Lielbritānijas aviokompānija British Airways aizliegusi supermodelei Naomi Kempbelai izmantot aviokompānijas sniegtos pakalpojumus. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad modele uzbrukusi kādam lidostas policistam un saukājusi viņu necenzētos vārdos, ziņo Mirror.

Informācija citos pasaules medijos liecina, ka Naomi aizskarot policistus izmantojusi dažādas necenzētas rasistiskas frāzes, piemēram, "White f**king honkeys".

Naomi Kempbelas publicists sakarā ar aizliegumu lidot ar British Airways sacījis: "Naomi ar British Airways lidojusi gandrīz 30 gadus un ir bijusi laba kliente. Viņa cer, ka problēmas tiks atrisinātas."

British Airways par konkrēto notikumu nekādus komentārus nesniedza, bet piebilda, ka negadījumi, kad tiek aizskarti pasažieri vai apkalpojošais personāls nav pieņemami, un, ka British Airways šādus incidentus risina bargi.

Supermodeli šokējusi kampaņa, kuras ietvaros viņa salīdzināta ar Dairy Milk Bliss šokolādi, vēsta guardian.co.uk.

Saldumu gigants Cadbury nāks klajā ar oficiālu atvainošanos Naomi Kempbelai (Naomi Campbel), jo supermodele uzskata, ka reklāma, kur viņa salīdzināta ar šokolādi, ir rasistiska.

Cadbury šokolādes Bliss reklāmā izmantoja saukli: «Pavirzies Naomi, pilsētā ir jauna dīva.»

Kempbela pavēstījusi, ka jūtas šokēta par šo reklāmu, kurā izzobotas Kempbelas dīvas stila dusmu lēkmes un uzvedība.

«Ir nelāgi tikt salīdzinātai ar šokolādi, ne tikai man, bet visām melnādainajām sievietēm un melnādainajiem cilvēkiem,» teikusi supermodele, turpinot:«Es tajā neredzu nekādu humoru. Tas ir apvainojoši un aizskaroši.»

A/s Parex banka prezidenta Valērija Kargina šķirtajai sievai Tatjanai Karginai uzrādīta apsūdzība par krāpšanu lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, ar viltu iegūstot tiesības uz svešu mantu.

Tāda pati apsūdzība uzrādīta arī T. Karginas mātei Elvīrai Iņušovai, Db uzzināja Ģenerālprokuratūrā.

Apsūdzība uzrādīta kriminālprocesā, kas tika ierosināts saistībā ar maksātnespējīgās SIA Imperius dalībnieču T. Karginas un E. Iņušovas iespējamiem pārkāpumiem pēc cita Imperius dalībnieka – Andreja Kalēja iesnieguma. Strīda pamatā ir Imperius vienīgais, bet vērtīgais nekustamais īpašums Carnikavā (vismaz 4.3 milj. eiro). 95% Imperius pieder E. Iņušovai, bet uzņēmuma valdes priekšsēdētāja ir T. Kargina. Imperius atlikušo 5% īpašnieks A. Kalējs vērsās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, apstrīdot dalībnieku sapulces lēmumus, ar kuriem vājināta viņa ietekme uzņēmumā. Karginu puse iepriekš norādīja, ka notikusi pamatkapitāla palielināšana, kurā A. Kalējs pats nevēlējies piedalīties.

Ģenerālprokuratūra Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā uzrādījusi apsūdzību vēl vienam bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomniekam, uzņēmējam Armandam Zeihmanim.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne aģentūrai LETA pastāstīja, ka Zeihmanim apsūdzība šodien uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

Prokuratūra plašāku informāciju par uzrādīto apsūdzību nesniedza, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, pēc likumsargu domām, Zeihmanis kopā ar citām šajā lietā iesaistītajām personām iegādājies viesnīcu Austrijā, tādā veidā atbalstot kukuļa naudas legalizēšanu. Pašam Zeihmanim par kukuļošanu apsūdzība nav celta.

Zaļūksne nenoliedza, ka šajā lietā pagaidām aizdomās turētā statusā ir vēl vairākas personas, taču par to, vai arī tām tiks uzrādītas apsūdzības, tiks lemts tuvākajā laikā. Plašsaziņas līdzekļos jau iepriekš izskanējis, ka lietā iesaistīta Zeihmaņa dzīvesbiedre Vita, Sergejs Zambers un vēl pāris personu.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajās krimināllietās, kuras prokuratūra nodevusi tiesai līdz 2010. gadam un kurās tiesu galīgie nolēmumi vēl arvien nav stājušies spēkā, tiesvedības ilgums ir vidēji par 64% ilgāks nekā pirmstiesas izmeklēšanai.

