Darbu sākusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ekonomiskā pārstāvniecība Austrālijā, Melburnā, informē LIAA pārstāvji.

LIAA direktors Kaspars Rožkalns norāda, ka lēmums par ekonomiskās pārstāvniecības izveidi Austrālijā sekoja kā loģisks turpinājums Latvijas vēstniecības atklāšanai Kanberā 2022.gada augustā.

"Šobrīd finiša taisnē ir sarunas starp Eiropas Savienību (ES) un Austrāliju par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu, kas būtiski samazinās tarifus dažādu preču eksportam uz Austrāliju. Kā papildus stimuls ekonomiskās sadarbības stiprināšanai ar Austrāliju ir aktīvā un plašā Latvijas diaspora šajā valstī," pauda Rožkalns.

Viņš arī atzīmē, ka tālo tirgu apgūšana ir viens no lielākajiem Latvijas ekonomikas izaicinājumiem, jo tas būtiski paplašinās uzņēmēju manevra iespējas dažādu ekonomisko krīžu laikā.

Austrālijā, Melburnā ceturtdien, 29.decembrī, atklās pirmo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) reģionālo pasākumu ārpus Latvijas, pulcējot gan Latvijas un Austrālijas uzņēmējus, gan Latvijas izcelsmes profesionāļus no vairākām citām valstīm, pastāstīja Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēdētāja un PLEIF Austrālijā koordinatore Kristīne Saulīte.

PLEIF reģionālais pasākums norisināsies divas dienas no 29. līdz 30.decembrim. Pasākuma atklāšanas sesijā klātesošos uzrunās Latvijas Republikas Kultūras ministre Dace Melbārde, politiķis un tiesnesis Egils Levits, kā arī Ārlietu ministrijas speciālais vēstnesis diasporas jautājumos Atis Sjanītis.

«Šāds pasākums norisinās pirmo reizi un, kā jau tas mēdz būt ar lietām, kas notiek pirmo reizi, tas ir arī eksperiments. Mūsuprāt, Klusā okeāna un Āzijas reģionam ir ekonomiskais potenciāls un šis būs mūs pirmais mēģinājums abpusēji tuvināt gan Latvijas, gan šajā reģionā darbojošos Latvijas izcelsmes uzņēmējus un dažādu nozaru profesionāļus,» sacīja Saulīte.

Sabremzējoties būvniecības tirgum Eiropā, Latvijas būvniecības nozarē strādājošie uzņēmumi meklē sev noieta tirgus ārpus Eiropas Savienības.

Labs piemērs šajā ziņā ir uzņēmums “ZAZA TIMBER”, kurš Austrālijā realizējis jau vairākus projektus un šobrīd plāno attīstīt savu darbību šajā valstī.

Maija sākumā tika aizvadīta lielākā būvniecības un dizaina izstāde Austrālijā “Sydney Build 2024”, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Austrālijā vadītāja Sabīne Kazaka un būvniecības uzņēmums “ZAZA TIMBER”. Šī izstāde vēlreiz apliecināja, ka Austrālijā šobrīd ir liels pieprasījums pēc ilgtspējīgiem būvniecības risinājumiem. Reaģējot uz mājokļu krīzi vairākos Austrālijas štatos, valdība ir izstrādājusi īpašu mājokļu atbalsta programmu un vietējie uzņēmumi aktīvi meklē starptautiskos sadarbības partnerus, kuri varētu piedāvāt dažādus modulārās būvniecības un koka paneļu būvniecības risinājumus.

Londonas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums «Revolut Ltd» oficiāli startējis Austrālijā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Līdz oficiālajam pakalpojuma startam iepriekš reģistrējušos klientu saraksts jau sasniedza 20 000. Sīklietotnes funkcijas Austrālijā tiks ieviestas pakāpeniski, kamēr atbildīs visām, kas darbojas Eiropā.

«Revolut Ltd» darbību sāks, katru dienu reģistrējot daļu klientu, kas ir gaidošo sarakstā. Darbībai uzsākot savu gaitu, jauni klienti tiks reģistrēti reālajā laikā – tā, kā tas tiek darīts Eiropā.

