Ātrums un tam pielāgoti risinājumi – šāds iespaids par Taivānu rodas, jau izkāpjot no lidmašīnas galvaspilsētas Taipejas lidostā un nonākot lielpilsētas satiksmes plūsmā. Apstākļi, kad ikdienu daudziem nosaka temps un laiks ir zelta vērtē, mudinājis šīs Āzijas valsts iedzīvotājus attīstīt dažādus e-biznesa modeļus, par kuru pielietojamību der padomāt arī Latvijā.

Uz Taivānas dinamisko attīstību un ekonomisko potenciālu skaidri norāda skaitļi - 23 miljoni iedzīvotāju un iekšzemes kopprodukts 523 miljardu ASV dolāru apmērā, kas Taivānu stabili ierindo starp tā dēvētajiem Āzijas tīģeriem. Taivānas interneta biznesu, kura specifiku man nupat bija iespēja iepazīt e-komercijas semināra ietvaros šajā valstī, vislabāk var raksturot skaitļi: interneta lietotāji - 17,6 miljoni, kopējā interneta tirgus vērtība - 34 miljardi ASV dolāru, 40% no interneta pirkumos veiktajiem darījumiem nāk no ārvalstīm. Taivānieši vecumā līdz 30 gadiem galvenokārt iepērkas internetā. 45% no patērētājiem izmanto tiešo pārdevēja platformu, bet 25% iepērkas ar Facebook starpniecību. Taivāna pēc ASV un Lielbritānijas ieņem trešo vietu pasaulē interneta biznesa izmantošanā un attīstībā.

Saeimas namu ir apsēdis zaļais pūķis, intervijā Latvijas Radio pirmdien izteicās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), komentējot gadījumus, kuros iesaistīti vairāki Saeimas deputāti.

Intervijā Latvijas Radio viņa atzina, ka šie divi mēneši, kopš strādā jaunā sasaukuma parlaments, ir iesākušies ar gadījumiem, par ko viņa nav priecīga.

«Ir lieli darbi, kas ir izdarīti, bet man jākonstatē, ka vīriešiem un arī Saeimas deputātiem ir zināmas vājības, un ka Saeimas namu kā katru pili ir apsēdis pūķis. Es būtu ļoti priecīga, ka tas būtu naudas pūķis, kas vilktu naudu valsts budžetā, tad Saeima to varētu papildu dalīt. Diemžēl mūs ir apsēdis zaļais pūķis, un man ir jādomā, kā to atvairīt, vai ar alkometru jāstāv pie Saeimas, kas man, protams, būtu ļoti grūti, vai ar deputātu kaunināšanu. Es gribu teikt, ka par Saeimas mundiera godu vispirms ir atbildīgi paši deputāti, tas ir viņu sirdsapziņas jautājums, viņi var izšķirties, vai turpināt darbu vai šo mandātu nolikt,» norādīja Saeimas spīkere.

Problēmu, kuras dēļ meklētājprogramma Google no Latvijas Mobilā telefona (LMT) mobilo datu tīkla nākošos meklēšanas pieprasījumus uzskata par robota ģenerētiem, un tādējādi prasa ievadīt burtu kodu, tiks novērsta novembra laikā, sacīja LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Pūķis norādīja, ka būšana starp līderiem mobilo datu lietojumā, ar ko citkārt uzņēmums lepojas, šoreiz nākusi par sliktu.

«Parasti no mobilajiem operatoriem nenāk tāds meklēšanas pieprasījumu apjoms, kā no LMT. Google algoritmiem tas šķiet aizdomīgi, līdz ar to pašreizējā situācijā Google roboti prasa mums, vai mēs neesam robots,» skaidroja Pūķis.

Viņš atzina, ka kopumā Google ir labs partneris, tomēr drošības jautājumi ir sevišķi jūtīgi un LMT nācies pielāgoties.

