Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Dzirdot jēdzienu “koledža”, daudziem pirmās asociācijas ir ar amerikāņu filmām, kur koledžās mācās tikai jaunieši. Tāpat, runājot par koledžu, nereti tiek domātas profesionālās vidējās izglītības iestādes, kurās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Patiesībā koledžas Latvijā nozīmē pilnvērtīgu augstāko izglītību, kuru nereti izvēlas nevis jaunieši, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet strādājošie un cilvēki, kuriem jau ir viena izglītība, lai kāptu pa karjeras kāpnēm, pārkvalificētos vai atsvaidzinātu zināšanas. Koledžu absolventi būtībā ir mūsu ekonomikas asinsrite.

Īsā cikla profesionālā augstākā izglītība

Aizvadītajā gadā apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā nostiprināja koledžu lomu izglītības tirgū kopumā, skaidri nosakot, ka par koledžām var saukt tikai tās izglītības iestādes, kuras īsteno īsā cikla profesionālo augstāko izglītību (iepriekš tika saukta par 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību) - līdz ar grozījumiem likumos ieviests arī jauns termins. Šobrīd publiskajā telpā tiek lietoti abi jēdzieni – 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība un īsā cikla profesionālā augstākā izglītība, bet būtībā tas ir viens un tas pats. Šeit gan jāpiezīmē, ka koledžas var īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas (papildus augstākās izglītības programmām) un dažas koledžas to arī dara, tāpēc arī daļā sabiedrības veidojies aplams priekšstats, ka visās koledžās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs ietekmi arī uz vidējās izglītības apguvi. Pretēji apgalvojumiem, ka vidusskola nav domāta visiem, tieši šajā dzīves posmā jaunieši saņem galveno izrāvienu.

Līdz pamatskolas absolvēšanai lielākā daļa skolēnu vēl nezina, ko dzīvē vēlas darīt, turklāt neviens arī nav gatavs uzreiz integrēties darba tirgū. Tieši trīs vidusskolā pavadītajos gados liela daļa jauniešu kļūst patstāvīgi. Vidējā izglītība ir nepieciešama tieši zināšanu, nevis diploma dēļ.

Vidējā izglītība nepieciešama ikvienam

Runājot par vidējās izglītības apguvi, protams, jāizskata dažādi veidi un formas. Tiem jauniešiem, kuriem jau pēc 9. klases ir skaidra vīzija par to, ka viņi savu nākotni vēlas saistīt ar akadēmisko vidi, sociālajām zinātnēm vai inženierzinātnēm, piemērotāka būs vispārējā vidējā izglītība. Tiem, kuriem tuvākas praktiskās lietas - profesionālā izglītība. Vēl daļai – tālmācība. Taču kopumā ir skaidrs, ka vidējā izglītība nepieciešama ikvienam. Pievēršoties dažādām izglītības ieguves formām, saskaramies ar virkni stereotipu. Šobrīd vidējā profesionālā izglītība Latvijā ir ļoti labi attīstīta, īpaši infrastruktūras un materiāli tehniskā nodrošinājuma jomā, taču no padomju laikiem joprojām saglabājušies dažādi stereotipi. Profesionālās izglītības iestādes organizē virkni augsta līmeņa pasākumu, piemēram, nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu SkillsLatvia u.c. Mācību procesa pilnveidē aktīvi iesaistās arī darba devēji, tiek piesaistīti jauni pedagogi no nozarēm un kopējā kvalitāte ir augsta, taču liels mājasdarbs vēl veicams pie profesionālās vidējās izglītības tēla uzlabošanas.

Izglītības reforma ir veicinājusi diskusijas ne tikai par tās lietderību, bet arī par nepieciešamajiem virzieniem. Beidzot atskan pašas izglītības nozares arvien skaļāki izteicieni par to, ka jaunieši būtu jāvirza profesionālajā izglītībā. Lai tas notiktu, ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Lielākā problēma ir sabiedrības vēsturiskā atmiņa un ar to saistītie stereotipi, kā arī mainīgā darba vide un digitalizācija. Tam pa vidu atrodas apjucis jaunietis, kuram pēc pamatskolas jāsper solis pretim savai neskaidrajai nākotnei. Ko viņam darīt?

