Ar nekustamā īpašuma nodokli plānots aplikt visus mājokļus, neatkarīgi no to platības, taču tiks piemērota samazinātā nodokļu likme 0.4 —0.5% no tā kadastrālās vērtības.

Par to vienojušās koalīcijas partijas. Db.lv 24. augustā jau rakstīja, ka nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) vispārējā likme nākamgad varētu tikt palielināta no pašreizējā 1 % līdz 1.5 % no īpašuma kadastrālās vērtības, taču mājokļiem tiks piemērota samazinātā nodokļa likme.

Ar īpašuma nodokli apliks visus mājokļusGrozījumus nekustamā nodokļa likumā pēc premjera Valda Dombrovska teiktā paredzēts virzīt maksimālā tempā, sagatavojot plānotos likuma grozījumus jau uz 2. septembra valdības sēdi.

Lielajiem uzņēmumiem - tirgotājiem un ražotājiem - ir svarīgi līgumus par dabasgāzi noslēgt jau vasarā, negaidot iespējami lētāku cenu tirgū gada vēlākajos mēnešos, norādīja vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Viņš minēja, ka saprot, ka no vienas puses ir ļoti grūti pieņemt lēmumus, jo visi energoresursi, tostarp dabasgāze šajā brīdī ir ļoti dārga, salīdzinot ar to, kādas cenas bija pirms dažiem gadiem vai pat pērn. Taču ir svarīgi, lai par vajadzīgo apjomu līgumi būtu noslēgti.

"Mēs esam pieraduši dzīvot ar attieksmi, ka par gāzi kāds parūpēsies. Taču lielajiem patērētājiem īsti tā nevajadzētu dzīvot. Ja tu būsi nopircis, tad gāze tev būs, ja tu nebūsi nopircis.... Mēs nezinām, vai vajadzīgajā brīdī tirgū būs lieka gāze," pauda "Conexus" vadītājs.

Viņš sacīja, ka mājsaimniecībām dabasgāze ziemā būs pieejama, tomēr šis jautājums, iespējams, nav tik vienkāršs, jo uz mājsaimniecībām atsauksies arī lielo kompāniju, piemēram, "Latvenergo", "Rīgas siltuma", "Daugavpils siltumtīklu" vai "Rēzeknes siltumtīklu" lēmumi par dabasgāzes iegādi vai attiecīgi šo lēmumu atlikšana.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2009.gada decembrī uzsācis kriminālprocesu par kādas Jēkabpils pašvaldības kapitālsabiedrības amatpersonas prettiesiskajām darbībām.

Šī uzņēmuma amatpersona, iespējams, prettiesiski izmantojusi pašvaldības uzņēmuma finanšu līdzekļus privātajām vajadzībām, radot būtisku kaitējumu pašvaldības interesēm.

KNAB rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka Jēkabpils pilsētas domei piederošā apsaimniekošanas uzņēmuma amatpersona ļaunprātīgi izmantojusi savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā un laika posmā no 2007.gada novembra līdz 2009.gada decembrim no pašvaldības kapitālsabiedrības finanšu līdzekļiem apmaksājusi izdevumus, kas saistīti ar apsaimniekošanu un siltumenerģijas patēriņu pašam un viņa radiniekiem piederošajos nekustamajos īpašumos.

Nekustamā īpašuma tirgus turpina darboties, nodrošinot saviem klientiem jaunus risinājumus, kas ļauj veikt īpašuma iegādi, ievērojot visus valstī noteiktos drošības pasākumus un pat neizejot no mājām, informē nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija".

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags stāsta: "Ņemot vērā vīrusa pandēmijas ietekmi uz ekonomiku, tuvākajos gados varam prognozēt jaunu mājokļu piedāvājuma samazināšanos. Lai gan iesāktie dzīvokļu projekti tiek veiksmīgi turpināti un tiks nodoti ekspluatācijā, jaunu dzīvojamo namu projektu uzsākšanu vairāki nekustamo īpašumu attīstītāji ir nolikuši uz pauzes.

Mājokļu iegādē vēlmes nesakrīt ar iespējām 

Pieprasījums pēc mājokļu kredītiem gada sākumā turpināja pieaugt, taču nu šis tirgus uzlikts...

