Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor's paziņojusi par Latvijas kredītreitinga ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā saglabāšanu A līmenī, saglabājot arī stabilu nākotnes prognozi.

Standard&Poor’s prognozē, ka šogad Latvijas ekonomikas izaugsme būs 2% līmenī, bet līdz 2018.gadam pārsniegs 3%. Standard&Poor's norāda, ka šī gada izaugsme ir nedaudz zemāka nekā tika prognozēta 2015.gadā, un tas lielākoties ir skaidrojams ar vājāku prognozēto eksporta līmeni un zemāku investīciju apjomu tautsaimniecībā.

Standard&Poor's atzīmē, ka stabila nākotnes prognoze ataino līdzsvaru, ko nodrošina Latvijas spējas nodrošināt fiskālos un ekonomiskās izaugsmes rādītājus, kombinācijā ar ilgtermiņa izaicinājumiem, kas saistīti ar demogrāfisko situāciju un virkni ārējo ievainojamību, ieskaitot riskus, ko rada nerezidentu īpatsvars Latvijas banku sistēmā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s nolēmusi paaugstināt Latvijas kredītreitingu, nosakot stabilu reitinga nākotnes prognozi.

Latvijas novērtējums ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB uz BBB+ ar stabilu reitinga prognozi nākotnē (Outlook Stable), informē Finanšu ministrija.

«Kā jau iepriekš tika prognozēts, tiklīdz Latvija saņems pozitīvu signālu par iespēju pievienoties eirozonai, Latvijas kredītreitings tiks paaugstināts. Nu tas ir noticis! Latvija var turpināt nodrošināt straujāko ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā, lai veicinātu labklājības pieaugumu mūsu valstī, kā arī vairotu mūsu uzņēmēju konkurētspēju. Sagaidāms, ka arī citas reitingu aģentūras pusgada laikā paaugstinās mūsu valsts kredītreitingu,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijas kredītreitingi tuvāko mēnešu laikā tiks paaugstināti, šādu pārliecību tikšanās laikā ar Eiropas Savienības valstu žurnālistiem pauda Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Ja Latvija salīdzina sevi ar līdzīgām valstīm, tad mūsu valsts vairumā gadījumu ir labākā situācijā, taču Latvija ir maza valsts ar ievainojamu pagātni, tāpēc nepieciešams vairāk laika, lai kredītreitigu aģentūras novērtētu Latvijas valsti un paceltu kredītreitingu adekvātā līmenī. «Mēs respektējam to,» teica ministrs.

Ekonomiskās krīzes laikā Latvijas kredītreitingi strauji pasliktinājās, tāpēc Latvija nevarēja izdot savas obligācijas un vajadzēja starptautisko palīdzību budžeta deficīta segšanai.

Patlaban Latvijas kredītreitingu nosaka starptautiskās reitinga aģentūras Moody's Investors Service, Fitch Ratings un Standard & Poor's, kā arī Japānas reitingu aģentūra R&I.

Investoriem patīk to uzņēmumu akcijas, kuri maksā dividendes, un viņi tās iegādājas pat laikā, kad finanšu tirgos valda satricinājums, raksta MarketWatch.

Daļa investoru uzmanību pievērš esošajiem ienākumiem, savukārt citi seko līdzi korelācijai starp dividenžu palielināšanu un prognožu pārsniegšanu.

MarketWatch apkopojis informāciju par kompānijām, kurām Volstrītas eksperti ir piešķīruši visaugstākos reitingus.

Saraksta veidošanā izmantots Standard&Poor’s 1500 Composite Index, kurā iekļautas Standard&Poor’s 500, Standard&Poor’s Midcap 400 un Standard&Poor’s Small-Cap 600 indeksa akcijas. Tad izvērtējamo akciju skaits tika samazināts līdz 249 akcijām, kuru dividenžu ienesīgums ir vismaz 3,5%.

Pēc tam saraksts tika sašaurināts līdz 209 kompānijām, kurām ir vismaz piecas pārdošanas rekomendācijas.

Ceturtdienu ASV akciju tirgus indeksi noslēdza ar kritumu, un Standard&Poor’s 500 pirmo reizi kopš 2008.gada sāka jaunu gadu ar samazinājumu, raksta Bloomberg.

Tiesa gan, pērno gadu indeksi noslēdza ar lielāko gada kāpumu vairāk nekā 15 gadu laikā.