Par to liecina biroja sagatavotais apkopojums par pirmstiesas izmeklēšanas un tiesvedības ilgumu KNAB izmeklētajās krimināllietās, kuras prokuratūra ir nodevusi tiesai līdz 2010. gadam un kurās vēl nav stājies spēkā tiesu galīgais nolēmums.

Pirmstiesas izmeklēšanas ietvaros norādīts arī laika periods no kriminālprocesa sākšanas brīža birojā līdz tā nosūtīšanai kriminālvajāšanai, kā arī informācija par laika periodu no kriminālprocesa nosūtīšanas kriminālvajāšanai līdz tā nodošanai tiesai.

No visām biroja izmeklētajām krimināllietām, kuras prokuratūra nodevusi tiesai līdz 2010.gadam, tiesu galīgie nolēmumi nav stājušies spēkā 25 krimināllietās pret 87 personām, informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.

Ģenerālprokuratūra Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā uzrādījusi apsūdzību Zviedrijas un Latvijas pilsonim Raimondam Krastiņam, kurš ir sens paziņa citam šajā lietā apsūdzētajam bijušajam SIA Rīgas satiksme (RS) padomes priekšsēdētāja vietniekam Leonardam Tenim.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne aģentūrai LETA pastāstīja, ka Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma direktoram Krastiņam apsūdzība uzrādīta par to, ka viņš atbalstīja kukuļa izspiešanu un kukuļa pieņemšanu lielā apmērā. Tāpat viņam apsūdzība uzrādīta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu lielā apmērā legalizēšanas atbalstīšanu.

Pēc prokuratūras domām, Krastiņš atbalstījis kukuļa izspiešanu no Daimler AG grupas uzņēmuma Evo Bus, bet atbalstīja kukuļa pieņemšanu no citiem autobusu un trolejbusu ražotājiem - Ikarus Special Coach Factory Ltd., Neoplan Polska (pašreizējais Solaris Bus&Coach) un Ganz Transelektro Traction Electrics. Tā, piemēram, Evo Bus epizodē kukuļi figurē aptuveni pusotra miljona latu apmērā.

Prokuratūra pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierosinājuma bijušajam Valsts ieņēmumu dienesta Muitas Kriminālpārvaldes direktoram Vladimiram Vaškevičam uzrādījusi apsūdzību.

Db.lv jau vēstīja, ka KNAB ierosināja saukt pie kriminālatbildības V. Vaškeviču.

KNAB izmeklētājs nosūtījis prokuratūrai kriminālprocesa materiālus, aicinot saukt bijušo Muitas Kriminālpārvaldes vadītāju pie kriminālatbildības saistībā ar nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijās un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, Db informēja KNAB.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūti dokumenti, kas liecina, ka V. Vaškevičs ir ieņēmis amatu kādā ārzonas firmā, kuras kontam piesaistīto kompānijas maksājumu karti lietojis no 2002.gada.

KNAB informē, ka VID amatpersona, no 2002. līdz 2007.gadam lietojot finanšu līdzekļus no ārzonas firmai un kādai fiziskai personai piederošajiem banku kontiem, piedalījusies tai ar likumu aizliegtos darījumos, piedevām amatpersonas deklarācijās noklusējusi ziņas par ievērojamiem ienākumiem.

Ģenerālprokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu, kur par starpniecību kukuļdošanas mēģinājumā un kukuļa piesavināšanos apsūdzēts bijušais Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūras prokurors Svens Martinsons.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Arvis Miglāns, izvērtējot lietā savāktos pierādījumus, pieņēmis lēmumu par krimināllietas nodošanu Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai.

Lietā pie kriminālatbildības kopumā sauktas četras personas par kukuļošanu, kas notikusi laika posmā no pagājušā gada 19. februāra līdz 4.martam.

Apsūdzība uzrādīta S.Martinsonam par starpniecības kukuļošanā mēģinājumu, kuru izdarījusi valsts amatpersona un par kukuļa piesavināšanos, kuru izdarījusi valsts amatpersona.

