Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) valde 6.februārī nosūtījusi būvuzņēmumam SIA "Velve" paziņojumu par slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanas būvniecības līguma pārtraukšanu.

Līgums lauzts vienpusēji, jo SIA "Velve" nespēj pildīt līgumā noteiktās saistības - netiek ievēroti būvniecības termiņi, būvobjektā konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi līguma pārkāpumi. Būvniecības līgums tiks izbeigts ar 2024.gada 13.februāri, un patlaban Stradiņa slimnīca gatavojas būvobjekta pārņemšanai 2024.gada 20.februārī.

Saskaņā ar būvniecības līgumu Nr. SKUS 456/20 "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana Pilsoņu ielā 13, Rīgā" Stradiņa slimnīca ir tiesīga izbeigt līgumu, ja "Uzņēmējs savas vainas dēļ neievēro izpildes termiņu vai būvdarbi bez attaisnojoša iemesla netiek pildīti vispār, vai arī tiek pildīti tik lēni, ka tie acīmredzami var netikt pabeigti Līgumā noteiktajā termiņā, izņemot nepārvaramas varas apstākļus". Līgums lauzts, pamatojoties uz vairākiem līguma punktiem: 12.1.2. punkts - būvniecības termiņu neievērošana un apstākļi, kas skaidri liecina, ka termiņu ievērošanu nebūs iespējama nākotnē; 12.1.4. punkts - būvniecības defekti un to nenovēršana; 12.1.5. punkts - nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana objektā; 12.12. punkts - citi līguma pārkāpumi.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pacientu plūsmas pieaugums SIA «Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts» ļāvis 2018.gadā palielināt apgrozījumu līdz 14,681 miljonam eiro, kas bija par 14,6% jeb 1,873 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pretēji zaudējumiem 2017.gadā, pērn Stomatoloģijas institūtam arī izdevies strādāt ar peļņu, kas pēc nodokļu nomaksas bija 8947 eiro.

Ekonomiskajai situācijai Latvijā uzlabojoties, pieaugušas algas, kas pozitīvi ietekmēja pakalpojumu sektora nozares, tai skaitā arī zobārstniecību, SIA «Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts» skaidro gada pārskatā. Institūts atzīmē, ka pozitīva ietekme uz apgrozījuma pieaugumu bijusi arī 2017.gadā atvērtajai institūta Implantoloģijas klīnikai, kas pērn strādāja pilnu gadu, un 2017.gadā radītajām ārstu papildus darba vietām.

2019.gadā SIA «Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts» plāno paplašināt Implantoloģijas klīniku, piedāvājot ortodontu pakalpojumus un tādējādi palielinot piedāvāto pakalpojumu klāstu. Šim nolūkam paredzēts ieguldīt ap 500 tūkstošiem eiro, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā izveidota tiešsaistes sistēma, kas ļauj pierakstīties uz konsultāciju vai izmeklējumu, neizmantojot ierasto telefonzvana metodi, tā vietā lietojot datoru vai mobilo telefonu.

Pierakstoties caur «e-pieraktu» datorā vai mobilajā telefonā, pacients vispirms izvēlas pakalpojumu vai konkrētu speciālistu. Tālāk sistēma piedāvā veikt pierakstu par valsts apmaksātajiem līdzekļiem vai izvēlēties maksas pakalpojumu. Atveroties pieraksta kalendāram, iespējams redzēt tuvākos pieejamos datumus un laikus. Šobrīd pierakstu var veikt, izmantojot piecus identifikācijas veidus – SEB bankas, Swedbankas un bankas Citadele, kā arī e-parakstu un e-ID sistēmu. Pēc pieraksta veikšanas, pacients saņem apstiprinājuma e-pastu, kurā būs pievienota saite arī vizītes atteikumam. Vizītes atcelšana notiek automātiski, nav nepieciešams sagaidīt apstiprinājumu, un šī vieta uzreiz ir redzama, pieejama citiem sistēmas lietotājiem.

2024.gada 13.decembrī - Kāpinot savu pozīciju par piecām vietām, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) zaļās politikas un ilgtspējas reitingā "GreenMetric World University Rankings 2024" ir ierindojusies 40. vietā pasaulē.

Nemainīgi RTU ir vienīgā Latvijas un arī Baltijas augstskola, kas reitingā novērtēta tik augstu, jo neviena cita no reģiona augstskolām nav spējusi ierindoties starp 300 zaļākajām universitātēm pasaulē.

