Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.

Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.

Pašā Jelgavas centrā top pirmais Latvijas urbānais jumta bišu dārzs ārpus Rīgas, par ko vienojusies Jelgavas poliklīnika ar Latvijas Biškopības biedrību.

Sadarbības ietvaros mediķi un biškopji vienojušies pievērst sabiedrības uzmanību ekoloģijas nozīmei cilvēku veselības saglabāšanā un bišu svarīgajai lomai pārtikas ražošanas nodrošināšanā, apputeksnējot vairāk nekā 80% pārtikas kultūraugu. Sākoties liepziedu nektāra ievākšanas sezonai, uz Jelgavas poliklīnikas jumta izvietotas pirmās trīs bišu saimes, kas nākotnē pāraugs veselā bišu dārzā. Ikdienas rūpes par bišu saimēm uzņēmies Jelgavas novada Vircavas biškopis Nauris Bērziņš.

“Iedvesmojamies no bišu nemitīgā čakluma, kas raksturīgs arī mediķiem, kā arī vēlamies pievērst jelgavnieku uzmanību tīrajai videi mūsu pilsētā, jo bites ir izvēlīgas dāmas. Tīra vide ir nozīmīga arī mūsu veselībai. Turklāt, urbānā biškopība ir viens no zaļās domāšanas indikatoriem, veids, kā vēl vairāk ļaujam dabai “ienākt” pilsētā un pilsētai – dabā. Tādējādi neviļus savu darbinieku saimi esam palielinājuši par aptuveni 100 tūkstošiem čaklu darbinieču, bet esam noskaņoti bišu saimju skaitu vēl palielināt, kad pabeigsim realizēt poliklīnikas nākamās attīstības ieceri – saules paneļu uzstādīšanu, lai ražotu elektrību pašu vajadzībām,” stāsta Kintija Barloti, Jelgavas poliklīnikas valdes locekle.

Bites apdzīvo daudzas Eiropas galvaspilsētas, arī Rīgā stropu uz namu jumtiem pamazām kļūst vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Urbānā dravniecība ir populāra daudzviet pasaulē – arī lielajās pilsētās ir iespējams iegūt kvalitatīvu medu, turklāt bites veic vērtīgu darbu, apputeksnējot parku kokus un ziedus. Bites labi jūtas pie Zviedrijas Karalistes vēstniecības Latvijā, Latvijas Televīzijas ēkas u.c. Šovasar medu iegūs arī no bitēm, kas mājo uz Rīgas Latviešu biedrības (RLB) ēkas jumta. Ņemot vērā labvēlīgos klimatiskos apstākļus, tiek gaidīta laba raža.

«Latvijā bites pilsētā nav jaunums, ir vairākas vietas, kur bišu stropi ir izvietoti uz māju jumtiem vai pagalmos. Šāda pieredze Latvijā ir no pagājušā gadsimta 60.–70. gadiem. Proti, kad skolēni gāja vasaras brīvlaikā, tad bišu stropus veda uz Rīgu, izvietojot tos, piemēram, sporta laukumos. Taču Latvijā par bitēm pilsētā korekti ir runāt tikai Rīgas kontekstā un, iespējams, arī Daugavpilī, jo pārējās Latvijas pilsētās bites divu kilometru rādiusā var sasniegt laukus,» norāda Latvijas Biškopības biedrības (LBB) padomes priekšsēdētājs, vadošais pētnieks Juris Šteiselis.

Mobilo sakaru operators «BITE Latvija» noslēdzis «Stream Networks» un tā meitasuzņmēmuma «LATNET Serviss» iegādes darījumu, ko apstiprinājusi Konkurences padome (KP). Abi uzņēmumi turpmāk darbosies «BITES grupā», informēja BITES vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Pēc Bula sacītā, noslēdzot darījumu, uzņēmumi sāks meklēt sinerģijas, kā efektīvi apvienot abu uzņēmumu stiprās puses, proti, BITES spēku - mobilās tehnoloģijas un tīklu - ar «Stream Networks» un «LATNET Serviss» inženieru pieredzi.

