Latvijā sodu piemērošanas politika nav bijusi pietiekami spēcīga, lai atturētu citus no konkurences pārkāpumiem, tāpēc arī turpmāk Konkurences padome (KP) būs barga pret pārkāpumiem un sodi par tiem būs lielāki, sola jaunā KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Esot amatā aptuveni nedēļu, kopš 26.jūnija, Ābrama kā prioritātes noteikusi darbu pie patlaban KP izmeklētajām lietām. Tiks arī pārskatīts padomes līdz šim darītais. Viņa uzsvēra, ka konkurences veicināšanai KP centīsies rast skaidrojumus tirgū nevēlamām pazīmēm vai iespējamām deformācijām, lai tās novērstu. Tāpat svarīgi būs nodrošināt komunikāciju ar uzņēmumiem un sabiedrību kopumā, lai iegūtu vairāk informācijas par nevēlamām pazīmēm tirgū.

«Nešaubīgi, KP būs barga pret konkurences pārkāpumiem un sodi par tiem būs lielāki - kad pārkāpums ir noticis, svarīgi sodīt adekvāti. Latvijā sodu piemērošanas politika nav bijusi tik spēcīga, lai atturētu citus no konkurences pārkāpumiem. Vienlaikus centīsimies darboties preventīvi - izglītot un informēt uzņēmumus, lai netiktu radīta vide šādu pārkāpumu iespējamībai,» atzina Ābrama.

2019. gadā Konkurences padome padziļināti pētīs pārtikas mazumtirdzniecības, farmācijas, finanšu un apdrošināšanas jomas, vienlaikus pastiprināti raudzīsies uzņēmumu apvienošanas darījumos, lai novērstu tirgus kropļošanu.

Tādu prioritāšu plānu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Viņa norāda, ka jautājumi saistībā ar konkurenci kļūst arvien aktuālāki. Turklāt arvien būtiskāku lomu šajā problēmā rada viedā ekonomika un tās radītās iespējas. S. Ābrama norāda, ka godīgas konkurences jomā svarīgs ir ne tikai uzraugs, kurš seko tam, kas un kā notiek tirgū, bet arī tas, kā godīgu vai - otrādi - negodīgu konkurenci vērtē sabiedrība, uzņēmēji. S. Ābramu satraucot 2018.gada sabiedriskās domas aptaujas dati, jo tie rāda, ka katrs desmitais uzņēmējs būtu gatavs apzināti iesaistīties konkurences pārkāpumā, nepamatoti paaugstinot cenas, lai nopelnītu, un tikai 27% aptaujāto neesot droši par šādu rīcību. Savukārt 8% aptaujāto pašvaldību būtu gatavas atbalstīt savas kapitālsabiedrības iesaisti konkurences pārkāpumā, nepamatoti paaugstinot cenu, lai nopelnītu, bet šajā jautājumā 37% respondentu par to nav droši. «To redzu arī ikdienas darbā kā priekšrocību radīšanu no pašvaldības sev piederošajai kapitālsabiedrībai vai citiem tīkamiem uzņēmumiem,» uzsver S. Ābrama.

Skaidrīte Ābrama šā gada aprīlī pametīs Konkurences padomes (KP) vadītājas amatu, sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ābrama amatu pametīs pēc pašas vēlēšanās 15.aprīlī. Ministrs piebilda, ka viņam Ābramas atlūgums bijis negaidīts, bet viņš to pieņems.

"Biju pārsteigts, jo mums bija laba sadarbība, varējām diskutēt par dažādiem tematiem," pauda ekonomikas ministrs, novēlot Ābramai atpūsties un laba vēlējumus turpmākajās profesionālajās gaitās.

Pēc Nemiro teiktā, Ekonomikas ministrija drīzumā izsludinās konkursu uz KP priekšsēdētāja amatu. Konkursa kārtībā izraudzīto piemērotāko kandidātu KP priekšsēdētāja amatam jāapstiprina Ministru kabinetam.

S.Ābrama atzina, ka amatu pamet personisku iemeslu dēļ. Viņa noliedza, ka kāda pārraugāmā nozare vai politiķi būtu izdarījuši kādu spiedienu. Turklāt, ja šādu spiedienu izjustu, amatu, tieši otrādi, nepamestu.

