Par Latvijas bagātāko sievieti saskaņā ar Baltic Screen pētījumu kļuvusi AS Grindeks līdzīpašniece Anna Lipmane, viņai seko Ieva Plaude-Rēlingere un Tatjana Kargina.

Pirms diviem gadiem Latvijas bagātāko sieviešu pirmā desmitnieka kopējais īpašumu novērtējums bija 211 miljoni latu, pērn bija palikuši pieticīgie 105 miljoni, bet nu šī kopsumma sarukusi vēl iespaidīgāk – līdz 76 miljoniem latu. Tomēr, kā norāda saraksta veidotāji no Baltic Screen, visas simt jaunajā sarakstā minētās daiļā dzimuma pārstāves joprojām uzskatāmas par pilntiesīgām miljonāra statusa īpašniecēm. Turklāt šo statusu ir nodrošinājuši visdažādākie faktori, un nozīmīgākais nebūt nesaucas «sava vīra sieva».

Pēc ilgāka pārtraukuma Rīgas apgabaltiesa 24.maijā atsāka skatīt krimināllietu, kurā par liela apmēra krāpšanu un dokumentu viltošanu apsūdzēta bijušā Parex bankas prezidenta Valērija Kargina šķirtā sieva Tatjana Kargina un viņas māte Elvīra Iņušova.

Par cietušo atzītā Andreja Kalēja pārstāvis šodien izteica lūgumu mainīt T. Karginai noteikto drošības līdzekli, aizliegumu pamest valsti, pret policijas uzraudzību. Šis lūgums tika pamatots ar to, ka A. Kalējam esot informācija, ka apsūdzētā, tomēr bez tiesas atļaujas esot pametusi valsti pagājušā gada augustā un septembrī. Cietušā puse savu lūgumu arī pamatoja ar to, ka T. Kargina varētu arī kādu reizi neatgriezties atpakaļ Latvijā.

Savukārt T. Kargina tiesas sēdē norādīja, ka neesot pārkāpusi drošības līdzekli un valsti pametusi tikai tās reizes, kad tiesa to ir atļāvusi. Arī aizstāvības puse un prokurors pauda pozīciju, ka neesot pamata mainīt esošo drošības līdzekli, jo T. Kargina vienmēr ierodoties uz tiesas sēdēm un nekādi netraucējot un nevilcinot procesa darbību. Aizstāvība arī norādīja, ka tas drīzāk izskatoties, kā procesa novilcināšana no cietušo puses.

Tatjana Kargina ir iesniegusi prasību tiesā, kurā lūgusi atzīt vienošanos un galvojuma līgumu ar AS Swedbanka par spēkā neesošiem. Vienošanās saistīta ar T.Karginas mātes Elvīras Iņušovas uzņēmumu SIA Imperius

T.Kargina bija galvojusi par to, ka SIA Imperius izpildīs savas saistības pret AS Swedbank, taču uzņēmums savas saistības nepildīja. Banka vērsās pie T. Karginas kā galvotājas, un vienojās ar viņu par galvojuma un procentu atmaksu. Taču šobrīd viņa tiesā apstrīd divus punktus no šīs vienošanās.

Nākamā tiesas sēde šajā lietā ir nozīmēta uz šā gada 29.septembri, Db informēja tiesas preses sekretāre Inese Auniņa.

Kā liecina maksātnespējas administrācijas mājas lapā pieejamā informācija, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2007.gada 30. oktobrī atzina Imperius par maksātnespējīgu.

Db jau ziņoja, ka T. Kargina tiek vainota ļaunprātīgā bezdarbībā, kas novedusi līdz maksātnespējai Imperius. Pagājušā gada jūnijā Rīgas apgabaltiesa sāka izskatīt šo krimināllietu, kurā T. Kargina un E. Iņušova apsūdzētas par dokumentu viltošanu un krāpšanu lielā apmērā. Šīs krimināllietas pamatā ir abām uzņēmējām uzrādītā apsūdzība par uzņēmuma pamatkapitāla nelikumīgu palielināšanu ar nolūku iegūt kontrolpaketi vairākus miljonus latu vērtajā Imperius, «izspiežot» no tās E. Iņušovas sākotnējo kompanjonu Andreju Kalēju. Saskaņā ar lietas materiāliem prasību par Imperius maksātnespēju tiesā iesniegusi grāmatvedības kompānija Intols, kurai uzņēmums palicis parādā, bet T. Kargina, kas ir tā vienīgā amatpersona, neesot veikusi nekādas darbības, lai tiesā aizstāvētu savu kompāniju, līdz ar to tiesai nekas cits nav atlicis kā izsludināt maksātnespēju.