Uz šo jautājumu sniedz atbildi Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga. Balstoties uz pašas vadītā tehnikuma piemēra, direktore piedāvā iepazīties ar četriem šķēršļiem, kas var nostāties starp jaunieti un viņa karjeras pirmajiem soļiem.

1. profesionālās izglītības šķērslis - sabiedrības vēsturiskā atmiņa

Nesen bija lasāms Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentes Ilzes Kalniņas paustais viedoklis, ka 80% skolēnu pēc pamatskolas absolvēšanas nav jāmācās vidusskolā, vēlamais sadalījums būtu divas trešdaļas profesionālajā izglītībā un viena trešdaļa – vidusskolā. Problēma ir profesionālās izglītības prestiža jautājumā, kura galvenais iemesls ir sabiedrības vēsturiskajā atmiņā esošā „profene”, kurā apmāca tikai zemi kvalificētus strādniekus. Pats dīvainākais ir tas, ka patiesībā tādas izglītības iestādes kā profesionāli tehniskā skola Latvijas izglītības sistēmā sen vairs nav. Savukārt, ja mēs apskatītu apgūstamo profesiju piedāvājumu kaut vai uz manis vadītā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma piemēra, tās visas atbilst 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim, kas paredz pienākumu pildīšanu, veicot tā plānošanu un organizēšanu, un tas atbilst kvalificēta speciālista pienākumiem.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Pagājušajā gadā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valmieras filiālē tika reģistrētas 1367 vakances, kas ir 44% no visām Vidzemes reģionā kopumā piereģistrētajām vakancēm. 2014.gadā darbā iekārtojās 1747 bezdarbnieki, vidēji mēnesī – 146 bezdarbnieki, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Valmierā pieprasīti ir dažādu jomu speciālisti, sākot ar strādniekiem un beidzot ar augsti kvalificētiem inženieriem un medicīnas darbiniekiem. Liels pieprasījums visa gada garumā ir pēc darbiniekiem tirdzniecības jomā, kā arī savas jomas profesionāļiem - metinātājiem, būvinženieriem, autoatslēdzniekiem u.c. Kā apliecināja NVA Valmieras filiāles vadītāja Agra Spurdziņa, Valmiera ir ekonomiski aktīva pilsēta, uz kurieni strādāt un meklēt darbu brauc cilvēki no visas Vidzemes. Tā kā pilsēta nepārtraukti domā par attīstību, ražošanas teritoriju paplašināšanu, investoru un uzņēmumu piesaisti, arī darbavietu skaits turpina pieaugt.

Lai uzlabotu būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības procesu, Ministru kabinets 2018. gada 20. marta sēdē apstiprināja izmaiņas būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumos, informē Ekonomikas ministrija.

Viena no būtiskām izmaiņām ir noteiktā iespēja īsākā laika termiņā pēc diploma saņemšanas iegūt būvspeciālista sertifikātu. Neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa, minimālais laiks, kurā pretendentam būs jāapgūst kompetences pārbaudes iestādes noteiktā praktiskā darba pieredzes programma būs ne mazāk kā divi gadi pēdējo septiņu gadu laikā (līdz šim - 3 gadi, ja iegūta otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība un 5 gadi, ja iegūta pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība). Šī norma stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Mainītas prasības arī attiecībā uz būvspeciālista sertifikāta uzturēšanu. Noteikumu projekts nosaka, ka būvspeciālista sertifikāta uzturēšanai jāpraktizē kompetences novērtēšanas iestādes noteiktajā apjomā vismaz divi gadi piecu gadu periodā. Pretējā gadījumā būvspeciālistam būs atkārtoti jāveic kompetences novērtēšana.

Jo augstāks ir darba meklētāju izglītības līmenis, jo lielāku atalgojumu viņi prasa par savu darbu - liecina speciālistu darba portālā cvmarket.lv reģistrēto CV datu analīze.

Ja darba meklētājs, kam ir profesionālā izglītība, arodizglītība vai pirmā un otrā līmeņa profesionālā izglītība kā vēlamo atalgojumu norāda vidēji 845 eiro pirms nodokļu samaksas, tad augstskolā bakalauru grādu ieguvis darba meklētājs prasa par 25% vairāk - vidēji 1059 eiro mēnesī.

Tāpat ir atšķirība starp augstākās izglītības grādu ieguvējiem - jo augstāka līmeņa grāds, jo lielāku atalgojumu vēlas potenciālais darbinieks. Atšķirība starp bakalauru un maģistru prasībām ir aptuveni 21% - maģistri kā vēlamo atalgojumu norāda vidēji 1285 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Turpretī doktora grādu ieguvušie vēlas saņemt vidēji 2300 eiro mēnesī, kas ir par 79% vairāk nekā darba meklētāji ar maģistra grādu un divreiz vairāk par darba meklētājiem ar bakalaura grādu.

Brīvdienu intervija ar SIA OlyBet Latvia mārketinga un tirdzniecības nodaļas vadītāju Mariju Žuku-Dživagu.

Par ko Jūs sapņojāt kļūt bērnībā? Kāpēc?

M.Žuka-Dživaga: Man īsti nebija tāds klasisks sapnis par nākotnes profesiju. Vismaz nedz es, nedz mani vecāki neatceras, ka es par kaut ko tādu būtu runājusi. Taču vidusskolā es nopietni nodarbojos ar vieglatlētiku un tad vienā vakarā, skatoties kāda liela sporta notikuma TV tiešraidi, es diezgan spontāni mammai teicu, ka gribu kļūt par sporta komentētāju.

Tagad atskatoties uz šo sarunu, es pieņemu, ka jau tad es sapratu, ka par lielu/slavenu sportiski es nekļūšu, taču sports mani diezgan aizrāva un komentēšana būtu bijusi laba alternatīva kā palikt tuvu lielajam sportam. Skaidrs, ka šis nekad nav realizējies.

Šodienas jauniešiem trūkst izpratnes par kokapstrādes procesiem un produktu izveides stadijām, un tas savukārt veicina aplama priekšstata veidošanos par kokapstrādes nozari kopumā.

Daudziem mūsdienu sabiedrībā vienīgā saskarsme ir tikai un vienīgi ar galaproduktu, kas atrodams veikalos, bet iztrūkst priekšstata par to, kā nonāk līdz šai konkrētajai mēbelei vai būvniecības materiālam – kā top dizains, kā tiek izvēlēts izejmateriāls un kā tas tiek iepriekš sagatavots pirms izmantošanas, un kurā brīdī cilvēks ar savu darbu pievieno produktam vērtību.

Tas ir izslīdējis no audzināšanas. Citu valstu prakse liecina, ka bērns jau ļoti agrā vecumā tiek iepazīstināts ar dažādu profesiju praktisko pusi, šādi radot priekšstatu par nodarbi un attīsta tai nepieciešamās iemaņas. Latvijas gadījumā viss notiek krietni vēlāk, un jaunietis, sasniedzot pieaugušu vecumu, tikai tad sāk praktiski domāt, ar ko dzīvē vēlētos nodarboties, kādu profesiju izvēlēties un tad no šī sākumpunkta uzsāk virzību izvēlētajā nozarē.

VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» padome izsludinājusi konkursu uz valdes locekļa amatu komercdarbības jautājumos. Starp izvirzītajām prasībām amata pretendentiem minēta arī nevainojama reputācija, liecina publicētais paziņojums Rīgas lidostas mājaslapā.

Starp pretendentiem izvirzītajām prasībām ir vismaz triju gadu profesionālā darba pieredze vadošā amatā vēlams valsts, pašvaldību vai privātas kapitālsabiedrības vadībā, ekonomikas vai komercdarbības vadībā, organizācijas vai iestādes stratēģiskajā un/vai operatīvajā vadībā. Pretendentiem jābūt izpratnei par valsts kapitālsabiedrību darbību un to regulējošajiem normatīviem aktiem, kompetence un pieredze kapitālsabiedrību operatīvās attīstības vadības, komercdarbības un biznesa attīstības jautājumos. Tāpat arī stratēģiskās plānošanas prasme, mērķtiecība, spēja veidot pozitīvas attiecības un uzņemties vadītāja lomu, augsta atbildības sajūta, precizitāte un labas komunikācijas prasmes, spēja sadarboties, piedāvāt risinājumus un rast kompromisus.