«Google nedrīkst atklāt, pēc kādiem principiem strādā tās algoritmi, jo tad pret tiem varētu vērsties. Tā ir visa esence. Līdz ar to komunikācija šajā jautājumā ir smagnēja,» sacīja Pūķis, norādot, ka LMT ir aptuveni skaidrs, kas Google pusei varētu nepatikt, un uzņēmums ir notestējis un novembra laikā ieviesīs jaunu risinājumu, kas Google robotam būs saprotams un LMT klientiem vairs nevajadzēs veikt regulāros apstiprinājumus.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) ir ieviesis jaunu identitāti – nomainot uzņēmuma logo. Jaunā logo izstrāde izmaksāja mazāk par 100 tūkst. Ls, savukārt, ja skaita kopā kampaņas un citus pasākumus, tad izmaksas ir mērāmas vairākos simtos tūkst. Ls, Db pastāstīja LMT viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos, valdes loceklis Ingmārs Pūķis.

Investīcijas ir līdzvērtīgas kā katru gadu, kas tiek investētas zīmola attīstībā, piebilda I. Pūķis.

LMT norāda, ka operators saskata plašas attīstības iespējas interneta satura pakalpojumu tirgū, tāpēc papildu esošajiem biznesa virzieniem turpmāk darbosies arī kā medijs un informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums.

Attiecīgās izmaksas sevī ietver arī jaunu LMT biznesa virzienu attīstību, tajā skaitā satura pakalpojumus un IT. Vizuālās identitātes maiņa ir tikai redzamākais LMT jaunā attīstības posma elements, kas realizēts esošā ikgadējā uzņēmuma mārketinga budžeta ietvaros, norādīja I. Pūķis.

Telekomunikāciju nozare visā pasaulē pašlaik piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Sākotnēji tika radīts sakaru tīkls sarunām, tad, tehnoloģijām attīstoties, tas kļuva par tīklu visdažādākajām ierīcēm. Jau pašlaik tas kļuvis par tīklu visa veida saturam, kas nozīmīgs cilvēkam. Tāpēc tieši tagad ir īstais laiks biznesa paplašināšanai, un zīmola attīstība ir nozīmīga investīcija tālākā uzņēmuma izaugsmē. LMT mērķis ir izveidot saziņas vidi Latvijā, kur ceļš no domām līdz darbiem kļūst arvien īsāks, atzīmē LMT prezidents Juris Binde.

A/s Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2012. gada marta rezultāti liecina, ka produktu realizācija pieaugusi par 65%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, un veido 4,65 milj. Ls.

Lielākais realizācijas pieaugums novērojams Tadžikistānā - par 342%, Latvijā - par 319%, Gruzijā - par 142%, Krievijā - par 57%, Ukrainā un Moldovā - par 34%. 2012.gada martā veiktas ievērojamas piegādes arī uz Taivānu.

A/s Olainfarm lielākie noieta tirgi 2012. gada martā bija Krievija, Ukraina, Latvija, Baltkrievija, Kazahstāna un Taivāna.

2012. gada trīs mēnešos provizoriskais konsolidētais a/s Olainfarm realizācijas apjoms sasniedzis 12,03 miljonus latu (17,11 miljonus eiro) - tas ir pieaugums par 47%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2011. gadā. Visstraujākais realizācijas pieaugums šā gada trīs mēnešos vērojams ASV, kur tās apjoms palielinājies 267 reizes, Taivānā - 13 reizes, Latvijā - vairāk kā 4 reizes, Gruzijā - vairāk kā 3 reizes un Ukrainā, kur tās apjoms palielinājies par 81%. A/s Olainfarm lielākie noieta tirgi 2012. gada trīs mēnešos ir Krievija, Ukraina, Latvija, Baltkrievija, Kazahstāna un Lielbritānija.

Uzņēmumiem jāspēj pielāgoties pārmaiņām un tiem vajadzīgi speciālisti, kuru profesijas vēl pavisam nesen neeksistēja.

Šī brīža aktuālākās tendences informācijas tehnoloģijās ir mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte, datu patiesums, raitais bizness un domāšanas internets, Accenture rīkotajā diskusijā «IT digitalizē biznesu 2018» akcentē nozares eksperti.

