Pašmāju ražotāja SIA Lingerie Baltic zīmols Coo Culte gadu gaitā ieguvis prāvu pastāvīgo klientu loku.
Uzņēmums nostiprinājies savā tirgus nišā, taču apstāties negrasās. Tā mērķis ir strauji augt, jo, kāpinot apgrozījumu par 20% gadā, būtu iespējams samazināt preču cenu.
Coo Culte īpašniece, SIA Lingerie Baltic valdes locekle Ilona Giberte atzīst: ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju pirktspēju ar Eiropas, tā nav tik augsta, tāpēc, veidojot cenu politiku, uzņēmums vadās pēc latviešu vidējām algām, protams, arī citiem faktoriem. «Apģērbi noteikti nav un nebūs pirmās nepieciešamības prece. Daudzi gan meklē apģērbu, kuru varētu nopirkt tā kā kafiju ar maizīti. Līdz ar uzņēmuma izaugsmi man ir svarīgi samazināt apģērba cenu. Vēlos, lai zīmols būtu ekskluzīvs, tajā pašā laikā arī pieejams. Bieži vien, vērojot citus Latvijā radītus zīmolus, esmu neizpratnē par to izstrādājumu augstajām cenām. Esmu ievērojusi, ka bieži cena ir neatbilstoši augsta, taču citreiz tā ir adekvāta un atbilst zīmola idejai. Dažkārt dārdzību var skaidrot, piemēram, ar auduma izmaksām, citos gadījumos zīmoli vēlas vairāk nopelnīt. Runājot par audumiem, pērkot trīs metrus, cena par to noteikti ir daudz augstāka, savukārt, iegādājoties 1000 vai 500 metru, cena ir pavisam cita,» biznesa nianses skaidro I. Giberte.
Izmēģinājuši visu
Pašmāju ražotājs Coo Culte gadu laikā ir izveidojis savu stilu, apvienojot brutālo ar sievišķīgo, piemēram, mākslīgo ādu ar tillu. Zīmola pirmsākumi ir datējami ar 2009. gadu, taču I. Gibertes hobijs tagad ir pārtapis par nopietnu biznesu. Sākumā ražošana notikusi 20 kvadrātmetru lielās telpās, bet 2015. gadā uzņēmums ir pārcēlies uz 500 kvadrātmetru plašu ražotni Ganību dambī Rīgā.
«Šobrīd Coo Culte pamata sortimentā ir vairāk nekā 20 produktu, klasiskā bāze, tomēr mēs tos saucam par klientu iecienītiem dizainiem, ko ražojam katru sezonu. Sākumā nācās veltīt laiku sava stila un rokraksta izveidei, un šobrīd jaunie tērpi top uz klasiskās bāzes pamata. Kad īsti nezini, ar ko sākt, sāc eksperimentēt ar vienu audumu, vēlāk ar citu un pēc tam izvērtē, ar kuru labāk veicas, kas labāk patīk patērētājiem. Šobrīd esam atraduši savu stilu un jūtamies stipri. Mēs pārstāvam brutālo stilu, kas apvienojas ar sievišķīgo un maigo,» stāsta I. Giberte.
Viņai ir svarīgi katru mēnesi eksperimentēt ar krāsām un audumiem, lai varētu klientiem piedāvāt kaut ko jaunu. Zīmols audumus atrod izstādēs Milānā un Parīzē, uz kurām uzņēmuma pārstāves dodas ik gadu. Audumi ir ražoti Itālijā, Šveicē, Francijā, Spānijā. I. Giberte novērojusi, ka šogad modē ir sportiskais stils, ko papildina neona krāsu buķete. Apvienojot brutālo ar sievišķīgo. Zīmols Coo Culte piedāvā sieviešu ikdienas kleitas, kāzu kleitas, vakarkleitas un arī citus apģērbus. To tapšanā tiek izmantotas mežģīnes, mākslīgā āda, tills, ziedu aplikācijas u.c.
DB jau rakstīja, ka savulaik zīmola izveide aizsākusies ar sieviešu veļas ražošanu. Darbošanās vairāk tobrīd bijusi hobija līmenī, tika piedāvātas dažāda veida sieviešu biksītes, ko pirka dāvanām. Vēlāk patērētāji pieprasīja arī ko citu, tāpēc nācās domāt, kā varētu attīstīties tālāk, kādā nišā darboties. Arī Coo Culte nosaukums sākotnēji bijis Coco Culte, tomēr to nācies nomainīt, jo cilvēkiem tas ir asociējies ar vārdu Coco Chanel.