Salīdzinot atalgojumu, ko, reģistrējoties speciālistu darba portālā cvmarket, kā vēlamu norādījuši dažādu izglītības iestāžu beidzēji, prasīgākie biznesa studiju virzienā ir Rīgas Biznesa skolas maģistri, savukārt prasīgākie aroda meistari ir no Liepājas Jūrniecības koledžas.

Rīgas Tehniskās universitātes Biznesa skolas maģistri kā sev vēlamo atalgojumu norāda vidēji 5250 eiro mēnesī, bet Liepājas jūrniecības koledžas absolventi, kas ieguvušu pirmā līmeņa augstāko izglītību, prasa vidēji - 2640 eiro mēnesī.

No CV datu analīzes secināms, ka vispārliecinošāk darba tirgū jūtas ekonomikas, finanšu un tehnisko jomu augstskolu absolventi. Rīgas Ekonomikas augstskolas izglītību ieguvušie kā vēlamo norādījuši vidēji 4500 eiro atalgojumu, bet ar Banku augstskolas izglītību - 1440 eiro. Rīgas Tehniskās universitātes absolventi kā vēlamo atalgojumu norāda vidēji 1314 eiro.

Vēlamā atalgojuma nosacītā reitingā stabilu vietu ieņem arī reģionālās augstskolas - Vidzemes augstskola un Ventspils augstskola, kuru absolventi jūtas pietiekami pašpārliecināti par savu iegūto izglītību un prasa attiecīgi 1304 un 1250 eiro lielu mēneša atalgojumu.

Sācies jauns amata pilnvaru termiņš VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes loceklim Andrim Vārnam, kura atbildības joma ir nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldība, klientu attiecību vadība, nekustamā īpašuma nomas un pakalpojumu stratēģiskā plānošana.

VNĪ valdē Vārna strādā kopš 2017.gada 1.oktobra.

VNĪ padome Andri Vārnu uz atkārtotu pilnvaru termiņu – pieciem gadiem – ievēlēja 2022.gada 19.janvāri.

“VNĪ valde kopumā izpilda uzņēmuma stratēģijā izvirzītos mērķus, un padome redz regulāru progresu arī tajās jomās, par kurām atbildība ir uzticēta Andrim Vārnam. Tādēļ nešaubīgi apstiprinājām viņa pilnvaras vēl vienam piecu gadu termiņam valdes locekļa amatā,” informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Jānis Garisons.

Pirms darba uzsākšanas VNĪ, no 2011. līdz 2017. gada septembrim Vārna bijis AS “SEB banka” Nekustamā īpašuma un telpu apsaimniekošanas vadītājs Latvijā un Baltijā, kur optimizējis nekustamā SEB biroju, telpu un filiāļu Latvijā un Baltijā nomas portfeli, izstrādājis un ieviesis mūsdienīgas darba vides un vietas konceptu, kā arī nekustamo īpašumu, telpu un saistīto izmaksu efektīvu budžetu.

Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Šodien Rīgas brīvostas valdes sēdē apstiprināts Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases un izvērtēšanas konkursa nolikums, kurš ietver gan prasības pretendentiem, gan izvērtēšanas kritērijus, gan lēmuma pieņemšanas kārtību. Rīgas brīvostas valde lēma, ka atklāts konkurss pārvaldnieka amatam tiks izsludināts šā gada 21. aprīlī un pretendenti pieteikumus varēs iesniegt līdz 22. maijam.

Saskaņā ar apstiprināto nolikumu, konkurss tiks organizēts trīs kārtās – pirmajā kārtā vērtējot pretendenta atbilstību vispārīgajiem kritērijiem, otrajā – pretendenta specifiskās, ar nozari saistītās zināšanas un kompetences, savukārt trešajā atlases kārtā notiks pretendentu klātienes intervijas. Pretendentu izvērtēšanu veiks Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija, atbilstošākos kandidātus virzot uz Rīgas brīvostas valdi tālāka lēmuma pieņemšanai.

Nolikums paredz, ka pretendentam nepieciešama augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā izglītība vadībzinātnēs, finansēs, ekonomikā vai inženierzinātnē, savukārt izglītība, kas saistīta ar transporta nozari (ostu pārvaldība, transports un loģistika) vai jūrniecību (navigācija, kuģu vadība) tiks uzskatīta par priekšrocību. Tāpat nepieciešama vismaz 5 gadu profesionālā pieredze vadošos amatos liela mēroga kapitālsabiedrībās vai publiskā sektora iestādēs vai organizācijās. Pretendentam tiek noteiktas arī augstas prasības valodu zināšanām – gan valsts valodas augstākajā līmenī, gan vismaz angļu un krievu valodas prasmes.