«Tā ir pirmā valsts aiz ES robežām, kurā esam sākuši darbību. Tā kā pašlaik mums būtiskākais ir veikt atbildīgu attīstību, piedāvājamo pakalpojumu paketi papildināsim pakāpeniski. Austrālijā startējam kā inovators valūtu maiņas tirgū un finanšu pārvaldīšanā, savukārt nākotnē piedāvāsim arī tādus Eiropā pazīstamus pakalpojumus, kā kontus biznesam, tūlītēju pieeju kriptovalūtām, bezmaksas platformu investēšanai akcijās un «Metal» kartes», - apgalvo Will Mahon-Heap, «Revolut Ltd» Āzijas un Klusā okeāna (APAC) reģiona attīstības vadītājs.

Brauciens uz Austrāliju bija kā sava veida svētceļojums mūsu ģimenei, jo mana tēva vecākus izšķīra 2. Pasaules karš un mans vecaistēvs emigrēja uz Austrāliju. Mans tēvs ar viņu tā arī nekad nesatikās, taču regulāri sarakstījās. Stāsts par vectēvu, kurš dzīvo Austrālijā un kura mājvietas būtu kādreiz jāapskata, visu bērnību mums, trim brāļiem, tika stāstīts. Ar brāļiem izdomājām, ka beidzot šo plānu vajadzētu īstenot un tēvam 70 gadu jubilejā uzdāvinājām braucienu uz Austrāliju. Mērķis bija apskatīties tās vareno dabu un vietas, kur vectēvs reiz dzīvojis, salīdzināt tās ar iepriekš sūtītajām fotogrāfijām. Diemžēl vectēva atdusas vietu neatradām, bet abas dzīvesvietas gan apskatījām.

Austrālijā pavadījām 12 dienas, un tas ir krietni par maz, lai apskatītu to pilnībā. Tā ir skaista zeme, kuru es ieteiktu savām acīm skatīti ikvienam, jo pat vislabākais cilvēku meistardarbs nevar pārspēt dabu, un Austrālija ir tam apliecinājums.

Tā kā Austrālijā visi gadalaiki ir «ar kājām gaisā» iepretim Eiropas ritmam, uz turieni jādodas, kad pie mums valda rudens, tur tad ir pavasaris. Mēs Austrālijā bijām novembrī, kad gaisa temperatūra bija ap 30 grādiem, bet valsts vidienē, kur visapkārt ir tuksnesis, mašīnā termometra stabiņš ēnā rādīja plus 45 grādus. Attaisījām auto logus, lai atvēsinātos, bet sejā iesitās tik karsts gaiss, it kā būtu atvēruši cepeškrāsni un pietuvinājuši tai seju. Es pat nevaru iedomāties, cik karsti ir Austrālijas vasarā un kā šo svelmi var izturēt.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēja semināru, kurā tika runāts par Latvijas uzņēmēju iespējām Austrālijas tirgū.

Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Marģers Krams, atklājot semināru uzsvēra, ka sadarbībai ar Austrāliju ir liels potenciāls gan pārskatot globālās piegādes ķēdes, gan meklējot jaunus sadarbības partnerus eksportā.

“Latvijas uzņēmēji šobrīd uz Austrāliju vairs neskatās kā uz eksotisku un nesasniedzami tālu tirgu. Arī eksportējamo preču klāsts pieaug. Tie vairs nav tikai kokmateriāli, bet arī tehnoloģiskās iekārtas, elektronika un citas preces ar augstu pievienoto vērtību. Austrālijas tirgus ir viena no alternatīvām Krievijas tirgum, kura zaudēšanu joprojām daļa eksportētāju izjūt. Savā ziņā Austrālijas tirgus paver durvis arī uz visu Dienvidaustrumāzijas reģionu, kurš aptver 670 miljonus iedzīvotāju. Austrālijā ļoti būtiska ir piegādātāja reputācija, ir jāveido attiecības un uzticamība. Tas ļaus paplašināt sadarbību un nostiprināties šajā tirgū,” tā LIAA Austrālijas pārstāvniecības vadītāja Sabīne Kazaka.

