, kas, lai pārvarētu krīzi, izvēlējusies palielināt nodokļus bagātniekiem, nevis samazināt sociālos pabalstus un pensijas, pildīs savas starptautiskās apņemšanās. «Es esmu pārliecināts, ka Francija pildīs savas apņemšanās. Franču valdība ļoti labi saprot, ka ir jāīsteno reformas, lai saglabātu savu konkurētspēju,» sacīja V. Šoible.

Vairāk nekā puse no Latvijas tūrisma un viesmīlības nozarē nodarbinātajiem pašlaik atrodas dīkstāvē vai ir jau atbrīvoti no darba, liecina Vidzemes Augstskolas (ViA) pētījums, kas tapis atsaucoties tūrisma un viesmīlības nozares profesionālo asociāciju aicinājumam.

Pētījuma ietvaros aptaujāti vadošie nozares uzņēmumi, kas uzskata, ka ir nepieciešama pārskatīt valsts piedāvātos atbalsta mehānismus, lai palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt krīzi.

"Tūrisma industrija Covid-19 pandēmijā ir cietusi vissmagāk, tāpēc tā ir viena no pirmajām tautsaimniecības nozarēm, kurai gan Eiropas Komisijas, gan atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī tiek izstrādāti īpaši mērķēti glābšanas plāni. Piemēram, Lietuvas valdība tūrisma nozarei iezīmējusi atbalstu 45 miljonu eiro apmērā. Arī Latvijas valdībai ir svarīgi ieklausīties nozarē un tās akūtajās vajadzībās, pretējā gadījumā tuvākajā laikā ne tikai būtiski pieaugs bezdarbnieku skaits un slogs uz sociālo budžetu, bet mēs arī riskējam pazaudēt Latvijas ekonomikai nozīmīgu nozari," uzsver Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.

Labvakar, Latvijas tauta! Šī ir jau trešā reize, kad es uzrunāju jūs Latvijas valsts grūtajos un izšķirīgajos brīžos. Pirmā reizē bija 2009.gada 31.martā, kad beidzās termiņš manis izvirzītajiem uzdevumiem Saeimai un valdībai. Otrā reize bija pirms Saeimas vēlēšanām, kad aicināju jūs visus līdzdarboties – doties pie vēlēšanu urnām un novēlēt.

Novēlēt par Latvijas nākotni. Un esmu ļoti pateicīgs, ka jūs to izdarījāt – domājāt, izvēlējāties, vilkāt krustiņus, mīnusiņus sarakstos, kas jums bija priekšstatīti, un novēlējāt. Vēlēšanu rezultāts deva gandarījumu visiem – gan jums par savu izvēli, gan politiķiem, kuri tika pārstāvēti jaunajā Saeimā, gan arī mūsu ārvalstu draugiem. Mēs pierādījām to, ka Latvija spēj pārvarēt krīzi, ka Latvijas valdība spēj iegūt tautas uzticību un doties tālāk.

Jaunajā Saeimā bija vairāk nekā 60% jaunu seju. Cilvēki, kas vēlējās būs aizrautīgi un ar degsmi kalpot Latvijai. Daudz kas labs ir paveikts kopš tā brīža. Ir pilnīgi cits uzvedības kods Saeimas plenārsēžu zālē, ir cits pieklājības kods. Saeimas ēka ir kļuvusi atvērtāka sabiedrībai. Tajā viesojas gan nevalstiskās organizācijas, gan arī jaunieši. Taču galvenais uzdevums tomēr bija atmest tos niķus un stiķus, kas bija par pamatu lielajai uzticības plaisai starp sabiedrību un 9.Saeimu. Izravēt to ļaunuma sakni, kas šķir varu no sabiedrības.

Par spīti iekšzemes pieprasījuma kritumam šī gada pirmajos deviņos mēnešos Rīgas lielāko tirdzniecības centru apgrozījums ir turpinājis pieaugt, raksta laikraksts Dienas bizness.

Apgrozījums turpinot kristies konkrētās preču kategorijās, kas nav pirmās nepieciešamības preces, - mēbeles, juvelierizstrādājumi un elektropreces. Stabils apgrozījuma pieaugums vērojams pārtikas precēm, kas pamatā skaidrojams ar augstu inflāciju, norāda LCM tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska.