«Jādomā par to, vai spēsim izaudzināt cilvēkus, kuri spēs radīt jaunas tehnoloģijas, un cik attīstītas būs sabiedrības digitālās prasmes,» saka Emīls Sjundjukovs, Latvijas informācijas tehnoloģiju izglītības fonda projekta Start(IT) vadītājs.

Lattelecom galvenais tehnoloģiju direktors un valdes loceklis Uldis Tatarčuks pauž, ka izglītības sistēmai jāsāk cilvēkiem mācīt vairāk domāt, protams, ieliekot pamatus – matemātiku utt. «Līdzīgi kā skolasbērniem, arī man katru dienu jāattīsta sava domāšana, jāseko līdzi evolūcijai. Pēc teorijas izdzīvotājs ir tas, kurš vislabāk spēj pielāgoties,» viņš atgādina.

Latvijas Mobilais telefons (LMT) vilcinās parakstīt līgumu, kas jau no 1.augusta būtu nodrošinājis mobilo sakaru operatoru maiņu, saglabājot esošo numuru, vienas dienas laikā, informēja mobilo sakaru operatora Bite Latvija sabiedrisko attiecību menedžere Lita Grafa.

«Bite šo prasību ir gatava nodrošināt. Tomēr, lai klientu mobilo numuru pārnešana varētu notikt vienas dienas laikā, ir jāsadarbojas visiem operatoriem, un patlaban LMT ir atteicies parakstīt operatoru vienošanos, kas nodrošinātu regulatora prasības izpildi,» apgalvo Grafa.

Savukārt LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis informē, ka LMT «ir veicis visas nepieciešamās darbības, lai noteiktajā termiņā un kārtībā tās īstenotu dzīvē. Patlaban LMT atbilstoši jaunajām likuma normām nodrošina to, ka klienta numurs var tikt aktivizēts vienas dienas laikā.»

Pūķis skaidro, ka, viņaprāt, pārējie operatori nav piekrituši zināmiem LMT ierosinājumiem par numura pārnešanas procesa paātrināšanu, tādēļ nav parakstīts viens kopējs līgums.

Ilglaicīgie biznesa partneri – uzņēmējs, Eko Investors īpašnieks Viesturs Tamužs un tagad šī uzņēmuma mazākuma akcionārs Māris Simanovičs, kuri savulaik kopā darbojušies ne vienā vien uzņēmumā, nu nonākuši uz kara takas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts finanšu institūcija Altum tiesas ceļā cenšas atgūt daļu no 3,2 miljoniem eiro, ko savulaik uzņēmējam Viesturam Tamužam piederošās AS Eko investors pārvaldītajā komandītsabiedrībā Otrais Eko fonds ieguldīja tās priekštece Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

Savukārt V. Tamuža biznesa partneris, bijušais AS Eko investors vadības komandas pārstāvis, bet tagad tās mazākuma akcionārs Māris Simanovičs laikrakstam atzīst, ka izvērtē iespēju vērsties tiesā pret Eko investors bijušo un esošo vadību, jo, viņaprāt, kādreiz sekmīgais uzņēmums tagad tiek pārvērts par «čaulas uzņēmumu». Laikrakstam Dienas Bizness neizdevās sazināties ar uzņēmēju V. Tamužu, kas neatbildēja nedz uz telefona zvanu, nedz viņam sūtīto īsziņu ar jautājumiem.

No malas raugoties uz mobilo sakaru operatoru konkurenci Latvijā – ir trīs puikas smilšu kastē un vienam ir mazais brālītis. Kā jau smilšu kastē, reizēm gadās, ka kāds pieļauj kļūdu, kāds kādam ir atņēmis lāpstiņu vai lampiņu, vērtējot mobilo sakaru radošumu reklāmās, 8. Latvijas Reklāmas asociācijas Gada konferencē salīdzinājumu minēja Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis.

Trīs puikas uzrauga tante –Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Latvijas Reklāmas asociācijas Ētikas padome, turpināja J. Spoģis. Tomēr viņš ir novērojis, ka šo abu institūciju pieņemtie lēmumi ir atšķirīgi, ja viena strostē vienu puisīti, tikmēr otra – pilnīgi citu. Tāpēc Tele2 lielāku uzticību pauž Latvijas Reklāmas asociācijas Ētikas padomei.

Bite Latvija mārketinga vadītāja Kristīne Britāne iebilda, ka viņai smiekli par mobilo sakaru reklāmu radošumu nenāk un Latvijā vairāk būtu jārunā par ētiku un robežām. Viņa atgādināja, ka pirms laiciņa teju 75 tūkst. Bites klienti ir saņēmuši konkurenta reklāmas īsziņas, tāpat ir gadījumi, kad klienti tiek maldināti, jo domājot, ka runā ar Bites pārstāvji, beigās līgumu tiek piedāvāts slēgt ar Amigo.

Ja vēlaties sākt jaunu dzīvi ārzemēs, bet nezināt, kur sākt, der ielūkoties jaunākās emigrantu aptaujas datos. Saskaņā ar to labākā vieta, kurp doties, ir Taizeme, vēsta Relaxnews.

HSBC Expat Explorer Survey sestajā izdevumā vairāk nekā 7000 emigrantu novērtējuši Taizemi kā labāko galamērķi, ja runa ir par ārzemnieka dzīves kvalitāti.

Interesanti, ka pieci no Top 10 galamērķiem atrodami tieši Āzijā, padarot kontinentu par viesmīlīgāko reģionu pasaulē, kurp doties ārvalstniekiem. Pārējās Āzijas valstis ir Singapūra, Taivāna, Ķīna un Indija.

76 procenti emigrantu, kuri dzīvo Taizemē, norādījuši, ka jaunajā mītnes valstī ir viegli iegūt draugus. Emigranti, kuri mitinās Taizemē, baudot arī labāko sabiedrisko dzīvi, salīdzinot ar ārvalstniekiem citās valstīs.

44 procenti no ārvalstniekiem, kuri dzīvo Ķīnā, norādījuši, ka viņiem ir aktīva sabiedriskā dzīve. Šis rādītājs sarūk līdz 37 procentiem starp ārvalstniekiem Indijā, 36 procentiem - Taivānā un 29 procentiem - Singapūrā.

Taivāna jau drīzumā plāno investēt Lietuvā 200 miljonus ASV dolāru (177 miljoni eiro), trešdien paziņoja Taivānas pārstāvniecības Viļņā vadītājs Ēriks Huans.

"Taivāna veido investīciju fondu ar sākotnējo finansējumu 200 miljoni ASV dolāru, lai ieguldītu ilgtermiņa attīstībai Lietuvas nozarēs, kas ir stratēģiski nozīmīgas gan Lietuvai, gan Taivānai," preses konferencē sacīja Huans.

Viņš informēja, ka stratēģisko investīciju fondu dibinās Taivānas Nacionālais attīstības fonds un privātā sektora kompānijas.

"Fondam ir liela pieredze un zināšanas progresīvo nozaru attīstībā," sacīja Taivānas pārstāvniecības Viļņā vadītājs.

Investīciju pakete ir daļa no Taivānas rīcības plāna ekonomisko saišu ar Lietuvu attīstīšanai, reaģējot uz Ķīnas spiedienu, kuru Taibei raksturojusi kā līdz šim nepieredzēta mēroga, kā arī nodēvējusi par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Taivānas Pārtikas un medikamentu administrācijas eksperti veic Lietuvas olu, piena un zivju ražotāju auditu.

Nākamo divu nedēļu laikā eksperti analizēs, kā ir izpildītas Taivānas prasības trīs piena pārstrādes, trīs zivju pārstrādes un vienā olu ražotnē, trešdien informēja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests.

Taivānas atbildīgās institūcijas analizē papildu dzīvnieku un pārtikas drošuma pārbaudes liellopa eksportam. Gaidāms, ka novērtējums tiks pabeigts tuvākajā laikā.

Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests iepriekš paziņojis, ka vairāk nekā 20 Lietuvas kompānijas izteikušas vēlmi eksportēt piena, zivju, olu un gaļas produkciju uz Taivānu.

Pērn Viļņā tika atvērta Taivānas pārstāvniecība, cenšoties stiprināt Lietuvas un Taivānas attiecības, bet rudenī plānota Lietuvas tirdzniecības pārstāvniecības atvēršana Taibei.

Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.

Šīs Pekinas darbības acīmredzot saistītas ar Lietuvas un Ķīnas diplomātisko konfliktu, ko izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna".

""Continental" meitasuzņēmuma Lietuvā "Continental Automotive Lithuania" pārstāve Ieva Koncevičūte ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka minēto informāciju uzzinājusi no preses, un atteikusies to komentēt.

"Politiskus jautājumus korporācijas līmenī mēs vispār nekomentējam," viņa norādījusi.

Kompānija "Continental" savu darbību Kauņas rajonā sāka 2019.gada nogalē. Šīs rūpnīcas izveide bija lielākā ārvalstu investīcija ražošanā Lietuvā divdesmit gadu laikā.

Taivāna drīzumā izveidos vienu miljardu ASV dolāru (884 miljoni eiro) vērtu aizdevumu fondu Lietuvas un Taivānas kopīgo uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, otrdien paziņoja Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija.

Par ieceri attālinātās tikšanās laikā otrdien Taivānas nacionālās attīstības ministrs Guns Minsjiņs informējis Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministri Aušrini Armonaiti.

Pagājušajā nedēļā Taivāna paziņoja par plānu izveidot 200 miljonu ASV dolāru (176 miljoni eiro) vērtu investīciju fondu Lietuvas rūpniecības attīstībai.

Armonaite sagaida, ka abi fondi piedāvās labvēlīgus nosacījumus kopprojektu īstenošanai un Taivānas investīcijas Lietuvā nonāks pēc iespējas drīz, informēja ministrijā.

Ministre pauda, ka Lietuva gaida Taivānas lēmumu par konkrētiem projektiem, piebilstot, ka valsti visvairāk interesē iespējamās investīcijas pusvadītāju, lāzeru un biotehnoloģiju sektoros.

Covid-19 krīzē ne vien Āzijas valstīs, bet arī ASV un Eiropā arvien vairāk pieļauj tehnoloģiju izmantošanu cilvēku kontrolē un dienas gaitu izsekošanā, tāpēc arī Latvijā jau notiek darbs pie šādu rīku izstrādes, svētdien vēstīja LTV raidījums "de facto".

Latvija pirmos redzamos soļus mobilo tehnoloģiju izmantošanai Covid-19 kontrolē spēra mēnesi pēc pirmā apstiprināta saslimšanas gadījuma. 29.martā valdība deva atļauju izmantot mobilo sakaru torņus cilvēka atrašanās vietas noteikšanai. Taču būtiskas lomas epidemioloģiskajā izmeklēšanā tam līdz šim nav bijis.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs atklāj, ka šo iespēju izmantojuši ļoti reti. SPKC izceļ vienu šādu gadījumu - kad vajadzēja pārbaudīt, vai cilvēks teicis patiesību, ka nav bijis ārzemēs. Būtībā tas arī ir gandrīz viss, ko ar pašreizējām iespējam var izdarīt - noteikt atrašanās valsti vai pilsētu. Tādēļ kontaktpersonu meklēšanai vai karantīnas kontrolei šis risinājums nemaz īsti neder.

Taivānas armija otrdien paziņojusi, ka ir "apņēmīga, spējīga un pārliecināta", ka spēs aizsargāt salu pret pieaugošajiem Ķīnas draudiem saistībā ar ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi iespējamo vizīti.

Ķīna brīdinājusi ASV par "ļoti nopietnu situāciju un sekām", ja Pelosi apmeklēs Taivānu iepriekš neizziņotā vizītē.

Taivānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka rūpīgi gatavo dažādus plānus un ir gatava izvietot karavīrus atbilstoši ārkārtas situācijas noteikumiem un ienaidnieka radītajiem draudiem.

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.

Pelosi pirmdien apmeklēja Singapūru, bet šodien ieradusies Malaizijā un plāno apmeklēt arī Japānu un Dienvidkoreju.

Taivānā pēc otrdien notikušās tilta sabrukšanas atrasti seši bojāgājušie, ceturtdien paziņojušas varasiestādes.

Dzīvību zaudējušie bija zvejnieki, kas Taivānā bija ieradušies kā viesstrādnieki - trīs filipīnieši un trīs indonēzieši.

Otrdienas rītā sabruka lokveida tilts Naņfangao, Taivānas austrumu krastā. Mirklis, kad tilts sabrūk, fiksēts novērošanas kameru ierakstos.

Video redzams, kā autocisternai gandrīz izdodas šķērsot tiltu, kad tas iebrūk ar visu autocisternu, sadragājot vismaz trīs zvejas kuģīšus, kuros atradās zvejnieki.

Sabrūkot tiltam, ievainoti tika vismaz 12 cilvēki - autocisternas šoferis, deviņi viesstrādnieki un divi krasta apsardzes darbinieki.

Taivānas Ārlietu ministrija izteikusi līdzjūtību cietušajiem un viņu tuviniekiem un piedāvās «nepieciešamo palīdzību upuru ģimenēm no Taivānas».

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Pērnā gada trešajā ceturksnī valsts parāds no iekšzemes kopprodukta (IKP) eirozonā nedaudz samazinājās un veidoja 87,4%, bet 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs parāds no IKP nedaudz palielinājās, sasniedzot 82,2%. Savukārt Latvijas valsts parāds no IKP ir desmitais mazākais no visām ES valstīm, bet vismazākais parāds no IKP ir kaimiņvalstij Igaunijai, liecina Eurostat apkopotie dati.

Lielākais valsts parāds no IKP 2011. gada trešā ceturksņā beigās bijis Grieķijai (159%), Itālijai (119%), Portugālei (110%) un Īrijai (104%), savukārt mazākais valsts parāds - Igaunijai (6%), Bulgārijai (15%) un Luksemburgai (18%). Lietuvai ir sestais mazākais valsts parāds no IKP ES dalībvalstu vidū, bet Latvijai – desmitais mazākais parāds no IKP jeb 44,6%. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, Latvijas parāds no IKP ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada griezumā pieaudzis par 1,5 procentpunktu.

2011. gada otrajā ceturksnī eirozonā valstu parādi veidoja 87,7%, savukārt parāds pieaudzis, vērtējot gada griezumā – 2010. gada trešajā ceturksnī eiroznas valstu parāds bija 83,2%.

Par ceturtās paaudzes jeb 4G tīklu pēc Starptautiskās telekomunikāciju apvienības definīcijas var saukt, ja tiek izpildīti divi kritēriji – 100 Mbit/s ielādes ātruma sasniegšana kustībā un 1 GB/s ielādes ātruma sasniegšana uz vietas.

Pagaidām attiecīgos nosacījumus nepilda neviens operators Latvijā, DB uzsvēra Bite Latvija Tehniskās nodaļas vadītājs Gints Butens (Gintas Butenas). «Ir pāragri runāt par 5G Latvijā, jo standarts vēl nav izstrādāts, turklāt mobilo sakaru nozares dalībnieki Latvijā vēl nav ne tuvu pakalpojumu pilnvērtīgai piedāvāšanai 4G tīklā,» DB atzīmēja Tele2 tehniskā direktore Līga Krūmiņa. «Viedokļi par jebko var būt dažādi, bet ātrgaitas tīkla tehnoloģija, ko Latvijas Mobilais telefons (LMT) vienīgais Latvijā piedāvā klientiem komercrežīmā, ir revolucionāras izmaiņas mobilajos sakaros, un to visā pasaulē sauc par 4G,» DB iebilst LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) paziņojis, ka izmaiņas biļešu cenās būs pirmais solis bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanā. Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis tvnet.lv norādījis, ka šāds lēmums ilgtermiņā negatīvi ietekmēs pašu rīdzinieku dzīves līmeni.

