Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) vēlas panākt, lai eirozonas valstu valdības mīkstinātu aizdevuma nosacījumus Grieķijai, atsaucoties uz anonīmu fonda amatpersonu, vēsta laikraksts Wall Street Journal.
SVF pārstāvji uzskata, ka Grieķijas parāda līmenis jāsamazina līdz «ilgtspējīgam» līmenim, pirms valstij tiks piešķirta turpmāka finanšu palīdzība. Tas būtu paveicams, ja Atēnu aizdevēji norakstītu daļu no Grieķijas parādiem. Taču šādam solim nikni pretojas tādas eiroznas valstis, kā, piemēram, Vācija, kas Grieķijai jau aizdevusi 127 miljardus eiro un uzsver, ka parādu krīzes nomocītajai valstij nevajadzētu cerēt uz turpmāku piekāpšanos.
SVF līdz 2020. gadam vēlas panākt situāciju, kurā Grieķijas parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) sasniedz 100%, kas ir ievērojami zemāk nekā 120%, par kuriem Atēnas un aizdevēji vienojās gada sākumā. Saskaņā ar vienu no fonda izvirzītajiem priekšlikumiem Grieķijas aizdevēji - Eiropas Centrālā banka (ECB) un eirozonas valstis – varētu norakstīt Atēnu parādus 30% apmērā.
Kopš gada sākuma Grieķijas finanšu situācija ievērojami pasliktinājusies. Prognozēts, ka valsts ekonomika šogad samazināsies par septiņiem procentiem, iepriekš prognozēto 4,7% vietā. Recesija Grieķijā, visticamāk, turpināsies arī 2013. gadā.
Tikmēr izskanējušas vēstis, ka Grieķija finanšu palīdzības nākamo maksājumu varētu saņemt tikai oktobrī, jo septembrī situāciju valsts finansēs turpinās pārbaudīt starptautisko aizdevēju pārstāvji, no kuru lēmuma būs atkarīga finansiālās palīdzības piešķiršana.
Kavēšanās ar finanšu palīdzības kārtējo maksājumu var Grieķijas valdībai sagādāt problēmas ar 20. augustā paredzēto 3,2 miljardu eiro atmaksu ECB, vēsta AFP. Grieķija nesen apņēmās ietaupīt papildus 11,5 miljardus eiro un cer, ka tas būs pietiekami, lai pārliecinātu aizdevējus valstij piešķirt finanšu palīdzību.
Paredzēts, ka kārtējais starptautisko aizdevēju maksājums Grieķijai būs 31,5 miljardu eiro apmērā. Kopumā Grieķijas aizdevums ir 130 miljardu eiro apmērā. Apmaiņā pret aizdevumu valstij jāveic apjomīgas reformas, kurām jāsamazina valsts parāda apmēri.
Db.lv jau vēstīja - iepriekš Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers izteicās, ka Grieķijas aiziešana no eirozonas būtu kontrolējams, bet nevēlams process. Viņš arī atzīmēja, ka izstāšanās gadījumā Grieķijas iedzīvotāji saskartos ar ievērojamiem riskiem. Tāpat Ž. K. Junkers norādīja, ka vismaz šā gada rudenī Grieķija eizozonu vēl nepametīs.