Nevarētu teikt, ka nupat aizvadītās Saeimas ārkārtas vēlēšanas būtu radījušas lielus pārsteigumus - rezultāti ir ļoti līdzīgi tiem, kādi tika prognozēti dažādos socioloģiskajos pētījumos.

Tomēr zināma intriga saglabājas par to, kuras partijas tad īsti veidos nākamo valdību un kurš būs tās vadītājs.

Attiecībā uz premjera kandidātu vismaz pagaidām gan izskatās, ka līdz šim partiju izvirzītie kandidāti vien tēloja potenciālos valdības vadītājus, bet reālās personālijas tika sargātas no «saplosīšanas» vēl pirmsvēlēšanu periodā. Skaidrs, ka atslēgas figūra valdības veidošanas procesā ir eksprezidents Valdis Zatlers ar savu jaunizveidoto Reformu partiju (ZRP). Līdzšinējā valdības līdere Vienotība ir ļoti konkrēti norādījusi, ka vēlas strādāt kopā ar ZRP, trešā partnera izvēli pilnībā atstājot Zatlera ziņā. Dīvaini, protams, ir, ka partijai var būt vienalga, ar ko strādāt kopā - Saskaņas centru (SC) vai Nacionālo apvienību, bet tādas nu ir Latvijas politiskās vides īpatnības. Savukārt ZRP līderi laiku pa laikam ir norādījuši, ka ir pēdējais laiks koalīcijā ņemt SC. Principā nav izslēgts, ka vienošanās starp ZRP un SC varētu būt visai vienkārša: SC tiek ņemts koalīcijā, bet premjera postenis var tikt it kā bezpartejiskam, bet principā jau ZRP cilvēkam. Jāpiebilst, ka SC reklāmas seja Nils Ušakovs publiski gan stāsta, ka ir gatavs ieņemt premjera posteni, tomēr neoficiāli paši saskaņieši atzīst, ka viņam pat prātā nenāk pamest savu stabilo pozīciju Rīgas mēra amatā.

Ko tad šādas pozīcijas maiņas uz Latvijas politiskās skatuves var nozīmēt mūsu ekonomiskajai attīstībai, mūsu uzņēmējdarbības videi? Protams, pirmajā laikā varam rēķināties ar diezgan amizantiem brīžiem, kas nereti šķitīs kaitinoši, ņemot vērā, ka ar faktiski jebkuru koalīcijas modeli daļu ministriju vadīs cilvēki, kuri nekad nav reāli bijuši pie varas valstī.

Šā paša iemesla dēļ jārēķinās ar reālu varas pārdali dažādās valsts institūcijās un uzņēmumos ar valsts kapitāldaļām. Jāatgādina, ka nesen, piemēram, lidostas Rīga šefs Arnis Luhse atzina - ja ZZS koalīcijā neiekļūs, viņam var nākties atstāt amatu. Visticamāk, viņš jau šobrīd var droši sākt kravāt savas mantas, tāpat kā daudzu citu struktūru vadītāji.

Savukārt attiecībā uz valsts makroekonomisko un fiskālo politiku diez vai vajadzētu gaidīt kādus radikālus pavērsienus. Ir skaidrs, ka valsts budžets Latvijas Bankas nosaukto 100 līdz 130 milj. Ls apmērā būs jākonsolidē neatkarīgi no tā, kāds būs partiju salikums valdībā. Turklāt līdzšinējā pieredze Latvijas politikā liecina, ka programmās un uzsaukumos tautai partijas parasti saraksta to, kas varētu labāk patikt vēlētājiem, bet, kad nonāk līdz darīšanai, virsroku tomēr ņem reālā situācija, nevis rožainas vēlmes.

Un vēl - interesanti būs paskatīties, kā mainīsies līdz šim pie varas nebijušo un šobrīd tik populāro SC un ZRP reitingi jau šā gada nogalē, proti, kad tiks pieņemts nākamā gada valsts budžets, protams, komplektā ar daudz dažādiem nepopulāriem lēmumiem.