«Apvienošanās noritēs pakāpeniski. Pirmajā posmā «Stream Networks» un «Latnet Serviss» kompetences tiks izmantotas, lai uzlabotu BITES biznesa klientu pieredzi, savukārt «Stream Networks» un «Latnet Serviss» klientiem kļūs pieejami BITES pakalpojumi. Otrajā posmā ķersimies klāt jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei, ko piedāvāsim abu uzņēmumu klientiem, tai skaitā turpināsim attīstīt «One IT» zīmolu un tā produktus,» skaidroja Buls.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, interneta patēriņš mobilajos telefonos uz vienu lietotāju palielinājies par 82%, sasniedzot 8GB, liecina mobilo sakaru operatora Bite dati.

Mobilo telefonu lietošanas paradumu maiņu ikdienā, bet īpaši – svētkos, ietekmē galvenokārt dažādu savstarpējās saziņas platformu un aplikāciju pieaugošā popularitāte. Aizvien biežāk tā vietā, lai Ziemassvētkos un gadu mijā apsveiktu radus, draugus un paziņas, piezvanot vai nosūtot tradicionālo īsziņu, Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku tādām savstarpējās saziņas platformām kā WhatsApp, Facebook Messenger, Snapchat, Viber, Skype un citām.

Ja 2017. gada decembrī viens mobilā telefona lietotājs Bites tīklā patērēja vidēji 4,5 GB, šogad šis apjoms ir teju dubultojies, sasniedzot 8,2 MB. Ar šādu datu apjomu viens mobilā tālruņa lietotājs mēnesī apmeklēt vidēji 2000 interneta vietnes, saņemt vai sūtīt vidēji 1000 labas kvalitātes fotogrāfijas, lejupielādēt 500 dziesmas vai divas filmas, kā arī 32 stundas straumēt mūziku.

«Atbrauc uz dravu sakreņķējies, ieskaties stropā, un sliktās domas kā nebijušas, saime ar savu rosību pārņem visu prātu,» teic zemnieku saimniecības Dorītes īpašnieks Jānis Sulutaurs.

Daugmales Jāņa bišu medus – ar šādu nosaukumu tiek tirgots Dorītēs ievāktais saldums.

Jānis Sulutaurs ar biškopību nodarbojas jau vairāk nekā 30 gadu un ir viens no nedaudzajiem Latvijā, kuriem biškopība ir pamatnodarbošanās. Patlaban viņa aprūpē ir ap 350 bišu saimju. Bites izvietotas vairākās novietnēs.

«Esmu profesionāls biškopis, un tā ir mana pamatnodarbošanās, kas ļauj dzīvot un uzturēt ģimeni,» teic Jānis. «Galvenais, lai svarīgākajām lietām pietiek. Un mums pietiek. Ja daudz naudas paliek pāri, cilvēki kļūst dīvaini, arī tā ir atkarība.»

Pēc profesijas koktēlnieks, Jānis ar biškopību sācis nodarboties patikšanas pēc un uzskata, ka galvenais, kas, bites kopjot, vajadzīgs – radošums. Pie katras saimes stāvot, katru reizi jāizdomā kas jauns, nekas neatkārtojas. Nākas samierināties arī ar šī darba specifiku – nekad nevar paredzēt darba dienas garumu, sezonā brīvdienu nav.

Mobilo sakaru operators BITE ir kļuvis par Eiropas Aviācijas tīkls (EAT) virszemes tīkla partneri Baltijas valstīs – izmantojot BITES un citu partneru tīkla infrastruktūru, EAT nodrošinās Starptautiskās aviācijas grupas – «British Airways», «Iberia», «Aer Lingus» un «Vueling» – aviosabiedrību pasažieriem lidojumos virs Eiropas, tostarp Baltijas valstīm, ātrgaitas bezvadu internetu, pastāstīja BITES vadītājs Kaspars Buls.

Vienošanās paredz, ka šī pakalpojuma nodrošināšanai Latvijā un Lietuvā tiks izmantota BITES tīkla infrastruktūra, bet Igaunijā – tās partnera, telekomunikāciju uzņēmuma «Elisa Eeesti», tīkla infrastruktūra.