Standard&Poor’s 500 saruka par 0,9% līdz 1831,98 punktiem, bet Dow Jones Industrial Average – par 0,8% līdz 16 441 punktam.

Tādējādi Standard&Poor’s 500 pārtrauca piecus gadus ilgušo kāpumu pirmajā tirdzniecības sesijā. Kopš 2009. gada indekss gada pirmajā tirdzniecības dienā ir pieaudzis vidēji par gandrīz 2%.

Pērn Standard&Poor’s 500 kopumā pieauga par 30%, bet Dow Jones Industrial Average – par 27%.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) piektdien paziņoja, ka starptautiskajai reitingu aģentūrai "Standard & Poor's" piemērojusi 1,1 miljonu eiro naudassodu par priekšlaicīgu kredītreitingu publiskošanu.

ESMA norāda, ka šie pārkāpumi konstatēti laika posmā no 2019.gada līdz 2021.gadam.

Iestāde skaidro, ka "Standard & Poor's" publiskojusi kredītreitingus pirms sešas vārdā nenosauktas institūcijas bija emitējušas attiecīgos vērtspapīrus.

"Kredītreitinga publiskošana pirms novērtēto vērtspapīru emitēšanas var radīt kaitējumu emitentam, investoriem un finanšu tirgu pienācīgai darbībai," teikts ESMA paziņojumā.

ESMA norādījusi uz trūkumiem "Standard & Poor's" iekšējās kontroles procedūrās un aģentūras caurskatāmības pienākumu pārkāpumiem.

"Standard & Poor's" var iesniegt apelāciju saistībā ar šādu ESMA lēmumu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB+ uz A-. Nākotnes prognozes (outlook) vērtējums ir noteikts stabils.

«Latvijas iekļaušana starp A grupas reitinga valstīm ir starptautiska atzinība. Tas arī izvirza mums pašiem arvien lielākus nākotnes standartus un uzdevumus. Šī ir iespēja mums ar kopēju darbu apliecināt ilgtermiņa piederību šīs grupas valstīm. Tas būtu jāņem vērā visiem politikas veidotājiem Latvijā gan valstiskajā, gan pašvaldību, gan arī privātajā sektorā, īpaši ņemot vērā tuvojošās Saeimas vēlēšanas,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Standard&Poor’s savu lēmumu pamato ar spēcīgu Latvijas ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi, labākiem ārējā sektora rādītājiem, nekā tika gaidīts, un pārdomātu un piesardzīgu fiskālo politiku.

Nav šaubu, ka piektdien pieņemtais starptautiskās kredītreitingu aģentūras Standard&Poor’s lēmums par vienu pakāpi paaugstināt Latvijas kredītreitingu no valsts augstāko amatpersonu puses tiks daudzināts bieži un skaļi.

Finanšu ministrs Andris Vilks taču vēl laikā, kad valdībā tika spriests par 2013. gada budžeta projektu, sūrojās, ka kredītreitingu noteicēji Latviju novērtējuši pārlieku zemu un viņiem šī kļūda būtu visā drīzumā jālabo. Nu kredītreitings atgriežas tajā līmenī, kurā tas bija laikos, ko dažiem labpatīk atminēties kā uzplaukuma gadus, bet citiem - kā ekonomikas burbuļa uzblīšanu līdz galējai robežai, kam sekoja sprādziens un straujākais iekšzemes kopprodukta lejupgāziens visā Eiropā.

Jau tagad skaidrs, ka Latvijā Standard&Poor’s lēmums tiks uztverts kā kārtējais kompliments veiksmes stāstam. Nenoliedzami, lai arī lielo kredītreitingu aģentūru vērīgums un spēja izdarīt adekvātus secinājumus pēdējos gados visai bieži ir apšaubīta, Latvijai šis Standard&Poor’s lēmums šajā brīdī nāk par labu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s, visticamāk, palielinās Latvijai patlaban piešķirto zemākās pakāpes investīciju kredītreitingu Baa3 – pēc tam, kad reitingu Latvijai palielinājušas arī aģentūras Standard & Poor’s un Fitch Ratings, uzskata Royal Bank of Scotland (RBS).

«Pēdējiem uzlabojumiem, visticamāk, sekos arī Moody’s, tam gan ir nepieciešams, lai Latvija turpinātu uzņemto kursu fiskālās konsolidācijas un eiro ieviešanas virzienā,» citējot RBS stratēģi jauno tirgu jomā Mohamedu Kazmi (Mohammed Kazmi), vēsta Bloomberg.