Tikai viens no sešiem Latvijas lielāko politisko partiju līderiem spējis precīzi nosaukt visus pasaules kontinentus - citi uzskata, ka Amerika ir viens kontinents, citi kā atsevišķus kontinentus min Eiropu un Āziju, kamēr vēl kāds aizmirst par Antarktīdu.

Tādas politiķu zināšanas par pasaules ģeogrāfiju konstatētas laikraksta Diena veiktajā testā, kura laikā dažādi jautājumi tika uzdoti Valdim Zatleram (Zatlera Reformu partija), Nilam Ušakovam, (Saskaņas centrs), Solvitai Āboltiņai (Vienotība), Raimondam Vējonim (ZZS), Aināram Šleseram (LPP/LC) un Gaidim Bērziņam (VL-TB/LNNK).

Daži no laikraksta uzdotajiem jautājumiem un politiķu atbildes uz tiem:

Nosauciet visus kontinentus.

V. Zatlers: tas nu gan nav grūti. Eirāzijas kontinents, Āfrikas kontinents, Amerikas kontinents, kas dalās Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Antarktīda un Austrālija

N. Ušakovs: Eiropa, Āzija, Āfrika, Amerika, Antarktīda, Austrālija

Latviete Guna Segar, kura jau piecus gadus ar ģimeni dzīvo Austrālijā, iepazīstinājusi austrāliešus ar latviešu zīmola Coo Culte apģērbiem, kas īsā laikā posmā jau novērtēti atzinīgi.

«Ar Coo Culte iepazinos, kad biju Latvijā un gatavojos māsas Sintijas kāzām. Man ļoti iepatikās Coo Culte dizaini un apģērbu kvalitāte, tādēļ nolēmu sakontaktēties ar uzņēmuma pārstāvjiem. Sākt biznesa sadarbību ar Latvijas zīmolu varētu arī nozīmēt, ka varu braukt biežāk atpakaļ uz Latviju. Ideja par apģērbu tirdzniecību radās, jo mani interesē mode un dizains. Lai gan ikdienā strādāju par finanšu riska modelēšanas speciālisti vienā no Austrālijas bankām, mani piesaista uzņēmējdarbības izaicinājums. Savulaik maniem vecākiem bija Friendtex modes apģērbu tirdzniecības uzņēmums Latvijā, kur es guvu pieredzi apģērbu izplatīšanas specifikā un visā kas saistīts ar modes biznesu,» stāsta Guna.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

2009. gada pavasarī vidēji 95% aptaujāto respondentu (15 līdz 74 gadu vecumā) ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem 6 numuriem, liecina TNS Latvia preses auditorijas pētījums.

Salīdzinot ar 2009. gada ziemas periodu, kopējais lasītāju skaits ir palicis nemainīgs.

Preses izdevumu patēriņš pa grupām (% Latvijas iedzīvotāju, kas lasījuši vai caurskatījuši vidēji vienu preses izdevumu)

2009.gada pavasara pētījuma periodā rezultāti tika apkopoti par 276 drukātajiem preses izdevumiem. Pētījumā iekļauto izdevumu skaits, salīdzinot ar 2009. gada ziemas periodu, ir samazinājies par 21 izdevumu, ieskaitot pielikumus. Vairāki drukātie preses izdevumi vairs neiznāk, bet vairāki pielikumi ir integrēti laikrakstos kā rubrikas.

Aplūkojot drukāto preses izdevumu patēriņu pa grupām, redzams, ka patērētākās preses izdevumu grupas 2009.gada pavasara periodā ir saglabājušās līdzšinējās. Kopumā vislielākais lasītāju īpatsvars joprojām ir reģionālajiem preses izdevumiem (46 %), nedēļas laikrakstiem (43 %) un nedēļas žurnāliem (40 %).

Pašmāju ražotāja SIA Lingerie Baltic zīmols Coo Culte gadu gaitā ieguvis prāvu pastāvīgo klientu loku.

Uzņēmums nostiprinājies savā tirgus nišā, taču apstāties negrasās. Tā mērķis ir strauji augt, jo, kāpinot apgrozījumu par 20% gadā, būtu iespējams samazināt preču cenu.