Tas nozīmē, ka jaunu un ilgtspējīgu dzīvokļu piedāvājums tuvākajos gados varētu pat samazināties, kas var izsaukt arī to cenu pieaugumu. Šobrīd tirgū arvien ir pietiekami plašs piedāvājums dažādās cenu kategorijās un atrašanās vietās, kā arī labi kreditēšanas nosacījumi, tostarp "Altum" Mājokļu programma."

Pašreizējā situācija ir kā stimuls rast arvien jaunas pieejas, lai īpašuma iegādes procesu padarītu pēc iespējas ērtu un drošu, norāda nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņš informē: "Mūsu dati rāda, ka arī šī brīža situācijā tie cilvēki, kuri mājokļus bija rezervējuši iepriekš, pirkšanas darījumus pabeidz gandrīz 100% gadījumu, tāpat arī arvien ir novērojama jaunu klientu interese un gatavība veikt darījumus, neraugoties uz ārējiem apstākļiem."

"Ja zaudēts darbs, jauna mājokļa iegāde, visdrīzāk, nebūs aktuāla, toties tiem, kam ir ietaupījumi vai uzkrājumi, tos investēt ilgtermiņā drošos pirkumos ir pat ieteicams. Tāpat šo laiku, kad uzturamies mājās un papildu tēriņi ir samazinājušies, var izmantot uzkrājumu veidošanai, lai īpašumu iegādātos jau pēc situācijas stabilizēšanās," uzskata M. Kļaviņš.

Pagātnē ar savu naudu rīkotos citādi  

Teju puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju ar šodienas zināšanām būtu pagātnē aktīvāk veidojuši...

Tiem, kuri šaubās par dzīvokļa iegādi attālinātā režīmā, M. Kļaviņš atgādina – iegādājoties dzīvokli būvniecības stadijā, attālumam nav nozīmes, jo tik un tā klients paļaujas uz vizualizācijām. "Nekustamo īpašumu attīstītāji piedāvā saviem klientiem veidus, kā virtuāli apskatīt jauno mājokli: gan mājas lapā, gan saņemšanai e-pastā ir pieejamas jauno projektu detalizētas vizualizācijas, dzīvokļu plāni, izsauļojuma plāni un citi materiāli. 360’ tūre ir kļuvusi teju vai par pašsaprotamu lietu.

Dažādi risinājumi pieejami arī klientiem, kuri dzīvokli jau rezervējuši un kuriem pienācis laiks izvēlēties apdari, ko arī iespējams paveikt attālināti, aplūkojot digitālos katalogus," stāsta "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Nekustamo īpašumu attīstītāji nodrošina arī bezkontakta dzīvokļa pieņemšanu, kad pirkuma līgums noslēgts un mājoklis iegādāts, piedāvājot detalizētas video instrukcijas un ievērojot maksimālu distancēšanos, jo darbinieki procesā fiziski nepiedalās.

Arī konsultācijas un dokumentu noformēšanu iespējams veikt digitālajā vidē. Uzņēmumi, institūcijas un bankas ir ieviesušas risinājumus, lai nodrošinātu saviem klientiem attālinātu dokumentu noformēšanu un ērtu saziņu digitālajā vidē. Jau kopš marta sākuma viss pārdošanas process ir iespējams attālināti, ieskaitot tikšanās ar pārdošanas konsultantiem, dokumentu noformēšanu un digitālu parakstīšanu, attālinātu dokumentu iesniegšanu Zemesgrāmatā. Arī noformēt hipotekāro kredītu tagad ir iespējams, neizejot no mājas.

Vairums Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir mainījuši dzīvesvietu vismaz trīs reizes, bet 30% ir pārcēlušies pat piecas vai vairāk reizes, liecina Luminor bankas aptauja.

Tikmēr tikai 8% iedzīvotāju visu mūžu ir nodzīvojuši vienā mājoklī.

Saskaņā ar Luminor aptaujas datiem gandrīz trešdaļa jeb 30% Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir mainījuši mājokļus, ieskaitot īres mājokļus, piecas vai vairāk reizes. Visvairāk cilvēku, kas bieži pārceļas, ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī Pierīgā dzīvojošo vidū, tāpat var secināt, ka sievietes pārceļas biežāk nekā vīrieši.