Regulējuma pilnveidošanā Latvija joprojām nemāk strādāt ātri un efektīvi, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, kurai šī ir pēdējā diena amatā.

"Mēs valstī joprojām nemākam strādāt ātri, efektīvi. Mēs svarīgas lietas atbīdām augstos plauktos un risinām ļoti maznozīmīgus jautājumus. (...) Šajos astoņos gados amatā esmu redzējusi, cik lēni top likumi, un cik daudz iebildumu tiek ņemts vērā, kam nav nekādas argumentācijas. Tas bremzē arī nozaru attīstību," teica Ābrama, piebilstot, ka šajā gadījumā nerunā par risinājumiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanai.

KP priekšsēdētāja arī atzīmēja, ka Latvijā vairākos regulējumos ir iestrādātas barjeras godīgai konkurencei, taču ierēdņi nesaprot, kur ir problēma. "Netiek skatīts kopsakarā klienta, patērētāja ieguvums un godīga konkurence," minēja Ābrama.

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja amatam virzīs ilggadējo KP darbinieci Skaidrīti Ābramu, kuru par piemērotāko kandidatūru šim amatam vienbalsīgi atzinusi konkursa atlases komisija.

S.Ābramai ir maģistra grāds vadības zinātnē Latvijas Universitātē. Zināšanas viņa papildinājusi Šveices institūtu Akad un IMAKA pēcdiploma studijās ekonomikas zinātnēs, Austrijas Ekonomikas palātas Ekonomikas veicināšanas institūta menedžmenta kursos, kā arī vairākos kursos apguvusi grāmatvedību un finanšu rādītāju analīzi. S.Ābrama no 2004.gada līdz 2009.gadam pildījusi KP padomes locekles amata pienākumus, bet līdz 2011.gada oktobrim bijusi KP vecākā ekonomiste. Pirms darba KP S.Ābrama bija Vācijas “Internationaler Bund” valodu un sociālās pedagoģijas institūta direktora vietniece.

No 2011.gada oktobra S.Ābrama vada Austrijas Ekonomikas ministrijas projektu Austrijas investīciju veicināšanai Baltijā, kas ietver pētījuma izstrādi par aktuālo transporta un loģistikas situāciju Latvijā un Lietuvā.

Atsaucoties uz publiski izskanējušām prognozēm par iespējamu pārtikas produktu cenu celšanos, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama izplatījusi paziņojumu, norādot, ka «turpinot sēt cenu kāpuma gaidas publiskajā telpā, kurā katra šāda ziņa var izraisīt nevēlamu lavīnas efektu».

Viņasprāt, bez ievērības nevar atstāt publiskajā telpā radīto bezatbildības burbuli par cenu kāpumiem vienā vai otrā nozarē. «Gluži kā Jaunā gada salūts ar līdzīgu vēstījumu klajā nācis arī Latvijā lielākā piena produktu pārstrādes uzņēmuma Food Union stratēģijas un biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs, sakot: ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, tad nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu un iemesls tam esot piena iepirkumu cenu kāpums,» paziņojumā atgādina S. Ābrama. Viņa ir pārliecināta, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības izprot un atbalsta zemniekus, kas vairs nedz vēlas, nedz spēj svaigpienu pārdot par cenām, kas ir tuvu vai zem pašizmaksas. S.Ābrama uzskata, ka ir tikai apsveicami, ja daļa zemnieku ir atraduši labākus noieta tirgus, kur maksā atbilstošāk par ieguldīto darbu un saražoto vērtīgo izejvielu.

Taksometru vaučeru tirdzniecību VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" varētu sākt aprīlī, ceturtdien preses konferencē medijiem sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norādīja, ka sākotnēji taksometru vaučeru tirdzniecību bija paredzēts sākt martā, bet viens no pakalpojumu sniedzējiem, kuram ir speciālā licence, juridisku apsvērumu dēļ nevarēja parakstīt līgumu.

"Es ļoti ceru, ka šie jautājumi tiks sakārtoti tuvāko nedēļu laikā un aprīlī varēsim sākt tirdzniecību," sacīja Odiņa.