Apgrozījums arī samazinājies tirdzniecības centrā Barona centrs.

Rīgas tirdzniecības centru apgrozījums šī gada pirmajos deviņos mēnešos:

Profesionālās izglītības mērķis ir universāli speciālisti, nevis nemitīga pielāgošanās darba tirgum

Tā uzskata profesionālās izglītības kompetences centra Liepājas Valsts tehnikums (LVT) metodiķe Ligita Reimane. «Mēs saviem audzēkņiem sakām – jūsu karjera ir no konveijera līdz savai stila studijai,» viņa skaidro pamatprincipu, kura jēga ir ne tikai apmierināt nozares uzņēmumu vajadzības, bet arī padarīt profesionālo izglītību jauniešiem pievilcīgu. Veidot šo karjeru atbilstoši katra audzēkņa spējām un gribai pilnībā ļaus modulārā izglītība, kuras ieviešana tiek solīta no 2016.gada, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ķīnas nebūs

Jauniešiem, kuri izvēlējušies mācīties ar tekstila nozari saistītajās LVT programmās, ir ļoti svarīgi, lai mācību process būtu radošs, uzsver L. Reimane. Lai gan Liepājā ir daudz veļas šūšanas uzņēmumu, kuros tiek gaidīti prasmīgi un, galvenais, ātri un ražīgi strādājoši šuvēji, reti kurš no audzēkņiem sapņo par darbu pie konveijera, monotoni šujot visu dienu vienu un to pašu detaļu. Protams, mācību laikā viņi dodas praksē vietējos uzņēmumos un lielākoties strādā tieši pie konveijera. Taču vienlaikus viņi iepazīst visas profesijas nozares uzņēmumā – piegriezējus, dizainerus, konstruktorus, kuru darbs ir daudz radošāks. Tāpat audzēkņi iepazīst potenciālās darbavietas vidi – cik tā ir motivējoša. «Lielākoties uzņēmēji ir sapratuši, ka nemotivējošs, būtībā vergu darbs nespēj nodrošināt augstu produkcijas kvalitāti,» tā L. Reimane. Pēc viņas teiktā, tas ir iemesls, kāpēc nav attaisnojušies vairāku uzņēmumu mēģinājumi ražošanu pārcelt uz zemu izmaksu valstīm.

«Mums ir jāizmanto tās iespējas, kuras mums šī krīze piedāvā, stiprinot ES. Mums jāstrādā ciešāk, lai pārvarētu šo krīzi,» norāda Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle, skaidrojot, ka Eiropas Savienība (ES) ir mūsu dzīvības apdrošināšana globalizācijas apstākļos.

Pēc viņa domām, neskatoties uz krīzes laikā strauji pieaugošo eiroskepticismu, ir jāstājas pretim nacionālisma idejām, dodot priekšroku dziļākai integrācijai.

Vestervelle uzskata, ka ES nepieciešama efektīvāk pārvaldīta Eiropas Komisija, proti, komisijas prezidents būtu jāievēl tiešās vēlēšanās, kā arī ES būtu vajadzīga konstitūcija.

«Es aicinātu neaizmirst, ka ES ir kas vairāk nekā atbilde mūsu vēstures tumšākajai nodaļai. ES - tā ir mūsu dzīvības apdrošināšana globalizācijas apstākļos. [..] Nākamo desmit gadu laikā mēs redzēsim, vai Eiropa joprojām būs lielvara, vai arī mēs zaudēsim savas pozīcijas,» saka ministrs.

Mūs sagaida vēl viena pasaules finanšu krīze, kura sāksies Āzijā un Dienvidamerikā, atsaucoties uz SVF galvenā ekonomista Saimona Džonsona (Simon Johnson) un Londonas ekonomikas skolas profesora Pītera Buna (Peter Boone) teikto, ziņo Slon.

Pagājušajā ziemā ASV finanšu sistēma bija ļoti tuvu pilnīgai iznīcībai. Lai gan ASV ekonomikas atlabšana bija ļoti grūta un smaga - sliktākais variants nenotika un tā vēl joprojām ir «dzīva». Šobrīd ASV Federālās rezerves sistēma (FRS) ir iecelta varoņa lomā, kas izglābusi valsts ekonomiku no katastrofas.