Trīs vai četras reizes savas dzīves laikā mājokli mainījuši ir 32% iedzīvotāju, bet 16% - divas reizes un 14% ir pārcēlušies vienu reizi.

Tikai maza daļa (8%) iedzīvotāju visu mūžu ir nodzīvojuši vienā mājoklī - biežāk tie ir neprecēti cilvēki, no kuriem 21% nekad nav pārcēlušies, kā arī pensionāri un iedzīvotāji Latgalē.

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Mājokļu tirgus joprojām vājš, uzskata projekta Jaunā Teika attīstītāja, lietuviešu kompānijas Hanner AB valdes loceklis Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas).

Pagājušā gada nogalē, šā gada sākumā parādījās atsevišķas tirgus atveseļošanās pazīmes, taču, manuprāt, tirgus kopš tā brīža vairs nav uzrādījis pozitīvu attīstību, iespējams, ka potenciālo pircēju noskaņojums pat ir kļuvis piesardzīgāks, viņš teic.

«Neesam pārāk optimistiski, tomēr esam sākuši jaunas ēkas projektēšanu Jaunajā Teikā. Tiesa, būvniecību sāksim tikai tad, kad redzēsim drošas pazīmes, ka pircēju noskaņojums un ekonomiskā situācija uzlabosies. Mūsuprāt, tirgū vēl ir iespējas – var piedāvāt dažus jaunus projektus. Esam nolēmuši gaidīt un skatīties, kas notiks tuvākajā nākotnē. Vēl vērosim, kā tirgus absorbēs banku nekustamā īpašuma uzņēmumu piedāvātos mājokļus. Daļa šo īpašumu nebūt nav ļoti labā stāvoklī, tāpēc tiem būtu jāpiedāvā atraktīva cena. Šobrīd nezinām, vai pircējus vairāk pievilinās zemāka cena vai kvalitāte. Iespējams, ka atbildi gūsim tuvākajos sešos mēnešos,» domā M. Valucks.

Krīze līdz šim nav būtiski ietekmējusi iedzīvotāju vēlmi pirkt mājokļus, "Luminor Latvija" organizētajā vebinārā "Mājokļu tirgus: cenas, piedāvājumi, tendences" atzina eksperti.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags novērojis, ka pirms 2-3 nedēļām bija intereses kritums par dzīvokļu iegādi, bet pēdējās nedēļas laikā atkal interese ir atjaunojusies, jo arī bankas devušas signālu, ka kreditēšana turpinās.

Līdzīgi novērojumi ir arī "Luminor" ekonomistam Pēterim Strautiņam, kurš uzsver, ka jaunākie dati liecina, ka pagaidām vīruss nav krasi ietekmējis vēlmi pirkt mājokļus. Šogad vērojams kritums, bet tas ir neliels.

Nereti izskan prognozes, ka krīzes rezultātā mājokļu cenas varētu samazināties, bet ļoti daudz kas atkarīgs no tā, cik ilgi krīze ilgs, un šobrīd izskatās, ka veidojas relatīvi īsas, nevis garas krīzes scenāriji, sacīja "Luminor" ekonomists.

Tūkstošiem trušu, kas savā vaļā dzīvo Stokholmas centrā tiek nogalināti, sasaldēti un pārvērsti enerģijā, kura tiek izmantota mājokļu apsildīšanai, vēsta BBC.

Šos Stokholmā dzīvojošos trušus nogalināja arī pirms tam, ko paredz pilsētas pasākumi attiecībā uz atbrīvošanos no kaitēkļiem. Taču tagad kompānija Biomal apstrādā šos beigtos trušus, radot enerģiju siltumapgādei.

Tā kā truši Stokholmas centrā tiek uzskatīti par kaitēkļiem, šos dzīvniekus izmantot enerģijas ieguvei varētu būt efektīvs risinājums, taču šī ideja jau ir saskārusies ar vairākiem pretiniekiem, to skaitā arī dzīvnieku tiesību aizstāvjiem.

Iecere no nākamā gada 1. janvāra sākt aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) mājokļus, radījusi nesaprašanos Finanšu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ekspertu vidū.

Db rīcībā esošā informācija liecina, ka Latvijas Pašvaldību savienība ierosinājusi aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli ne tikai dzīvojamās ēkās esošos mājokļus, bet arī treilerus, teltis un pēdējos gados popularitāti guvušās pārvietojamās mājiņas. Tādējādi tikšot novērsta iespēja izvairīties no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas, jo veikliem darboņiem tiks liegts savus mājokļus nodēvēt par teltīm vai treileriem un nemaksāt par to NĪN.

Savukārt Finanšu ministrija uzstāj, ka teltis un treileri gan var izmantot dzīvošanai, tomēr šāda veida mājokļi neesot uzskatāmi par ar NĪN apliekamu objektu. „Teltis un treilerus taču var pārvietot, tāpēc tos nevar uzskatīt par nekustamajiem īpašumiem. Baidos, ka drīz pašvaldības ar nodokli gribēs aplikt arī lietussargus un pludmales saulessargus,” tā kāds Finanšu ministrijas eksperts.

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju "Altum" organizētajā diskusijā.

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks, gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsmu ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

Mājokļu nodokļa sociālo taisnīgumu varētu nodrošināt, ieviešot fiksētu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, proti, noteiktu summu par katru kvadrātmetru.

Šādu ierosinājumu, tiekoties ar finanšu ministru Einaru Repši (Jaunais laiks), izteica Tautas partijas Saeimas frakcijas deputāts Kārlis Leiškalns, norādot, ka šāda sistēma ļautu lielas privātmājas un citus ekskluzīvus mājokļus ar daudz lielāku nodokli nekā pieticīgus mājokļus. «Tad nesanāktu, ka par mazu būdiņu Rīgā vai Jūrmalā ir jāmaksā daudz lielāks nodoklis nekā par milzīgu villu Ventspils rajona Užavā,» pauda K. Leiškalns.

Db jau vēstījis, ka valdības atbalstītais nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas variants paredzēja mājokļus aplikt ar 0.2 % lielu nodokli, bet īpašuma nodokli par zemi palielināt no 1 % līdz 1.5 % no kadastrālās vērtības.

Lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku izveidei uzņēmēji rezervējuši trīs reizes vairāk saražojamās elektrības apjomu nekā Latvijā vispār ir vajadzīgs pat maksimālajā pīķī ziemā.

Elektroenerģijas pārvades operators “Augstsprieguma Tīkls” laikus brīdina, ka ne visi uzņēmēji tamdēļ spēs gūt cerēto peļņu, 11.jūlijā vēstīja TV3 Ziņas.

Līdzīgi kā “Sadales Tīklam” transformatoru apakšstaciju ierobežotās kapacitātes dēļ sāk trūkt brīvās ģenerācijas jaudas un tamdēļ ne visur var izveidot saules paneļu elektrostacijas, problēmas sagaida arī lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku attīstītājus, kuriem vajadzīgs saskaņojums no elektroenerģijas pārvades operatora “Augstsprieguma Tīkls”. Arī augstsprieguma līniju infrastruktūru caurlaides spējas ir ierobežotas. Saules un vēja enerģijas parku uzņēmējiem tad pašiem par saviem līdzekļiem var nākties finansēt apakšstaciju pārbūvi summās no diviem līdz sešiem miljoniem eiro.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

AS "Latvijas gāze" (LG) uz 2022.gada 31.augustu nevarēs nodrošināt Enerģētikas likumā noteikto publiskā tirgotāja pienākumu par nepieciešamo dabasgāzes krājumu apjoma uzglabāšanu Inčukalna pazemes krātuvē, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Saskaņā ar Enerģētikas likumu situācijā, kad esošais publiskais tirgotājs (LG) nepilda likumā noteikto uzdevumu, publiskā tirgotāja funkcijas pārņem un pilda VAS "Latvenergo".

"Latvenergo" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka Ministru kabinets otrdien pieņēma saistošus noteikumus, ar kuriem tiek nodrošināts, ka LG krātuvē esošā dabasgāze tiek rezervēta saistīto lietotāju apgādei visai apkures sezonai, kas garantēti paliktu Latvijas mājsaimniecību rīcībā.

"Latvijas normatīvie akti nodrošina dabasgāzes piegādi mājsaimniecības lietotājiem. Attiecīgi, rīkojoties atbilstoši likumam un saņemot nepieciešamo lēmumu, situācijā, ja "Latvenergo" būs jāpārņem mājsaimniecības klientu portfelis, mūsu rīcībā ir pietiekami klientu apkalpošanas resursi, lai to izdarītu," pauž "Latvenergo" pārstāvji.

