Latvijas augstākā izglītība noteikti var būt mūsu eksporta prece ar augstu pievienoto vērtību,ja vien tam nepretosies atsevišķi politiķi.Pēdējā laikā izskanējušie priekšlikumi par nepieciešamību kvotēt trešo valstu studentu skaitu, šķiet, ir tīra un apzināta kaitniecība, aizsedzoties aiz nacionālisma lozungiem. Tiesa, šo ierosinājumu gan noraidīja atbildīgā Saeimas komisija, taču par to vēl jābalso Saeimai, un iznākums ir neprognozējams.
Par šādām iniciatīvām satraukumu DB (23.05.2018.) pauda arī LTRK valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.Ārvalstu studenti nenoliedzami dod savu pienesumu Latvijas ekonomikai. Vispirms jau studiju maksas veidā,tāpat viņi īrē mājokli, iepērkas, iet pie friziera, iet uz kafejnīcām. Tā visa ir papildu nauda, kas ienāk mūsu tautsaimniecībā. Uztraukums par ārvalstu studentiem,kebabu cepējiem, ir tik muļķīgs, cik vien var būt. Kad mūsu pašu bērni studē ārzemēs un paralēli piepelnās,strādājot picērijās, tad tas ir pašsaprotami, taču, kad mūsu zemē to pašu dara ārzemnieki, tad daļa politiķu jūtas apdraudēti un dusmīgi. Tajā pašā laikā arī mazliet laimīgi, jo uz šo jauniešu rēķina (tos apkarojot) taču iespējams iegūt plus punktus savā elektorātā. Bažas esot par to, ka studiju aizsegā trešo valstu pilsoņi būs“mūžīgie studenti” un nelietīgi nodarbosies Latvijā ar kebabu cepšanu. Un nav ne mazākā mulsuma par to,ka studenta statuss paredz studiju naudas maksāšanu,kas nav nekāda mazā, kuru varētu tā vienkārši iegūt no kebabiem.
Augstākās izglītības sistēmai Latvijā ir nepieciešama internacionalizācija gan studentu, gan mācībspēku ziņā, jo tikai starptautiska vide padarīs mūsu augstāko izglītību konkurētspējīgu. Piemēram, Japānas valdība regulāri izsludina pieteikšanos stipendijām ārvalstu jauniešiem, lai tie būtu ieinteresēti studēt Japānā. Līdz tam mums ir gaismas ceļš mērojams un ne tikai tāpēc, ka mēs esam pārāk nabadzīgi, bet sabiedrības attieksmes dēļ. Varu tikai iedomāties, kāda sašutuma vētra plosītos, ja Latvijas valdība izsludinātu stipendiju konkursu trešo valstu jauniešiem studijām mūsu augstskolās.Taču tādās valstīs kā ASV vai jau minētā Japāna tā ir normāla un ierasta prakse.
Uzņēmēju organizācijas arī ir paudušas, ka ārvalstu studenti noteikti ir potenciāla darbaspēka rezerve, turklāt gana viegli integrējama Latvijas sabiedrībā. Tas ir svarīgi, kaut vai tāpēc, ka tīrasiņu latvju kļūst aizvien mazāk un mazāk. Tas ir gan demogrāfisku iemeslu dēļ, gan tādēļ, ka daļa no mūsējiem emigrē. Un jāuzsver - emigrē ne jau tāpēc, ka Latvijā ir trešo valstu studenti, kas atņemtu darbu.
Visas valstis un lielās pilsētas cīnās par talantiem, savā starpā konkurē par tiem. Studenti ir vispateicīgākā un rosinošākā vide, kurā šādiem talantiem rasties.
Taču kādam ir vēlme šo vidi kvotēt, samazināt, sašaurināt, it kā pasakot – mums talantus, ja vien tie nav dzimuši Latvijā, nevajag. Vai tiešām?