Izsludināts konkurss uz AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu ar atbildību finanšu, korporatīvās pārvaldības un personāla jomā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētājam mēneša bruto atlīdzība paredzēta 10 000 eiro, bet valdes loceklim - 9000 eiro.

Pretendenti pieteikties konkursā uz "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī uz kompānijas valdes locekļa amatu var līdz 2023.gada 19.oktobrim.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātņu, ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības zinātņu, tiesību zinātņu, finanšu vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadus kā valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai šim amatam tieši padota vadības līmeņa darbinieka amatā, kas nodrošina valdes priekšsēdētāja amata uzdevumu izpildei nepieciešamās kompetences un zināšanas.

Jāizveido nabas saite, kas savienotu darba tirgu un izglītību – līdz šim ne reformas, ne profskolu infrastruktūrai tērētie ES struktūrfondu miljoni nav atrisinājuši pamatproblēmas

Profesionālās vidējās izglītības izglītojamo skaits nieka piecu gadu laikā sarucis ievērojami, zaudēti vairāk nekā desmit tūkstoši skolēnu. Kopš 2000. gada mīnusā ir jau vairāk nekā 20 tūkstoši. Tāpēc grūti runāt par profesionālās izglītības perspektīvu, ja kopējai izglītības sistēmai, kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, tā slīd laukā no pirkstiem. Bailīgi jājautā, kādas izmaiņas profesionālās izglītības audzēkņu skaitā viesīs nākamais 1. septembris, ja jau šogad topošo profesionāļu pulks bija tikai nepilnus 28 tūkstošus liels. Populārākās jomas pēc izglītojamo skaita ir inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, taču arī tajās audzēkņu skaits samazinās graujoši – aptuveni par tūkstoti gadā. Pašlaik šajās nozarēs zināšanas smeļ desmit tūkstoši jauniešu, bet vēl 2003./2004. mācību gadā to bija vairāk nekā 23 tūkstoši. Tieši togad sākās skolēnu skaita nogruvums, ko mūsu izglītības sistēma nav spējusi apturēt. Toties tai labi veicas ar augstskolu studentu štancēšanu vairākās nozarēs, kurās uzkrājusies izglītību ieguvušo pārprodukcija, un tie bieži nestrādā atbilstoši iegūtajai izglītībai vai, vēl ļaunāk, dara to ārpus Latvijas. Daudzi izvēlas meklēt profesionālo laimi ārzemēs, kur viņu diploms tiek atzīts par labu esam, liecinot par to, ka izglītības kvalitāte varbūt arī nav tā lielākā problēma, kamēr dzimtenē to var pakārt uz nagliņas. Šķērmi ap dūšu varētu būt nodokļu maksātājam, kas finansējis Latvijā izglītību ieguvušos, kas izvēlējušies vai bijuši spiesti pacelt cepuri.

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatam pieteikušies 24 pretendenti, taču liela daļa konkursa pirmo kārtu nepārvarēs, pastāstīja ostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

Viņš atzinīgi vērtēja pretendentu skaitu konkursā. Vakar, 22.maijā, bija pieteikumu iesniegšanas termiņš konkursā un atlases komisija arī pulcējas uz sēdi, lai sāktu pretendentus vērtēt. Izvērtējot kandidātu iesniegtos dokumentus un atbilstību izglītības, iepriekšējas pieredzes un parējām kvalifikācijas prasībām, secināts, ka liela daļa kandidātu atbirs jau pirmajā kārtā.

Pēc viņa teiktā, par atsevišķiem kandidātiem vēl jāpārliecinās par atbilstību kvalifikācijas prasībām, taču indikatīvi konkursa otrajai kārtai varētu tikt virzīti aptuveni septiņi pretendenti.

Krastiņš apliecināja, ka starp 24 pretendentiem konkursā bija arī kandidāti no ārvalstīm, taču neatklāja, vai kāds ārzemnieks provizoriski varētu tikt konkursa otrajā kārtā.

