Liepājas metalurga līdzīpašnieks un viens no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem, miljonārs Sergejs Zaharjins savā piejūras īpašumā Nīcas novadā sešu būvju vietā uzcēlis 13.
Raidījuma Nekā personīga rīcībā esošais nekustamā īpašuma inventarizācijas plāns liek secināt, ka sākotnējā apbūves platība pārsniegta gandrīz piecas reizes. Tas ir pretrunā ar Aizsargjoslu likumu, kas nosaka: rekonstruējot 300 metru piejūras joslā esošās ēkas, tās nedrīkst pārsniegt iepriekšējo būvapjomu.
Zaharjins ir lielākais Liepājas metalurga akcionārs (49%). Viņš vairākkārt minēts Latvijas desmit bagātāko cilvēku vidū ar īpašumiem un uzņēmuma akcijām, kuru vērtība varētu pārsniegt 70 miljonus latu. Nekustamo īpašumu Marijas Pērkonē Zaharjins iegādājās 90. gadu vidū. 2000. gadā īpašums ierakstīts zemes grāmatā pēc tam, kad Zaharjins kļuva par pilsoni.
Raidījums novērojis, ka Zaharjina īpašumu Marijas ieskauj žogs, negaidītus viesus vēro videokameras, bet teritoriju sargā nikni suņi. Galvenās dzīvojamās ēkas platība ir vairāk nekā 400 kvadrātmetri. To atjaunojot, tā uzcelta četras reizes lielāka nekā iepriekšējā. Aizsargjoslu likums nosaka, ka pārbūvējot kāpu aizsargjoslā esošu māju, tā nedrīkst pārsniegt iepriekšējās būvapjomu.
Aizsargjoslu likums atsevišķos gadījumos atļauj palielināt ēku būvniecības apjomu. Piemēram, ja būvi paredz pašvaldības teritorijas plānojums. Tas Nīcas pagastam tika apstiprināts 2007. gada septembrī, laikā, kad Zaharjina dzīvojamā ēka jau bija uzcelta. Vēl viens izņēmums ir gadījumā, ja atļauju dod reģionālā vides pārvalde, vēsta Nekā personīga.
Nīcas novada priekšsēdētājs Agris Petermanis nezināja vai visām Zaharjina ēkām ir būvatļauja, jo novada būvinspekcijas arhīvs glabājoties Liepājā. Taču viņš domā, ka likums nav pārkāpts, jo zemesgrāmatā nevarot ierakstīt nelikumīgi uzbūvētu ēku.
Petermanis uzsver, ka tikai 2007. gada detaļplānojumā viss Sergeja Zaharjina īpašums iekļauts kāpu aizsargjoslā. Pirms tam tajā atradusies tikai daļa. Līdzās mājai tapis arī dīķis, tenisa laukums, baseina nojume un vairākas saimniecības ēkas. Kopā rēķinot, gandrīz pieckārtīgi pārsniegts apbūves apjoms, kāds bijis Zaharjinam iegādājoties īpašumu 90 gadu vidū. Tas Petermani pārlieku neuztrauc. Viņš norādīja, ka Nekā Personīga rīcībā esošā Marijas inventarizācijas lieta «nenozīmē neko».
2005. gadā - aktīvākajā Zaharjina īpašuma celtniecības laikā, pie īpašuma tika norakta kāpa un izbūvēts bruģēts celiņš uz jūru. Liepājas reģionālā vides pārvalde atzina nodarījumu par nelikumīgu. Sods par to pienācās līdz 1000 latiem, taču Zaharjinam sodu neuzlika.
«Protams, ja to būtu vienkāršs latviešu mirstīgais veicis, klāt būtu inspektori un pašvaldība uzliktu sodus,» notikušo vērtē Jūrmalas Aizsardzības biedrības valdes loceklis Guntis Grūba.
Nekā Personīga neizdevās Zaharjinu satikt nedz Marijās, nedz arī viņa trīs miljonu eiro vērtajā villā Liepājā.
Vēlāk sazvanīts, Zaharjins plašāku komentāru solīja jaunnedēļ. Viņš apgalvoja, ka inventarizācijas lietās redzamie piejūras īpašumu apjomi esot pārspīlēti. Dokumentus esot kārtojuši citi cilvēki, viņaprāt būvatļaujas esot likumīgas.
Guntis Grūba Zaharjina īpašuma lietu salīdzina ar Valērija Kargina žogu, par kura likumību spriedums būs nākamnedēļ, un Šlesera lietu, kur tiesa pirms mēneša atzina par nelikumīgu politiķim izsniegto būvatļauju darbiem kāpu aizsargjoslā.