Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt 42% zāļu ražotājas AS "Olainfarm" akciju Valsts policija (VP) aizturējusi divus Čehijas pilsoņus un bijušo uzņēmuma valdes locekli Milanu Beļeviču, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā ziņots, "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis 10.maijā paziņoja, ka, pateicoties VP operatīvam darbam, ir ticis novērsts mēģinājums izkrāpt "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, taču plašāku informāciju viņš nesniedza.

"Nekā personīga" skaidroja, ka jau trīs gadus notiek cīņa par kontroli "Olainfarm" un kāds Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko kompānijas akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas. "Nekā personīga" rīcībā esoši dokumenti liecinot, ka kopā ar šo čehu firmu pie akcijām plānojuši tikt arī "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš.

Aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā šonedēļ Finanšu policija veica desmit kratīšanas uzņēmuma Pica serviss struktūrvienībās visā Latvijā, kopumā nopratinot ap 300 cilvēku. Kratīšanas veiktas kriminālprocesa ietvaros, ko Finanšu policija ierosinājusi, pamatojoties uz TV3 raidījuma Nekā Personīga sniegtu informāciju.

Uzmanību iespējamajai krāpniecībai ar nodokļu nomaksu Nekā Personīga pievērsa pēc kāda skatītāja ziņojuma, kurš norādīja uz iespējamām nodokļu mahinācijām vienā no lielākajiem Liepājas ēdināšanas uzņēmumiem. Konkrētā uzņēmumu ķēde pieder Liepājā pazīstamam uzņēmējam Aloizam Norkum, kurš uz franšīzes pamata izmanto Rīgā populāro picēriju Čili Pica vārdu. Zīmols Čili Pica pieder Lietuvā reģistrētam uzņēmumam, kuram ar notikušo nav nekāda sakara.

Lai pārbaudītu skatītāja sniegtās informācijas patiesumu, Nekā Personīga žurnālisti veica eksperimentu. Sākotnēji tika izvēlētas trīs uzņēmumam piederošās picērijas - Čili picērija Rietumu centra lielveikalā ostmalā, Čili picērija Sala XL lielveikalā un pašā Liepājas sirdī – Rožu laukumā esošais restorāns Barons Bumbier’s. Pēc pasūtījumu veikšanas, žurnālisti salīdzināja visās ēstuvēs saņemtos čekus, kas izrādījās atšķirīgi.

Rīgas namu vadītājs Kārlis Kavacs valūtas maiņas uzņēmēja Ivara Ciskas biznesā iepludinājis daudz vairāk, nekā līdz šim uzskatīts, proti, visus Rīgas namu brīvos līdzekļus - 4,8 miljonus latu.

(Papildināts ar Rīgas domes viedokli.)

Kopumā bijuši trīs aizdevuma līgumi - pa vienam 2010.gada septembrī un 2011.gada aprīlī - slēgti ar SIA Viesis, bet trešais 2011. gada maijā - slēgts ar SIA Zeus. Trīs ar pusi miljoni nonākuši atpakaļ pašvaldībā, bet pārējo naudu 1,2 miljonus Zeus neesot varējis atdot, jo tai arestu pēc bijušo biznesa partneru lūguma uzlikusi Rīgas apgabaltiesa, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Rīgas namu divos gada pārskatos šī naudas kustība, lai arī slēpti, tomēr ir uzrādīta. Trīs gadu laikā neviena Rīgas domes atbildīgā amatpersona to nav pamanījusi. Rīgas namu kapitāla daļu turētājs Andris Ameriks gada pārskatus ar savu parakstu ir akceptējis.

Pie TV3 raidījuma Nekā personīga veidotājiem vērsušies Liepājas Statoil darbinieki, kuri ievērojuši, ka pilsētas ceļu policijas priekšnieks, kuram valsts piešķīrusi dienesta automašīnu un degvielas uzpildes karti, izmanto dienesta stāvokli un ar šo pašu karti norēķinās, uzpildot savu personīgo automašīnu.

Par notikušo zināja policista priekšniecība, tomēr neko vairāk par formālu pārbaudi neuzsāka. Tikai pēc Nekā personīga iejaukšanās uzsākts kriminālprocess par valstij domātās degvielas izmantošanu personīgām vajadzībām.

Nedēļas sākumā Nekā personīga veidotāji saņēmuši ziņas no Liepājas Statoil degvielas uzpildes stacijas. Tās darbinieki bija ievērojuši pilsētas ceļu policijas priekšnieku Leonīdu Tarabanu pildām degvielu savā personīgajā automašīnā Mazda 5 un norēķināmies ar Valsts policijas degvielas karti. Par notikušo uzzināja L. Tarabana kolēģi policijā un pieprasīja no benzīntanka novērošanas kameru ierakstus. Policija uzsāka pārbaudi. Tomēr L. Tarabanu no amata neatstādināja. Kad Nekā personīga par notikušo informēja Valsts policijas priekšnieku, tas nekavējoties lika lietu nogādāt Rīgā. Nākamajā dienā tika uzsākts kriminālprocess.