Viņa papildināja, ka, līdz ko būs parakstīti līgumi ar abiem licencētajiem pārvadātājiem, Rīgas lidosta sniegs detalizētāku informāciju par vaučeru sistēmu.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (P) preses konferencē norādīja, ka Saeima trešdien, 27.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz, ka brauciena apmaksu pasažieru pārvadājumiem ar taksometriem/vieglajām automašīnām no Rīgas lidostas varēs veikt trijos veidos.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu sodīt deviņus uzņēmumus, kas karteļa aizsegā bija saskaņojuši savas darbības valsts un pašvaldību, kā arī tām piederošu kultūras iestāžu iepirkumos par profesionālo video, gaismas, skaņu iekārtu un skatuves aprīkojuma iegādi, šodien žurnālistiem pavēstīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

KP šiem uzņēmumiem kopumā piemēroja naudas sodu 373 083 eiro apmērā.

KP lietas izmeklēšanu sāka 2015.gada maijā, kad viens no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem iecietības programmas ietvaros pēc savas iniciatīvas ziņoja KP par iespējamo pārkāpumu. Uzņēmums atklāja KP informāciju par karteli, kura ietvaros notiek informācijas apmaiņa par dalību publiskajos iepirkumos. Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka pārkāpums īstenots laikā no 2009.gada līdz 2014.gadam.

Bez uzņēmuma, kurš ziņoja KP, kartelī piedalījušies vēl deviņi komersanti - SIA "SGS Sistēmas", SIA "Diogens Audio", SIA "Kompānija NA", SIA "Pro 1 Stage", SIA "AJV grupa", SIA "Audio AE", SIA "3S", SIA "SGM" un SIA "Solavi".

Licence PRO 100 piešķirta bez konkursa, lai arī šī televīzija līdz šim pārsvarā raida krievu valodā un tās pilnais nosaukums skan «просто телевидение».

Ābrams Kleckins, kurš vada Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, apgalvo, ka viss noticis likuma robežās. Tam gan nepiekrīt padomi uzraugošās Saeimas komisijas vadība, kas tagad apsvēršot, vai Kleckinu drīkst atstāt viņa amatā arī turpmāk.

Pro100 televīziju pašlaik var vērot digitālajā formātā un kabeļtīklos. Kā vēsta krievu valodā pieejamā mājas lapa, kanāls piedāvā ,«katram kaut ko interesantu – multfilmas, mūsdienu krievu un ārzemju seriālus, krievu kino zelta fondu». Arī Rīgas kinostudijā veidotās un ,«izzinošas filmas par dabu, ceļojumiem un vēsturi». Ir arī krievu valodā tapušas ziņas par notikumiem Latvijā, intervijas ar politiķiem un citiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem.

Kopējais Konkurences padomes (KP) pēdējo piecu gadu laikā atklāto karteļa vienošanos rezultātā ietekmēto publisko iepirkumu apmērs bija vismaz 134 miljoni eiro, īpaši skarot tieši būvniecības iepirkumu procedūras, šodien žurnālistiem sacīja KP izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička.

No visiem KP piecu gadu laikā pieņemtajiem lēmumiem par aizliegtām vienošanām 70% ir bijušas karteļa vienošanās publiskajos iepirkumos, informēja Spička.

Kopumā par dalību publisko iepirkumu karteļos KP piecu gadu laikā ir pieņēmusi 19 lēmumus, 89 uzņēmumiem piemērojot naudas sodus kopumā gandrīz 10,7 miljonu eiro apmērā.

«Secinājām, ka neviena nozare nav pasargāta no karteļiem iepirkumos, tomēr visbiežāk prettiesiskas uzņēmumu darbības ir konstatētas tieši būvniecības iepirkumos,» stāstīja Spička.

Viņš norādīja, ka aptuveni trešdaļa no atklātajiem karteļiem bija saistīta ar būvniecības un remonta pakalpojumu iepirkumiem, taču karteļi atklāti arī iepirkumos par mežizstrādes pakalpojumiem, bibliotēku aprīkojuma piegādi, medicīnas aprīkojuma piegādi un citās jomās.

Ministru kabinets otrdien, 20. jūnijā, Konkurences padomes (KP) priekšsēdētajas amatā uz otru pilnvaru termiņu apstiprināja Skaidrīti Ābramu, kas šos pienākumus atzinīgi veikusi jau kopš 2012. gada jūnija, biznesa portālu db.lv informēja Ekonomikas ministrijā.

