Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atkārtoti pieņēmusi lēmumu atgriezt Ģenerālprokuratūrā krimināllietu, kas šā gada jūnijā tika izdalīta no tā saucamās Latvenergo krimināllietas, un kuras ietvaros apsūdzības celtas kopumā trim valsts amatpersonām, informē Ģenerālprokuratūra.
Iepriekš tiesa krimināllietu bija atgriezusi trūkumu novēršanai, jo tika konstatēts, ka daži lietā esošie dokumenti (aptuveni 20 lpp.) krievu valodā nav iztulkoti valsts valodā. Līdz ar to tiesa secināja, ka apsūdzētajiem nebija iespējas iepazīties ar šiem dokumentiem. Sākotnēji iztrūkstošo dokumentu tulkojumus, nosūtot lietu tiesai, bija paredzēts izsniegt apsūdzētajiem vēlāk līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai tiesā, lai nekavētu krimināllietas iztiesāšanu tiesā, norāda prokuratūra. Tulkojums tika pievienos lietas materiāliem
Tomēr šā gada 7.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atkārtoti pieņēma lēmumu atgriezt lietu amatā augstākam prokuroram trūkumu novēršanai tāpēc, ka krimināllietas materiāli esot izsniegti aizstāvim, nevis apsūdzētajam, kā arī aizstāvim, nevis apsūdzētajam uzdots jautājums par to, vai iespējama krimināllietas izskatīšana bez pierādījumu pārbaudes.
Izvērtējot šī lēmuma saturu, prokurors to uzskata par nelikumīgu. Atkārtota krimināllietas materiālu kopiju izgatavošana 17 sējumos un izsniegšana, atšķirībā no iepriekšējā lēmumā norādītiem trūkumiem, esot par laikietilpīgu procesu un lieku prokuratūras resursu izmantošanu. Tāpēc pieņemts lēmums uesniegt protestu tiesai, nevis izpildīt norādītās prasības.
Prokurora ieskatā tiesa ir ignorējusi Kriminālprocesa likuma 412.panta trešo daļu, kurā ir pateikts, ka, pabeidzot procesu, tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas prokurors izsniedz apsūdzētajam vai viņa aizstāvim.
Savukārt tā kā vainas atzīšana ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai apsvērtu iespēju izskatīt jautājumu par krimināllietas izskatīšanu bez pierādījumu pārbaudes, bet neviens no apsūdzētajiem vainu nav atzinis, prokurors uzskata, ka jautājuma uzdošana par iespēju izskatīt krimināllietu bez pierādījumu pārbaudes konkrētā situācijā bijusi lieka.
Šajā lietā viena persona saukta pie kriminālatbildības par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, bet divām personām izsniegta apsūdzība pēc jau minētā panta, kā arī par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos. DB jau rakstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šā gada vasarā nosūtīja Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesa materiālus un rosināja uzsākt kriminālvajāšanu pret vienu bijušo a/s Latvenergo un diviem bijušajiem a/s Sadales tīkls valdes locekļiem par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās attiecībā uz mantu lielā apmērā.
Pirmstiesas izmeklēšanā atklājies, ka minētās trīs valsts amatpersonas amatpersonu deklarācijās norādījušas nepatiesas ziņas par savas mantas stāvokli amata pienākumu pildīšanas laikā, nenorādot, ka tām ir piederējušas kapitāla daļas privātā komercsabiedrībā, kas ir bijusi viena no lielākajiem a/s Sadales tīkls pasūtījumu izpildītājiem.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka minētajām amatpersonām vismaz kopš 2008.gada katrai faktiski piederējušas ne mazāk kā 10% jeb 3648 kapitāla daļas kādā Latvijā reģistrētā komercsabiedrībā. Minētā informācija bija jānorāda valsts amatpersonu deklarācijās. KNAB iegūtie pierādījumi liecināja, ka, būdami slēpti kapitāla daļu turētāji un patiesā labuma guvēji no šīm kapitāla daļām, tās realizējušas ietekmi un kontroli pār šīm kapitāla daļām.