Divas savstarpēji konkurējošas akciju sabiedrības rosinājušas Daugavu padarīt par kuģojamu kanālu. Viena no sabiedrībām pēdējā laikā tiekas ar pensionāriem, aģitējot iegādāties tās akcijas. Viens no pārliecinātājiem ir aktieris Rolands Zagorskis, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Izveidotas divas akciju sabiedrības. Viena pārstāv solīdus uzņēmējus, politiķus un advokātus. Šo cilvēku tuvākie plāni ir par Eiropas naudu izvērtēt iespējas Daugavas bagarēšanai un ja šādas iespējas ir, tad par Eiropas investoru naudu Daugavu savienot ar Dņepru, izveidojot kuģojamu transporta ceļu.

Otrai akciju sabiedrībai Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga – Hersona – Astrahaņa plāni ir Daugavu bagarēt līdz pat Volgai un būtiskās izmaiņas upes gultnē var pat appludināt Pļaviņas.

Pēdējā laikā tā tiekas ar pensionāriem un aģitē iegādāties akciju sabiedrības akcijas. Prezentācijas sākumā noskaņu rada aktieris un uzņēmuma dalībnieks Rolands Zagorskis.

Uzņēmumam Dobeles dzirnavnieks radušās aizdomas par maksātnespējas administratora un tiesneses darbību saskaņošanu, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kāda zemnieku saimniecība palikusi lielajam graudu pārstrādātajam parādā ievērojamus līdzekļus, taču tā vietā, lai parādu atdotu, uzņēmēji izmantojuši shēmu ar valsts amatpersonu līdzdalību, lai nauda nebūtu jāatdod, uzskata Dobeles dzirnavnieks. Par konkrētās tiesneses un maksātnespējas procesa administratoru darbībām arī iepriekš bijušas sūdzības, taču abi turpina savu darbu. Dobeles dzirnavnieks uzskata, ka Tieslietu ministrijai jādara viss iespējamais, lai šādi pakalpojumi vairs nebūtu iespējami, jo tie grauj uzņēmējdarbības vidi.

Vidzemē graudu pārstrādātāja produkciju tirgoja zemnieku saimniecība Zemzari. Sadarbība ilga trīs gadus, taču saimniecība Dobeles dzirnavniekam palika parādā vairāk nekā 163 tūkstošus eiro. Zemzari grasījās sākt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) un Dobeles dzirnavnieks paļāvās, ka Zemzari parādus nokārtos. Tomēr tagad lielais graudu pārstrādes uzņēmums atklājis, ka ir piemānīts - zemnieku saimniecība iztukšota un nekas no tās nav palicis pāri, bet Dobeles dzirnavnieks, kā arī citi uzņēmumu - Rīgas dzirnavnieks un Saldus labība - palikuši ar garu degunu. Zemzaru īpašnieks Kaspars Liepiņš no uzņēmuma aizgājis, bet vērtīgākā Zemzaru manta dīvainā kārtā nonākusi K. Liepiņa un viņa radinieku firmām.

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

Nolemts apvienot Latvijas Valsts radio un televīzijas centru un Valsts informācijas tīkla aģentūru. Ekonomisko apvienošanās lietderību vēl vērtēs kāds advokātu birojs, kas par to saņems 55 tūkstošus, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Klusi un bez plašām debatēm Satiksmes ministrija nolēmusi apvienot divus tās uzņēmumus - Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) un Valsts informācijas tīkla aģentūru (VITA). Viens no tiem sācis nest zaudējumus un tā funkcijas esot nododamas otrai valsts kapitālsabiedrībai. Tomēr ekonomisko apvienošanās lietderību vēl vērtēs un to darīs nevis ministrijas vai valsts uzņēmumu amatpersonas, bet kāds advokātu birojs, kas par to saņems 55 tūkstošus latu. Konkursa īsais pieteikšanās termiņš, steigā formulētie uzdevumi un dažas ļoti specifiskas prasības, pēc Valsts kontrolieres domām, rada aizdomas, ka iepirkums organizēts konkrētam izpildītājam,» informēja Nekā personīga.

Pēc iecelšanas amatā KNAB vadītājs Normunds Vilnītis, deklarējot savu mantisko stāvokli, uzrādīja vairāk nekā 200 tūkstošus eiro lielas parādsaistības. TV3 raidījums Nekā personīga ir noskaidrojis, ka vēl vismaz 10 reizes lielāki parādi ir N. Vilnīša dzīvesbiedres firmai.