Coo Culte īpašniece, SIA Lingerie Baltic valdes locekle Ilona Giberte atzīst: ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju pirktspēju ar Eiropas, tā nav tik augsta, tāpēc, veidojot cenu politiku, uzņēmums vadās pēc latviešu vidējām algām, protams, arī citiem faktoriem. «Apģērbi noteikti nav un nebūs pirmās nepieciešamības prece. Daudzi gan meklē apģērbu, kuru varētu nopirkt tā kā kafiju ar maizīti. Līdz ar uzņēmuma izaugsmi man ir svarīgi samazināt apģērba cenu. Vēlos, lai zīmols būtu ekskluzīvs, tajā pašā laikā arī pieejams. Bieži vien, vērojot citus Latvijā radītus zīmolus, esmu neizpratnē par to izstrādājumu augstajām cenām. Esmu ievērojusi, ka bieži cena ir neatbilstoši augsta, taču citreiz tā ir adekvāta un atbilst zīmola idejai. Dažkārt dārdzību var skaidrot, piemēram, ar auduma izmaksām, citos gadījumos zīmoli vēlas vairāk nopelnīt. Runājot par audumiem, pērkot trīs metrus, cena par to noteikti ir daudz augstāka, savukārt, iegādājoties 1000 vai 500 metru, cena ir pavisam cita,» biznesa nianses skaidro I. Giberte.

Aizvien vairāk Latvijas uzņēmējus mudina raudzīties Austrālijas un Jaunzēlandes tirgus virzienā, tad būtiski ir saprast, kā pareizāk atvērt tā durvis, lai tās neaizcirstos deguna priekšā, norāda eksperti.

Austrālijā cilvēkiem piemīt atbrīvots dzīves veids, taču lietišķajā vidē viņi ir noteikti un tieši darījumu cilvēki, kas augstu novērtē profesionalitāti un uzticamību. Tādēļ, lai biznesa partneru meklējumi šajā valstī būtu veiksmīgi, ir jāņem vērā vairāki apstākļi.

«Latvijā ir vieglāk biznesu uzsākt, taču grūtāk noturēt. Rīgā daudzi vecie klubi ir ciet, bet Austrālijā ir krogi, kuri ģimenei pieder jau trešajā paaudzē. Tajā pat laikā ir grūti iedomāties, ka Austrālijā man šajā vecumā varētu piederēt trīs krogi,» atzīst Austrālijā dzimušais folkkluba ALA Pagrabs līdzīpašnieks Krišjānis Putniņš.

Starptautisko tūristu ceļošana uz Austrāliju tiks atļauta ne ātrāk par 2022.gadu, augstāku prioritāti nosakot kvalificētiem viesstrādniekiem un studentiem, otrdien paziņoja premjerministrs Skots Morisons.

Ir gaidāms, ka Austrālija otrdien sasniegs vakcinācijas aptveri, kas ļaus sākt valsts atkalatvēršanu - 80% no iedzīvotājiem vismaz 16 gadu vecumā būs saņēmuši otru Covid-19 vakcīnas devu, sacīja Morisons.

Premjers pagājušajā nedēļā ieskicēja plānu, kas paredz no novembra ļaut vakcinētiem pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem lidot uz ārvalstīm. Tas notiks pirmoreiz, kopš Austrālijā pērnā gada martā stājās spēkā sevišķi stingrs ceļošanas aizliegums.

Morisons otrdien sacīja, ka pēc austrāliešiem nākamā prioritārā grupa būs kvalificēti viesstrādnieki un studenti, kas drīkstēs ierasties Austrālijā agrāk nekā tūristi.

Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ imigrācija Austrālijā ir bijusi zemākajā līmenī kopš Otrā pasaules kara. Pandēmija arī katastrofāli ietekmējusi Austrālijas universitātes, kas ir lielā mērā atkarīgas no starptautisko studentu mācību maksas. Izglītības nozare bažījas, ka starptautiskie studenti stāsies citu valstu augstskolās, ja viņiem drīz netiks atvērta Austrālijas robeža.