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija par labāko kandidātu atzinusi AS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu.

Komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš aģentūrai LETA nedēļas sākumā pastāstīja, ka no sākotnējiem 24 kandidātiem potenciālo Rīgas brīvostas pārvaldnieku liste tika sašaurināta līdz trim cilvēkiem.

Savukārt šodien Krastiņš informēja, ka pēc intervijām konkursa komisija vienprātīgi izraudzījusies vienu kandidātu, kurš atbilstoši izstrādātajam nolikumam guvis pārliecinoši lielāku punktu skaitu nekā pārējie pretendenti. Par izraudzīto kandidātu paziņots Rīgas brīvostas valdei.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis aģentūrai LETA apstiprināja, ka osta šo informāciju saņēmusi un piedāvātais kandidāts ir Zeltiņš.

Kad esi noskumis un īsti nezini, ko darīt, bet vēlies parunāt - sasauc darba grupu. Vai uzraksti stratēģiju.

Mums Latvijā ir dažādas spēcīgas tradīcijas: Dziesmusvētki, sēņošanas trakums rudenī, pazīstam caurvēju, un pie tradīcijām pieder arī vēlme ikvienu sarežģītāku jautājumu skatīt darba grupās un risināt “stratēģiski”. Stratēģijas, kad beidzot uzrakstītas, nemēdz būt īsas - tām plaši ir jāatspoguļo ilgais un grūtais darba grupu process, tās nedrīkst būt arī pārāk vienkāršas, teiksim, kā šis raksts. Laba stratēģija, saskaņā ar “tradīcijām”, ir sarežģītā valodā, tai nav fokusa, tā sola vienlīdz izpatikt ikvienam, bet nevienu tomēr līdz galam neapmierināt. Jo citādi kāds apvainosies. Tāpat tā noteikti nedrīkst būt kritiska, jo atkal jau - kāds var apvainoties, un “stratēģijās nevajag lieku pesimismu”.

Ja pirms vairākām desmitgadēm karjeras uzsākšanai pietika vien ar skolas absolvēšanu, turklāt zināšanu dzīves ilgums bija mērāms desmitgadēs, tad mūsdienās šis princips ir būtiski mainījies. Zināšanu daudzums aug eksponenciāli, turklāt daudzās jomās zināšanu dzīves ilgums tagad ir mērāms mēnešos un gados. Mūsdienu pasaule prasa no cilvēkiem arvien augstāku izglītības līmeni un kvalifikāciju, un būtiskāka ir spēja ātri apgūt jauno, nevis jau iegūtās zināšanas.

Reālai dzīvei nepieciešamas zināšanas

Cilvēki ir sabiedriskas būtnes, un visi cilvēces panākumi lielākoties sasniegti tieši pateicoties spējai sadarboties un komunicēt. Jau izsenis zināšanas un prasmes ir tikušas nodotas no mutes mutē, no tēva dēlam, no meistara māceklim, vērojot un atdarinot. Izglītības saturu veidoja tikai dzīvei nepieciešamās prasmes – to varētu dēvēt par pirmatnējo profesionālo izglītību. Lielas pārmaiņas ieviesa rakstības izveidošanās. Neliela daļa izredzēto spēja pierakstīt notikumus, atklāsmes un citas gudrības, vēl neliela daļa prata uzrakstīto izlasīt. Izglītības saturs kļuva daudz abstraktāks, un radās iespēja mācīties arī patstāvīgi – lasot un domājot. Protams, lai iemācītos lasīt un rakstīt, parasti bija jāiet skolā. Pamazām arvien vairāk nodalījās prasmes (amati, aroda meistari) un zināšanas (zinātnes) – profesionālā un akadēmiskā izglītība.

Saeimas komisija plāno pabeigt valsts kapitāldaļu reformu; augstāko izglītību valdes un padomes locekļiem varētu noteikt kā obligātu , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien varētu noslēgt darbu pie Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projekta izskatīšanas trešajā lasījumā.

Kopumā likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegts 241 priekšlikums. Tautsaimniecības komisija raitā tempā atbalstīja tos priekšlikumus, par kuriem plašākas diskusijas nav nepieciešamas, bet par pārējiem uzdeva vienoties darba grupā. Viens no neizlemtajiem jautājumiem ir par to, vai valdes un padomes locekļiem obligāta ir augstākā izglītība.«Būtu diezgan bezatbildīgi uzticēt valsts lielāko uzņēmumu vadību cilvēkam bez augstākās izglītības,» saka Z. Kalniņa-Lukaševica.