ASV prezidents Baraks Obama apliecināja, ka viņš piekrīt šādam ASV Federālās rezerves sistēmas titulam, un augusta beigās atjaunoja tās iepriekšējo vadītāju Benu Bernanki uz otru termiņu. Taču slavējot B. Bernanki, ASV prezidents visu nepateica līdz galam, jo, cīnoties ar šā brīža krīzi, FRS ir ielikusi pamatu nākamajai krīzei, kas sekos pēc tam, kad šī būs pārvarēta.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) ceturtdien,11.februārī, aicinās Ministru kabinetu atcelt komandantstundu, lai novirzītu uzraudzības resursus ierobežojumu kontrolei dienas laikā un brīvdienās, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrija.

"Jāpārskata mājsēdes ierobežojuma lietderība, jo šāds ierobežojums tika pamatots ar nepieciešamību novērst cilvēku tradicionālo masveida pulcēšanos gadu mijas brīvdienās, īpaši Jaungada naktī. Mērķis tika sasniegts," norāda ministrs.

Mājsēdes atcelšana nekādā gadījumā nenozīmē epidemioloģisko ierobežojumu atvieglošanu, bet iespēju mērķtiecīgi novirzīt nepieciešamos resursus tur, kur tie visvairāk nepieciešami. Jebkurā gadījumā tikai kopīgi ar sabiedrību mēs varēsim pārvarēt pandēmijas radīto krīzi, skaidro Ģirģens.

Pārvietošanās ierobežojumu kontrolei nakts laikā tika iesaistīti apjomīgi Valsts policijas, Valsts robežsardzes, pašvaldību policiju, kā arī Zemessardzes resursi. Taču Valsts policija nav atbrīvota no savu pamatuzdevumu izpildes - noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības. Tāpat ir nepieciešams ievērot procesuālos termiņus gan administratīvajā procesā, kriminālprocesā, gan operatīvās darbības procesā, norāda ministrs.

Finanšu problēmu nomāktā Grieķija paliks eirozonā, taču Eiropas Savienību (ES) sagaida tās vēsturē lielākais izaicinājums, aicinot ieviest finanšu transakcijas nodokli un eiroobligācijas, sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žozē Manuels Barozu (José Manuel Barroso).

Aicinot būt pacietīgiem Grieķijas krīzes risināšanā, EK vadītājs savā ikgadējā uzrunā sacīja: «Šī nav sprinta distance, tas ir maratons.»

BBC vēsta, ka, piedāvājot ieviest finanšu transakciju nodokli un eiroobligācijas, Barozu aicinājis realizēt ciešāku Eiropas integrāciju ekonomikas jautājumos. Runājot par transakciju nodokli, viņš uzsver, ka finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir jāpalīdz pārvarēt eirozonas krīzi, bet eiroobligācijas būtu visas ES priekšrocība.

Pret ierosinājumu finanšu transakcijas nodokli ir gan ASV, gan vairākas ES dalībvalstis, ieskaitot Lielbritāniju, kur atrodas daudzas finanšu institūcijas.

Ēdināšanas uzņēmuma AS "Lido" dibinātājs Gunārs Ķirsons izveidojis jaunu kompāniju SIA "KM Properties", lai palīdzētu ēdinātājam pārvarēt Covid-19 krīzi, apliecināja Ķirsons.

Viņš uzsvēra, ka viņš joprojām ir saistīts arī ar "Lido", bet ar jaunā uzņēmuma piedāvāto risinājumu palīdzību uzņēmējs cer pārvarēt Covid-19 krīzi.

Pēc Ķirsona teiktā, jaunizveidotais uzņēmums septembra beigās varētu atvērt ēdināšanas iestādi, kurā apmeklētāji varēs saņemt bezkontakta apkalpošanu. Plašāku informāciju par jaunās kompānijas darbību un tās plāniem Ķirsons neatklāja, solot informēt medijus septembra beigās, kad tā sāks darbību.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "KM Properties" reģistrēts 7.septembrī, un tā pamatkapitāls ir 30 000 eiro. Ķirsons ir vienīgais kompānijas īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis. Uzņēmums reģistrēts Rīgā, Ķengaraga ielā 6A, kas ir arī "Lido" juridiskā adrese.