«Iepriekšējo piecu gadu laikā Konkurences padome kļuvusi par spēcīgu godīgas konkurences aizstāvi, vienlaikus esot valsts iestādes paraugs sadarbībā ar uzņēmējiem. Šajā laika periodā būtiski augusi iestādes darba efektivitāte, nodrošināts līdzsvars starp smagāko konkurences pārkāpumu atklāšanu un sodīšanu, un mazāku pārkāpumu novēršanu ar brīdinājumiem un mediācijām, jau kopš 2013. gada īstenojot principu «konsultē vispirms»,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš pauž gandarījumu par valdības atkārtoti pausot uzticību S.Ābramai.

Viņš atzīmē, ka Konkurences padome bijusi aktīvs sarunu dalībnieks dialogā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konkurences komiteju, kā rezultātā Latvija kļuva par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti. Tāpat KP regulāri sniegusi priekšlikumus Konkurences likuma pilnveidošanai, kā arī aktīvi veicinājusi sabiedrības izpratni par konkurences tiesībām un konkurences kultūras attīstību Latvijā.

Godīga konkurence publiskajos iepirkumos un pašvaldību vēlme iesaistīties uzņēmējdarbībā ir īpašas uzmanības fokusā visu Baltijas valstu Konkurences padomēm, piektdien, 1.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, kāda ir situācija ar konkurenci katrā no valstīm, intervijā DB stāsta Latvijas Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Lietuvas Konkurences padomes priekšsēdētājs Šarūns Keserausks un Igaunijas Konkurences iestādes ģenerāldirektors Mārts Otss.

Fragments no intervijas

Sākšu ar jautājumu - kura nozare vai joma jūsu valstī ir visproblemātiskākā no godīgas konkurences viedokļa? Kā tas ir publiskajos iepirkumos?

Š. Keserausks: Lietuvā viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas saistīts ne tikai ar pārkāpumiem konkurences jomā, bet arī korupcijas riskiem, ir tieši publiskie iepirkumi. Mēs šajā jomā sadarbojamies gan ar Iepirkumu uzraudzības biroju, gan Pretkorupcijas biroju. Viens no izplatītākajiem pārkāpumiem ir karteļu veidošana un aizliegtas vienošanās. Pēdējais gadījums bija pērn, kad publiskajā iepirkumā būvniecībā vairākas lielās būvfirmas bija noslēgušas aizliegtas vienošanās. Šogad tiesa pirmajā instancē nosprieda, ka mūsu uzliktais sods ir bijis pamatots. Ja runājam par konkrētām nozarēm, tad es negribētu mest ēnu ne uz vienu, bet viena no jutīgākajām nozarēm šajā ziņā nenoliedzami ir būvniecība.

No konkurences viedokļa jaunu, spēcīgu spēlētāju ienākšana tirgū, kā tas patlaban notiek mazumtirdzniecības jomā ar gaidāmo Lidl, ir labs faktors, jo patērētājs no tā iegūst, intervijā norāda Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Lidl piedāvās jaunu produktu klāstu un zemo cenu koncepciju kombinācijā ar labu produktu kvalitāti, tādēļ droši vien tiks radīts spiediens uz citu veikalu cenu politiku, viņa pieļauj, piebilstot, ka KP vēros to, kā Lidl veidos attiecības ar vietējiem piegādātājiem. «KP seko tam, lai attiecībās ar vietējiem piegādātājiem netiktu pieļauta diskriminācija, un netiktu piemērotas nepamatotas prasības,» uzsver S. Ābrama.

«Latvijas patērētājs ir lojāls attiecībā pret Latvijā ražotajiem produktiem, tādēļ būs interesanti, cik liels vietējās produkcijas apjoms būs Lidl plauktos, un cik liela daļa tiks importēta. Pagaidām par Lidl ir pārāk daudz jautājumu – nav skaidrs, kādu tieši produktu klāstu tas piedāvās un kādas būs cenas,» viņa uzsver. S. Ābrama ir pārliecināta, ka šis tiešām būs zemo cenu veikals, taču to, cik tās būs zemas, varēs uzzināt tad, kad veikals Rīgā tiks atvērts.

Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājas amatā iecelta ilggadējā KP darbiniece Skaidrīte Ābrama.