Austrālija, kur gandrīz divus gadus bija vieni no pasaulē stingrākajiem ceļošanas ierobežojumiem ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību, pirmdien atvērusi savas robežas pret koronavīrusu vakcinētiem tūristiem.

Visiem ārvalstniekiem, kas ierodas Austrālijā, ir jābūt pabeigušiem vakcinācijas pret Covid-19 kursu, turklāt Rietumaustrālijas štats, kas aizņem trešdaļu salas teritorijas, robežu atvēršanu starptautiskiem tūristiem atlicis līdz 3.martam.

2020.gada martā Austrālija slēdza savas robežas, mēģinot apturēt inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu, un kopš tā laika valstī ar retiem izņēmumiem varēja iebraukt tikai pilsoņi un rezidenti.

Aizliegums arī nozīmēja, ka cilvēki no Austrālijas bez izņēmuma nevarēja doties uz ārvalstīm.

Pirmdien valsts lielākajās starptautiskajās lidostās Sidnejā un Melburnā bija vērojamas emocionālas ainas, ģimenēm un draugiem apvienojoties pēc ilga pārtraukuma.

Zatlera reformu partijas piedāvātais augstākās izglītības finansēšanas modelis stimulēs smadzeņu aizplūdi un aplokšņu algas, palielinās riskus budžetam un kaitēs izglītības kvalitātei, savā ziņojumā norāda Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors, Eiropas izglītības ekonomikas ekspertu tīkla dalībnieks Mihails Hazans.

«Augstākās izglītības reforma, ko piedāvā Zatlera reformu partija, ir pilnībā pretrunā ar partijas programmā izvirzītajām prioritātēm. Esmu pārliecināts, ka esošā augstākās izglītības valsts finansējuma modeļa aizstāšana ar tā saucamo «Austrālijas» valsts kreditēšanas modeli izprovocēs jaunu iedzīvotāju aizplūšanas vilni un ēnu ekonomikas izaugsmi,» norāda M. Hazans.

Viņš skaidro, ka Austrālija ir liela valsts ar lielu darbaspēka tirgu. Līdz ar to Austrālijas augstskolu absolventiem ir daudz lielākas iespējas atrast darbu dzimtenē nekā Latvijas vienaudžiem. Turklāt austrāliešiem ir daudz mazāk iespēju studēt ārvalstīs – tālu jābrauc un tas ir dārgi. Tāpēc to austrāliešu skaits, kas ir studējuši ārvalstīs, rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir piecas reizes mazāks nekā attiecīgi Latvijā. «Bet pats galvenais, Austrālija ir imigrācijas, nevis emigrācijas valsts, un iedzīvotāju skaits tur palielinās ik gadu par 2%. Citiem vārdiem sakot, Austrālijā reformu rezultātā smadzeņu aizplūšanas riska praktiski nebija. Pie tam Austrālija ir bagāta valsts un viņai reformas uzsākšanai paredzētie līdzekļi nebija ievērojami, savukārt Latvijai nepieciešamie 300 - 400 miljoni ir milzīga nauda, vēl pie tam autoru plānotie ieguvumi, kā tiks pierādīts tālāk, ir iluzori,» tā Hazans, piebilstot, ka iedzīvotāju uzticība valstij, tas ir, gatavība maksāt nodokļus, Austrālijā ir daudz augstāka nekā pie mums.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Investori zaudē ticību, ka eiro zona spēs iegrožot parādu krīzi, kas vēršas plašumā Grieķijā un vairākas citās Eiropas Monetārās savienības (EMS) valstīs, otrdien raksta avīze Financial Times, atsaucoties uz Čikāgas preču biržas datiem.

Pagājušajā piektdienā eiro vērtība noslīdēja līdz 1,3586 ASV dolāriem - iepriekš tik zemā līmenī eiro bija 2009.gada 20.maijā.

Pēc laikrakstā vēstītā, tirdzniecības dalībnieki un hedžfondi esot likuši uz spēles teju astoņus miljardus ASV dolāru, spekulējot ar varbūtību, ka eiro kurss turpinās kristies parādu krīzes dēļ.