EAT projektu īsteno globālo mobilo satelīta komunikāciju pakalpojumu sniedzējs «Inmarsat» un telekomunikāciju sabiedrība «Deutsche Telekom», ar kuru BITE ir parakstījusi ilgtermiņa sadarbības līgumu par datu pārraides pakalpojumu sniegšanu Baltijas valstīs. Šim mērķim tiks izmantots integrēts satelīta un virszemes tīkls, ko veido aptuveni 300 LTE bāzes stacijas Eiropā, tostarp Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Tādējādi BITES datu pārraides tīklam kā EAT tīkla sastāvdaļai būs būtiska loma interneta nodrošināšanā pasažieriem, kuri lido pāri Baltijas valstīm.

Ar biškopību var nodarboties ne vien laukos, bet arī Rīgā, piemēram, Mežaparkā un Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kur to dara Baltu dravas bitenieks Jānis Šnikvalds

Kādu laiku Jānis Šnikvalds dzīvoja savrupā ēkā Mežaparkā. Hobija līmenī viņš vēlējās nodarboties ar biškopību, pagalmā turēt dažus stropus. Sākotnēji mājas saimniece to atļāva, bet tad, kad stropi jau bija klāt, viņa pārdomājusi, un Jānim nācās izlemt, ko ar tiem iesākt. Ar Mežaparka apsaimniekotāja SIA Rīgas meži atļauju Jānis vienojās turēt bites Mežaparkā – netālu no Dziesmu svētku lielās estrādes. «Sapratu, ka Mežaparkā un pilsētā kopumā pie labiem laika apstākļiem varam iegūt lielu daudzumu un augstas kvalitātes medu. Pirmajā gadā, kad sāku darboties, man bija mute vaļā, ka īsā laika periodā pilsētā var ievākt tik gardu liepziedu medu,» saka Jānis. Tas viņu pamudināja meklēt iespējas attīstīties un nodarboties ar biškopību plašākā mērogā. Viņš nolēma piedalīties projektu konkursā Brigāde un bija viens no tiem, kam piešķirts finansējums idejas attīstībai. «Šis ir vairāk kultūrā balstīts projekts – stropi ir izdekorēti ar latvju zīmēm, vienam ir lodziņi, pa kuriem publika var vērot bišu darba procesu. Ar Brigādes finansējumu bija iespēja atsperties, palielināt apgriezienus. Ir pagājuši divi gadi un esmu sasniedzis to, cik sākotnēji biju iecerējis. Negribas apstāties,» stāsta Jānis.

Uz universālveikala “Stockmann” jumta izvietotās septiņas bišu saimes šovasar sarūpējušas vairāk nekā 200 kilogramu liepziedu medus, no kā daļu plānots nodot tirdzniecībā, bet daļu – dāvināt klientiem.

Aizvadītajā nedēļas nogalē bites pārvestas uz jaunu mītnes vietu meža masīvā starp Baldoni, Tomi un Vecumniekiem, kur tām paredzēts pārziemot.

Rīgas Latviešu biedrības «jumta bites» ievākušas 65,6 kilogramus medus 

Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama «jumta bites» nepilnu trīs nedēļu laikā (no...

“Mežs kā bišu pārziemošanas vieta izvēlēta, jo tajā ir klusāka vide, un to miegs netiks tramdīts ar pilsētas troksni, kas nozīmē lielāku iespēju, ka bitēm izdosies veiksmīgi pārziemot, sagaidot nākamo sezonu. Turklāt jau laikus pārvedot bites uz mežu, tām tiek dota iespēja ievākt papildu medu no drīzumā ziedošajiem sila viršiem,” teic bišu aprūpētājs un saimnieks Jānis Šnikvalds.

Kā atzīmē biškopis, tad uz “Stockmann” jumta mītošās bites ir īpašas pasugas – Rietumeiropas tumšās medus bites, kas Latvijā ir retums.

“Rīgā ir vairākas vietas, kur bišu stropi tiek izvietoti ik sezonu. Par vienu no šādām vietām jau tradicionāli kļuvis arī universālveikala “Stockmann” jumts. Tas ir veids, kā varam iesaistīties dabas daudzveidības saglabāšanā, sniedzot savu pienesumu ilgtspējīgākas un zaļākas vides radīšanā mūsu pilsētniekiem. Turklāt uz “Stockmann” jumta ievākatais medus jau kļuvis par iemīļotu klientu produktu, un no šī gada rudens tas atkal būs pieejams universālveikala sortimentā,” teic universālveikala “Stockmann” direktore Dace Goldmane.