Saskaņā ar valdības lēmumu S. Ābrama darbu KP priekšsēdētājas amatā sāks šā gada 26. jūnijā. Jānorāda, ka par S. Ābramas iecelšanu KP vadītājas amatā bija plānots lemt jau pagājušajā nedēļā, tomēr koalīcijas partiju sadarbības padome nolēma jautājuma izskatīšanu atlikt.

S.Ābramai ir maģistra grāds vadības zinātnē Latvijas Universitātē. Zināšanas viņa papildinājusi Šveices institūtu Akad un IMAKA pēcdiploma studijās ekonomikas zinātnēs, Austrijas Ekonomikas palātas Ekonomikas veicināšanas institūta menedžmenta kursos, kā arī vairākos kursos apguvusi grāmatvedību un finanšu rādītāju analīzi. S. Ābrama no 2004.gada līdz 2009. gadam pildījusi KP padomes locekles amata pienākumus, bet līdz 2011.gada oktobrim bijusi KP vecākā ekonomiste. No 2011.gada oktobra S. Ābrama vada Austrijas Ekonomikas ministrijas projektu Austrijas investīciju veicināšanai Baltijā, kas ietver pētījuma izstrādi par aktuālo transporta un loģistikas situāciju Latvijā un Lietuvā, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» bija «nanoūdens» iepirkuma režisore, trešdien preses konferencē atzina Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Jau vēstīts, ka KP «nanoūdens» lietā «Rīgas satiksmei» piemēroja 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos. Konkurences uzraugs konstatēja aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi. Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Ābrama norādīja, ka «nanoūdens» lieta ir piemērs tam, kad aizliegta vienošanās sākas ar pasūtītāju, nevis iepirkuma dalībniekiem.

«Pasūtītāji ir atbildīgi par publiskās naudas efektīvu izlietojumu, bet nereti pasūtītājam ir vienalga. Ļaunākais, ka pasūtītājs zina par konkurences imitāciju un pat ir šīs imitācijas režisors,» uzsvēra KP vadītāja.

No 13. līdz 15. novembrim vairākos Latvijas mūzikas klubos notiks jau piektā Death'n'roll members pasākuma koncerti, kurā grupa Sanctimony svinēs 14 gadu jubileju.

Sanctimony savā 14 gadu jubilejas koncertā, uzstāsies ar vairāk nekā stundu garu un plašu programmu, kurā skanēs dziesmas no visiem līdz šim iznākušajiem albumiem, kā arī līdz šim nedzirdētas, jaunas dziesmas no topošā albuma, Db.lv informē grupas basģitārists Deniss Denisenko.

Koncertos uzstāsies arī nesen izveidojusies thrash’n’roll grupa Sia Radikal, kuras sastāvā uz skatuves kāps Gustavs Terzens, kurš plašākai publikai pazīstams, kā Radio SWH Rock dīdžejs. Grupā spēlē arī savulaik populārās grupas F[ei]k basģitārists Gusts Leimanis.

Pēc dāņu profesora Stēna Stendera atzinuma par Selgas vafeļu kaitīgumu veselībai to noiets tirdzniecībā ir strauji krities, atzina aptaujātie tirgotāji.

Kā norāda SIA Iepirkumu grupa, kas pārvalda veikalus Top!, mārketinga vadītāja Ilona Bukša, pēc paziņojuma par Selgas vafelēm, Top! veikalos situācija ar šo vafeļu noietu ir dažāda. «Lielākajās pilsētās un Top! veikalos Rīgā un ap Rīgu Selgas vafeļu apgrozījums ir strauji krities. Ogrē, piemēram, vafeļu pārdošana bija teju apstājusies, un pēc paziņojuma par vafeļu kaitīgumu netika nopirkta gandrīz neviena Selgas vafeļu paciņa,» sacīja Bukša, piebilstot, ka šādas ziņas, īpaši negatīvās, ietekmē patērētāju izvēli.

Citos reģionos vafeļu apgrozījums neesot krities, bet svētku laikā pat pieaudzis.

Apvienošanās darījumu pieaugoša tendence vērojama jau pēdējos trīs gadus, spēkus apvienojot gan vietējiem uzņēmumiem, gan ārvalstu uzņēmumiem, pārpērkot vietējos. Konkurences padomē (KP) izvērtēto uzņēmumu apvienošanās ziņojumu skaits pērn, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājies par 60%, norāda KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Viņa prognozē, ka šogad apvienošanās darījumu skaits varētu sasniegt 16 līdz 19 darījumus.