Uzņēmuma īpašniece nenoliedz, ka nākotnē apakšveļas līnija varētu atgriezties, jo patērētāju interese par to ir. Pirms diviem gadiem viņa kopā ar savu komandu eksperimentālā kārtā izmēģināja ražot arī bērnu apģērbu, taču secināja, ka, lai to ražotu, jāņem vērā dažādas specifiskas nianses, piemēram, nepieciešams piedāvāt daudzus izmērus, smagais darbs neatmaksājās.
Vienu brīdi zīmols piedāvājis arī unisex T-kreklus, ko varētu lietot arī vīrieši, taču secināts, ka uzņēmumā, kura komandā ir tikai sievietes, ražot vīriešu apģērbu ir sarežģīti, jo viņu mode ir atšķirīga. I.Giberte teic, ka viņai patīk eksperimentēt un viņa nebaidās atzīt, ka kaut kas nav izdevies, uztverot šo pieredzi kā vienu no uzņēmuma izaicinājumiem, ar kuriem nākas saskarties. Visvairāk pārdotais zīmola apģērbu veids ir kleitas, tomēr uzņēmums izjūt sezonalitāti, rudenī klientes vairāk iegādājas sporta kostīmus un mēteļus.
Katru gadu Coo Culte apgrozījums aug aptuveni par 20%. Lielāko daļu jeb 70% apgrozījuma nodrošina pašmāju tirgus, bet 30% veido noiets ārvalstīs. «Ieguldījumi uzņēmuma attīstībā ir bijuši etapos, nav piesaistīti ne investori, ne ņemti aizdevumi. Zīmola attīstībā tiek novirzīta uzņēmuma peļņa,» skaidro I. Giberte.
Nākotnē būs jaunumi
SIA Lingerie Baltic ir ražotājs, taču tam ir piecas Coo Culte tirdzniecības vietas Rīgā, tāpat kompānija savas produkcijas noieta veicināšanai ārvalstīs ir izveidojusi sadarbību ar tirgotājiem uz franšīzes līguma pamata. Uzņēmums par veikala izveidi Latvijā ārpus Rīgas pagaidām nedomā. Pirmais eksporta tirgus kompānijai bija Baltkrievija, kas ik gadu uzrāda arvien labākus pārdošanas rezultātus. Coo Culte produkcija šobrīd ir nopērkama arī Lietuvā un Austrālijā. «Mēs mēģinājām ieiet arī citās valstīs, bet tur nebija cilvēku, kuri vēlētos attīstīt biznesu līdz ar zīmolu,» atzīst uzņēmuma īpašniece. I. Giberte stāsta, ka līdz šim ārzemju sadarbības partneri Coo Culte ir atraduši paši. Nākotnē tiek plānots noslēgt jaunu franšīzes līgumu, taču potenciālo tirgu viņa vēl neatklāj.
«Austrālijā 2017. gada novembrī atklāts Coo Culte interneta veikals. Daļa no atklāšanas pasākuma bija arī pop up stends Melburnas Latviešu namā, kur tika prezentēti zīmola apģērbi šīs pilsētas latviešu sabiedrībai. Sadarbība ar zīmolu bija vienkārša, jo atradu e-pasta adresi Coo Culte mājaslapā un aizrakstīju, ka esmu ieinteresēta izplatīt šos apģērbus Austrālijā. Vispirms bija zvani un e-pastu apmaiņa. Sapratām, ka varētu veidoties laba sadarbība, jo tas ir jauns tirgus Coo Culte zīmolam. Sadarbības forma pašlaik ir tāda, ka man ir ekskluzīvas tiesības Austrālijā, bet ir arī jāpilda līguma noteikumi, kas ietver minimālo pasūtījumu skaitu gada laikā un citus noteikumus,» atklāj latviete Guna Sedžera (Guna Segar), kura jau piecus gadus ar ģimeni dzīvo Austrālijā un izplata Coo Culte.
I. Giberte novērojusi, ka sieviešu vēlmes, piemēram, Lietuvā un Baltkrievijā ļoti atšķiras. Baltkrievijā izvēlas pieguļošas un īsas kleitas, savukārt Lietuvā vēlmes ir visnotaļ pretējas, tur sievietes vairāk pērk garas kleitas, tādas, kas vairāk nosedz ķermeni.
#1/18
#2/18
No kreisās puses Nikola Kovaļova - pārdošanas speciāliste, Inta Lazdāne - noliktavas pārzine, Ilona Giberte - valdes locekle.
#3/18
#4/18
#5/18
#6/18
#7/18
#8/18
#9/18
#10/18
#11/18
#12/18
#13/18
#14/18
#15/18
#16/18
#17/18