Tāpat vienai no personām uzrādīta apsūdzība par kukuļdošanu, otrai par kukuļdošanas atbalstīšanu. Savukārt pret vēl vienu personu celta apsūdzība par kukuļa piesavināšanos un starpniecību kukuļošanā. S.Martinsons tika atbrīvots no darba prokuratūrā pēc paša vēlēšanās pagājušā gada novembrī.

Aromātu mārketinga kompānija vērsusies tiesā pret britu supermodeli Naomi Kempbelu (Naomi Campbell) par līguma laušanu, norādot, ka modele piesavinājusies miljoniem dolāru peļņu, ko viņa ir parādā kompānijai par smaržām, ko tā palīdzēja viņai attīstīt, ziņo Reuters.

N. Kempbela «ir guvusi miljoniem dolāru no smaržu un kosmētikas produktu pārdošanas, kas ir veidoti, attīstīti un virzīti tirgū ar Moodform Mission palīdzību», norāda kompānija.

Savukārt modele apsūdzības kategoriski noliedz.

Smaržas, par kurām radušās domstarpības ir Naomi Campbell, Cat Deluxe un Seductive Elixir.

Moodform informējusi, ka N. Kempbela veikusi regulārus maksājumus kompānijai, kā to prasa līgums, laika posmā no 2001. līdz 2008.gadam, bet tad šie maksājumi pēkšņi vairs nav veikti un modele ignorējusi kompānijas centienus ar viņu komunicēt.

Izdalītajā Latvijas Krājbankas krimināllietā apsūdzība celta bijušajam bankas līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam, informē Antonova advokāts Viesturs Zauls.

Advokāts atklāja, ka Antonovam apsūdzība ir celta pēc tā paša panta, kas bijušajam bankas prezidentam Ivaram Priedītim, un neattiecas uz grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

Priedītim celta apsūdzība, kur pirmā apsūdzības daļa ir par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas, proti, par piesavināšanos, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Savukārt otra apsūdzības daļa ir par statistisko atskaišu sniegšanu, proti, Priedītis, pēc likumsargu domām, šīs atskaites un informāciju slēpis. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas par grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atkārtoti pieņēmusi lēmumu atgriezt Ģenerālprokuratūrā krimināllietu, kas šā gada jūnijā tika izdalīta no tā saucamās Latvenergo krimināllietas, un kuras ietvaros apsūdzības celtas kopumā trim valsts amatpersonām, informē Ģenerālprokuratūra.

Iepriekš tiesa krimināllietu bija atgriezusi trūkumu novēršanai, jo tika konstatēts, ka daži lietā esošie dokumenti (aptuveni 20 lpp.) krievu valodā nav iztulkoti valsts valodā. Līdz ar to tiesa secināja, ka apsūdzētajiem nebija iespējas iepazīties ar šiem dokumentiem. Sākotnēji iztrūkstošo dokumentu tulkojumus, nosūtot lietu tiesai, bija paredzēts izsniegt apsūdzētajiem vēlāk līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai tiesā, lai nekavētu krimināllietas iztiesāšanu tiesā, norāda prokuratūra. Tulkojums tika pievienos lietas materiāliem

Tomēr šā gada 7.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atkārtoti pieņēma lēmumu atgriezt lietu amatā augstākam prokuroram trūkumu novēršanai tāpēc, ka krimināllietas materiāli esot izsniegti aizstāvim, nevis apsūdzētajam, kā arī aizstāvim, nevis apsūdzētajam uzdots jautājums par to, vai iespējama krimināllietas izskatīšana bez pierādījumu pārbaudes.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Latvijā šobrīd tiek izskatīta tā sauktā būvnieku karteļa lieta. Lietuvā ir izskatīta līdzīga lieta, kura tika izbeigta tikai tāpēc, ka konkurences pārkāpums tika pamatots ar krimināllietas izmeklēšanā nelikumīgi iegūtiem pierādījumiem.

Turpmāk rakstā norādīšu lietas faktus un galvenos secinājumus, kas var būt aktuāli arī Latvijas būvnieku karteļa lietā.

Īsumā par lietas faktiem

Lietuvas Konkurences padome (turpmāk – Lietuvas KP) 2018. gada 13. septembrī uzsāka izmeklēšanu par iespējamu karteli būvniecības nozarē. Izmeklēšanas laikā Lietuvas KP ieguva pierādījumus no Īpašā izmeklēšanas dienesta.