Bišu stropi uz universālveikala “Stockmann” jumta pirmo reizi tika izvietoti 2019. gada vasarā, un no bitēm iegūtais medus nonāca tirdzniecībā, kā arī kā dāvana tika pasniegts universālveikala darbiniekiem. Plānots, ka bites uz universālveikala jumta mitināsies arī turpmākos gadus.

Šā gada trešajā ceturksnī Bite Latvija EBITDA jeb peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, pieaugusi par 17%, salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn, un sasniegusi 4 miljonus eiro, informē kompānijas pārstāve Kristīne Tjarve.

Bite Latvija attīstības rādītājus ietekmējusi 4G tīkla ieviešana, kas veicinājusi klientu mobilo datu patēriņu ne tikai mobilajos tālruņos, bet arī planšetēs un datoros. 2015.gada trešajā ceturksnī Bites klientu datu bāze pieaugusi par 5,4%.

Noslēdzot 2015.gada trešo finanšu ceturksni, salīdzinājumā ar tādu pašu laika posmu 2014.gadā, ir pieaudzis Bites klientu skaits, sasniedzot 528 tūkstošus klientu un ļaujot palielināt tirgus daļu no 19,1% līdz 20%. Ieņēmumu apjoms ir kāpis par 18%, sasniedzot 18,1 miljonus eiro. Bites apgrozījums no pakalpojumiem pieaudzis par 12%, sasniedzot 8,9 miljonus eiro.

Mobilo sakaru operators Bite un tehnoloģiju gigants Huawei 12.novembrī Ķīnā parakstīja saprašanās memorandu, kas paredz 5G infrastruktūras izveidi operatora tīklā, tostarp vairāku 5G bāzes staciju izbūvi 2019.gadā Rīgā un Narrowband Internet of Things (NB-IoT) tīkla attīstīšanu visā Latvijā.

Memorandu parakstīja Bites tehniskais direktors Gints Butens un «Huawei» pārstāvis Ross Čens (Ross Chen).

Ņemot vērā, ka «Huawei» ir viens no pasaules vadošajiem uzņēmumiem jaunās paaudzes tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā, šī vienošanās paredz arī dalīšanos praktiskajā pieredzē un zināšanās par efektīvākajām 5G tehnoloģijas apgūšanas iespējām.

Šodien mobilais internets vairs nenozīmē tikai ātru datu apmaiņu – visā pasaulē, tostarp Latvijā, tiek runāts jau par lietu internetu un viedajām pilsētām. Tāpēc, gatavojoties tā dēvētajai «5G ērai», Bite 2016.gada nogalē parakstīja saprašanās memorandu ar «Huawei» par stratēģisko partnerību uzņēmuma mobilo sakaru tīkla attīstībā.

Mobilo sakaru operators BITE uzsācis ieviest tīklā mazjaudas platjoslas tehnoloģiju standarta risinājumu Narrowband Internet of Things (NB-IoT), tā liekot pamatus pirmajam lietu interneta tīklam Latvijā. Uzsākti arī pirmie tehnoloģijas testi sadarbībā ar uzņēmumu «Teliko».

Lai gan lietu interneta attīstība tiek cieši saistīta ar 5G tehnoloģiju, jau šobrīd ir pieejamas ierīces, kas spēj apmainīties ar informāciju savā starpā, sniedzot priekšrocības saviem lietotājiem, piemēram, viedie gāzes un ūdens skaitītāji, atkritumu konteineri u.tml. To skaits nepārtraukti palielinās, uzsver mobilo sakaru operators. Jaunākās ekspertu prognozes liecinot, ka līdz 2025.gadam pasaules tirgū būs pieejami vairāk nekā 75 miljardi savienoto ierīču.

