Dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu studentu skaits Latvijā audzis par 80%, ārzemnieki studē gan Rīgas, gan arī Latvijas reģionu augstskolās, turklāt viņu pienesums valsts ekonomikai ir aptuveni 150 miljoni eiro gadā.
Ārvalstu studentu pienesums valsts budžetam varētu būt krietni lielāks, ja viņiem būtu iespēja strādāt vairāk, nekā šobrīd atļautās 20 stundas nedēļā. Šobrīd ārvalstu studenti Latvijā drīkst strādāt 20 stundas nedēļā, to nosaka Ministru kabineta Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu. Arī liela daļa mūsu augstskolas studentu lieliski apvieno darbu un studijas, turklāt mācoties ļoti sekmīgi.
Jāsaka, ka Latvijas valdība ārvalstu studentu nodarbinātības jautājuma sakārtošanā ir izdarījusi lielu darbu, piemēram, šobrīd, atšķirībā no virknes Eiropas Savienības (ES) valstu, Latvijā ārvalstu studenti automātiski saņem arī darba atļauju, taču līdz pilnībai vēl ir veicami daži mājas darbi. Studenti pie mums brauc mācīties un piestrādāt, nevis strādāt un “piemācīties”, tāpēc arī ir noteikts šis ierobežojums. Noteikti arī pamatojoties uz bažām par studentu sekmēm, taču es uzskatu, ka liela daļa studentu var strādāt 40 stundas nedēļā, tātad pilnas slodzes darbu, piemēram, vakara maiņās u.tml., un studiju kvalitāte no tā neciestu. ES direktīva paredz vienoto kārtību, ka ārvalstu studenti no trešajām valstīm pēc augstskolas absolvēšanas var pieprasīt termiņa uzturēšanās atļauju līdz vienam gadam. Katra dalībvalstu to var piemērot nedaudz atšķirīgi, kā rezultātā Latvijā šobrīd ir spēkā kārtība, kas nosaka, ka pēc maģistra un doktora studiju programmu absolvēšanas, students var pretendēt uz termiņa uzturēšanās atļauju pusgada periodā. Es uzskatu, ka šāda iespēja jāparedz arī bakalaura programmu absolventiem.
Vēl būtu nepieciešams labot absurdo situāciju, kāda ir šobrīd, proti, manis jau minētie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka maģistratūras pēdējā kursa studenti var strādāt pilnu laiku, t.i. 40 stundas, bet, ja students izvēlas turpināt studijas arī doktorantūrā, tad atkal saskaras ar atļauju strādāt tikai 20 stundas. Tas noteikti nav izdevīgi arī darba devējiem. Uzskatu, ka studentiem, sākot no otrā studiju gada, jāļauj strādāt arī 40 stundas. Pirmajā studiju gadā, protams, to nevajadzētu, jo ir nepieciešams laiks, lai izprastu studiju procesu un kārtību. Atļaujot studēt uzreiz, varam nonākt situācijā, kad students fokusējas tikai uz darbu, tā īsti vēl neizpratis studiju procesu.
Latvijā ir katastrofāls darbaspēka trūkums, aptuveni 60% dažādu nozaru uzņēmumu ar to saskaras. Mums ir nepieciešami darbinieki. Faktiski, es aicinātu apdomāt iespēju visiem Latvijas augstskolu absolventiem automātiski piešķirt darba atļauju. Tas būtiski sekmētu konkurētspēju – gan mūsu augstākās izglītības eksporta konkurētspēju, gan valsts tautsaimniecības nozares attīstību kopumā. Šobrīd, kamēr jaunietis studē, viņam nav papildus jākārto nekāda dokumentācija darba atļaujas saņemšanai, var doties pie potenciālā darba devēja un uzsākt darbu. Taču pēc absolvēšanas, ja darba devējs vēlas paturēt darbinieku, jāsāk dokumentācijas kārtošana, kas rada gan finansiālas izmaksas, gan var aizņemt līdz pat trīs mēnešiem. Darba devējs nonāk izvēles priekšā – iet cauri šim procesam vai pieņemt darbā citu studentu. Šāda situācija nav nedz studenta, nedz darba devēja interesēs, jo viņš taču ir ieguldījis resursus darbinieka apmācībā. Ar šādu kārtību mēs būtībā atgrūžam nodokļu maksātājus.
Šobrīd uzņēmēji izjūt darba spēka trūkumu, turklāt gan kvalificēta, gan mazkvalificēta. Jau tuvākajā nākotnē tas var radīt sociālās sistēmas sabrukumu – ja tik strauji sarūk nodokļu maksātāju skaits, bet tā sabiedrība daļa, kas tiek finansēta no sociālā budžeta paliek nemainīga vai pat pieaug. Šobrīd Latvijā ir aptuveni 9 000 ārvalstu studentu, nepilns 1 000 no tiem studē mūsu augstskolā. Kādam tas varbūt nešķiet daudz – 9 000, bet tie ir cilvēki, kuri var strādāt, aktivizēt uzņēmējdarbības vidi un maksāt nodokļus. Vēl viens būtisks aspekts – tas mazinās arī ēnu ekonomiku. Ja šobrīd, kad studenti var strādāt tikai 20 stundas, gadās situācijās, kad pārējo laiku daļa strādā nelegāli, tad nākotnē nebūtu vajadzības lieki riskēt. Ja students pats spēj veiksmīgi apvienot studijas un darbu, kāpēc to neatļaut?