2021. gada 18. maijā viens no uzņēmumiem (AS “BMGS”) iesniedza Lietuvas KP lūgumu izņemt daļu no izmeklēšanas lietā esošajiem pierādījumiem. Iesniegums tika pamatots ar Viļņas Apgabaltiesas 2021. gada 10. maija spriedumu. Šajā spriedumā noteikts, ka prokurora lēmums, ar kuru Īpašajam izmeklēšanas dienestam atļauts nodot daļu pirmstiesas izmeklēšanas lietā iegūto pierādījumu Lietuvas KP, ir nelikumīgs.

Rīgas brīvostā vairāku tiesībsargājošo organizāciju ekspertu grupa atklājusi ilgstošu kontrabandas shēmu, par kuru sākts kriminālprocess un aizturēti vairāk nekā 50 konteineri ar dažādām precēm, kas varētu būt kontrabanda, šodien Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas deputātus informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvis Juris Jurašs.

Jurašs skaidroja, ka šī shēma izmantota, lai kontrabandas preces nogādātu citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pēc viņa teiktā, Latvijas valstij nodarītie zaudējumi esot aptuveni divi miljoni latu.

KNAB pārstāvis gan sīkāk par šo kontrabandas shēmu stāstīt nevēlējās, norādot, ka lietas izmeklēšana esot citas iestādes - Valsts ieņēmumu dienesta (VID) - pārziņā.

VID aģentūrai LETA pagaidām par šo shēmu neko sīkāk nevarēja pastāstīt, taču solīja pēc iespējas ātrāk sniegt informāciju.Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, šī kontrabandas shēma atklāta, turpinot šķetināt krimināllietu saistībā ar kukuļdošanā apsūdzēto un patlaban atstādināto Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieku Vladimiru Vaškeviču.

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

Japāna, kas ir pasaulē trešā lielākā ekonomika, pēc martā notikušās zemestrīces un cunami šā gada pirmajos trīs mēnešos strauji sarukusi. Galvenie iemesli ir patēriņa un eksporta samazināšanās, vēsta BBC.

Gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 0,9%. Savukārt gada griezumā tas sarucis par 3,7%. Tā kā jau divus ceturkšņus pēc kārtas IKP sarūk, valsts oficiāli ieslīgusi recesijā, Japāna piedzīvo krīzi.

Vissmagāk ir cietis patēriņš un eksports. Ekonomikas samazinājums ir lielāks nekā tika paredzēts – iepriekš tika lēsts, ka Japānas ekonomika varētu samazināties par 2%.

«Paredzam, ka Japānas ekonomika būs vāja vēl kādu laika posmu,» stāstīja Japānas ekonomikas ministrs Kaoru Josano (Kaoru Yosano).

Pēc katastrofas Japānas iedzīvotāji ir samazinājuši privāto patēriņu par 0,6%. Privātais patēriņš veido gandrīz 60% no Japānas ekonomikas. «Patēriņš bija zems jau 2010. gada beigu ceturksnī, bet zemestrīce izraisīja tālāku tā kritumu,» norādīja ekonomiste Naomi Finka (Naomi Fink). Aprīlī patērētāju uzticības indekss samazinājās līdz 33.1 punktam.

Naomi Votsa žurnāla Forbes aptaujā atzīta par pašu rentablāko Holivudas aktrisi, vēsta lenta.ru.

Uz katru dolāru, kas 41 gadu vecajai aktrisei samaksāts par filmēšanos trijās pēdējās filmās, kases ienākumi ir 44 USD.

Forbes analītiķi izanalizējuši pelnošāko aktrišu ienākumus un kases ienākumus, un izveidojuši Top 10, kas izskatās šādi:

1. Naomi Votsa (44 USD ienākumi uz 1 USD investīcijām),

2. Dženifera Konelija (41 USD),

3. Reičela Makadamsa (30 USD),

4. Natālija Portmane (28 USD),

5. Merila Strīpa (27 USD),

6. Dženifera Enistone (26 USD),

7. Hale Berija ( 23 USD),

8. Keita Blanšeta (23 USD),

9. Enna Hetaveja (23 USD),

10. Hilarija Svonka (23 USD).

Forbes atzīmē, ka sarakstā nav iekļuvušas tādas aktrises kā Andželīna Džolija, kura nodrošina stabilu preses un skatītāju interesi jebkuram projektam, taču vienlaikus neattaisno viņai samaksātos 10 miljonus USD. Gluži otrādi, topa augšgalā ierindojušās aktrises, kurām maksā maz pēc Holivudas mēra – 5 miljonus USD un mazāk, kas ļauj viņām saglabāt augstu investīciju atmaksas koeficientu. Turklāt lielāka daļa aktrišu, kas ieņem augstu vietu reitingā, reti kad spēlē galveno lomu filmā: parasti panākumus nodrošina vēl citi aktieri, galvenokārt galvenās vīriešu lomas izpildītāji.

Rīgas apgabaltiesa šodien koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā - no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.

Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par zvērināta advokāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Šodien, turpinot lietas iztiesāšanu, kukuļdošanā apsūdzētajiem SIA Magvejs direktoram Valērijam Vasiļjevam un SIA Ovi valdes priekšsēdētājam miljonāram Vladimiram Oderovam prokurors pieprasījis iespaidīgus cietumsodus, aģentūru LETA informēja Latgales apgabaltiesā.

Vasiļjevam, kurš apsūdzēts pēc Krimināllikuma 179.panta 3.daļas - piesavināšanās lielos pamēros, 323.panta 1. un 2.daļas - kukuļdošana, 20.panta 4.daļas - noziedzīga nodarījuma atbalstīšana un 320.panta 1.daļas – kukuļņemšana, prokurors pieprasījis reālu brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem ar mantas konfiskāciju. Pēc šiem pašiem pantiem apsūdzētajam Oderovam prokurors pieprasījis divu gadu cietumsodu.

Lietas skatīšana turpināsies 28.novembrī ar advokātu debatēm.

Lietas izskatīšanā apsūdzība Vasiļjevam un Oderovam vienreiz jau tikusi mainīta - pirms kāda laika pēc 322.panta 1.daļas - starpniecība kukuļošanā - celtā apsūdzība viņiem nomainīta pret 20.panta 4.daļu un 320.panta 1.daļu.

Krimināllietā, kurā par liela apmēra krāpšanu un dokumentu viltošanu apsūdzēta bijušā Parex bankas prezidenta Valērija Kargina šķirtā sieva Tatjana Kargina un viņas māte Elvīra Iņušova, šodienas, 13.janvāra, tiesas sēdē tika pasludināti vairāki pārtraukumi, jo bija problēmas ar tulkiem.

T.Kargina un E.Iņušova norādīja, ka viņas nesaprot, ko tulce, kura iepriekš nebija piedalījusies šajā procesā, viņām tulko, kā arī viņa netiekot līdzi advokātu teiktajam. Tulce, gan norādīja, ka tulkojot savu spēju robežās, bet advokāti runājot pārāk ātri un tas, ka viņa iepriekš neesot piedalījusies procesā arī apgrūtinot tulkošanu. Beigu beigās viņa atteicās tulkot, jo neesot kompetenta.

Tiesnese Žanete Vēvere pasludināja pārtraukumu, lai šo situāciju atrisinātu un tika atrasta tulce, kas abām apsūdzētajām tulkojusi jau iepriekšējās sēdēs.

Mirklī, kad liecības vajadzēja sākt lasīt T.Karginai, atklājās, ka viņa savu liecību grasās tiesai iesniegt krievu valodā. Tiesnese norādīja, ka dokumentam gan jābūt ir valsts valodā. Diskusijas ap šo situāciju norisinājās samērā ilgi, līdz tiesnese pasludināja pārtraukumu. Pēc kura tika nolemts, ka tulks, liecību, ko apsūdzētā lasīs krievu valodā, tulkos sinhroni, lai tiesas sekretārs latviešu valodā varētu to ieprotokolēt.

Rīgas apgabaltiesa ir noraidījusi aizstāvības lūgumus mainīt drošības līdzekli Tatjanai Karginai un viņas mātei Elvīrai Iņušovai, DB pastāstīja tiesas pārstāvis Ilvars Tomsons.

Jāatgādina, ka iepriekšējā tiesas sēdē tika lūgts atcelt T.Karginai drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts, savukārt viņas mātes aizstāvis lūdza mainīt uz kādu vieglāku drošības līdzekli.