«Ikdienā redzam, ka arī savienoto ierīču lietojums strauji palielinās – BITES tīklā šādās ierīcēs aktīvi tiek izmantota jau katra sestā SIM karte. Lieliski apzināmies, ka pilnvērtīgai šo ierīču darbības nodrošināšanai nākotnē būs nepieciešama ne vien lielāka datu pārraides jauda, bet arī bezvadu tīkls, kas atbalsta to darbību. Tāpēc sadarbībā ar mūsu stratēģisko partneri tīkla attīstībā – tehnoloģiju gigantu «Huawei» – esam sākuši aprīkot BITES tīklu ar NB-IoT risinājumu, tā sperot soli pretī viedpilsētu idejas īstenošanai,» norāda BITES vadītājs Kaspars Buls.

Mobilo sakaru operators BITE izveidojis jauna veida klientu apkalpošanas centru ar nosaukumu BITES Jauno tehnoloģiju parks. Tā izveidē investēti 130 000 eiro.

Klientu apkalpošanas centra kopējā platība ir 150 m2. Līdz ar to tas ir četras reizes lielāks nekā vidēji BITES klientu apkalpošanas centriem. Piedāvājumā iekļautas aptuveni 100 dažādas ierīces.

«Esam paplašinājuši ierasto klientu apkalpošanas centru standartu. Tā ir plaša un interaktīva vide, kas ļauj iepazīt jaunākās tehnoloģijas, izmēģināt un gūt personīgo pieredzi pirms lēmuma pieņemšanas par to iegādi. Mūsu mērķis ir iedrošināt iedzīvotājus izmantot jaunās tehnoloģijas, gan izskaidrojot to praktisko pielietojumu, gan arī uzskatāmi nodemonstrējot darbības principus,» skaidro BITES vadītājs Kaspars Buls.

Jauno tehnoloģiju parks atrodas Rīgā, tirdzniecības centra Riga Plaza telpās.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos mobilo sakaru operators Bite tīkla infrastruktūras attīstībā un klientu mobilo sakaru lietošanas pieredzes uzlabošanā ir ieguldījis aptuveni deviņus miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Līdz gada beigām plānots investēt vēl aptuveni vienu miljonu eiro, informē uzņēmuma vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Mobilā interneta patēriņš pasaulē, tostarp Latvijā, strauji palielinās un arī Bites tīklā tas pēdējā pusgada laikā ir dubultojies, sasniedzot vidēji 5 GB uz vienu klientu. Tostarp tiešsaistes video saturs veido vairāk nekā 65% no kopējās interneta plūsmas Bites tīklā.

Šā iemesla dēļ operators lauvas tiesu investīciju šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir ieguldījis tīkla infrastruktūras attīstīšanā, fokusējoties uz reģioniem, kur interneta lietošanas intensitāte pieaug tikpat strauji kā Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē. Šā gada sākumā ar 4G tehnoloģiju tika aprīkots viss Bites tīkls.

Daugavpils televīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējs "Dautkom TV" pāriet "Bite grupā" ietilpstošā telekomunikāciju uzņēmuma "Baltcom" īpašumā.

Darījums stāsies spēkā pēc Konkurences padomes atļaujas saņemšanas. Līgums starp uzņēmumiem parakstīts 12. augustā, bet komunikācija ar Konkurences padomi uzsākta 7. septembrī. Izskatīšanas process var aizņemt līdz četriem mēnešiem. Darījuma cena un citi nosacījumi ir konfidenciāli.

"Telekomunikāciju tirgū šobrīd ir izteikta tendence izvēlēties integrētus pakalpojumus. Tādēļ prognozēju, ka klienti tuvākajā nākotnē aizvien vairāk izmantos iespēju saņemt daudzveidīgu pakalpojumu klāstu pie viena pakalpojumu sniedzēja," komentē Kaspars Buls, "Bite" vadītājs Latvijā.

Uzņēmumā norāda, ka šis darījums ir solis tuvāk kompānijas ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt "Bites grupas" uzņēmumu pozīcijas IKT tirgū, klientiem piedāvājot arvien plašāku pakalpojumu portfeli, kā arī nozīmīgs solis "Bites grupas" konkurētspējas stiprināšanā.