Nākamnedēļ apritēs gads kopš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā Saeima iecēla N. Vilnīti. «Kad pirms gada bija jālemj par N. Vilnīša apstiprināšanu amatā, bažas galvenokārt tika izteiktas par viņa politisko piederību sociāldemokrātiem - vai viņš būs spējīgs neitrāli spriest par savu bijušo partiju. Tomēr risks izrādījās meklējams kur citur. Parādu nasta, zems atalgojums, algai neatbilstošs dzīvesveids, emocionāls svārstīgums, neapmierinātība un vilšanās, pārmērīgas prasības darbiniekiem, uzmanības nepievēršana korupcijas draudiem, tās ir pazīmes, kas apliecina, ka cilvēks ir viegli korumpējams. Šīs pazīmes izstrādājuši KNAB speciālisti. Kurš gan varētu domāt, ka šāds portrets atbildīs kādam KNAB darbiniekam? Taču atbilst. Un nevis vienkārši darbiniekam, bet iestādes priekšniekam Normundam Vilnītim,» norādīja Nekā personīga.

Daugavpilī vietējiem aktīvistiem radušās aizdomas, ka tramvaju iepirkumā notikusi krāpšanās, tāpēc viņi vērsušies Eiropas prokuratūrā, svētdienas vakarā vēsta raidījuma "Nekā personīga".

"Nekā personīga" ziņo, ka Daugavpilij līdz šī gada beigām pieejams finansējums jaunu tramvaju pirkšanai. Ja sākotnēji pilsēta cerēja, ka varēs atļauties iegādāties sešus, tad šobrīd līgums noslēgts par četriem, un to summa būs 7,4 miljoni eiro.

Iepirkumu "Daugavpils satiksme" izsludināja jau 2021.gada aprīlī. Divi konkursi beidzās bez rezultāta. Trešajā iepirkumā 2022.gada aprīlī bija iesniegts tikai viens piedāvājums - no Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas jeb DLRR. Citi uzņēmumi atzina, ka izpildes termiņš ir pārāk īss. Taču ar DLRR līgumu arī nenoslēdza. Pieteikums esot bijis sagatavots nekvalitatīvi, turklāt rūpnīca kā savu partneri bija norādījusi čehu uzņēmumu "Pragoimex", kas nesen Čehijā iesaistīts korupcijas skandālā. Firmas bijušajam valdes loceklim Jaroslavam Kremenam piespriests cietumsods, trīs miljonu kronu naudas sods un aizliegums vadīt uzņēmumus, norāda raidījums.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šodien Rātsnamā plkst.10 sasaucis preses brīfingu, informēja viņa padomnieks Mareks Gailītis.

Nav zināms, par ko Ameriks plāno brīfingā runāt. Pagājušajā nedēļā viņa vārds tika minēts saistībā ar pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) korupcijas lietu.

Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra. «Es atkārtoju vēlreiz: man pat nav priekšstata par tiem iepirkumiem, tā nav mana sfēra,» TV3 raidījumam «Nekā personīga» apgalvoja Ameriks.

Viņš ne reizi neesot ticies ar šobrīd korupcijas lietā apcietināto RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, tomēr nenoliedz, ka pazīst citu šajā lietā apcietināto - uzņēmēju Māri Martinsonu.

Parex bankai ir atrasts nopietns investors ar labu reputāciju un pietiekami dziļām kabatām, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Lielākā Skandināvijas banka vēloties iegādāties Parex pamatbiznesu.

Kamēr sarunās ar Nordea nav panākta galavienošanās, potenciālā investora vārdu pārdošanā iesaistītās amatpersonas oficiāli neapstiprina.

Parex bankas potenciālais investors Nordea banka pēc aktīvu apjoma ir lielākā banka Ziemeļeiropas un Baltijas valstu reģionā. Tā darbojas Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Baltijā un Polijā. Parex bankas vadība Nordea interesi par Parex nekomentē. Tomēr, ja iepriekš atbildīgās amatpersonas bija izvairīgas par Parex pārdošanu, tad nesenajās intervijās saka, ka šis ir īstais darījuma laiks, norādīja raidījuma veidotāji.

Kultūras ministrijas padotībā darbojas aģentūra Valsts Kultūras informācijas sistēmas, kas realizē apjomīgus un dārgus projektus. Lai darbus veiktu, aģentūra sludinājusi konkursus, kuros uzvarējuši aģentūras darbinieki - līgumus sanācis slēgt pašiem ar sevi, noskaidrojis TV3 raidījums Nekā personīga.

Šis ir jau otrais gadījums, kad Kultūras ministrijas paspārnē esošas iestādes rod interesantu veidu, kā piepelnīties. Pirms pāris mēnešiem uzzinājām, ka divu lielāko Latvijas teātru direktori viens otru par naudu konsultējuši, kā pareizāk sakārtot algu sistēmu teātros.

Kultūras informācijas sistēmas nav liela aģentūra - 22 darbinieki tajā strādā ar projektu Gaismas tīkls. Tas ir vienots bibliotēku informācijas tīkls, kas kādreiz ļaus piekļūt informācijas resursiem jebkurā Latvijas bibliotēkā.