Iepriekš lūgumu T. Karginai mainīt drošības līdzekli uz policijas uzraudzību izteica par cietušo atzītā Andreja Kalēja pārstāvis. Šis lūgums tika pamatots ar to, ka A. Kalējam esot informācija, ka apsūdzētā tomēr bez tiesas atļaujas esot pametusi valsti pagājušā gada augustā un septembrī.

Cietušā puse savu lūgumu arī pamatoja ar to, ka T. Kargina varētu kādu reizi neatgriezties atpakaļ Latvijā. Tiesa šo lūgumu noraidīja, jo tam neesot bijis pamata.

Pēc ilgāka pārtraukuma Rīgas apgabaltiesa 24.maijā atsāka skatīt krimināllietu, kurā par liela apmēra krāpšanu un dokumentu viltošanu apsūdzēta bijušā Parex bankas prezidenta Valērija Kargina šķirtā sieva Tatjana Kargina un viņas māte Elvīra Iņušova.

Par cietušo atzītā Andreja Kalēja pārstāvis šodien izteica lūgumu mainīt T. Karginai noteikto drošības līdzekli, aizliegumu pamest valsti, pret policijas uzraudzību. Šis lūgums tika pamatots ar to, ka A. Kalējam esot informācija, ka apsūdzētā, tomēr bez tiesas atļaujas esot pametusi valsti pagājušā gada augustā un septembrī. Cietušā puse savu lūgumu arī pamatoja ar to, ka T. Kargina varētu arī kādu reizi neatgriezties atpakaļ Latvijā.

Savukārt T. Kargina tiesas sēdē norādīja, ka neesot pārkāpusi drošības līdzekli un valsti pametusi tikai tās reizes, kad tiesa to ir atļāvusi. Arī aizstāvības puse un prokurors pauda pozīciju, ka neesot pamata mainīt esošo drošības līdzekli, jo T. Kargina vienmēr ierodoties uz tiesas sēdēm un nekādi netraucējot un nevilcinot procesa darbību. Aizstāvība arī norādīja, ka tas drīzāk izskatoties, kā procesa novilcināšana no cietušo puses.

Pēdējo mēnešu laikā ir atklāti vairāki gadījumi, kad sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos tiek veiktas manipulācijas ar kases aparātu datiem, kā rezultātā netiek veikta nodokļu nomaksa valsts budžetā pilnā apjomā, taču klientiem, saņemot čekus, rodas maldīgs iespaids par darījuma likumību, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļa.

Pagājušajā nedēļā VID Finanšu policijas pārvalde jau informēja, ka kāds sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, veicot nelikumīgas manipulācijas ar kases aparātu datiem, izvairījies no nodokļu nomaksas liela apmērā.

VID amatpersonas laikā no šī gada septembra līdz novembrim, veicot kontroles pasākumus vairākos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, konstatēja, ka pircējiem par saņemto ēdināšanas pakalpojumu tiek izsniegts pirmčeks (starprēķins jeb klienta rēķins), bet pēc norēķinu saņemšanas netiek izsniegts fiskālais čeks. Atšķirībā no fiskālā čeka, kas ir patiesais darījumu apliecinošais dokuments, pirmčeks kalpo tikai kā rēķins samaksai, taču tajā norādītā summa netiek uzrādīta uzņēmuma ienākumos.

Bažas un satraukumu izraisa mūsu klientu – Vācijas Federatīvās Republikas pilsoņu – tiesību un brīvību pārkāpumi no dažu Latvijas valsts institūciju puses.

Tas ir nesavienojami ar demokrātiskas sabiedrības principiem un perspektīvā var radīt ievērojamu kaitējumu Latvijas investīciju klimatam, ekonomiskām un saimnieciskām attiecībām.

Latvijas valsts vēsturē pēdējā gadsimtā ir diezgan daudz lappušu, kas saistītas ar totalitāro pagātni un neierobežotu visatļautību, tomēr Latvijas tauta to pārtrauca 2004. gada 1. maijā, kļūstot par Eiropas Savienības pilntiesīgu locekli – demokrātisko valstu savienības locekli, kur pirmajā vietā ir liktas personas intereses, cilvēka tiesības un brīvība ar nesatricināmu likuma un kārtības vadību. Tomēr šodien ir jāatzīst, ka ne visiem Latvijā demokrātiskas vērtības ir prioritāras.