Tūkstošiem bišu uz Saeimas jumta? Viens no priekšlikuma autoriem – Latvijas Biškopības biedrības vadītājs, biškopis un Saeimas deputāts Armands Krauze, norāda, ka ideja nemaz tik neprātīga neesot – tā iepriekš jau īstenota Briselē, Londonā, Kopenhāgenā un Parīzē. Patiesībā pat nemaz tik tālu nav jāmeklē – 2014. gada vasarā divas bišu saimes tika izvietotas arī pie Zemkopības ministrijas, trešdien raksta laikraksts Diena.

2014. gada vasarā Latvijas Biškopības biedrība izvietoja divas bišu saimes pie Zemkopības ministrijas. Tās bija kā tīras vides apliecinājums un galu galā devušas 60 kilogramu medus, kas, kā skaidro Krauze, ir ļoti labs rezultāts. Turklāt arī šī medus kvalitātes rādītājs vēlreiz apliecināja – pilsētā ievākts medus nekādus smagos metālus nesatur un ir pilnībā lietojams ikdienā. Viena no saimēm tika aprīkota ar elektroniskiem svariem, temperatūras sensoriem un lietus sensoru.

«Jau pirms daudziem gadiem kopā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju realizējām projektu, kur biedrības mērķis bija noskaidrot, kā bites jūtas pilsētvidē. XX gadsimta 60. gados gaisa piesārņojums pilsētās un piepilsētās bija ļoti nopietns, tādēļ bija svarīgi saprast, vai bites kopumā var saražot medu, kas ir cilvēkiem veselīgs un nekaitīgs. Zinot to, ka bites daudzviet pasaulē izmanto vides piesārņojuma monitorēšanai, radās ideja par projektu, kas būtu reizē vides objekts par godu muzeja simtgadei un tai pašā laikā spētu identificēt bišu medu un tā piesārņojuma līmeni,» par pirmo šāda veida projektu Latvijā, kas tika īstenots 2005. gadā, stāsta A. Krauze. Tolaik lielākais jautājums bija par pilsētvides piesārņojumu. Tā kā bišu produktīvais lidojums vidēji ir divi kilometri, bet tās medus iegūšanai lido arī 5–7 kilometru rādiusā, pētnieku mērķis bija noskaidrot, kāds būs šī medus sastāvs. A. Krauze atzīst, ka rezultāti bijuši pozitīvi pārsteidzoši – Rīga kopš XX gadsimta 60. un 70. gadiem ir krietni mainījusies un medus sastāvs neko neatšķīrās no tā medus, kas ievākts ārpus pilsētas. Ja sākotnēji bija doma, ka rādītājos noteikti tiks atrasts kaut kāds piesārņojuma līmenis, tad rezultāts lika secināt – medus ir pilnībā ēdams un lietojams ikdienā.

Sākotnēji draugiem.lv bija vien draudzēšanās portāls, desmit gadu laikā radušies dažādi saistīti projekti, kas pamazām attīstījušies par atsevišķiem uzņēmumiem. Intervijā DB draugiem.lv izveidotāji Lauris Liberts un Agris Tamanis stāsta par desmit gados piedzīvoto, Amerikas pieredzi, neveiksmēm biznesā, kas piederas pie lietas, un atklāj, ka no nulles sākt biznesu ir grūtāk, bet tad, kad ir citi projekti, katra nākamā sākums ir vieglāks.

Desmit gadi – tas ir daudz vai maz?

L.L. Interneta pasaulē tā ir mūžība. Šie desmit gadi bijuši ļoti piesātināti. Pašiem liekas, ka daudz esam iemācījušies un sapratuši. Atskatoties pagātnē, uzsākot to visu, izpratne bija ļoti niecīga. Droši vien, ka tiktāl esam nokļuvuši, jo apkārt ir gudri cilvēki un mums paveicās ar atsevišķiem pakalpojumiem.

Kurā brīdī jūs sākāt darīt kaut ko papildu?

L.L. Jau pēc pāris mēnešiem, kad mēs palaidām draugiem.lv, bija ambīcijas, ka vajag kaut ko piedāvāt ārzemēs saistībā ar portālu. Mēģinājām jau pēc kāda pusotra gada un tad tā pamatīgi apsvilinājāmies.

Uz universālveikala Stockmann jumta sev jaunu mājvietu radušas septiņas bišu saimes - biškopjiem Jānim Šnikvaldam un Arturam Balandiņam piederošie bišu stropi.