Vidējā alga šajā valsts iestādē ir 400 latu. Aģentūras direktors Armands Magone saka, ka pēc budžeta apcirpšanas izdzīvot ir kļuvis pavisam grūti. Aģentūra ir atbildīga vēl par diviem, 5.5 miljoniem latu dārgiem projektiem, kuru ieviešana Latvijā notiek ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda dalību. Tie ir vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas un nacionālā muzeju krājuma kopkataloga ieviešana. Šo projektu realizācijai pirms mēneša sludināti 7 konkursi, tajos uzvarējuši seši aģentūras darbinieki. Šobrīd, pateicoties uzņēmuma līgumiem, aģentūras darbinieki papildus savai darba samaksai katru mēnesi - līdz pat 2012.gada augustam - saņems vidēji no 400-1200 latiem.

Dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas, Rimšēvičs bija aizgājis atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju, liecina TV3 raidījuma Nekā personīga rīcībā esošā informācija.

Maksātnespējas administrators Māris Sprūds cietumā atradās kopš pagājušā gada jūnija. Prokuratūra bijušajam administratoram cēlusi apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Viņš apsūdzības noliedza, tomēr no cietuma tika izlaists šo piektdien.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tajā pat dienā sāka kratīt Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darba un dzīvesvietu. Kā liecina Nekā personīga neoficiālā informācija - dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas, Rimšēvičs bija aizgājis atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju.

Sestdien pēcpusdienā vispirms publiski parādās ziņas par KNAB veiktajām kratīšanām. Vēlā pēcpusdienā Rīgas lidostā nosēžas lidmašīna, ar kuru Latvijā atgriežas Ilmārs Rimšēvičs. Viņu lidostā sagaida KNAB darbinieki. Uz nopratināšanu KNAB Latvijas Bankas prezidentu atvizina viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

«Tas, ko cēlusi priekšā Tieslietu ministrija, daudziem ir izskatījies kā dāvana, kas patiešām ļoti iepriecinātu visdažādākā kalibra noziedzniekus,» vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga, kā iespējamos ieguvējus no šīs ieceres minot Igoru Ivanovu, Nainu Cibuļsku, bērnu slimnīcas skandālā iesaistītos un citus.

«Ekonomiska rakstura noziegumi Latvijā ir viena no tām jomām, kur noziedznieku ķērājiem ir ļoti daudz un smagi jāstrādā. Un viņi ir ievērojuši, ka aizdomās turamie plašā lokā - no korumpētas amatpersonas līdz narkodīlerim - visvairāk baidās no tāda soda kā mantas konfiskācija. Taču nupat gandrīz ir iznācis tā, ka biedējošais soda mērs no likuma tiktu izsvītrots.

Pēkšņi un negaidīti ir pārsteigti vairāki desmiti likumsargu, kas regulāri ierodas uz Tieslietu ministrijas rīkotām sanāksmēm par jaunajiem Krimināllikuma grozījumiem. Jo tas, ko cēlusi priekšā Tieslietu ministrija, daudziem ir izskatījies kā dāvana, kas patiešām ļoti iepriecinātu visdažādākā kalibra noziedzniekus.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic neatzīst Krievijas bankas AKB Investbank prasību par it kā izsniegtajiem aizņēmumiem un lidsabiedrība piedalīsies tiesvedībā, ja tas būs nepieciešams, uzsvēra lidsabiedrības padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Savukārt informācija par iespējamo airBaltic lidmašīnu arestu ir «tikai spekulācijas».

Kā ziņots, TV3 raidījums Nekā personīga informēja, ka airBaltic saņēmusi no Krievijas bankas AKB Investbank prasību atdot trīs aizņēmumus 17 miljonu eiro (10,9 miljonu latu) apmērā.

Liepiņš akcentēja, ka runa ir par iepriekšējā lidsabiedrības vadītāja Bertolta Flika «parakstītiem dokumentiem, tas ir, veiktajiem darījumiem airBaltic vārdā laika posmā līdz 2011.gada 4.oktobrim, līdz kuram Flikam bija vienpersonīgas paraksta tiesības».

«Diemžēl valsts kontroli - jauni statūti, vecā akcionāru līguma izbeigšana, jauna padome, jauna valde - pār situāciju uzņēmumā atbilstoši 2011.gada 3.oktobrī parakstītai vienošanai pārņēma, tikai sākot ar 4.oktobri,» sacīja Liepiņš.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums Rīgas satiksme gadu maksājis vairākus simtus tūkstošus par tīrīšanas līdzekļiem, ko nemaz nav saņēmis, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Par ķīmisko tīrīšanas līdzekļu piegādi uzņēmums 2013.gadā noslēdza līgumu ar būvkompāniju MJ partneri. Raidījums vēsta, ka pie līguma uzņēmums ticis negaidīti - kāds bijušais darbinieks piedāvāja piedalīties Rīgas satiksmes cenu aptaujā. Līguma summa - 280 000 latu plus PVN, kas ir maksimāla summa, par kādu var rīkot cenu aptauju, kas nav publiski jāsludina.