"GreenMetric" reitingā pasaules augstskolas sarindotas pēc to apņemšanās mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi. Augstskolu rīcības atbilstība zaļajiem principiem izvērtēta sešos kritērijos - kopējā infrastruktūra, energoefektivitātes un klimata pārmaiņu mazinošas aktivitātes, atkritumu apsaimniekošana, ūdens resursu efektīva izmantošana, transporta infrastruktūra un vides izglītība un zinātne.

RTU visaugstākos rezultātus ir sasniegusi transporta infrastruktūras nodrošināšanā, vides izglītībā un zinātnē, atkritumu apsaimniekošanā, kā arī energoefektivitātes un klimata pārmaiņas mazinošu aktivitāšu ieviešanā.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Pārņemot savā valdījumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) jaunā korpusa būvobjektu un 2024. gada 22. februārī turpinot tā apsekošanu, eksperti konstatēja, ka SIA “Velve” pārstāvji līdz ar personiskajām mantām no būvobjekta izveduši un turpina izvest pasūtītajam piederošo projekta dokumentāciju.

Par šo faktu tika informēta Valsts policija, kas ieradās notikuma vietā, un ir ierosināts kriminālprocess par dokumentu nolaupīšanu pēc Krimināllikuma 22.nodaļas – Noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldības kārtību, informē slimnīcas pārstāve Gundega Vārpa.

Pēc Stradiņu būvobjekta pārņemšanas pazudusi būvdarbu dokumentācija 

Pārņemot savā valdījumā jaunā korpusa būvobjektu un veicot apsekošanu kopā ar SIA...

Projekta dokumenti, ko SIA “Velve” darbinieki mēģināja prettiesiski izvest no Stradiņa slimnīcas būvobjekta, ir pasūtītāja īpašums. Līdz ar kriminālprocesa ierosināšanu Valsts policijas pārstāvji prettiesisko darbību veicēju patlaban ir objektā aizturējuši. SIA “Velve” pārstāvis sākotnēji dokumentu kastes krāva automašīnā, bet, ieraugot policijas ierašanos, skriešus centās kasti aiznest.

Arī 2024. gada 21. februārī, Stradiņa slimnīca konstatēja būvdarbu dokumentācijas iztrūkumu, un šo faktu fiksēja zvērināti tiesu izpildītāji, par to informēts Būvniecības valsts kontroles birojs un Rīgas pilsētas būvvalde, lūdzot konstatēt šos SIA “Velve” pārkāpumus.

Šie un citi būvobjekta dokumenti tiek nolaupīti acīmredzot ar mērķi apgrūtināt slimnīcas turpmākos celtniecības plānus un sadarbību ar nākamo būvnieku.

Apsekojot būvobjektu, Stradiņa slimnīcas eksperti fiksē paveiktos darbus un to stāvokli, paralēli veicot aplēses par SIA “Velve” slimnīcai nodarītajiem zaudējumiem, lai noteiktu zaudējumu kopapjomu un celtu prasību tiesā pret SIA “Velve”.

Stradiņa slimnīca nekavējoties sāk arī neatliekamo darbu apzināšanu un steidzami veiks nepieciešamo defektu labojumus.

Būvniekam atzīstot nespēju pildīt savas līgumsaistības, līgums ar SIA “Velve” tika lauzts 2024.gada 13.februārī.

VSIA «Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca» jaunā korpusa būvniecībai trūkstošos 29 miljonus eiro varētu rast neizmantotajos Eiropas Savienības (ES) fondos, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Otrdien Ministru kabinets aiz slēgtām durvīm uzklausīja Veselības ministrijas (VM) informatīvo ziņojumu par papildu nepieciešamo publisko finansējumu Stradiņa slimnīcas jaunā A korpusa būvniecības otrās kārtas infrastruktūras attīstībai.

VM aģentūrai LETA stāstīja, ka ministrija šodien informēja Ministru kabinetu par Stradiņa slimnīcas jaunā A korpusa būvniecības otrās kārtas izmaksu pieaugumu, ko veido arī nepieciešamās iekārtas un papildu aprīkojums. Tāpat runāts par iespējamajiem risinājumiem un turpmāko rīcību.