«Jo ilgāk problēmas netiks risinātas, jo nervozāki var kļūt investori un atturēties no papildu risku uzņemšanās,» viņš secina.

Tikmēr eiro vērtība otrdien pieauga līdz 1,3727 ASV dolāriem, jo tika saņemtas ziņas, ka ceturtdien gaidāmajā Eiropas Savienības samitā Briselē galvenais akcents tiks likts uz valsts parāda un budžeta deficīta problēmām PIIGS valstīs.

Labvakar, Latvijas tauta! Šī ir jau trešā reize, kad es uzrunāju jūs Latvijas valsts grūtajos un izšķirīgajos brīžos. Pirmā reizē bija 2009.gada 31.martā, kad beidzās termiņš manis izvirzītajiem uzdevumiem Saeimai un valdībai. Otrā reize bija pirms Saeimas vēlēšanām, kad aicināju jūs visus līdzdarboties – doties pie vēlēšanu urnām un novēlēt.

Novēlēt par Latvijas nākotni. Un esmu ļoti pateicīgs, ka jūs to izdarījāt – domājāt, izvēlējāties, vilkāt krustiņus, mīnusiņus sarakstos, kas jums bija priekšstatīti, un novēlējāt. Vēlēšanu rezultāts deva gandarījumu visiem – gan jums par savu izvēli, gan politiķiem, kuri tika pārstāvēti jaunajā Saeimā, gan arī mūsu ārvalstu draugiem. Mēs pierādījām to, ka Latvija spēj pārvarēt krīzi, ka Latvijas valdība spēj iegūt tautas uzticību un doties tālāk.

Jaunajā Saeimā bija vairāk nekā 60% jaunu seju. Cilvēki, kas vēlējās būs aizrautīgi un ar degsmi kalpot Latvijai. Daudz kas labs ir paveikts kopš tā brīža. Ir pilnīgi cits uzvedības kods Saeimas plenārsēžu zālē, ir cits pieklājības kods. Saeimas ēka ir kļuvusi atvērtāka sabiedrībai. Tajā viesojas gan nevalstiskās organizācijas, gan arī jaunieši. Taču galvenais uzdevums tomēr bija atmest tos niķus un stiķus, kas bija par pamatu lielajai uzticības plaisai starp sabiedrību un 9.Saeimu. Izravēt to ļaunuma sakni, kas šķir varu no sabiedrības.

Jau vairāki tūkstoši Īrijas latviešu ir pārcēlušies uz Austrāliju, tāpēc nākamo filmu par izbraukušajiem latviešiem režisors Ivars Zviedris domā uzņemt Austrālijā.

To viņš intervijā atzinis Neatkarīgai. Savu viedokli par Latvijas migrācijas politiku pauduši arī citi eksperti. «Ja kardināli neuzlabosies politikas kvalitāte, sociālā drošība, vienīgais instruments Latvijā būs izbraukušo aizstāšana ar imigrāciju. Bet nav gudri veidot politiku, kas liek saviem cilvēkiem aizbraukt, lai tos aizvietotu,» savu viedokli pauda Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors Mihails Hazans.

«Mēs nevaram brīvā, demokrātiskā sabiedrībā aizliegt cilvēkiem braukt prom. Bet mums to ir jāspēj kompensēt ar imigrācijas politiku,» atzinusi Ekonomisko pētījumu centra ekonomiste Raita Karnīte. Viņa piebilda, ka imigranti vienmēr strādās lētāk, taču imigranti jāpiesaista izlases kārtībā un iespējami efektīvi.

Tā vietā, lai ar roku pildītu visus procesus, kas ir nepieciešami, lai pa durvīm ievestu jaunu klientu, to var izdarīt automātiski; tehnoloģija ir kalps, nevis kungs

Kā neaiziet pa «Kodak taku», pieredzē dalās kompānijas Practice Ignition (Austrālija) grāmatvedības un stratēģisko partnerību vadītājs Trents Maklarens (Trent McLaren). Rīgā viņš viesojās ikgadējā Grāmatvedības forumā.