Izvērtējot "airBaltic" darbības atsākšanas iespējas nākotnē, kad atkal varēs veikt lidojumus, dažādos scenārijos aplūkoti vairāku mēnešu darbības pārtraukumi un iespējamais ieņēmumu samazinājums. Kopā ar Latvijas valdību tiek vērtēts, kā kapitalizēt uzņēmumu, lai tas varētu pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi.

"Pašlaik visu aviācijas nozari, ieskaitot "airBaltic", ir smagi skārusi Covid-19 krīze. Šobrīd mums ir jāreaģē un jāsagatavo uzņēmums nākotnei, un ir skaidrs, ka ne visas lidsabiedrības varēs turpināt darbību. Tomēr es uzskatu, ka airBaltic ir spēcīga pozīcija un tā izkļūs no šīs krīzes. Lai atgūtos no pilnīgas dīkstāves un pakāpeniskas darbības atsākšanas, airBaltic būs nepieciešama spēcīga kapitāla bāze. Nebūtu saprātīgi, ja uzņēmuma akcionāri neapspriestu, kā kapitalizēt uzņēmumu, lai apmierinātu nākotnes vajadzības. Kā mazākuma akcionārs, mēs kopā ar Latvijas valdību izvērtējam iespējas," norāda "airBaltic" mazākuma akcionārs (Aircraft Leasing1) Larss Tūsens.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien, uzsākot vizīti Latgales reģionā, kā pirmo apmeklējis Viļānu novadu, kur ticies ar Viļānu novada domes deputātiem un vadību, kā arī apmeklējis Viļānu vidusskolu.

Apmeklējot Viļānu vidusskolu, Valsts prezidents vizītes noslēgumā paziņojis, ka ir izlēmis savu nākamo nopelnīto algu ziedot Viļānu vidusskolai, kam sekojuši skolēnu un pedagogu skaļi aplausi.

Sarunā ar Viļānu novada domes deputātiem skarti jautājumi par šī brīža situāciju Viļānu novadā, par augsto bezdarbu, kas ļoti satrauc novada vadību, par risinājumiem, kas varētu līdzēt pārvarēt šo krīzi, palielināt uzņēmēju interesi par Viļānu novadu.

Sarunas laikā minētas arī krīzes sekas, kas šobrīd negatīvi ietekmē nodarbinātības līmeni novadā, proti, sociālo pabalstu sistēma lielā mērā neveicina interesi meklēt darbu, jo tie lielai daļai novada iedzīvotāju ļauj dzīvot ilgstoši bez darba.

Pēdējos mēnešos nereti parādās raksti, kuros tiek salīdzināta krīze Latvijā un Argentīnā. Es pats dzīvoju Argentīnā. No 1999. līdz 2004.gadam es strādāju Buenosairesā dažādās organizācijās, projektos un uzņēmumos, pats pārdzīvoju gan krīzi, gan cīņu ar to. Tāpēc vēlos īsi pastāstīt par krīzi Argentīnā, tās pārvarēšanas metodēm un sekām.

Taču vēlos arī uzsvērt – kaut arī Argentīnā toreiz un Latvijā tagad ir ekonomiskā un politiskā krīze, tomēr situācijas ir ļoti dažādas, tāpēc nevar teikt, ka Argentīnā izmantotās stratēģijas darbosies Latvijas situācijā. Taču no jebkuras pieredzes ir iespējams mācīties un kaut ko gūt.

2001.gada decembris. Argentīnu pārņēmusi visdziļākā krīze valsts vēsturē. Valsts jau ir recesijā kopš 1998.gada. Prezidents tiek piespiests atkāpties no amata. Grautiņi un piketi notiek visā valsts teritorijā. Neviens nevar izņemt no bankas vairāk par 200 dolāriem nedēļā. Bezdarba līmenis ir aptuveni 20%.

2003.gada decembris. Mēs sākam runāt par Argentīnas brīnumu. IKP pieaug par 8.2%. Ir ievēlēts jaunais prezidents un nodrošināta institucionāla stabilitāte. Par spīti devalvācijai inflācija ir ideālā līmenī – 3.7% . Bezdarba līmenis krītas līdz 15%.