«MJ partneri ir celtniecības uzņēmums un ar tādām lietām nebija nodarbojušies, taču bijušais darbinieks mierināja, ka nekas jādara nebūs - viņi būs tikai starpnieki. Visu izdarīs viņa radiniece Vita Baurovska. Viņa strādā firmā, kas tirgo pieprasītās nanotehnoloģijas. No MJ partneriem vajadzīgs tikai viņu godīgais vārds, reputācija un apgrozījums. Celtnieki piekrita un viņiem tika 3% par starpniecību,» norāda Nekā personīga.

Pirms diviem gadiem savā pēdējā sēdē Aigara Kalvīša valdība būvēt patruļkuģus Latvijas armijas vajadzībām bez konkursa uzticēja premjera padomnieka Vasilija Meļņika uzņēmumam. Pamatojums - aizsardzības nozare savus līdzekļus ieguldīs vietējā ražošanā, atbalstīs pašmāju kuģubūvi. Tagad atklājies, ka patruļkuģus Latvijā tomēr nebūvēs, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

V. Meļņiks kļuvis par starpnieku - kuģus izgatavos kāda Vācijas kuģu būvētava.

Latvijas armijai jāsargā 500 kilometru garā krasta līnija. To prasa gan valsts drošība, gan NATO standarti. Līdz šim tas noticis ar Zviedrijas dāvinātajiem kuteriem. Šobrīd tie savu laiku nokalpojuši, lūzt un bieži jāremontē. Armija jau pirms pieciem gadiem sāka meklēt jaunu kuģu iegādes iespējas. Jūras spēku vadībā tolaik bija kapteinis Ilmārs Lešinskis.

Viņš Nekā personīga stāstīja, ka savulaik izlasījis V. Meļņika rakstu, kurā viņš apgalvojis, ka ir gatavs būvēt karakuģus Latvijai par pašizmaksu.

Nākamnedēļ izšķirsies, vai maksātnespējīgā Latvijas Krājbanka bankrotēs, vai tiks uzsākta tās darbības atjaunošana jeb sanācija. TV3 raidījuma Nekā Personīga rīcībā ir informācija, ka interesi investēt Krājbankā izteikusi Krievijas finanšu korporācija Otkriķije.

Bankas pārvaldnieks auditorfirma KPMG šobrīd izvērtē divus no četriem Krājbankas sanācijas plāniem. Pārējie divi atzīti par nekvalitatīviem. Lai arī patreiz vērtētos sanācijas plānus parakstījušas dažādas personas, tie paredzot vienu un to pašu.

Krievijas investors iegulda 38 miljonus latu, aizdod 120 un iegūst Krājbanku īpašumā. Savukārt valsts uz 10 gadiem iesaldē 350 miljonus latu, kas tika izmaksāti noguldītājiem kompensācijās, bet kurus būtu cerības atgūt, izpārdodot Krājbankas īpašumus, skaidroja Nekā Personīga.

Sanācijas plāna iesniedzējs esot bijušais Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns. Pret viņu ir uzsākts kriminālprocess par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Pandēmija milzīgus izaicinājumus atnesusi spēkratu industrijai. Auto ir pietiekami liels pirkums, un tādējādi visai saprotama ir situācija, ja neskaidros laikos tas tiek atlikts.

Britu auto industrijas pētnieki no "AutoAnalysis" aprīlī rēķināja, ka Eiropā pandēmijas iespaidā spēkratu pārdošana varētu samazināties par 2,6 miljoniem vienību un ASV – par diviem miljoniem. Tas novedīšot pie tā, ka Eiropā no jaunu auto pārdošanas netiks gūti ieņēmumi vismaz 66 miljardu ASV dolāru apmērā un ASV – 52 miljardu ASV dolāru apmērā.

Arī lietotas automašīnas pērk internetā 

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu...

Neskatoties uz šādu visai drūmu bildi, šajā tirgū negaisa mākoņiem tomēr tiek saskatīta arī neliela zelta maliņa. Iesmels ir pandēmijas potenciālā ietekme uz patērētāju paradumu maiņu. To apliecina, piemēram, kāda "Financial Times" aptaujāta Ņujorkas iedzīvotāja, kas norāda, ka nupat internetā iegādājusies "Honda" automašīnu: "Man kopš 1999. gada nav bijis personīgā auto. Es to negribēju. Tomēr tagad man ir nepieciešams veids, kā droši pārvietoties."

Vai mainīs tendenci

Milzīgas pārmaiņas auto tirgū pēdējos gados saistītas ar demogrāfiju. Pieņemts, ka izteikta vēlme tikt pie personīgā auto bijusi tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), bet jaunieši šādu nepieciešamību neizjūt. Gados jauni pilsētnieki arvien vairāk pēdējos gados lūkojušies dažādu personīgā auto alternatīvu virzienā, kur popularitāti guvusi ideja, piemēram, par mašīnas dalīšanu, kas nāk komplektā ar dažādu mobilo aplikāciju attīstību. Būtībā jauniešu vidū arvien pieņemamākas kļuvušas dažādas pārvietošanās alternatīvas, un personīgā mašīna līdz ar arvien attālākām domām, piemēram, par ģimenes dibināšanu vairs nav bijusi tik aktuāla vajadzība.

