Pēc sarunas ar izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP) par valsts budžeta studiju vietu sadales principiem Latvijas Studentu apvienībai (LSA) aizvien nešķiet atbalstāma iecere palielināt finansējumu eksaktajās un inženierzinātnēs uz sociālo zinātņu rēķina.
LSA prezidents Mikus Dubickis atzina, ka tikšanās laikā studenti precizējuši daudzas neskaidrības, taču budžeta vietu samazināšana sociālajās zinātnēs ir pretrunā ar LSA pozīciju par tuvināšanos valsts apmaksātām studijām visiem studentiem.
M. Dubickis pozitīvi raugās uz to, ka budžeta vietu pārdale notiek katrā augstskolā atsevišķi un neskars pašreiz studējošos. Viņš arī norādīja, ka eksaktajās zinātnēs bāzes finansējums var pieaugt, bet kopējais budžeta vietu skaits, arī sociālajās zinātnēs, sarukt, jo tas finansējums tiktu novirzīts studiju vietas bāzes izmaksu nodrošināšanai.
«Ja paskatāmies pēc budžeta vietu skaita, tad tas samazinās un tas ir pretrunā ar mūsu pozīciju. Mēs to nevaram atbalstīt. Protams, ļoti labi, ka finansējums palielināsies citām zinātnēm, kas dod arī cerības par kvalitātes pieaugumu, bet, ja tas notiek uz kādas citas zinātnes rēķina, tad tas nav atbalstāms,» sacīja M. Dubickis.
Tā kā līgumu par budžetu vietu sadalījumu slēdz Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un katras augstskolas vadība, tad LSA varot tikai aicināt augstskolu studējošo pašpārvaldes sekot līdzi šim procesam.
Tāpat studentiem bijusi īsa saruna par augstākajai izglītībai atvēlēto finansējumu un nacionālās akreditācijas institūcijas nepieciešamību.
Sadalot budžeta vietas nākamajam studiju gadam, galvenokārt tiks ņemts vērā augstskolu stratēģiskās specializācijas princips, bet tāpat IZM sociālajās zinātnēs un tematiskajā grupā «Izglītība» budžeta vietu skaitu pakāpeniski plāno samazināt par 20%, pārdalot tās uz dabaszinātnēm un inženierzinātnēm.
Kā informēja ministrijā, studiju budžeta vietu pārdalē galvenokārt tiks ņemts vērā augstskolu stratēģiskās specializācijas princips, kas paredz augstskolām stiprināt studiju virzienus, kuros tās jau ir sasniegušas zināmu izcilību. Sadalot studiju budžeta vietas nākamajam gadam, tiks ņemti vērā vēl trīs galvenie principi. Viens no tiem ir pašreizējās aploksnes princips, proti, augstskolas saņems to pašu kopējo naudas apjomu, kāds bija pērn, tomēr tas būs citādi pārdalīts starp studiju programmām.
Ievērojot vietu skaita pārdales principu, iecerēts, ka sociālajās zinātnēs un izglītības tematiskajā grupā budžeta vietu skaits pakāpeniski tiks samazināts par 20%. Statistika un prognozes rādot, ka Latvijā jau tagad ir sociālo zinātņu speciālistu pārprodukcija, bet pieprasījums pēc speciālistiem ar profesionālo izglītību dabaszinātnēs, ražošanā un būvniecībā arvien pieaugs.
Ministrijā akcentē, ka viena studenta izmaksas apmācībai dabaszinātņu specialitātē ir krietni augstākas, tāpēc, pārdalot budžeta vietas par labu dabaszinātnēm, plānots arī palielināt šo budžeta vietu nodrošinājumu - finansējuma apjomu vienai vietai.
Studiju budžeta vietu sadalē tiks ņemts vērā arī ekonomiskās efektivitātes princips, izvērtējot, vai studentu grupa spēj piesaistīt pietiekamu studējošo skaitu - vismaz 20 studentus.
IZM akcentē, ka valsts finansēto budžeta vietu pārdale tiek plānota attiecībā uz budžeta vietām pirmajam studiju gadam, līdz ar to izmaiņas skars tikai tos jauniešus, kuri studijas sāks 2014./2015.akadēmiskajā gadā.
Tuvākajās nedēļās IZM organizēs individuālas sarunas ar augstskolu pārstāvjiem, lai vienotos par budžeta līdzekļu sadali 2014./2015.akadēmiskajam gadam. Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Nozaru ekspertu padomes un nozaru ministriju viedoklis būs viens no galvenajiem valsts finansēto budžeta vietu sadalījuma pa studiju programmām attiecīgajās studiju tematiskajās grupās noteicošajiem faktoriem.
2014.gadā Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtie valsts budžeta līdzekļi ministrijas padotības augstākās izglītības iestādēm kopumā ir 35 941 931 latu, un paredzēts, ka no tiem augstskolām tiks novirzīti 30 016 387 latu, bet koledžām - 5 925 544 latu.