Jau ziņots, ka gan Fitch Ratings, gan Standard and Poor’s (S&P) novembrī palielināja Latvijas kredītreitingu.

Fitch Latvijas valsts novērtējumu ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā šā gada 13. novembrī paaugstināja no BBB- uz BBB, savukārt vietējā valūtā kredītreitings ir paaugstināts no BBB uz BBB+.

ASV akciju tirgū kopš iepriekšējās finanšu krīzes bija vērojams straujš cenu pieaugums, pie kura, šķiet, daudzi investori jau bija paspējuši pierast.

Kopš 2009. gada zemākajiem punktiem līdz šā gada sākumam ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība bija palielinājusies aptuveni par 180%. Tiesa gan, šā gada pirmajā pusgadā minētā tirgus indikatora vērtība ir pieaugusi vien par 0,2%. Jāatgādina, ka attiecīgajā periodā pērn ASV Standard & Poor’s 500 vērtība bija palielinājusies jau par 11%.

Pagaidām ASV akcijām veiksmīgs ir jūlijs, kur Standard & Poor’s 500 vērtība pieaugusi vēl par 1,8%. Neskatoties uz akcijām ļoti veiksmīgajām pāris dienām, kur pamatā tirgus dalībnieki, iespējams, pārspīlēti priecājas, ka panākta vismaz kaut kāda starptautisko aizdevēju vienošanās ar Grieķiju, ir nomanāms, ka līdzekļu pārvaldnieku un vērtspapīru analītiķu viedoklis par akciju cenu kāpumu vidējā termiņā kļuvis krietni piezemētāks. Šobrīd pieaugošs skaits vērtspapīru ekspertu pauž pārliecību, ka, visticamāk, par tik strauju akciju vērtību pieaugumu, kā ir ierasts pēc globālās finanšu krīzes, būs jāaizmirst. Tiek norādīts, ka nākamos 5 līdz 10 gadus un, iespējams, arī ilgākā termiņā ASV akciju cenu palielināšanās būšot visai lēzena.

Akciju tirgū nepastāv investīcijas bez riska, taču dažkārt kompānijas pieredze dividenžu maksāšanā var pārspēt bažas par akcijas cenas perspektīvām, raksta MarketWatch.

Standard&Poor’s 500 Dividend Aristocrats Index veido 51 Standard&Poor’s 500 indeksā ietilpstošās kompānijas akcija, kas vismaz 25 gadus regulāri ir paaugstinājušas dividendes izmaksas. Viens veids, kā investēt visā indeksā ir 3,1 miljardu vērtais ProShares S&P Dividend Aristocrats ETF, kurā ir spoguļinvestīcijas indeksam.

2016.gadā labākos rezultātus starp Standard&Poor’s 500 akcijām uzrādīja enerģētikas sektors, ko veicināja augošās naftas cenas. Otrs labākais rezultāts bija telekomunikāciju sektoram, kas uzrādīja 23,5% ienesīgumu.

Savukārt šogad enerģētika sliktāko rezultātu uzrādīja enerģētika, kuru raksturojošais indekss saruka par 12,4%.

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor's pirmdien samazināja Brazīlijas kredītreitingu par vienu pakāpi, šādu lēmumu skaidrojot ar vāju valsts fiskālo situāciju un gausu ekonomikas izaugsmi.

Aģentūra valsts kredītreitingu pazeminājusi līdz «BBB-», nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

Standard&Poor's kredītreitinga samazināšanu skaidro ar prognozēm, ka Brazīlijas ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanās nākamo gadu laikā samazinās valdības spēju stiprināt finansiālo stāvokli.

Tāpat aģentūra norāda uz zemo investīciju līmeni Brazīlijā, kas pērn veidojis vien 18% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Standard&Poor's arī prognozē, ka Brazīlijas ekonomika šogad pieaugs par 1,8%, bet nākamgad - par 2%.

Piektdien starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu BBB+ ar stabilu reitinga nākotnes prognozi, informēja Valsts kase.