No nākamā gada sākuma sabiedriskā transporta cenas rīdziniekiem būs zemākas nekā pārējiem, proti tie būs 0,42 Ls jeb 0,60 eiro centi. Savukārt tiem, kas nebūs deklarējušies Rīgā viens brauciens izmaksās – 0,84 Ls jeb 1,2 eiro. Jaunievedums neattiecas uz skolēniem, arodskolu audzēkņiem un studentiem.

Šādas izmaiņas plānotas, lai tie cilvēki, kas strādā Rīgā, bet ir deklarēti citās pašvaldībās, tomēr deklarētos Rīgā, norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs. «Tas ir pirmais solis, lai Rīgā ieviestu bezmaksas sabiedrisko transportu, kā tas ir Tallinā. Tur bezmaksas sabiedriskais transports tika ieviests, lai mudinātu iedzīvotājus, kas strādā Tallinā, tur arī deklarēties,» savā Facebook lapā norāda Rīgas mērs.

2009.gadā Latvijas Mobilais telefons (LMT) tīklā darbojās aptuveni 30 tūkstoši viedtālruņu, gadu vēlāk – skaits divkāršojās līdz 60 tūkstošiem, bet šobrīd ir 124 tūkstoši šādu telefonu. Top 5 viedtālruņi ir: iPhone4, Nokia 5230, Nokia 5800, iPhone 3S un Nokia X6, informē LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Latvijā video savā telefonā skatās 41% respondentu, Lietuvā attiecīgais īpatsvars ir 51%, Igaunijā – 52%, bet Ziemeļvalstīs – 64%, secināts LMT pētījumā, kurš veikts septiņās valstīs. Aplūkojot mobilā interneta satura patēriņu LMT tīklā, 42,3% tiek izmantots failu apmaiņai, 30,3% – interneta video, bet 27,2% interneta pārlūkošanai.

Latvijā 27% respondentu atzīmējuši, ka mobilo tālruni izmanto izklaides pasākumiem, piemēram, mūzikai vai sociālo tīklu pārlūkošanai, Igaunijā attiecīgais īpatsvars ir 18%, Lietuvā – 26%, bet Ziemeļvalstīs – 48%.

Mājās pieslēgtas vismaz piecas ierīces internetam vai bezvadu tīklam Latvijā ir katram ceturtajam lietotājam jeb 27% lietotāju, Lietuvā attiecīgais īpatsvars ir 25%, Igaunijā – 37%, bet Ziemeļvalstīs – 45%.

Latvijā audzis sarunu karšu izmantotāju skaits, visvairāk jeb 700 tūkst. ir Zelta Zivtiņai.

Vislielākā artava sarunu karšu jomā ir mobilo sakaru operatoram Tele2, jo Zelta Zivtiņai (ZZ) šobrīd ir mazliet vairāk nekā 700 tūkst. klientu. Lai arī ir novērojama zināma mainīgā daļa, DB atzīmē Zelta Zivtiņas zīmola vadītāja Alise Avota, ZZ karšu skaits ir saglabājies stabils jau vairākus gadus. Taču kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, līdz ar to var secināt, ka sarunu kartes iedzīvotāji izmanto aktīvāk. Arī Latvijas Mobilā telefona (LMT) viceprezidents Ingmārs Pūķis DB norāda, ka pēdējā laikā ir vērojams LMT sarunu kartes OKartes lietotāju skaits pieaugums. Savukārt Bites karti ik mēnesi uzsāk lietot par 40% vairāk klientu, nekā tas bija gada sākumā, DB stāsta Bite Latvija mārketinga vadītāja Kristīne Britāne. Kopumā Latvijā ir aptuveni 2,55 milj. mobilo sakaru lietotāju. Sarunu karšu artava no kopējā mobilo sakaru lietotāju skaita varētu būt aptuveni 35-40%. «Latvijā sarunu kartes iedzīvotāji izmanto daudz vairāk nekā vidēji Eiropā,» DB sacīja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Māris Pūķis medijos ir izteicies, ka nesaprot, kādēļ nepieciešama jauna administratīvi teritoriālā reforma, ko tā dos iedzīvotājiem. Argumentu, ka likumā noteiktajam kritērijam par iedzīvotāju skaitu pašlaik neatbilst aptuveni puse pašvaldību, M. Pūķis neuzskata par pietiekamu.