Kopumā pagājušajā gadā KP ir izvērtējusi 20 apvienošanās ziņojumus, no kuriem ceturtā daļa ir bijuši saistīti ar sarežģītiem darījumiem, kur nepieciešama padziļināta tirgus analīze. Vērtētie apvienošanās darījumi kopumā ietekmējuši vismaz 25 tautsaimniecības nozares, savukārt sarežģītākās apvienošanās ietekmējušas tādas nozares kā mazumtirdzniecība, telekomunikācijas, apdrošināšanas pakalpojumi, lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošana, graudu vairumtirdzniecība, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde.

S. Ābrama norāda, ka 19 gadījumos pieņemts pozitīvs atzinums, proti, apvienošanās atļauta, jo konkurencei nav paredzams kaitējums, taču vienā gadījumā apvienošanās tika aizliegta. Tas ir pagājušā gada beigās pieņemtais lēmums aizliegt SIA Maxima Latvija izmantot telpas Tērbatas ielā, kur līdz šim darbojās veikals ar preču zīmolu top!. Šāds lēmums pieņemts, jo darījuma rezultātā šajā tirgū vairs darbotos tikai divi mazumtirdzniecības uzņēmumi SIA Rimi Latvia un SIA Maxima Latvija. Līdz ar to samazinātos konkurence un patērētājiem tiktu ierobežotas izvēles iespējas.

Konkurences padome (KP) aizliegusi Rīgas tirdzniecības centrā Domina Shopping atvērt Rimi lielveikalu, šorīt intervijā Latvijas Radio teica KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Viņa norādīja, ka konkurences uzraugi rūpīgi vērtēja ieceri tirdzniecības centrā atvērt Rimi Latvia lielveikalu. Rimi Latvia vēlējās atvērt lielveikalu vietā, kur iepriekš atradās mazumtirgotāja Prisma lielveikals. Tas tika slēgts pagājušā gada maijā.

Ābrama skaidroja, ka aizliegums pieņemts, jo tas būtiski palielinātu Rimi Latvia dominanci mazumtirdzniecības tirgū. «No Rīgā esošajiem desmit multifunkcionālajiem tirdzniecības centriem astoņos jau ir Rimi lielveikali,» piebilda KP vadītāja.

Viņa atzīmēja, ka Rimi arī tika doti četri mēneši, lai uzņēmums iesniegtu papildus priekšlikumus, piemēram, atsakoties no līdzvērtīgiem aktīviem, lai varētu atvērt veikalu Domina Shopping. Rimi šo iespēju neizmantoja.

Lietā par iespējamu aizliegtu vienošanos būvniecības iepirkumos, kuras ietvaros otrdien, 3.septembrī, Konkurences padome (KP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica procesuālās darbības, iesaistītajiem vēl nav par vēlu atzīties, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«Arī šobrīd pārkāpējiem, pie kuriem vakar KP bija, vai vēl nav bijusi, ir iespēja atzīties pārkāpumā, izmantojot Iecietības programmu, ja šī nakts ir pagājusi bezmiegā, domājot, kas būs, ja pārkāpums tiks pierādīts. Tie ir milzīgi naudas sodi, tā var būt izslēgšana no turpmākas dalības iepirkumos uz gadu. Vēl nav par vēlu atnākt, atzīties, saņemt atbrīvojumu, vai samazinātu naudas sodu, izmantojot šo Iecietības programmu. Tas pats attiecas uz amatpersonām, politiķiem, kuri, iespējams, nodrošinājuši šo pretendentu uzvaru,» teica Ābrama.

Viņa arī atgādināja, ka KP kopā ar KNAB otrdien uz ļoti pamatīgām aizdomām par aizliegtu vienošanos publiskajos un arī privātajos iepirkumos veica inspekcijas desmit vadošajos būvniecības uzņēmumos.