Tomēr šo tendenci pa spēkam pašķobīt var būt Covid-19, uz ko uzmanību vērš arī "Financial Times". Turklāt par to liekot domāt, piemēram, notiekošais Ķīnā, kuras ekonomikai pēc pandēmijas viļņa atveroties salīdzinoši ātrāk, vērojams pieprasījuma pieaugums pēc privātajiem spēkratiem. Aprīlī šajā valstī jaunu auto pārdošana, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, negaidīti palielinājusies par veseliem 4,4%, liecina China Association of Automobile Manufacturers pieejamie dati. Martā Ķīnas spēkratu pārdošana saruka par 43% un februārī – par 80%.

"Mēnesi pēc Covid-19 dziļākā punkta Ķīnā bija vērojama interese par iespēju pārslēgties prom no sabiedriskā transporta," novērojuši arī "Volkswagen" pārstāvji.

"Mums ir aizdomas, ka nesenā Ķīnas patērētāju interese par privāto transportu saglabāsies tik ilgi, kamēr vien būs bailes par Covid-19," "Financial Times" klāsta arī "Bernstein" auto analītiķi.

Faktiski, ja agrāk privāto auto pircējus vārēja pievilināt, piemēram, ar dzinēja jaudu vai komfortu, tad tagad to jau var darīt, piesolot labumu veselībai. Protams, jāņem vērā, ka pasaules tautsaimniecība šogad atradīsies asā recesijā, kura sliktākā gadījumā var pārvērsties par ekonomikas depresiju. Šādos brīžos daudz cerību izteikti cikliskiem biznesiem lolot nevajadzētu. Tomēr šādi dati auto industrijai rada nelielu cerību, ka laiki tomēr varētu būt nedaudz mazāk slikti.

"Ir kaut kas tāds, ko jūs gandrīz varētu nosaukt par tādu kā "spītīgu pirkšanas aktivitāti". Cilvēkiem ir apnicis ieslēgtiem sēdēt mājās, un viņi vēlas iet ārā un pirkt," piebildusi arī "Volvo" vadība.

Interese arī britiem

Jautājums, protams, ir par to, vai šāda tendence atbalsosies arī Eiropā un Ziemeļamerikā.

"Financial Times" vēl, piemēram, izceļ, ka Apvienotās Karalistes valdība mudinājusi savus iedzīvotājus pēc iespējas lielākā mērā izvairīties no sabiedriskā transporta. Viens no viediem, kā to var darīt, protams, ir pārvietošanās ar privāto auto.

Valdot šādam fonam, dienā, kad Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons nāca klajā ar šādu valdības paziņojumu, piemēram, tiešsaistes spēkratu tirdzniecības "Auto Trader" platformā interesentu aktivitāte esot palēkusies līdz jaunam rekordam. Tiek izcelta arī aptauja, kur aptuveni puse no šīs valsts autovadītāju apliecību ieguvējiem, kuriem spēkrats vēl nepieder, apsverot tā iegādi, lai izvairītos tieši no sabiedriskā transporta lietošanas arī pēc pandēmijas ierobežojumu beigām.

"Tas, kas sākās kā niecīga plūsma, pārvērtās par veselu straumi. Pasaule ir pamodusies dramatiskā veidā," savukārt teic cita auto pārdevēja "Citygate Automotive" pārstāvji.

"Pandēmijai ir potenciāls pretējā virzienā pavērst tendenci, kas pirms tam nozīmēja, ka jauniešiem nav intereses par personīgā auto iegādi. 35% no viņiem nu norāda, ka meklē iespēju, kā to tomēr iegādāties," savukārt piebilst konsultāciju uzņēmuma "Capgemini" analītiķi. Interesanti arī tas, ka no ASV no 15. marta līdz 21. martam, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, internetā meklējumu skaits frāzei "Vai šis ir labs brīdis, lai iegādātos auto" palielinājies septiņas reizes.

Nav gan izslēgts, ka notiekošais būs vien īstermiņa atlēciens. "Nav iedomājams, ka mēs visās lielākajās pilsētās aizstāsim sabiedrisko transportu ar individuālo. Notiekošais gan var veicināt pieprasījumu īsākā laika posmā," klāsta "Volkswagen" pārdošanas daļas vadītājs Kristians Dalhaims.

Gandrīz apstājies

Šonedēļ publicētie Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati par spēkratu reģistrāciju vecajā kontinentā (Eiropas Savienības valstīs) bija vairāk nekā vāji. Jaunu auto reģistrācija aprīlī gada skatījumā sarukusi par 76,3%. Savukārt kopumā gada četros pirmajos mēnešos tā noplanējusi gandrīz par 40% zemāk. Jau pirms tam nevarēja teikt, ka šis tirgus atradās uz stabila seguma. 2018. gada skatījumā Eiropas Savienībā šis tirgus stagnēja. Savukārt pagājušajā gadā Eiropā autoražotājiem bija jāspēj pielāgoties stigrākiem izmešu regulējumiem, kas prasījis auto atsaukšanu un nozīmēja papildu izmaksas.