Lai adekvāti novērtētu LPS padomnieka neizpratni, jāatceras, ka LPS ir vistīrākā lobiju organizācija un tās lielāko biedru daļu veido tieši mazās pašvaldības, kādas ir vairumā. Līdz ar to ir tikai loģiski, ka LPS biedri lobē paši sevi un savas intereses. Slikti ir tas, ka pagastveči savas intereses, lasi – savu amatu saglabāšanu, uzdod par iedzīvotāju interesēm. Liela daļa no pašreizējiem 119 novadiem paši nav spējīgi attīstīties, tiem ir nepieciešamas dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Turklāt nereti nauda tiek vienkārši izkleķerēta.

Uzskatāms piemērs ir pustukšu vidusskolu saglabāšana par katru cenu, kā rezultātā salīdzinoši mazā ģeogrāfiskā teritorijā ir trīs pustukšas izglītības iestādes. Valsts kontrole ir norādījusi, ka pašvaldības grēko arī skolēnu pārvadājumos, jo labāk savus bērnus ved uz tālāku skolu, toties savā novadā, nevis tuvāku, bet kaimiņu. Šāda sadrumstalotība noteikti nenāk par labu valsts kopējai attīstībai. Toties no tā noteikti iegūst mazo novadu administrācijas, kam ir amati un atalgojums. Viens no variantiem paredz, ka, tāpat kā līdz šim, saglabāsies 9 republikas pilsētas, taču pašreizējo 119 novadu vietā varētu būt 29. Skaidrs, ka šādas apvienošanās rezultātā liels daudzums pašreizējo novadu administrācijas darbu zaudēs. Tas nepatīk nevienam. Tādēļ arī LPS kā lobijorganizācija strādā uz pilnu klapi, lai nepieļautu nepatīkamās pārmaiņas, turklāt apgalvojot, ka to dara iedzīvotāju labā. Patiesība gan ir tā, ka lielākā teritorijā ar lielāku iedzīvotāju skaitu ir vieglāk un ekonomiski pamatotāk nodrošināt kvalitatīvus un iedzīvotājiem pieejamus pakalpojumus.

Mobilo sakaru operators Latvijas Mobilais telefons (LMT) svinīgā pasākumā tehnoloģiju entuziastiem testēšanai izsniedza modernus viedtālruņus un deva pieeju ceturtās paaudzes (4G) mobilajai datu pārraidei.

Biznesa inkubatora TechHub telpās LMT ģenerāldirektors Juris Binde svinīgi atklāja 4G datu pārraidi mobilajiem telefoniem. Uz pasākumu bija ielūgti dažādi tehnoloģiju viedokļu līderi, blogeri, žurnālisti un testu autori, kam vajadzības gadījumā uz laiku tika izsniegti dažādi moderni viedtālruņi, kas atbalsta 4G datus.

Pēc svinīgās runas Binde kopā ar LMT viceprezidentu Ingmāru Pūķi veica salīdzinošu trešās (3G) un ceturtās paaudzes sakaru testu, kas acīmredzami parādīja jaunās tehnoloģijas pārākumu visos parametros. 3G sakarus izmantojošais telefons Speedtest aplikācijā uzrādīja lejupielādes ātrumu nedaudz virs sešiem megabitiem sekundē (Mb/s), bet 4G pieslēgums to apsteidza par gandrīz desmit reizēm, uzrādot vairāk nekā 50 Mb/s. Kādam no pasākuma dalībniekiem izdevās arī fiksēt ātrumu 80 Mb/s.