9:00 - Jūrmalā notiks koku ciršanas komisijas izbraukuma sēde

- notiks Rīgas pilsētas būvvaldes padomes sēde. Izskatīs iesniegtos attīstības priekšlikumus dzīvojamās ēkas nojaukšanai un jaunbūvei Mazā Nometņu ielā 17a, dzīvojamās ēkas ar sociālās aprūpes dzīvokļiem jaunbūvei Piena ielā 5 un Piena ielā 7, dzīvojamās ēkas rekonstrukcijai Kalēju ielā 43 un Vecpilsētas ielā 8, tirdzniecības un biroju centra jaunbūvei Zolitūdes ielā 21a un autoservisa un automazgātuves jaunbūvei Zolitūdes ielā 21b.

9:10 - Valsts Sekretāru sanāksmē skatīs šādus projektus: Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi; Plānošanas reģiona teritorijas plānošanas noteikumi; Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu VAS Latvijas pasts pamatkapitālā; grozījums kredītsiestāžu likumā; prasības atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām; grozījumi Lauku attīstības programmā par lauksaimniecības produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu; valsts atbalsta piešķiršana meža nozarei 2009.g.

Digitālās televīzijas signāls nav uztverams no Rīgas pat tik netālu esošā pilsētā kā Bauska, pārliecinājušies TV3 raidījuma Nekā personīga žurnālisti.

Pirms tam, pārbaudot dekoderu pie Bauskas speciālistiem, ierīce darbojusies un signāls bijis labs. Problēmas sākušās, kad tehniķi ar to pašu dekoderu žurnālistus aizveduši uz kādām mājām tikai pārsimt metru tālāk. Līdzšinējā, analogajā sistēmā tur televīziju skatījušies samērā labi. Bet, mēģinot pieslēgt digitālo, tas nav izdevies.

Kaut arī saimnieki apgalvo, ka antena esot laba un pat speciāli pārbaudīta, tā, iespējams, esot vienkārši par zemu. Vajadzīga vismaz vēl pāris metrus augstāka, bet nav pārliecības, vai jumts to izturēs, ja izturēs, antenas nostiprināšanai vēl noteikti būs vajadzīgas arī atsaites. Pat, ja saimniekiem pietiktu naudas, laika apstākļu dēļ sākt darbus vēl tik un tā nevarētu. Tas nozīmē, ka pat labākajā gadījumā vismaz pāris mēnešus te būs jāpaliek bez Latvijas televīziju kanāliem. Lai arī saimnieki, tāpat kā visi iedzīvotāji, par sabiedrisko televīziju maksā nodokļus, pakalpojumu nesaņems. Digitalizācijas ieviesēji to nav spējuši novērst.

Saeimas Budžeta komisija vērsīsies pie Finanšu ministrijas ar aicinājumu 2009. gada budžeta grozījumos tomēr piešķirt papildu finansējumu Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio.

Par to trešdien vienojās Saeimas Budžeta komisijas deputāti ar Nacionālo radio un televīzijas padomes (NRTP), Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vadību.

Saskaņā ar NRTP vadītāja Ābrama Kleckina teikto, ja sabiedriskajām raidorganizācijām tiek piešķirti satiksmes ministra Aināra Šlesera solītā 1.4 milj. Ls dotācija no Latvijas Radio un televīzijas centra (LRTVC) ieņēmumiem, Latvijas Radio pilnvērtīgai apraides nodrošināšanai vēl nepieciešams aptuveni 400 000 Ls liels valsts budžeta papildu finansējums, bet Latvijas Televīzijai – ap 800 000 Ls liels papildu finansējums.

Jauno Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) vadīs Ainārs Dimants, bet viņa vietniece būs Aija Dulevska-Cālīte.

Tas ir zināms pārsteigums, jo iepriekš tika minēts, ka Gints Grūbe varētu kļūt par jaunās NEPLP līderi. Taču par priekšsēdētāju esot ievēlēts tas, par kuru varējuši vienoties visi pieci NEPLP pārstāvji, pastāstīja Dimants. Balsojums gan par priekšsēdētāju, gan vietnieku bijis vienbalsīgs.

«Te acīmredzot jautājums ir par to, par ko mēs tiešām varam vienoties pēc konsensa principa. Mani izvirzīja kolēģi, es savu kandidatūru neizvirzīju. Godīgi sakot, es labprāt nebūtu uzņēmies šo amatu, tam ir dažādi apsvērumi, bet ļoti svarīgs ir komandas princips, mums kopā ir jāstrādā, un vēlams, lai vadība ir tāda, ko ievēlē pēc konsensa principa. Tas mums bija galvenais,» sacīja Dimants.