«Aizstāvot slimnīcas kā pasūtītāja intereses publiskā iepirkuma ietvaros, šim jautājumam ir noteikta ierobežota pieejamība. Jo publiski izpaužot plānotās būvniecības un iekārtu, un aprīkojuma izmaksas un pretendentiem uzzinot ieplānoto finansējumu, var tikt ietekmēts publiskā iepirkuma process,» skaidroja VM.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo SIA "Velve" turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu, informē slimnīca.

Uz 2023.gada 31.decembri SIA "Velve" kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms ir 26 miljoni eiro. Pretēji būvnieku 2023.gada decembra solījumiem SIA "Velve" būvdarbi nenotiek atbilstošā kapacitātē, atkārtotas pārbaudes liecina, ka problēmas ar pelējumu pagrabstāvā no būvnieka puses nav novērstas, un termiņu kavējumi turpina ietekmēt slimnīcas darbu.

Kā ziņots iepriekš, Stradiņa slimnīcas vadība ir veikusi virkni darbību, lai veicinātu projekta un būvniecības darbu apjoma paātrināšanu, t. sk. nodrošinājusi efektīvāku saziņu starp iesaistītajām pusēm, kopīgu darbu izpildes termiņu izsekojamības mērķiem, paātrinājusi būvdarbu nodošanas procesu un uzlabojusi finanšu plūsmu. Tāpat piesaistīts būvekspertīzes uzņēmums projekta strīdu un problēmu risināšanai, kā arī papildu cilvēkresursi projekta vadības komandai. Vienlaikus notikusi pāreja uz ārējo būvuzraudzību, veikta noliktavu apsekošana ieturēto līdzekļu izmaksai par piegādātajiem būvmateriāliem ar mērķi uzlabot naudas plūsmas apriti, noslēgtas trīspusējās būvizstrādājumu piegādes vienošanās ar uzņēmumiem tiešo norēķinu veikšanai u. c.

Eiropas Komisijai (EK) radušies jautājumi par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības projekta izmaksu pieaugumu, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Rancāne.

Viņa sacīja, ka EK projekts ar kopējām izmaksām 91 miljona eiro apmērā tika iesniegts 2018.gada rudenī, tomēr tagad projekta izmaksas pieaugušas par 30,7 miljoniem eiro, un EK radušies jautājumi par to, kā Latvija plāno projektus.

Rancāne skaidroja, ka ļoti svarīgi skaidrot, uz kā rēķina noticis izmaksu pieaugums, jo tas nav būvniecības izmaksu pieaugums klasiskajā izpratnē, bet gan saistīts ar izmaiņām, kas nepieciešamas ar ilgtermiņa un racionālai telpu izmantošanai. Topošajā ziņojumā par izmaksu pieaugumu gan Veselības ministrija (VM) spējusi nodalīt klasisko izmaksu pieaugumu no «ambiciozākiem» risinājumiem, sacīja Rancāne.

Vienlaikus viņa sacīja, ka nav tā, ka EK apstiprinātos projektus nav iespējams mainīt, tomēr mainītais projekts no jauna jāapstiprina valdībā un tad vēlreiz - EK.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas projekts patlaban «iepauzēts», kamēr nav lielākas skaidrības par projekta finansiālo situāciju, otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.

Saskaņā ar jaunākajiem slimnīcas aprēķiniem, projektam nepieciešami papildu 29,1 miljons eiro, kas ir par 1,6 miljoniem mazāk nekā sākotnēji lēsts, kas saistīts ar noslēgto līgumu ietaupījumu.

Rancāne deputātiem norādīja, ka pirmajā ziņojumā par projekta sadārdzināšanos ministrija nesaskatīja pietiekamu pamatojumu, tomēr patlaban pilnveides procesā ir jauns ziņojums, kurā būtiski papildināta informācija par sadārdzinājuma iemesliem. Rancānes ieskatā, tas ļaušot lēmējiem saprast, vai papildu izmaksas ir tā vērtas.

Pēc Rancānes paustā, jautājumi par finanšu avotiem, lai segtu projekta sadārdzināšanās izmaksas, jāskata budžeta kontekstā, turklāt svarīgi meklēt risinājumus, kas būtu neitrāli uz fiskālo telpu, iespējams, jārunā par finansējuma pārdalēm.

Vienotas un stipras Eiropas Savienības (ES) universitātes, vienoti diplomi, nosacījumi un prasības augstākās izglītības iegūšanai - tik ambiciozi ir ES mērķi, kuru īstenošanā ir iesaistījusies Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), līdz ar citām septiņām augstskolām no dažādām Eiropas valstīm ar Eiropas Komisijas (EK) atbalstu izstrādājot savu piedāvājumu vienotas Eiropas Tehnoloģijas universitātes (ETU) veidošanai.