Skolotāju vidējās faktiskās algas Latvijā būtiski pieaugušas no 2015.gada līdz 2021.gadam, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu (OECD) izglītības pārskats "Education at a Glance 2022".

No 2015. līdz 2021.gadam vidēji visās OECD valstīs Eiropas Savienībā pamatizglītības otrajā posmā skolotāju faktiskās algas reālajā izteiksmē pieauga par 18%. Latvijā algas pieauga vairāk - par 59% šajā pašā periodā.

Tomēr pamatizglītības skolotāju vidējās faktiskās algas joprojām bija zemas - 29 169 amerikāņu dolāri (29 490,45 eiro) 2021.gadā, salīdzinot ar 50 026 dolāriem (50 577,29 eiro) vidēji OECD valstīs.

Kā norādīja OECD, lielākajā daļā OECD valsts publisko izglītības iestāžu skolotāju un skolu direktoru regulējumos noteiktās alga palielinās līdz ar izglītības pakāpi, kurā viņi māca, kā arī ar pieredzi. Līdz ar izglītības pakāpi pieaug arī faktiskās algas.

Virsrakstā komatu katrs var likt pēc savas gaumes un dzīves uzskatiem. Tomēr ir virkne pozitīvu apstākļu, kas var mudināt doties prom, bet ir tikpat daudz pozitīvā, kādēļ palikt.

Pie «labajiem» aizbraukšanas iemesliem var minēt starptautiski konvertējamas prestižas izglītības ieguvi, karjeras veidošanu. Un tieši tie cilvēki, kuri aizbrauc ar šādu motivāciju, visbiežāk arī atgriežas. Hrestomātisks piemērs ir Andris Ambainis. Taču ir arī citi. Piemēram, gados jaunais bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, kurš intervijā žurnālam Ir norāda, ka labprātāk strādā Latvijā, kur var daudziem palīdzēt, nekā mierīgi praktizē labiekārtotā Zviedrijas klīnikā.

Jauniem cilvēkiem ar labām izglītībām izveidot strauju karjeru un ieņemt vadošus amatus Latvijā ir vienkāršāk nekā vecajās dalībvalstīs.

Te mēs nonākam pie iemesliem, kādēļ ir labi palikt Latvijā vai tajā atgriezties. Jau minētais Ņ. Bezborodovs savos salīdzinoši jaunajos gados, ieguvis labu izglītību ārzemēs un atgriežoties Latvijā, ir kļuvis par Bērnu klīniskās slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītāju. Nevienā no Rietumvalstīm tik strauja karjera nebūtu iedomājama. Tikt pie klīnikas vadīšanas Rietumu slimnīcās nav vienkārši. Uzdrošināšos apgalvot, ka jauniem cilvēkiem ar labām izglītībām izveidot strauju karjeru un ieņemt vadošus amatus Latvijā ir vienkāršāk un tas notiek salīdzinoši ātrāk nekā vecajās dalībvalstīs. Palūkojoties uz to, cik veiksmīgi Latvijā strādā jaunuzņēmumi, cik daudzas spožas idejas tiek īstenotas, gribas teikt, ka Latvija noteikti ir iespēju zeme. Protams, ar dažām atrunām. Iespējas ir tiem, kam ir laba, mūsdienīga un konkurētspējīga izglītība un prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū. Savukārt, ja ir tikai vidējā izglītība un nav pat iegūta profesionālā, vai, Dievs nedod, ir pamata izglītība, tad Latvijā ir grūti. Vidējā alga valstī ir sasniegusi 1000 eiro atzīmi, taču ir gana daudz cilvēku, kas nopelna ievērojami mazāk un kuru dzīve līdz ar to nav sevišķi viegla. Protams, var domāt par aizbraukšanu no valsts, bet var arī nopietni apsvērt, kā padarīt sevi konkurētspējīgāku darba tirgū, proti, kā iegūt tādas prasmes, par kurām var saņemt vairāk. Īpaši tas attiecas uz gados jauniem cilvēkiem.