Reitinga aģentūra lēmumu pieņēmusi pēc Ecofin šā gada 9. jūlija galīgā lēmuma uzaicināt Latviju pievienoties eirozonai no 2014. gada 1. janvāra. Vienlaikus ar valsts kredītreitinga apstiprināšanu, reitingu aģentūra Standard&Poor’s ir pārskatījusi pārvedumu un konvertējamības novērtējumu no A uz AAA līmeni, pielīdzinot to citu eirozonas valstu līmenim un pamatojot to ar riska, ka Eiropas

Centrālā banka varētu ierobežot pieeju ārvalstu valūtām maksājumu veikšanai, ārkārtīgi mazu iespējamību.

Reitingu aģentūra Standard & Poor’s 10. jūnijā pieņēma lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, nosakot stabilu reitinga nākotnes prognozi. Valsts novērtējums ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā tika paaugstināts no BBB uz BBB+ ar stabilu reitinga prognozi nākotnē.

Kopš gada sākuma vidēji aptuveni 6,5 miljardi akciju ik dienas ASV biržās maina īpašniekus, liecina FactSet dati.

Saskaņā ar Wall Street Journal novērojumiem, aktīvāka tirdzniecība notiek sesijas pirmajā un pēdējā stundā, bet dienas vidū tā ir vienmērīgāka.

Lielākās kompānijas veido ievērojamu daļu no kopējiem tirdzniecības apmēriem. Saskaņā ar FactSet datiem, šajā gadā 10 aktīvāk tirgotākās Standard&Poor’s 500 akcijas veidoja lielāku apjomu nekā mazāk tirgotājās 250 kompānijas.

Vidējais tirdzniecības apjoms ar vienu Standard&Poor’s 500 akciju ir 4 miljoni vērtspapīru.

Veidot ieguldījumu pozīciju mazām un vidēja izmēra akcijām var būt īsts izaicinājums, norāda Themis Trading eksperts Džo Saluci, piebilstot, ka likviditātes trūkums mazo kompāniju vidū kļūst aizvien lielāks.

Tuvojoties gada noslēgumam, parasti tiek apkopota informācija par gada labākajiem rezultātiem dažādās jomās, taču MarketWatch apkopojis arī datus par akcijām, kas pēdējā desmitgadē uzrādījušas iespaidīgu atdevi.

ASV akciju tirgū bijus lieliska desmitgade. Laika posmā no 2009.gada decembra beigām līdz šim brīdim Dow Jones Industrial Average atdeve bijusi 165%, bet Standard&Poor’s indeksa atdeve - 244%. Šajā gadā Dow Jones Industrial Average atdeve bijusi 10,2%, bet Standard&Poor’s atdeve - 13,2%.

Eksperti apkopojuši indeksā Standard&Poor’s 500 ietilpstošās akcijas, kuras desmit gadu laikā uzrādījušas vislabākos rezultātus. No 500 akcijām 46 indeksā ir tirgotas citādākā veidā, nekā patlaban vai nav tirgotas, tādēļ tās no indeksa izslēgtas.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras indeksā ietilpstošās akcijas uzrādījušas augstāko atdevi un cik liels bijis pieaugums (ieskaitot reinvestētās dividendes)!

Galvenie Volstrītas indeksi ceturtdien kritās, tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām samazinoties pēc bažām par jaunu tirdzniecības saspīlējumu ar Ķīnu, bet Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

No 11 rūpniecības nozarēm, kas pārstāvētas Volstrītas indeksā "Standard & Poor's 500", kāpumu demonstrēja tikai enerģētika.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average", kas trīs dienas pēc kārtas bija pieaudzis līdz jauniem rekordiem, ceturtdien kritās par 1,3%. Indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās attiecīgi par 0,8% un 0,7%.

"Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardilo atzina, ka pieņēmumi par Džo Baidena iespējamu izstāšanos no ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas "par radīt īstermiņa vēlēšanu nemieru", lielākam skaitam investoru paredzot Donalda Trampa uzvaru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 1,3% līdz 40 665,02 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,8% līdz 5544,59 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,7% līdz 17 871,22 punktiem.

Pēdējo divu dienu laikā 116 ASV akciju indeksā Standard&Poor’s 500 iekļauto akciju cenas sasniegušas pēdējo 52 nedēļu augstāko līmeni, vērtspapīru tirgiem pirms gada beigām piedzīvojot uzrāvienu, liecina MarketWatch apkopotie dati.

Pirmdienu Standard&Poor’s 500 noslēdza, sasniedzot rekordaugstu atzīmi jau trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas. Indekss šajā gadā ir palielinājies par 12%, bet kopā ar reinvestētajām dividendēm – par 14%. Tas ir lielisks rezultāts, ņemot vērā, ka laika posmā no 20. septembra līdz 15. oktobrim indeksa vērtība saruka par 7%.