Spēkus ETU modeļa izstrādāšanai apvienos RTU, Truā Tehnoloģiju universitāte no Francijas, Dublinas Tehnoloģiskā universitāte no Īrijas, Sofijas Tehniskā universitāte no Bulgārijas, Kipras Tehnoloģiju universitāte, Darmštates Lietišķo zinātņu universitāte no Vācijas, Kluža-Napokas Tehniskā universitāte no Rumānijas un Kartahenas Politehniskā universitāte no Spānijas.

Projekta īstenošanai atvēlēti 6,25 miljoni eiro.

Iniciatīvas iecere ir trīs gadu laikā izstrādāt un piedāvāt tehniskās un tehnoloģiju nišas vienotas un saliedētas Eiropas universitātes modeli jeb konfederāciju, kura būtu ievērojami konkurētspējīgāka starptautiskā līmenī nekā katra no augstskolām atsevišķi.

Pērnā gada nogalē un jaunā gada sākumā AS Swedbank filiālēs gan Rīgā, gan citās pilsētās veidojas lielas rindas, novēroja portāls db.lv.

Bankas pārstāvji norāda, ka tam ir vairāki iemesli, tostarp, gaidāmā kodu karšu izmantošanas pārtraukšana.

«Gadu mija vēsturiski ir aktīvākais laiks visās mūsu filiālēs, jo klienti tad steidz nokārtot savas finanšu lietas – izņemt jauno norēķinu karti (šobrīd tas īpaši aktuāli studentiem) vai apmaksāt sakrājušos rēķinus, kas aktuāli vecākās paaudzes pārstāvjiem, kuri ar internetbanku ir uz jūs,» skaidro Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

«Šīs ierastās darbības papildina arī Eiropas Savienības komisijas regulas ietekmē notiekošā kodu karšu migrācija – klienti dodas uz filiāli, lai saņemtu kodu kalkulatoru un atbildes uz jautājumiem par Smart-ID,» saka V. Frolovs, kurš uzsver, ka lielākajai daļai klientu kodu kartes dēļ uz filiāli jādodas nav – ja vien īpašumā ir viedtālrunis (Latvijā to ir ap 70% iedzīvotāju), Smart-ID var lejupielādēt katrs pats, kaut vai sēžot savā viesistabas dīvānā un nepieciešamības gadījumā izmantojot internetbankā pieejamās instrukcijas.

«Swedbank» filiālēs joprojām saglabājas palielināta klientu plūsma, ņemot vērā bankas sākto internetbankas kodu karšu funkcionalitātes ierobežošanu, informēja bankā.

«Joprojām klientu plūsma ir vairāk vai mazāk līdzīga,» norādīja bankā, piebilstot, ka tostarp 10.janvārī stājās spēkā pirmais limita samazinājums internetbankā veiktajiem darījumiem, kas apstiprināti ar kodu karti, daļu klientu mudinot doties uz filiāli.

Tāpat bankā atzina, ka ir grūti prognozēt, vai tuvākajā laikā situācija ar pastiprinātu klientu plūsmu filiālēs mainīsies, jo aizvien vēl apmēram 350 000 «Swedbank» klientu ir kodu kartes. «Lai gan vairums izvēlēsies «Smart-ID», daļai būs jāatrod laiks, lai saņemtu kodu kalkulatoru,» minēja bankā.

Vienlaikus «Swedbank» Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs norādīja, ka gadu mija vēsturiski ir aktīvākais laiks visās «Swedbank» filiālēs, jo klienti steidz nokārtot savas finanšu lietas, tostarp izņemt norēķinu karti, kas ir īpaši aktuāli studentiem, vai apmaksāt sakrājušos rēķinus, kas aktuāli vecākās paaudzes pārstāvjiem, kuri ar internetbanku ir uz jūs, bet šīs ierastās darbības šogad papildina arī Eiropas Savienības komisijas regulas ietekmē notiekošā kodu karšu migrācija - klienti dodas uz filiāli, lai saņemtu kodu kalkulatoru un atbildes uz jautājumiem par «Smart-ID».

Pasaules universitāšu reitingā "Times Higher Education World University Rankings 2025" iekļuvušās Latvijas augstākās izglītības iestādes nav novērtētas augstāk par 1001.vietu, liecina reitinga dati.