Fragments no intervijas:

Jūsu kompānijas nosaukums ar vēsti par proaktīvu piešķilšanu itin labi piestāvētu mafinu ceptuvei vai kafijas grauzdētavai. Kā tas raksturo jūsu biznesu un grāmatvedību?

Pilnīgi iespējams, ka tas piestāvētu mafiniem, bet mūsu gadījumā tas nozīmē jaunas jaudas piešķilšanu jūsu darbam, konkrēti – grāmatvedībai. Nosaukums atspoguļo to, ko mēs mēģinām darīt ar grāmatvedību globālā mērogā.

Tā kā jūs neesat «Smits-un-kaut-kas», tad acīmredzot jums ir kaut kas jauns sakāms. Bet vai jūs esat kādas tendences līderi, vai arī jūs sekojat kādai tendencei?

Austrālija, visticamāk, iebraucējiem paliks slēgta līdz 2022.gada nogalei, piektdien paziņoja tūrisma un tirdzniecības ministrs Dens Tīhens.

Pēc viņa teiktā, uzliesmojums Indijā ir parādījis, ka Austrālijas teju pilnīgais aizliegums iebraukt valstī ārvalstniekiem joprojām ir nepieciešams, lai pasargātu to no koronavīrusa.

Austrālija 2020.gada martā slēdza savas starptautiskās robežas vairumam citu valstu pilsoņu. Tiem, kam ir atļauts ceļot, pēc atgriešanās jāpavada 14 dienas karantīnas viesnīcās.

Austrālijā kopš jaunā koronavīrusa pandēmijas sākuma ir reģistrēti mazāk nekā 30 000 inficēšanās gadījumu un 910 nāves gadījumi.

Pirms robežu slēgšanas Austrāliju katru mēnesi apmeklēja aptuveni miljons cilvēku. Šobrīd šis skaitlis ir aptuveni 7000.

"Ir ļoti grūti noteikt, kad robežas varētu tikt atvērtas, bet labākais minējums ir nākamā gada vidus līdz otrajai pusei," raidorganizācijai "Sky News" sacīja Tīhens.

Zivju konservu ražotājs «Gamma-A» uzsācis produktu tirdzniecību «ALDI» veikalos Austrālijā, kā arī norit sarunas, lai drīzumā produktus tirgotu kādā ASV lielveikalu tīklā, informē uzņēmumā.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja «Gamma-A» pārstāvis Kaspars Cveiģelis, uzņēmuma mērķis ir apgādāt gardēžus visā pasaulē ar premium klases šprotu konservu produkciju. Šobrīd «Gamma-A» produkcija pieejama 39 valstīs.

Šobrīd norisinās sarunas, lai uzņēmums savu produktu varētu tirgot arī vienā no ASV lielveikalu tīkliem.

To, kādi apjomi šobrīd tiek pārdoti Austrālijā, uzņēmums neatklāj. Austrālijā uzņēmumam ir divi importētāji: Conga Foods ar privāto zīmolu Sole Mare un Clama ar privāto zīmolu Ocean Rise ar pozīcijām. Ocean Rise zīmola šprotes ir atrodamas ALDI veikalos visā Austrālijā.

Lai varētu ātrāk apkalpot klientus Okeānijas reģiona valstīs, "Draugiem Group" uzņēmuma "Printful" produkti tiks apdrukāti arī Austrālijā, informē uzņēmuma runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Uzņēmums vienojies ar diviem ražotājiem, kuri apdrukās daļu "Printful" produktu. Viens no partneriem apdrukās "Printful" apģērbu līnijas produktus, bet otrs - interjera un mājas preces. Visus citus "Printful" produktus uz Austrāliju joprojām varēs nosūtīt no citām ražotnēm.

Austrālija ir "Printful" piektais lielākais noieta tirgus. Savukārt ienākumu ziņā šīs valsts e-komercijas tirgus ieņem 10.vietu pasaulē. Iepirkšanās tiešsaistē veido gandrīz 10% Austrālijas kopējā mazumtirdzniecības apjoma. Prognozes rāda, ka līdz 2021.gadam šis skaitlis sasniegs jau 35,2 miljardus Austrālijas dolāru jeb 21,49 miljardus eiro.