Krimināllietā, kurā par liela apmēra krāpšanu un dokumentu viltošanu apsūdzēta bijušā Parex bankas prezidenta Valērija Kargina šķirtā sieva Tatjana Kargina un viņas māte Elvīra Iņušova, šodienas, 13.janvāra, tiesas sēdē tika pasludināti vairāki pārtraukumi, jo bija problēmas ar tulkiem.

T.Kargina un E.Iņušova norādīja, ka viņas nesaprot, ko tulce, kura iepriekš nebija piedalījusies šajā procesā, viņām tulko, kā arī viņa netiekot līdzi advokātu teiktajam. Tulce, gan norādīja, ka tulkojot savu spēju robežās, bet advokāti runājot pārāk ātri un tas, ka viņa iepriekš neesot piedalījusies procesā arī apgrūtinot tulkošanu. Beigu beigās viņa atteicās tulkot, jo neesot kompetenta.

Tiesnese Žanete Vēvere pasludināja pārtraukumu, lai šo situāciju atrisinātu un tika atrasta tulce, kas abām apsūdzētajām tulkojusi jau iepriekšējās sēdēs.

Mirklī, kad liecības vajadzēja sākt lasīt T.Karginai, atklājās, ka viņa savu liecību grasās tiesai iesniegt krievu valodā. Tiesnese norādīja, ka dokumentam gan jābūt ir valsts valodā. Diskusijas ap šo situāciju norisinājās samērā ilgi, līdz tiesnese pasludināja pārtraukumu. Pēc kura tika nolemts, ka tulks, liecību, ko apsūdzētā lasīs krievu valodā, tulkos sinhroni, lai tiesas sekretārs latviešu valodā varētu to ieprotokolēt.

«Ko es daru? Cenšos izvērtēt un saprast, kā sokas šobrīd vēl strādājošajām rūpnīcām, uzņēmumiem,» tā uz biznesa žurnāla LD jautājumu, ko pašlaik dara Tatjana Kargina, atbildējusi eksbaņķiera Valērija Kargina kādreizējā dzīvesbiedre.

Viņa dažus pēdējos gadus gana daudz laika ir bijusi spiesta veltīt tiesvedībām un gaida spriedumu prāvai, kurā prokurors ir pieprasījis viņai piespriest 5,5 gadus ilgu reālu brīvības atņemšanu.

«Vienkārši es ļoti ceru, ka līdz ar varas maiņu Latvijā, līdz ar Bērziņa kunga nākšanu pie varas valstī beidzot attīstīsies ražošana - tas ir process, kas pēdējos gadus šai valstij tik ļoti ir pietrūcis. Ceru, ka pievēršanās ekonomisko problēmu risināšanai notiks ievērojami nopietnākos mērogos, nekā tas ir bijis līdz šim. Ražošana mums ir faktiski iznīcināta - tas taču nav noslēpums nevienam. Ļoti gribētos, lai augtu vidējais bizness. Tas ir nepieciešams, lai būtu darbavietas un cilvēki nebrauktu projām,» viņa skaidro.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments ceturtdien atstāja negrozītu Krimināllietu tiesu palātas 2013.gada 23.maija spriedumu daļā par Tatjanas Karginas atzīšanu par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā, bet atcēla spriedumu daļā par otru apsūdzēto – Elvīru Iņušovu – sakarā ar apsūdzētās nāvi.

Ar Krimināllietu tiesu palātas spriedumu Tatjanu Kargina atzīta par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā, kā galīgo sodu viņai nosakot naudas sodu 80 minimālo mēnešalgu jeb 22,76 tūkstošu eiro apmērā, konfiscējot viņai arestētos naudas līdzekļus AS Parex banka norēķinu kontā.

Arī otru lietā apsūdzēto – Elvīru Iņušovu – apelācijas tiesa atzina par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā un galīgo sodu noteica naudas sodu 40 minimālo mēnešalgu jeb 11,4 tūkstošu eiro apmērā, konfiscējot arestētos apsūdzētajai piederošos naudas līdzekļus.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 481.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa izbeidz kriminālprocesu vai tā daļu gadījumā, ja iztiesāšanas laikā tā konstatē šā likuma 377.panta 3.-10.punktā norādītos apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu. Savukārt Kriminālprocesa likuma 377.panta 5.punkts noteic, ka kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsāktais process jāizbeidz, ja persona, kura saucama vai saukta pie kriminālatbildības, ir mirusi, izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu.