No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu, liecina Latvijas Republikas tiesību aktu vietnes Likumi.lv apkopotā informācija.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

Darba likums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Krimināllikums

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums.

Šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam. Viņš uzsvēra, ka nenoliedzami Latvijā ir problēma ar konkurētspējīgas izglītības noturēšanu, arī augstskolu reitingi esot zemi un darba devēji vēlas labāku studentu sagatavošanu darbam.

Studenti, savukārt, vēloties plašāku ārvalstu mācībspēku piesaisti un konkurētspējīgāku izglītību, turpretī augstskolas vēlas lielāku finansiālu atbalstu studiju procesa nodrošināšanai, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Labklājības ministriju nekavējoties virzīt sagatavotos grozījumus Darba likumā par virsstundu piemaksas apmēru.

Augusta izskaņā LDDK nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai (LM), atkārtoti vēršot uzmanību uz iepriekš rosinātajiem un apspriestajiem darba devēju priekšlikumiem par grozījumiem Darba likumā. LDDK norāda uz nepieciešamību risināt Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspēju veicinošus piecus prioritāros jautājumus: virsstundu apmaksa; dīkstāves regulējums; nepilnais summētais darba laiks; darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram; koplīguma spēks laikā.

“Nepieciešams tāds darba apmaksas noteikumu regulējums, kas atbilst realitātei, kurā dzīvojam, un iedarbojas uz izaicinājumiem, ar ko saskaramies. Darba likumam ir jābūt ekonomiski pamatotam un tādam, ko Latvijas uzņēmēji spētu izpildīt, negraujot savu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, un kas neveicinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru,” pamato LDDK prezidents Andris Bite.

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Vēl pavisam nesen, pateicoties psiholoģes un psihoterapeites Andrijas Likovas drosmei, visa sabiedrība uzzināja par notiekošo Jelgavas bērnunamā – bērnu raušanu aiz matiem, barošanu ar varu un citiem fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumiem. Andrija pusgadu valsts pasūtījumā vērtēja bērnu individuālās vajadzības bērnunamā un savus novērojumus fiksēja, vēlāk nodeva atbildīgajām iestādēm. Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izmeklēšanu rezultātiem mainījies gandrīz viss bērnunama darbinieku kolektīvs, ieskaitot vadību.

Savukārt biedrības Dzīvnieku brīvība aktīvisti ar apskaužamu regularitāti izgaismo dzīvnieku labturības pārkāpumus ūdeļu, vistu un cūku fermās. Ar neglaimojošiem video biedrība atklājusi visai sabiedrībai to, kā fermās notiek rupji dzīvnieku tiesību un likumu pārkāpumi. Cūku fermās atklāta dzīvnieku sišana, kā arī sivēnmāšu turēšana aizgaldos, kuros nav iespējams pat apgriezties. Savukārt vistu fermā ikviens varēja būt liecinieks nožēlojamiem turēšanas apstākļiem, ko fermas pārstāvji nodēvēja kā «atbilstošus normatīviem». Atsevišķu cilvēku drosme, spītējot bailēm, trauksmes sajūtai ikdienā un neziņai par nākotni, kā arī dažādu biedrību nerimstošie centieni sekot savai misijai ir tikai daži piemēri, kas izgaismo nepieciešamību pēc pienācīga tiesiskā rāmējuma, kā to darīt droši jeb Trauksmes celšanas likuma. Viens no pēdējiem 12. Saeimas paveiktajiem mājasdarbiem bija šī likuma atbalsts galīgajā lasījumā.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga nav mazāka par 620 eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Grozījumi Darba likumā paredz arī to, ka no 2024.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga nav mazāka par 700 eiro.

Aicina neizsludināt likumprojektu par minimālās algas palielināšanu 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt...

Valsts prezidents paziņojumā norādījis, ka likumu ierosināja Saeima. Lai arī likuma virzība Saeimā notika strauji, tam no paša sākuma bija stabila vairākuma atbalsts. To atbalstīja deputāti no visām 13.Saeimas frakcijām.

Levits vērsa uzmanību uz to, ka Darba likums nosaka, ka minimālās mēneša darba algas apmēru, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets (MK).

Prezidents secina, ka par minimālās mēneša darba algas noteikšanu 2023. un 2024.gadā Saeima ir devusi tiešu uzdevumu MK, nepieļaujot atkāpes no dotā uzdevuma. Valsts pirmā persona akcentēja, ka Saeima ir tiesīga dot MK saistošus uzdevumus, taču tie nedrīkst būt pretrunā ar likumu. Pēc prezidenta paustā, šajā gadījumā uzdevums ir dots ar Saeimas apspriestu un pieņemtu likumu, kas izpilda šo prasību.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

Levits atzīmēja, ka likums zināmā mērā izjauc tiesisko noteiktību un paredzamību procesam, kādā tiek lemts par minimālās mēneša darba algas noteikšanu. Prezidents uzsvēra, ka ar likuma pieņemšanu Saeima ir iejaukušies MK deleģētajā kompetencē un pati ar likumu izlēmusi jautājumi, kas būtu lemjams ar MK noteikumiem MK noteikumos noteiktajā kārtībā.

Valsts prezidenta ieskatā, no likumprojekta anotācijas secināms, ka tā autori nav veltījuši pienācīgu uzmanību jautājuma izpētei par ekonomiskās situācijas mainīgumu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā.

Levits norādīja, ka jaunie ģeopolitiskie apstākļi, potenciālā enerģētiskā krīze un resursu ierobežotā pieejamība atstāj būtisku iespaidu gan uz inflāciju, gan uz ekonomikas izaugsmes rādītājiem. Minētie apstākļi jau ir mainījušies kopš brīža, kad deputāti iesniedza likuma projektu izskatīšanai Saeimā. Attiecīgi tie jau rada būtisku iespaidu uz valsts politiku, kas saistīta ar minimālās mēneša darba algas noteikšanu, un turpinās ietekmēt šo politiku arī nākamajos gados.

Prezidents arīdzan uzvēra, ka šis likums iezīmē aizgājušās 13.Saeimas darba stilu - "jēdzīgu un vajadzīgu jautājumu" risināšanu sasteigt un ne vienmēr izmantojot iespēju rast līdzsvarotu un visām iesaistītajām pusēm pieņemamu kompromisu.

Levits norādīja, ka minimālās mēneša darba algas paaugstināšana ir vajadzīgs solis, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju labklājību un izaugsmi, tomēr ilgtermiņa riskus var radīt tas, ka šādu jautājumu politiski izlēmis pats likumdevējs ar likumu, pārņemot tā noteikšanu no MK.

Paziņojumā prezidents pauda aicinājumu 14.Saeimai rūpīgi apsvērt, vai un kā būtu lietderīgi atgriezties pie šī jautājuma pārskatīšanas. Viņa ieskatā, Saeimai, tās Sociālo un darba lietu komisijai un nākamajai valdībai vajadzētu rūpīgi sekot likuma izpildes iespējamībai 2023.gadā, ieklausoties sociālo partneru argumentos un tautsaimniecības ekspertu viedokļos, un atgriezties pie jautājuma par minētās mēneša darba algas līmeni 2024.gadā.

"Ja populārs un pareizs lēmums nav ekonomiski izpildāms vai var radīt nopietnus riskus tautsaimniecības izaugsmei un sabiedrības kopējai labklājībai, likumdevējam ir pienākums meklēt citus, niansētākus un smalkākus problēmas risinājumus," paziņojumā uzsvēra Valsts prezidents.

Viņš norādīja, ka likumdevējam vajadzētu respektēt paša piešķirtās tiesības MK noteikt minimālās mēneša darba algas apmēru, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību, kā to paredz Darba likums, un neiejaukties tajā ar atsevišķiem likuma pārejas noteikumiem.

Saeima pieņēma grozījumus Darba likumā trešajā lasījumā 27.oktobrī. Kā likumprojekta anotācijā atzīmēja tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros.

Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā.

LETA jau rakstīja, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtīja Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas regulējumā noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam, aicinot izsludināt Saeimā pieņemtos grozījumus Darba likumā. LBAS kategoriski nepiekrita LDDK nostājai par minimālās algas paaugstināšanas atlikšanu.

Eiropas Savienības (ES), tātad arī Latvijas, iedzīvotāji ir saņēmuši jaunu uzdevumu planētas glābšanai – 3. jūlijā stājās spēkā jaunais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz laist tirgū noteiktus plastmasas priekšmetus un nosaka pasākumus to patēriņa samazināšanai.

Kopumā likums vērtējams pozitīvi, tas vērsts uz ilgtspējas attīstību un atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, tomēr tas nes līdzi virkni izaicinājumu un, jāatzīst, liek uz visiem laikiem atteikties no pārbaudītiem, labiem iepakojuma veidiem.

Likums ir apjomīgs, paredzēts pakāpeniskai ieviešanai līdz 2026. gadam. Katrai ES dalībvalstij ir tiesības izlemt, kad uzsākt katra pasākuma ieviešanu. Latvijā aizliegums tirgot vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus stājās spēkā 3. jūlijā, bet, piemēram, Skandināvijā tas notiks rudenī.

Tātad no 3. jūlija vairs nevaram iegādāties vienreizējai lietošanai paredzētos plastmasas traukus, galda piederumus, dzērienu salmiņus un maisāmos kociņus, vates kociņus, baloniem piestiprināmos kociņus un putu polistirola pārtikas iepakojumu. Tas gan nenozīmē, ka plastmasas izstrādājumus veikalu plauktos vairs neredzēsim vispār – vairākkārt lietojamus stingrās plastmasas traukus un piederumus joprojām ir atļauts tirgot. Tāpēc, ieraugot plastmasas dakšiņu, satraukumam nav pamata.

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Stājoties spēkā jaunajam Covid-19 pārvaldības regulējumam, kas daļā nozaru paredz vakcinēšanās pienākumu un darba devējiem dod iespējas noteikt, kuriem amatiem nepieciešama vakcinācija pret Covid-19, darba devējiem un darbiniekiem veidosies vairākas domstarpību risinājuma iespējas.

Tostarp, atstādināšana un dīkstāve, skaidroja Labklājības ministrijas (LM) Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse.

Valdība šonedēļ pieņēma jaunu Covid-19 pārvaldības regulējumu, kas paredz, ka no oktobra vidus faktiski jebkur iekštelpās vajadzēs Covid-19 drošības sertifikātus un vairākās profesijās ir paredzēts vakcinācijas pienākums. Savukārt darba devējam būs iespēja noteikt, kuriem amatiem nepieciešama vakcinācija pret Covid-19.

Valdība apstiprina jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu 

Valdība otrdien apstiprināja jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu, kas aizstās līdzšinējos...

Valdības pieņemtais regulējums skaidri paredz darbadevēja pienākumu nepielaist darbiniekus pie darba izpildes, ja attiecīgais darbinieks nav uzrādījis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, atzīmēja Vjakse.

LM ierēdne uzsvēra, ka jaunais normatīvais akts neregulē darba tiesiskās attiecības kā tādas, līdz ar to darba devēja un darbinieka savstarpējām attiecībām joprojām būs jāpiemēro vispārīgais Darba likumā ietvertais regulējums.

Darba devējs situācijā, kad ar valdības pieņemto regulējumu ir noteikts pienākums darbinieku nepielaist pie darba pienākumu izpildes, jo darbiniekam nav atbilstoša sertifikāta, varēs izmantot tos tiesiskos risinājumus, kas paredzēti Darba likumā.

Ja darba devējam nav objektīvi iespējams pārstrukturizēt savu darbību un piedāvāt attālināta darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, uzrādot sertifikātu, darba devējam un darbiniekiem būšot vairākas attiecību risināšanas iespējas.

Pēc ierēdnes vārdiem, piemēram, abas puses var vienoties par grozījumiem darba līgumā un turpināt darba tiesiskās attiecības ar citiem nodarbinātības noteikumiem. Tāpat darbinieks var tikt atstādināts no darba, kā arī darbiniekam var noteikt dīkstāvi. Tāpat abas puses var vienoties par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Tajā pašā laikā darbiniekam ir tiesības jebkurā brīdī uzteikt darba līgumu, savukārt darba devējam nav liegtas iespējas meklēt jaunus darbiniekus un nodibināt darba tiesiskās attiecības, tajā skaitā arī uz noteiktu laiku atbilstoši Darba likuma normām.

Darba likuma normas paredz, ka var slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku promesoša vai no darba atstādināta darbinieka aizvietošanai, kā arī tāda darbinieka aizvietošanai, kura pastāvīgā darbavieta kļuvusi brīva līdz brīdim, kad tiks pieņemts jauns darbinieks.

Valdības pieņemtā regulējuma anotācijā īpaši uzsvērts jautājums par dīkstāvi. Gadījumā, ja darba devējam nav tiesības pieņemt darba izpildi bez Covid-19 sertifikāta uzrādīšanas, nenoliedzami veidojas dīkstāvei raksturīgas situācija, sacīja Vjakse. Tas nozīmē, ka darba devējs nevar nodarbināt darbinieku vai nevar veikt darbinieka saistību izpildei nepieciešamās darbības tā iemesla dēļ, ka darbinieks nevar uzrādīt sertifikātu, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka šāda dīkstāve veidojas darbinieka rīcības dēļ.

Atbilstoši Darba likumā ietvertam regulējumam par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš atlīdzību nesaņem. Likums nenosaka maksimālo dīkstāves ilgumu.

Vienlaikus valdības pieņemtā regulējuma anotācijā norādīts, ka darbadevējam šādā situācijā būtu pienākums pienācīgi informēt darbinieku par dīkstāves iestāšanos, tās iemesliem un tiesiskajām sekām. Tajā pat laikā, ņemot vērā konkrētās situācijas apstākļus, darba devējam var rasties tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja darbinieku neatstādināšana var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja un trešo personu pamatotām interesēm.

Darbinieka atstādināšanas maksimālais ilgums ir trīs mēneši.

Vjakse solīja, ka līdz valdības pieņemtā regulējuma spēkā stāšanās dienai valsts pārvaldes iestādes sagatavos detalizētāku materiālu darba devējiem par rīcības variantiem.

Mobings jeb psiholoģiskais terors jebkurā darba kolektīvā ir izteikti “toksiska” parādība visām pusēm – gan konfliktā tieši iesaistītajiem, gan pārējam kolektīvam. Tomēr darba devējiem pēdējā laikā nākas saskarties arī ar negodprātīgu rīcību no darbinieku puses, kuri mobinga jēdzienu izmanto, lai nepamatoti vērstos pret darba devēju un faktiski – izspiestu naudu.

Nesen notikušā tiesvedībā kāds darbinieks par it kā notikušu mobingu no sava kādreizējā darba devēja vēlējās piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 500 tūkstošu euro apmērā. Darbinieks bija rūpīgi gatavojies tiesvedībai, slepeni ierakstot sarunu fragmentus, provocējot kolēģus elektroniskajā sarakstē, tomēr kā izrādījās – tā saucamais “mobinga” stāsts šajā gadījumā bija izdomāts. Šis piemērs norāda uz to, ka darba devējiem būtu savlaicīgi un rūpīgi jāgatavojas gan tam, lai nepieļautu mobinga situācijas, gan arī tam, ka darbinieki var negodprātīgi izmantot savas likumā noteiktās tiesības ar mērķi iedzīvoties.

Mobings “saindē” kolektīvu, mazina konkurētspēju

Politiskā spēka "Likums un kārtība" pārstāvji Saeimā Aldis Gobzems un Karina Sprūde tomēr ir iesnieguši parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai savus Covid-19 drošības sertifikātus, kas apliecina vakcinēšanos vai slimības pārslimošanu.

Vēl pirms pāris stundām, kad notika Mandātu komisijas sēde, abi minētie deputāti to nebija izdarījuši, taču pirms ārkārtas Saeimas sēdes politiķi bija paguvuši informēt atbildīgo parlamenta komisiju.

Tas nozīmē, ka šobrīd Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu parlamenta Administrācijai un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai nav uzrādījuši četri Saeimas deputāti.

Šo deputātu vidū ir Vladimirs Nikonovs (S), spiegošanā aizdomās turētais parlamentārietis Jānis Ādamsons, kurš atrodas apcietinājumā un Saeimas darbā nepiedalās, Jūlija Stepaņenko (LPV) un Nacionālās apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) informēja, ka šorīt no Stepaņenko ir saņēmusi negatīvu Covid-19 testa rezultātu un viņas apliecinājumu piedalīties šīs dienas Saeimas sēdē, ja vien tas būšot iespējams. Tomēr likums paredz, ka negatīvs testa rezultāts uzskatāms par derīgu Saeimas darbā, ja to pavada mediķu konsīlija atzinums par to, ka persona nevar vakcinēties.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību. Likumā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksa darba ņēmējiem.

Reizē tika noraidīti vairāki opozīcijas priekšlikumi. Opozīcijas pārstāvji debatēs aktīvi aicināja veikt piedāvātās izmaiņas likumprojektā, lai nodrošinātu opozīcijas ieskatā labāku regulējumu atbalsta sniegšanai uzņēmējiem, kā arī vairāk palīdzētu iedzīvotājiem.

Saeima precizēja formulējumu, ka valdība nosaka kritērijus uzņēmumiem atbalsta saņemšanai. Valdības sākotnēji virzītajā redakcijā bija formulēts, ka valdība var noteikt šos kritērijus.

Likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Laiks, kad uzņēmumu telpas bija lietišķas un nemājīgas, ir palicis pagātnē. Cilvēki, kas ilgstoši strādājuši mājās, sagaida līdzīgas ērtības un mājīgumu arī birojā. Tomēr tas nenozīmē, ka jāsteidz pilnībā renovēt telpas un jāpērk no jauna viss iekārtojums. Mainīt telpas koptēlu un ērtības ir iespējams arī pavisam vienkārši, neiztērējot tam veselu bagātību. IKEA interjera dizainere Linda Ribaka-Orlova iesaka vienkāršus veidus un dalās ar padomiem, kā mainīt biroja interjeru.

Pirmais likums: apdomā zonējumu

Atvērta plānojuma biroji joprojām ir modē, tomēr interjera dizainere iesaka kārtīgi apdomāt zonējumu, īpaši tad, ja biroju iekārto no jauna vai maina veco iekārtojumu.

“Zonējums ir īpaši nozīmīgs telpās, kam ir vairākas funkcijas, piemēram, birojos, kur ir jāiekārto darba vietas, atpūtas stūrītis, jāsagaida klienti, jāeksponē preces un tamlīdzīgi. Zonējums palīdz ieviest telpā kārtību un centrē noteiktas aktivitātes konkrētās vietās. Kad telpu sadala zonās, uzreiz kļūst skaidrs, kādu mēbeļu, organizēšanas risinājumu vai sīkumu pietrūkst konkrētajās vietās, tāpēc vairs nav spiediena visu pirkt no jauna – var vienkārši piepirkt klāt dažas lietas un ietaupīt,” saka dizainere.

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos izskan arī viedokļi, ka visas IIN pārmaksas vai parādi ir tikai un vienīgi darba devēja atbildība.

Proti, normatīvajos aktos ir noteikts, ko un kādā apmērā darba devējs maksā valstij nodokļos. Un ka neviens normatīvais akts neparedz, ka darba ņēmējam ir jākontrolē darba devēja nodokļu nomaksas kvalitāte. Līdz ar to gadījumos, kad darba devēja norēķini ar valsti nesakrīt ar normatīvajos aktos paredzēto, atbildība jāprasa darba devējam. Tāpēc atsevišķiem cilvēkiem ir viedoklis, ka visas IIN pārmaksas vai parādi ir tikai un vienīgi darba devēja atbildība.

Zvērinātu advokātu biroja Vilgerts nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse Db.lv skaidro – kaut arī ir saprotama cilvēku neapmierinātība ar izveidojušos situāciju, ka tiem ir jāpiemaksā IIN valstij, tā gluži nav darba devēja atbildība. Proti, likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli skaidri norāda, ka fiziskās personas - visi Latvijas nodokļu rezidenti- ir paši atbildīgi par IIN nomaksu. Ja fiziskai personai ir darba devējs, tad darba devējs no likuma viedokļa darbojas kā vidutājs starp fizisko personu un valsts kasi. Tam (darba devējam) ir jāietur no fiziskās personas darba algas nodokļi atbilstoši spēkā esošiem likumiem. Taču fiziskai personai ir pašai jāseko līdzi savai nodokļu nomaksai un rezumējošā kārtā (ar gada ienākumu deklarāciju) jāaprēķina un jānomaksā galīgais nodoklis. Tikai tad, ja izdodas pierādīt, ka darba devējs nav ieturējis un nomaksājis nodokli atbilstoši likumiem, tad var prasīt atbildību no darba devēja.

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

COVID-19 ir vīruss, kas apdraud cilvēka veselību. Līdz ar to ir pašsaprotami, ka infekcijas izplatības ierobežošana nevar notikt bez cilvēka personas datu apstrādes pat tad, ja cilvēkam vēl nav konstatēta saslimšana.

Šī raksta fokuss ir vērsts uz lakonisku organizāciju tipiskās rīcības vērtējumu un pienākumiem no Vispārīgās datu aizsardzības regulas Nr. 2016/679 (turpmāk – Regula) viedokļa ārkārtas situācijas laikā, un šeit aplūkotie jautājumi nebūt nav vienīgie, kuri vēl nākotnē tiks analizēti.

Infekcijas slimību apkarošana normālā situācijā pamatā balstās uz šādiem soļiem:

a) ārsts pacientam konstatē infekciju un uzsāk ārstēšanu; ārsts par infekciju ziņo speciālai valsts iestādei – Slimību profilakses un kontroles centram (turpmāk – SPKC), kura funkcija ir apzināt pacienta iespējamās kontaktpersonas (piemēram, ģimenes locekļi, darba kolēģi) un ieteikt tām noteiktus aizsardzības pasākumus;

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Trauksmes celšanas likumu, kas noteiks, ka turpmāk aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī uz personām, kas saistītas ar trauksmes cēlēju.

Ar jauno likumu paredzēts precizēt jomas un pārkāpumus, par kuriem īpaši jāceļ trauksme. Tāpat tiks precizēti gadījumi, kad iespējams celt trauksmi publiski.

Tāpat ar likumu tiek paplašināts iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījums un stiprināta administratīvā atbildība trauksmes celšanas jomā, precizētas prasības attiecībā uz identitātes aizsardzību, kā arī trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanu un izskatīšanu publiskajā un privātajā sektorā, tajā skaitā uz privāto sektoru attiecinātas vairākas prasības, kas līdz šim bija ietvertas vadlīnijās jeb ieteikumu veidā.

Vienlaikus atvieglotas prasības ziņojumu iesniegšanai elektroniski.

No jauna Trauksmes celšanas likums izstrādāts, jo, precizējot vairākas likuma normas, kā arī papildinot to ar jaunām, konstatēts, ka netiek grozīts tikai viens no spēkā esošajiem pantiem, un nepieciešamais grozījumu apjoms ir ievērojams, līdz ar to nolemts sagatavot likumu no jauna. Ar to aizstās 2019.gadā spēkā stājušos Trauksmes celšanas likumu.

Atalgojuma norādīšana darba sludinājumā nesniedz pilnu priekšstatu par darba samaksu konkrētā amatā

Atalgojums

Turklāt šāda norma nevajadzīgi iejaucas pušu līgumu slēgšanas brīvībā. Nav pierādījumu, ka normas leģitīmais mērķis – reemigrācijas veicināšana – būtu attaisnojies. Praksē ir redzams, ka darba sludinājumos norma tiek apieta, norādot atalgojumu plašā amplitūdā. Latvijā vērojams būtisks darbaspēka trūkums un speciālistu pārvilināšana kļūst arvien aktuālāka, kā rezultātā dati par darbiniekam izmaksājamo atalgojumu ir komercnoslēpumu saturoša informācija, tik strikts ir Latvijas Darba devēju konfederācijas viedoklis, ko DB pauž organizācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sana Stūre.

Saņem aizrādījumus

Jau nepilnu gadu jāievēro Saeimā pieņemtās izmaiņas Darba likumā, kas paredz darba sludinājumos norādīt arī attiecīgā amata algas amplitūda. Vēl joprojām šajā jautājumā var runāt par viedokļu sadursmi. Savukārt uzraudzīt Darba likumā pieminēto normu ievērošanu, tostarp arī sludinājumos norādāmo informāciju, pienākums ir Valsts darba inspekcijai (VDI), kas līdz augusta vidum, kopš jaunā regulējuma spēkā stāšanās brīža, bija saņēmusi desmit iesniegumu par atalgojuma nenorādīšanu darba sludinājumos. Lielākā daļa šo pārkāpumu apstiprinājās vai tika konstatēta daļēji. Par pārkāpumiem VDI izteica darba devējiem mutvārdu aizrādījumu, stāsta iestādes Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa. Viņa piebilst, ka VDI nav saņēmusi negatīvas atsauksmes par jauno likuma normu, bet laikā, kad jaunie grozījumi tikko stājās spēkā, uzņēmumi vērsās VDI pēc konsultācijas, lai precizētu jaunās tiesību normas piemērošanas prasības.

Darba devēja un darba ņēmēja attiecības regulē savstarpēji noslēgts darba līgums. Tajā abas puses vienojas par darba algas apmēru, tās veidu, kā stundas likmi vai fiksētu mēnešalgas apmēru un tās izmaksas datumu. Situācijās, kad darba devējs neizpilda līguma nosacījumus ir jārīkojas nekavējoties, saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis, projekta Atgustinaudu.lv koordinators.

Lai vērstos pret darba devēju, ja gadās, ka netiek izmaksāta darba alga, protams, ir jābūt arī pierādījumiem, kas apliecina neizmaksātās darba algas apmēru. Tas var būt, piemēram, darba līgums, darba laika uzskaites lapiņa, algas lapiņa un bankas konta izdruka, kurā redzams, kad ir tikusi veikta darba algas izmaksa. Tāpēc darbiniekam, arī ja alga tiek izmaksāta laicīgi, preventīvi, vajag prasīt darba devējam šos dokumentus, kā darba līgums un algas lapiņas par katru nostrādāto mēnesi. Tāpat darba ņēmējam vajadzētu sekot līdzi nodokļu nomaksai, jo netiek izmaksāta darba alga, visticamāk arī nebūs maksāti nodokļi.

Lai gan likums nosaka, ka algas samaksa un ar to saistītie nodokļi ir svarīgākais, jeb pirmās kārtas maksājums, saskaroties ar finansiālām grūtībām, uzņēmumi mēdz ietaupīt uz darbinieku rēķina un nemaksāt algas. Ā.Krauklis dalījās ar veiksmīgu algu piedziņas gadījumu caur licencētu parādu piedziņas platformu.

Viena no pēdējā laika aktualitātēm darba tirgū līdztekus tā pārkaršanai ir Darba likums.

Vispirms jau runa ir par grozījumiem Darba likumā, kas paredz nozarēs, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos, iespēju noteikt darba samaksu par virsstundām 50% apmērā no darba algas, nevis 100% apjomā kā līdz šim. Lai gan Saeima šos grozījumus pieņēma, Valsts prezidents Raimonds Vējonis tos neizsludināja un atdeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Tā ka par šiem grozījumiem, kurus atbalsta Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (būvniecība ir vienīgā nozare, kurā pašlaik ir noslēgta ģenerālvienošanās), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LABS), bet iebilst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ārvalstu investoru padome un Tiesībsarga birojs, vēl gaidāmas diskusijas.

Lai mazinātu vīrusa Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu atbalstu krīzes skarto nozaru darba devējiem un viņu darbiniekiem dīkstāves periodā, šā gada 24. marta sēdē Ministru kabinets apstiprināja krīzes skarto nozaru sarakstu un atbalsta (dīkstāves pabalsts) nosacījumus nodarbināto algas izmaksai uzņēmuma dīkstāves periodā.

Tuvākajās Ministru kabineta sēdēs plānots lemt par atbalsta mehānismu citiem dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem, kas strādā nozarēs ārpus šī saraksta.

"Sākotnējie atbalsta mehānismi tika apstiprināti uzņēmumiem, ko tiešā veidā skāra ārkārtas stāvokļa ierobežojumi, taču apzināmies, ka patiesais skarto nozaru skaits ir plašāks, tādēļ arī citām nozarēm būs iespēja pieteikties atbalstam," pauž ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Sandis Ģirģens.

Latvijā Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku sākotnēji vistiešākā veidā izjūt transporta, tūrisma un viesmīlības nozare, izklaides, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, kā arī izglītības sektors, norāda Ekonomikas ministrija.