Akciju cenas kāpj un indekss kļūst aizvien dārgāks, patlaban tirgojoties 14,3 reižu pret 2016. gada ieņēmumu aplēsēm. Tas ir vairāk nekā 13,5 pirms gada un 11,1 pirms diviem gadiem.

Ir vairāki faktori, kas liek Standard&Poor’s 500 sasniegt jaunus augstumus, tostarp, finanšu rezultātu kāpums daudziem uzņēmumiem, lielais ASV no jauna radīto darbavietu skaits, kas jau deviņus mēnešus pārsniedz 200 tūkstošus, citi pozitīvi ekonomikas dati, kā arī vēsturiski zemās procentu likmes.

Šis gads ASV akciju tirgos, ekonomikā un darba tirgū salīdzināms ar amerikāņu kalniņiem - indeksi sasnieguši rekordus, strauji krituši un atkal sasnieguši rekordus.

Tomēr eksperti uzskata, ka ASV akciju tirgus šajā gadā vēl varētu investoriem sagādāt priecīgus brīžus, ASV akciju indeksam "Standard&Poor’s 500" turpinot pieaugt.

Viens iemesls, kādēļ tirgus var pieaugt, ir potenciālā vakcīna pret Covid-19 - jebkura vakcīna vai cits, efektīvs ārstniecisks līdzeklis - var veicināt optimismu tirgus dalībnieku vidū, un līdz ar to stimulēt ekonomikas atveseļošanos 2021.gadā.

Jāatzīmē, ka kopš paniskās izpārdošanas martā akciju cenas ir pieaugušas par vairāk nekā 50%.

"Goldman Sachs" paredz, ka līdz gada beigām indeksa vērtība varētu sasniegt 3600 punktus.

Saskaņā ar "Goldman Sachs" ekspertu prognozēm, investori lielāku uzmanību vērsīs uz 2021.gadā paredzamo atveseļošanos, un "Standard&Poor’s 500" ietilpstošo kompāniju ienākumi atgūsies, pieaugot par 30%, savukārt IKP nākamgad palielināsies par 6,4%.

Ceturtdien ASV akciju indeksi strauji pieauga, un Standard&Poor’s 500 tirdzniecības sesiju noslēdza šā gada augstākajā līmenī, liecina MarketWatch dati.

Tāpat indekss patlaban ir tuvu rekordaugstajam līmenim, ko tas sasniedza pērnā gada 29. decembrī.

Optimismu tirgus dalībnieku vidū veicināja ziņas par pamieru starp Krieviju un Ukrainu, kā arī naftas cenas pieaugums un ziņas par vairāku uzņēmumu apvienošanos.

Rezultātā Standard&Poor’s 500 pakāpās par 1%, un astoņi no tā 10 sektoriem piedzīvoja kāpumu. Savukārt Dow Jones pakāpās par 0,6% un pieauga 24 no 30 tā apakšsektoriem.

Eksperti par turpmāko kāpumu gan ir piesardzīgi. «Es nebūtu pārsteigts, ja šogad mēs redzēsim, ka Standard&Poor’s 500 atgriezīsies pie 2200 vai pat 1850 punktu līmeņa, tomēr uzskatu, ka kopumā indekss gadu noslēgs bez izmaiņām, ņemot vērā, ka uzņēmumu novērtējumi ir pārāk augsti,» saka Wells Capital Management stratēģis Džeims Polsens.

Standard&Poor’s 500 indekss šajā nedēļā atkal iekaro rekordaugstumus, un šogad indekss jau ir pakāpies par 22,4%. Tiesa gan, ne visām akcijām, kas iekļautas indeksā, ir bijis veiksmīgs gads.

Portāls 24/7 Wall St. ir apkopojis sliktākās šā gada Standard&Poor’s 500 indeksa akcijas.

Iepriekš db.lv jau piedāvāja analītiķu apkopotajā Dow Jones Industrial Average iekļauto uzņēmumu veiksmīgāko un neveiksmīgāko akciju sarakstā.

Visas sešas sliktākās Standard&Poor’s 500 akcijas šogad ir piedzīvojušas vismaz 25% kritumu.