Grafikā: Jaunu auto reģistrācija ES. Avots: ACEA

Auto reģistrācija gada četros mēnešos strauji samazinājās visos lielākajos tirgos – Vācijā par 31%, Apvienotajā Karalistē – par 43,4%, Francijā, Spānijā un Itālijā – aptuveni par 50%. Mūsu valstī tie šajā periodā saplakuši par ceturto daļu.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Līdzīgi ir arī Igaunijas mērījumi, bet Lietuvā jaunu spēkratu reģistrācija četros mēnešos sarukusi nedaudz mazāk dramatiski - par 17,3%.

Kopumā Eiropā nav tādas valsts, kurā situācija neapliecinātu šī tirgus krahu vai pat pilnīgu apstāšanos. Nosacīta sacensība drīzāk ir par mazākajiem mīnusiem. Aprīļa skatījumā jaunu auto reģistrācija vairāk nekā par 90% samazinājusies, piemēram, Beļģijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Īrijā, tie ir attiecīgi 97,6%, 97,3%, 96,5% un 96,1%. Savukārt nupat pieminētie mazākie mīnusi Eiropā aprīlī šajā ziņā bijuši Dānijā (-37%), Zviedrijā (-37,5%) un Somijā (-38,6%).

Var arī salīdzināt, kādas tieši mašīnas eiropieši izvēlējušies vai, ņemot vērā unikālo pandēmijas dabu, tieši pretēji – sevišķi aktīvi neizvēlējušies. ACEA dati liecina, ka "Volkswagen" grupas (pieder arī "Audi", "Škoda", "Seat", "Porsche" zīmoli) automašīnu reģistrācija gada četros mēnešos saplakusi par trešo daļu, kas ir visai "OK", ja ņem vērā, ka daudziem citiem kritums bijis straujāks. Kopumā Eiropā 26,8% no reģistrētajiem auto nākuši no "Volkswagen" grupai piederošajām ražotnēm. Tas gada laikā ir kāpums par veseliem 2,4 procentpunktiem.

Šogad straujāk - par 44,4% - saruksi "PSA" grupas (pieder "Peugeot", "Opel", "Citroen" zīmoli) jaunu auto reģistrācija. Tā par veseliem 47% samazinājusies arī "Renault" grupai un par 48% - "FCA" grupai (pieder "Fiat", "Jeep", "Lancia", "Chrysler", "Alfa Romeo" zīmoli), bet "Ford" – par 47%.

Mazāk slikti klājies "Hyundai", kuras zīmolu auto reģistrācija samazinājusies par 31%, "BMW" grupai (kritums par 27,3%) un "Toyota" grupai (kritums par 24,4%). Jaunu "Daimler" ("Mercedes", "Smart" zīmoli) auto reģistrācija savukārt samazinājusies par 37,2%.

Protams, notiekošais ietekmē arī akciju investoru omu. "Volkswagen" akcijas cena Frankfurtes biržā šogad sarukusi par piekto daļu līdz 138 eiro atzīmei. Tiesa gan, kopš marta vidus tā ir palēkusies par 36%.

Grafikā: Volkswagen akcijas cena

Francijas "Renault" bilde ir bēdīgāka - šī uzņēmuma akcijas vērtība šogad noplanējusi par 60% zemāk. Turklāt šī uzņēmuma akciju nav skārusi "Volkswagen tipa" atveseļošanās. Līdzīgi depresīva ASV Ņujorkas biržā izskatās "Ford" akcijas cenas līkne.

Grafikā: Renault akcijas cena

Savukārt Japānas "Toyota Motor" akcija Tokijas biržā šogad kļuvusi "vien" par 17% lētāka.

Pirms astoņiem gadiem dibinātais Jūrmalas pašvaldības uzņēmums Jūrmalas attīstības projekti par nekā nedarīšanu firmas darbiniekiem algās izmaksājis vairāk nekā 200 tūkstošus latu, ziņoja raidījums Nekā Personīga. Raidījums šai firmai pievērsis uzmanība pēc Valsts kontroles paziņojuma, ka uzņēmuma pamatkapitālā nelietderīgi ieguldīti 768 tūkstošus latu vērti zemes gabali.

Jūrmalas attīstības uzņēmums esot dibināts ar labu mērķi – būvēt dzīvokļus trūcīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Taču labie plāni palikuši tikai uz papīra – būvniecība nenotika, tomēr algas atbildīgie saņēma. Kopš dibināšanas uzcelts neesot nekas.

Pašvaldības ieceres daudzu gadu garumā bremzējusi politisko līderu maiņa un korupcijas skandāli.

Kad 2010.gadā Jūrmalas mēra amatā nonāca Romualds Ražuks, viņš izlēma nevajadzīgo uzņēmumu likvidēt, informēja raidījums.