Reitingā Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) dala 1001.-1200.vietu. Tikmēr Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) novērtētas zemāk par 1501.vietu. Šādas pozīcijas Latvijas augstskolas ieņēma arī gadu iepriekš.

Visaugstāk novērtēts RSU un RTU sniegums kategorijā "Starptautiskā perspektīva", šajā kategorijā saņemot attiecīgi 65,4 un 63,3 punktus. Savukārt LU ar 54 punktiem visaugstāk novērtēta kategorijā, kur vērtē nozares ienākumus un patentus.

Lai gan kategorijā par pētniecības kvalitāti visas četras Latvijas augstskolas saņēma mazāk par 50 punktiem, novērojams to snieguma uzlabojums. Visaugstāk šajā kategorijā novērtēta LU ar 45 punktiem jeb par 4,7 punktiem vairāk. Arī RSU sniegums uzlabojies par 4,7 punktiem, un augstskola šogad saņēma 31 punktu. RTU sniegums uzlabojās par 0,9 punktiem - tā novērtēta ar 32,9 punktiem. Tikmēr LBTU saņēma 16,6 punktus, kas ir par 0,8 punktiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) padome izteikusi neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem Rinaldu Muciņu, Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni, informēja padomes konsultante Gundega Vārpa.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam PSKUS padome iecēlusi slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos - Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.

Jaunās pagaidu valdes locekļiem ir augsta kompetence vadības, ārstniecības un finanšu jomās, informēja Vārpa.

Pagaidu valdes priekšsēdētājam Vidzim ir Jeila vadības skolā Ņūheivenā, ASV, iegūts uzņēmējdarbības vadības maģistra grāds (MBA) ar specializāciju veselības aprūpes administrācijā, kā arī Banku augstskolā Rīgā iegūts maģistra grāds finanšu vadībā un bakalaura grāds finansēs. Vidža būtiskākā iepriekšējā darba pieredze vairāk nekā 10 garumā saistīta ar medicīnas nozares stratēģisko, organizatorisko, pārvaldības, veiktspējas, pārmaiņu vadības, pacientu pieredzes un finanšu uzlabošanas modeļu plānošanu un izstrādi, darbojoties tādos starptautiskos uzņēmumos kā "Navigant Consulting", "Philips Healthcare" Ziemeļamerikā un Vestčesteras medicīnas centrā Ņujorkā, ASV.

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Salīdzinot ar vakcinācijas tempiem pirmajā posmā, kad pirmajās četrās dienās vakcinācijas devas saņēma 2960 cilvēki, tad otro poti tādā pašā laika posmā saņēmuši 2139 personas, kas ir par 821 cilvēku mazāk, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Ceturtdien vakcinācijas devu pret Covid-19 saņēma tikai 13 cilvēki divās ārstniecības iestādēs. Piemēram, pirmo poti ceturtajā dienā saņēma 698 personas 10 ārstniecības iestādēs.

Kopumā vakcinācijas devas pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un ārstniecības iestāžu darbinieks, no tiem abas potes jau saņēmuši 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Kopējais veikto vakcināciju skaits ir 18 680 devu, no tām trešdien pirmo vakcinācijas devu bija saņēmuši 263, bet jau otro 13 cilvēki.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pirmdien Latvijā otro poti pret Covid-19 saņēmušu 572 cilvēki, otrdien - 804, trešdien - 750, bet ceturtdien - 13. NVD skaidro, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu "E-veselības" sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Finanšu ministrija (FM) pagaidām nav guvusi pārliecību, ka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības izmaksu provizoriskais pieaugums par trešdaļu jeb 30,684 miljoniem eiro ir pamatots.

Kā aģentūrai LETA skaidroja ministrijas pārstāve Ieva Raboviča, patlaban FM eksperti vērtē Veselības ministrijas (VM) 22.oktobrī iesniegto informatīvo ziņojumu par papildu nepieciešamo publisko finansējumu Stradiņa slimnīcas jaunā A korpusa būvniecības otrās kārtas infrastruktūras attīstībai, tomēr jau tagad esot redzams, ka ziņojumā iztrūkst detalizēta informācija un izvērtējums par sadārdzinājuma rašanos. Ziņojumā nav arī apskatīti un piedāvāti iespējamie alternatīvie risinājumi lemšanai valdībā, piebilda Raboviča.