Eiropas Komisija (EK) piektdien paziņoja, ka starptautiskās reitingu aģentūras Standard and Poor's lēmums samazināt Eiropas Savienības (ES) kredītreitingu nav bijis pareizs, jo bloka dalībvalstu apņemšanos nodrošināt sabalansētu ES budžetu nosaka līgumi.

Standard and Poor's piektdien par vienu pakāpi samazināja ES kredītreitingu, šādu lēmumu skaidrojot ar bloka dalībvalstu vājo kredītspēju.

Aģentūra ES ilgtermiņa kredītreitingu samazināja no AAA uz AA+, nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns norādīja, ka «EK nav vienisprātis ar Standard and Poor's apgalvojumu, ka dalībvalstu budžeta saistības stresa apstākļos ir apšaubāmas».

«Visas dalībvalstis vienmēr un arī finanšu krīzē ir veikušas nepieciešamos maksājumus budžetā pilnā apjomā un laikus,» uzsvēra Rēns.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor's piektdien apstiprināja Slovākijas kredītreitingu līdzšinējā līmenī, norādot uz efektīviem pasākumiem, ko īstenojusi valdība budžeta deficīta samazināšanai.

Aģentūra valsts kredītreitingu apstiprināja A līmenī, nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

Standard&Poor's uzskata, ka Slovākijas varasiestādes turpinās darbu parādsaistību sloga stabilizēšanai, īstenojot fiskālo konsolidāciju.

Tāpat aģentūra prognozē, ka Slovākijas banku sektors saglabāsies stabils, bet ārējais parāds būs zems. Standard&Poor's vēsta, ka valdības pūliņi konsolidēt valsts finanses, visticamāk, palīdzējuši samazināt 2013.gada budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vienlaikus aģentūra gan brīdina, ka tādas ekonomikas problēmas kā strukturālais un jauniešu bezdarbs, zema nodarbinātības aktivitāte un iedzīvotāju turības līmenis rada riskus Slovākijas kredītreitingam.

Šā gada septembris pasaules lielākajos finanšu tirgos izvērtās ne pārāk veiksmīgs.

Vēl rudens pirmā mēneša pašā sākumā ASV akcijas aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tomēr pēc tam ceļš kļuva nelīdzenāks, un ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība samazinājās aptuveni par 10%. Septembra ietvaros zemāk planēja arī daudzu Eiropas kompāniju akciju vērtības.

Kopumā - tieši septembris atnesa spēcīgas bažas par Covid-19 otro vilni, kas daudziem licis apšaubīt agrākos visai optimistiskos pieņēmumus par “V” veida pasaules ekonomikas atkopšanos. “Finanšu tirgiem pieaugusi izpratne par to, ka bijis vien “V” veida ekonomikas “atsitiens”. Tas gan nenozīmē, ka būs arī vesela “V” veida tautsaimniecības atveseļošanās,” notiekošo The Wall Street Journal raksturo ING Bank ekonomisti.

Akciju tirgus indeksu izaugsme sākot no Brazīlijas līdz pat Japānai, kā arī ASV akciju indeksa Standard&Poor’s 500 pieaugums līdz iepriekš nesasniegtiem augstumiem – 2000 punktu atzīmei, palielinājis pasaules akciju vērtību līdz rekordam – 66 triljoniem ASV dolāru, raksta Bloomberg.

Kopš 7. augusta pasaules akciju vērtība ir pieaugusi par vairāk nekā 2,2 triljoniem dolāru, liecina Bloomberg apkopotie dati.

Tirgus dalībnieku vidū valdošais optimisms, ka centrālās bankas atbalstīs ekonomikas izaugsmi, palīdzējis MSCI All-Country World indeksam kopš šī mēneša zemākās atzīmes pieaugt par 3,8%. Standard&Poor’s 500 indekss ir audzis 10 no 13 pēdējām dienām, savukārt Nasdaq Composite indekss ir aptuveni 10% attālumā no visu laiku augstākās atzīmes.

Pasaules akciju tirgos mazinās satraukums par krīzi Ukrainā, Gazā un Irākā, jo investoru vidū valda prognozes, ka centrālo banku stimulēšanas pasākumi atjaunos izaugsmi. Tā, piemēram, Eiropas akciju indekss Stoxx Europe 600 piedzīvoja straujāko divu dienu kāpumu kopš aprīļa, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas prezidenta Mario Dragi izteikumiem par iespējamiem jauniem aktīvu iepirkumu plāniem.