«Attīstības projekti bija tāda metode, kā to naudu paslēpt, lai tā nebūtu pašas domes budžetā. (..) Paslēpt no Valsts Kontroles, no jebkuras instances, kas skatītu šīs naudas izlietošanas lietderību,» Nekā Personīga skaidrojis tagad jau Saeimas deputāts Ražuks.

Veselības inspekcija uzsākusi pārbaudi par zāļu ražotāja, iespējams, uzpirktajiem ārstiem. Nekā personīga rīcībā nonākuši dokumenti, no kuriem secināms, ka, nozīmējot pacientiem konkrētus medikamentus, ārsti no zāļu firmas pretī ir saņēmuši dāvanas.

Materiāli par iespējamo ārstu komerciālo uzpirkšanu tika nodoti Veselības ministrijai (VM), bet Veselības inspekcija jau sākusi pārbaudi. VM atzina, ka pirmo reizi redz tik klajus pierādījumus ārstu uzpirkšanai.

«Tas ir ļoti nepatīkami, Veselības inspekcijai ir uzdots sākt izmeklēšanu,» apliecināja veselības ministrs Juris Bārzdiņš.

Neviens no raidījuma aptaujātajiem ārstiem uzpirkšanu neatzina.

Raidījums vēstīja, ka ārstu uzpirkšanu atmaskojošie dokumenti attiecas uz zāļu ražotājfirmu KRKA, kuras bāzes uzņēmums atrodas Slovēnijā, bet izplatītāju biroji daudzviet pasaulē, arī Latvijā. Kompānija ir astotā lielākā zāļu firma Latvijā, kuras apgrozījums pērn bijis 4 871 274 latu apmērā.

Liepājas metalurga līdzīpašnieks un viens no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem, miljonārs Sergejs Zaharjins savā piejūras īpašumā Nīcas novadā sešu būvju vietā uzcēlis 13.

Raidījuma Nekā personīga rīcībā esošais nekustamā īpašuma inventarizācijas plāns liek secināt, ka sākotnējā apbūves platība pārsniegta gandrīz piecas reizes. Tas ir pretrunā ar Aizsargjoslu likumu, kas nosaka: rekonstruējot 300 metru piejūras joslā esošās ēkas, tās nedrīkst pārsniegt iepriekšējo būvapjomu.

Zaharjins ir lielākais Liepājas metalurga akcionārs (49%). Viņš vairākkārt minēts Latvijas desmit bagātāko cilvēku vidū ar īpašumiem un uzņēmuma akcijām, kuru vērtība varētu pārsniegt 70 miljonus latu. Nekustamo īpašumu Marijas Pērkonē Zaharjins iegādājās 90. gadu vidū. 2000. gadā īpašums ierakstīts zemes grāmatā pēc tam, kad Zaharjins kļuva par pilsoni.

«Rīgas vicemēra ideja Doma laukumu ietērpt stikla kupolā, lai no redzētā aizrautos elpa visiem NVS un Eiropas valstu mēru sanāksmes viesiem, dienas gaismu neieraudzīs,» svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Uz Rīgu arī neatbraukšot Šlesera iecerētie 150 pilsētu mēri. Izsludinātais iepirkums, ko rīko Airbaltic šefa Bertolta Flika vadītais nodibinājums Rīgas tūrisma attīstības birojs liecinot, ka uz Rīgu varētu atbraukt augstākais 40 mēri. Kopumā plānots, ka forumā piedalīsies 250 cilvēki, noskaidrojuši raidījuma veidotāji.

Iepirkums izsludināts 6. martā, bet pieteikumus pretendenti var iesniegt tikai 10 dienas – līdz 16.martam. Līguma summa – 250 000 latu. Rīgas mērs apliecinājis, ka tā arī būšot vienīgā nauda, ko Rīga atļausies tērēt viesu izmitināšanai un izklaidēm, kuras šķiet, ka būs daudz pieticīgākas nekā gribēja Šlesers, norādīja Nekā personīga.

Igauņu uzņēmējs Marts Vūglaids vērsies tiesā ar prasību piedzīt sešus miljonus latu no «Jūrmalgeitas» uzņēmēja Almanta Polikēviča un divus miljonus no Jūrmalas domes, jo uzskata, ka ir piekrāpts.

Vūglaids un kompānija Manutent savulaik no Polikēviča nopirka sešu hektāru zemes nomas tiesības Lielupes krastā par 9 miljoniem eiro. Igaunis šajā vietā plānoja uzsākt daudzdzīvokļu un privātmāju būvniecību, kopumā investējot 61 miljonu latu.

TV3 raidījums Nekā Personīga vēsta, ka Jūrmalas būvvalde izdeva būvatļauju, bet juridisku atzinumu, ka var būvēties, deva kompānija Loze, Grunte un Cers. Taču izrādījās, ka nomas līgums nav tiesisks, jo zeme, iespējams, pieder valstij, nevis pašvaldībai. Savukārt Jūrmalas domes izdotā būvatļauja bija nelikumīga, jo iznomātā zeme atrodas aplūstošajās teritorijās līdzās Eiropas aizsargājamam biotopam.