Tiek plānots, ka sezonas beigās, strādājot Rīgas parkos, bites būs ievākušas ap 350 kilogramiem garda medus.

«Urbānā biškopība nav modes lieta. Tas ir viens no zaļās domāšanas indikatoriem, veids, kā vēl vairāk ļaujam dabai «ienākt» pilsētā un pilsētai - dabā, un tā to uztver arī universālveikala kolektīvs,» teic Dace Goldmane, universālveikala «Stockmann» vadītāja.

Bites aprūpēs to saimnieki. Līdz šim biškopībā nav novērtēts pilsētas potenciāls, kaut zināms, ka pilsētvide ir brīva no intensīvajā lauksaimniecībā izmantoto pesticīdu atliekvielām. Pilsētā ir arī mazākas temperatūras svārstības, kas tīk bitēm. Turklāt Rīga ir izteikti zaļa pilsēta ar ziedošiem kokiem parkos un krāšņām puķu dobēm, jūnijā un jūlijā pilsētā zied liepas un daudzi košumkrūmi.

Līdz šā gada beigām mobilo sakaru operators BITE 4G+ tīkla paplašināšanā plāno investēt 1,272 miljonus eiro un aprīkot ar šo tehnoloģiju vairāk nekā 60 bāzes staciju, informē uzņēmumā.

Pašlaik ar šo jaudīgo tehnoloģiju aprīkotas jau 43 bāzes stacijas 23 pilsētās, pastāstīja BITES pārstāvis Aleksandrs Beļajevs.

“Pēdējos gados interneta patēriņš mobilajos telefonos īpaši strauji pieaug reģionos, tāpēc ir ļoti svarīgi sabalansēt mobilā tīkla attīstību gan Rīgā, gan arī reģionālajās pilsētās, tostarp - mazpilsētās, pielāgojot tehnoloģijas nemitīgi augošajām klientu prasībām un uzlabojot viņu mobilo sakaru lietošanas pieredzi. Tieši 4G+ palīdz paplašināt tīkla kapacitāti, tādējādi nodrošinot ātru un stabilu mobilo internetu vietās, kur tas tiek patērēts arvien vairāk un vairāk,” norāda A. Beļajevs.

Šogad BITE ar 4G+ internetu ir aprīkojusi 43 bāzes stacijas Alūksnē, Apē, Cēsīs, Daugavpilī, Ikšķilē, Jelgavā, Jūrmalā, Ķegumā, Kuldīgā, Lielvārdē, Liepājā, Limbažos, Ludzā, Mazsalacā, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Salacgrīvā, Skrīveros, Talsos, Tukumā, Valmierā un Ventspilī. Tuvākā mēneša laikā plānots šo apjomu dubultot, nodrošinot šīs tehnoloģijas pieejamību arī Dobeles, Jēkabpils, Jelgavas, Kandavas, Ludzas un citu pilsētu iedzīvotājiem.

Mobilo sakaru operators BITE uzlabojis interneta pārklājumu - atklātas jaunas bāzes stacijas Jēkabpils novada Zasā un Raunas novada Drustos.

BITES dati liecinot, ka interneta lietotāju skaits un viņu patērētā interneta apjoms strauji pieaug ne vien Rīgā, bet arī Latvijas mazpilsētās. Piemēram, pērn mobilajā telefonā patērētā interneta apjoms BITES tīklā uz vienu lietotāju Raunas novadā ir palielinājies par 168%, bet Jēkabpils novadā – par 105%. Aprēķināts, ka viens interneta lietotājs ik mēnesi iztērē vidēji 3,8GB datu. Šāds interneta apjoms dod iespēju nosūtīt aptuveni 37 000 e-pastus, vairāk nekā 5 milj. ziņu mobilajā aplikācijā WhatsApp, gandrīz 40 stundas straumēt mūziku vai 19 stundas internetā skatīties ļoti augstas kvalitātes (HD) video.

Jaunās bāzes stacijas ne tikai paplašina BITES 4G interneta pārklājumu Zasā, Drustos un ceļa posmā Rauna-Jaunpiebalga, bet arī nodrošina lielāku interneta ātrumu un jaudu.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.