Jauns lēciens e-komercijā 

"Draugiem Group" lielākā uzņēmuma "Printful" izaugsme runā pati par sevi – pirms diviem...

"Mēs sākām meklēt partnerus Austrālijā Covid-19 kulminācijas laikā, jo bija liels izaicinājums izpildīt aizvien pieaugošo pasūtījumu apjomu, vienlaikus ievērojot veselības aizsardzības vadlīnijas un nodrošinot darbinieku drošību. Izstrādājām jaunus ražošanas procesus, tajā skaitā partneru ražotās produkcijas kvalitātes pārbaudes, lai nodrošinātu sekmīgu pasūtījumu izpildi arī Austrālijā," partneru izvēli pamato Prinftul izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

"Printful" pagājušā gada apgrozījums sasniedza jau 116 miljonus. Savukārt "Printful Latvia" apgrozījums 2019.gadā sasniedzis 23 miljonus eiro un guvis 8 miljonus eiro lielu peļņu, kas ir 90% pieaugums salīdzinot ar 2018.gadu. 2019.gadā uzņēmums nodokļos samaksājis 3 miljonus eiro.

Printful apgrozījis 116 miljonus ASV dolāru 

"Draugiem Group" uzņēmums "Printful" 2019. gadā apgrozījis 116 miljonus ASV dolāru, kas...

"Printful" centrālajā birojā Rīgā un ražotnē Mārupē strādā vairāk nekā 400 cilvēku. Visā pasaulē Printful šobrīd strādā vairāk nekā 1000 darbinieku.

Sociālais tīkls «Facebook» piektdien paziņoja, ka izmēģinājuma kārtā ierakstiem Austrālijā sāks slēpt atzīmju «patīk» skaitu, šādi cenšoties mazināt sociālo spiedienu, turklāt jaunā politika var tikt īstenota arī pārējā pasaulē.

«Facebook» lietotāji Austrālijā, sākot ar piektdienu, nevarēs redzēt to, cik daudz reakciju bijis uz citu cilvēku ierakstiem un cik reižu skatīti video, tomēr lietotāji joprojām varēs redzēt to, kā cilvēki reaģējuši uz viņu pašu ierakstiem.

«Mēs negribam, lai sajūtas «Facebook» būtu kā konkursā,» teikts uzņēmuma paziņojumā. «Šis ir izmēģinājums, lai redzētu, kāda ir cilvēku līdzdalība jaunajā formātā.»

«Mēs no tā ceram gūt mācību laika gaitā, lai redzētu, vai mēs varam to īstenot plašāk,» norāda «Facebook».

«Facebook» pasaulē lieto vairāk nekā miljards cilvēku, tomēr pret sociālo tīklu tiek vērsts arvien lielāks spiediens centienos panākt, ka tas risina jautājumus ap platformas ietekmi uz garīgo veselību.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme - Grende (VL-TB/LNNK) divu nedēļu garajā komandējumā Austrālijā ir strādājusi un izskanējušie pārmetumi ir nepamatoti, šorīt Latvijas Radio sacīja pati ministre.

Viņa norādīja, ka katru otro gadu Austrālijas latvieši rīko kultūras dienas, kas pēc būtības ir dziesmu svētki. Ministre uzsvēra, ka Latviešu dziesmu svētki ir cilvēces meistardarbs un ir iekļauti UNESCO mantojuma sarakstā, un viņa, kā UNESCO Latvijas prezidente, dziesmu svētkos piedalās vai tie notiktu Balvos, vai Adelaidā.

Ministre noraidīja apgalvojumus, ka komandējums izmantots kā atvaļinājums, un uzsvēra, ka svarīgs ir izdarītais darbs nevis komandējumā pavadītais laiks. Ministre atgādināja, ka šogad pirmo reizi Latvijā notiks visu latviešu biznesa forums un Austrālijā ir ļoti slaveni radošo nozaru pārstāvji – arhitekti, dizaineri, ar kuriem pārrunāts, kā kopīgi veidot radošo nozaru forumu Rīgā.