Tāpat viņa norādīja, ka, sagatavojot atzinumu par iesniegto projektu, FM aicinās to papildināt ar minētajām lietām. Atzinums VM tiks sūtīts 5.novembrī vai 6.novembrī, vienlaikus minētie aspekti ar VM un Slimnīcas pārstāvjiem jau ir pārrunāti 25.oktobrī.

Valdība uzklausījusi Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A ēkas otrās kārtas attīstību un lēma par termiņa pagarinājumu slimnīcas būvprojektam un risinājumu finansējuma sadārdzinājumam, informē Veselības ministrija.

Situāciju būvniecības tirgū ietekmējusi ģeopolitiskā situācija, kas radījusi resursu sadārdzinājumu, kas iepriekš nebija prognozējams ne slimnīcai, ne uzņēmējam - būvdarbu īstenotājam SIA "Velve". Prognozējamais būvdarbu sadārdzinājums sasniedz 16 011 809 eiro (ar PVN), bet būvdarbu līguma termiņu nepieciešams pagarināt līdz 2024.gada 1.jūnijam.

"Ar slimnīcas A ēkas otrās kārtas būvdarbu veicēju ir panākts kompromiss, kas paredz sadārdzinājumu segt solidāri. Ņemot vērā esošo inflāciju nedzīvojamo ēku būvniecībā, būvdarbu līgumcenu paredzēts palielināt ne vairāk kā par 14%, paredzot iespēju līgumcenu pārskatīt, ja būvdarbu izmaksas krītas," informē slimnīcas valdes locekle Agra Ločmele.

Izglītoti speciālisti ir pamats konkurētspējīgiem uzņēmumiem, kas savukārt nozīmē labi apmaksātas darba vietas, pirktspējīgus patērētājus un nodokļus valsts makā, vienlaikus uzņēmumiem ir jāgūst peļņa, bez kuras nav iespējamas investīcijas nākotnes izaugsmes nodrošināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Viņš norāda, ka Latvijas Universitāte pašlaik atrodas ļoti nozīmīgu pārmaiņu procesā, jo mainās gan pārvaldības sistēma, gan arī finansēšanas modelis.

Fragments no intervijas

Kas pašlaik ir uzmanības degpunktā?

Uzmanības centrā ir jaunā studiju gada uzsākšana un ar to saistīto pasākumu sekmīga norise, kā arī reorganizācija Latvijas Universitātē, kuras rezultātā no 13 fakultātēm esam pārgājuši uz sešām, veicot administratīvo reformu. Līdzšinējā formā turpinās darbu Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte, kā arī Juridiskā fakultāte, savukārt visas pārējās ir reorganizētas un strādās jaunu struktūru ietvaros ar vienotu dekanātu. Tas nozīmē jaunas struktūras, jaunus to vadītājus, būs citāda studiju darba organizācija (kas nodarbosies ar studentu mobilitātes jautājumiem un nodrošinās saziņu ar ārvalstu mācību iestādēm u.tml.), bet šīs reformas nekādi neietekmēs studentu mācību procesu, jo studiju programmas nav mainījušās un pasniedzēji arī būs tie paši. Šādu pārmaiņu mērķis ir efektivizēt administratīvos procesus un radīt augstāku servisa līmeni studējošajiem. Vislielākais efekts būs tad, kad varēsim sākt strādāt pašlaik vēl būvniecības stadijā esošajā Rakstu mājā, kā rezultātā 90% visu Latvijas Universitātes studiju būs koncentrētas Akadēmiskajā centrā Torņakalnā. Rakstu mājā plānots koncentrēt sociālo un humanitāro zinātņu, pedagoģijas, tehnoloģiju studentus ar mērķi radīt domu apmaiņu un sinerģiju starp dažādām jomām, tādējādi veicinot izpratni, jo humanitāro zinātņu apguvēji uz pasauli raugās no cita skatupunkta nekā eksakto zinātņu apguvēji. Līdztekus minētajam vēl tiek ieviesta jauna Latvijas Universitātes finansēšanas sistēma, par ko plānots parakstīt attiecīgu vienošanos ar Izglītības un zinātnes ministriju. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka līdz šim Latvijas valsts finansējumu atvēlēja, vadoties pēc studējošo skaita, bet tagad – pēc augstākās mācību iestādes absolventu daudzuma konkrētajās studiju programmās. Latvijas Universitāte pašlaik atrodas ļoti būtisku pārmaiņu procesā.