Zatlera reformu partijas piedāvātais augstākās izglītības finansēšanas modelis stimulēs smadzeņu aizplūdi un aplokšņu algas, palielinās riskus budžetam un kaitēs izglītības kvalitātei, savā ziņojumā norāda Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors, Eiropas izglītības ekonomikas ekspertu tīkla dalībnieks Mihails Hazans.
«Augstākās izglītības reforma, ko piedāvā Zatlera reformu partija, ir pilnībā pretrunā ar partijas programmā izvirzītajām prioritātēm. Esmu pārliecināts, ka esošā augstākās izglītības valsts finansējuma modeļa aizstāšana ar tā saucamo «Austrālijas» valsts kreditēšanas modeli izprovocēs jaunu iedzīvotāju aizplūšanas vilni un ēnu ekonomikas izaugsmi,» norāda M. Hazans.
Viņš skaidro, ka Austrālija ir liela valsts ar lielu darbaspēka tirgu. Līdz ar to Austrālijas augstskolu absolventiem ir daudz lielākas iespējas atrast darbu dzimtenē nekā Latvijas vienaudžiem. Turklāt austrāliešiem ir daudz mazāk iespēju studēt ārvalstīs – tālu jābrauc un tas ir dārgi. Tāpēc to austrāliešu skaits, kas ir studējuši ārvalstīs, rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir piecas reizes mazāks nekā attiecīgi Latvijā. «Bet pats galvenais, Austrālija ir imigrācijas, nevis emigrācijas valsts, un iedzīvotāju skaits tur palielinās ik gadu par 2%. Citiem vārdiem sakot, Austrālijā reformu rezultātā smadzeņu aizplūšanas riska praktiski nebija. Pie tam Austrālija ir bagāta valsts un viņai reformas uzsākšanai paredzētie līdzekļi nebija ievērojami, savukārt Latvijai nepieciešamie 300 - 400 miljoni ir milzīga nauda, vēl pie tam autoru plānotie ieguvumi, kā tiks pierādīts tālāk, ir iluzori,» tā Hazans, piebilstot, ka iedzīvotāju uzticība valstij, tas ir, gatavība maksāt nodokļus, Austrālijā ir daudz augstāka nekā pie mums.
«Sistēma, kuras ietvaros augstskolas absolvents var neatmaksāt kredītu, ja viņu oficiālais ienākumu līmenis nesasniedz vidējo algu valstī, Latvijas gadījumā neizbēgami novedīs pie ienākumu slēpšanas. Turklāt ne tikai jaunieši, bet arī viņu vecāki būs ieinteresēti saņemt algu aploksnēs, par cik ZRP reformu projekts paredz atvieglojumus bērniem no maznodrošinātām ģimenēm,» uzskata Hazans. «Reformas ieviešanas rezultātā valsts nezinās, par cik studentiem tai nāksies maksāt, jo kredītu neatmaksās tie, kas atbirs studiju laikā, kas neatradīs atbilstošu darbu vai arī nepelnīs pietiekami daudz, kā arī tie, kas dos priekšroku saņemt algu aploksnēs vai arī aizbrauks uz kādu valsti, kur VID ir bezspēcīgs. Jau iepriekš būs zināms tikai viens - valsts (t.i. nodokļu maksātāji) maksās ne tikai par tiem, kam «nepaveicās», kur arī balstās Austrālijas sistēmas pamatdoma, bet arī par mazāk spējīgiem, mazāk strādīgiem un par negodīgajiem.» tā viņš.
Kā trešo problēmu Hazans min emigrācijas risku. «Šodien skolēni ir ieinteresēti labi mācīties. Un tas ir ne tikai naudas jautājums, bet tā ir arī psiholoģiskā motivācija. Bērni no ne visai turīgajām ģimenēm vēlas atbrīvot vecākus no vajadzības maksāt par viņu apmācībām. Arī daudzi jaunieši no turīgām ģimenēm šajā ziņā nevēlas būt atkarīgi no vecākiem un dod priekšroku patstāvīgi nopelnītai budžeta vietai. Pārejot pilnībā uz maksas studijām daudzi spējīgākie jaunieši zaudēs savas priekšrocības stājoties augstskolā Latvijā un tas būs jauns stimuls smadzeņu aizplūšanai, jo tieši labie un teicamie vidusskolas eksāmenu rezultāti dod iespēju saņemt stipendiju studijām kādā no ārvalstu universitātēm, nerunājot jau par tām Eiropas Savienības valstīm, kur ir bezmaksas augstākā izglītība,» skaidro profesors.
Hazans arī piemin studentu vidējā līmeņa pasliktināšanos un atbiruma procenta palielināšanos. «Šobrīd jauniešiem, kuri netiek studēt budžeta grupā ir nopietni jāpārdomā lēmums, kur, ko un vai studēt par maksu. Ja studijas neizdosies – tad tiks pazaudēta ieguldītā nauda. Savukārt, ja tiks realizēta ZRP reforma, tad studenti rēķināsies ar iespēju jebkurā brīdī pārtraukt savas studijas, neuzņemoties atbildību par kredīta atmaksu, jo to viņu vietā atdos nodokļu maksātāji. Tāpēc studentu vidū būs vairāk tādu, kas studēs nepietiekami cītīgi, tādu, kas nav «saderīgi» ar attiecīgo specialitāti, vai arī tādu, kas nav spējīgi apgūt augstāko izglītību. Tas novedīs pie studiju kvalitātes pazemināšanās: jebkurš pasniedzējs zina, ka nevar uzlēkt augstāk par grupas vidējo līmeni,» norāda Hazans.
Viņš arī norāda, ka ZRP ieteikumi reformā iekļautā ideja par daudzu kategoriju (maznodrošinātie, lauku iedzīvotāji u.c.) izglītības subsidēšanu ir pretrunā ar ekonomiskās efektivitātes principu, it īpaši ņemot vērā faktu, ka mums nav nepieciešamības ievērojami palielināt studentu skaitu, jo tagad Latvijā studentu skaits uz 10 000 iedzīvotāju ir viens no augstākajiem pasaulē.
.jpg)