Valdība mājsaimniecību vajadzībām rezervējusi AS "Latvijas gāze" piederošo gāzi Inčukalna krātuvē, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers skaidroja, ka jau patlaban Inčukalnā esošā gāze pilnībā sedz Latvijas vajadzības nākamajā apkures sezonā.

Papildu drošībai valdība pieņēma lēmumu rezervēt vēl LG piederošu krātuvē esošu gāzi, lai augsta tirgus pieprasījuma apstākļos šī gāze netiktu pārdota tālāk, bet garantēti paliktu Latvijas mājsaimniecību rīcībā.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) sacīja ka rezervētais apjoms ir 1,15 teravatstundas (TWh) gāzes. Šis apjoms ir vienāds ar mājsaimniecību patēriņu pagājušajā sezonā.

Gāze ir, bet kam tā tiks?  

Latvija ir salīdzinoši labākā situācijā nekā Igaunija vai Lietuva, jo jau ir...

Indriksone skaidroja, ka valdība šo gāzi nav iegādājusies, bet gan rezervējusi, lai garantētu nepieciešamo dabasgāzes apjomu saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām nākamajai apkure sezonai.

Ekonomikas ministre piebilda, ka Latvijas dabasgāzes patēriņš iepriekšējā sezonā bija 6,9 TWh, un patlaban šīs vajadzības nākamajai apkures sezonai ir nosegtas.

Arī Kariņš atkārtoti apliecināja, ka Latvijā pietiks dabasgāzes visai gaidāmajai apkures sezonai. Kariņš atsaucās uz Ekonomikas ministrijas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves pārvaldītājas AS "Conexus Baltic Grid" sniegto informāciju.

Iepriekš premjers atzina, ka vienlaikus tiek pastāvīgi turpinātas sarunas ar Lietuvu par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa pieejamību Latvijas patērētājiem un ar Igauniju, kura kopā ar Somiju attīsta otro dabasgāzes importa termināli.

Vaicāts, vai gadījumā, ja tomēr Latvijai pietrūks dabasgāzes, to būs, no kā nopirkt, Kariņš intervijā Latvijas Radio atbildēja, ka tādā gadījumā, ja dabasgāze pietrūks Latvijai, tā pietrūks visam reģionam.

"Tie ir apstākļi, kurus mēs neprognozējam šobrīd. Izskatās, ka mums un pārējiem pietiks visai sezonai, bet mums ir jābūt acīm atvērtām," sacīja valdības vadītājs.

Viņš piebilda, ka nolūkā samazināt iespējamas energokrīzes iestāšanās riskus, ir uzdevis visām ministrijām izstrādāt energoresursu taupīšanas plānu valsts pārvaldē.

Pirmdien pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja izskatīja provizoriskus variantus par skatītāju ielaišanu uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā, bet nekādus lēmumus vēl nepieņēma, aģentūrai LETA pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieka, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Rīcības komitejā izskatīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) izstrādātos scenārijus par skatītāju ielaišanu uz spēlēm klātienē. Nekādu lēmumu par piedāvātajiem variantiem komitejā nebija, jo esošais Ministru kabineta regulējums neparedz skatītāju ielaišanu sporta spēlēs. Severs atgādināja, ka skatītāji klātienē būs iespējami tikai tad, ja to pieļaus Covid-19 epidemioloģiskā situācija valstī un Ministru kabineta lēmums.

LHF piedāvāja, ka skatītājiem iekštelpās tiktu nodrošināta Covid-19 testēšana. Testēšanai izmantotu siekalu eksprestestus. Piedāvātais koncepts paredzēja izveidot atsevišķas ieejas arēnas zonās, marķētus krēslus, skatītājiem būtu jālieto sejas maskas un jāievēro divu metru distance. Šādi "Arēnā Rīga" bija iecerēts ielaist 2660 skatītājus, bet Olimpiskajā centrā - 1058 skatītājus.

Liepājā plānots jauns ogļu pārkraušanas termināls, turpina attīstīt arī koksa rūpnīcas projektu.

Liepājas būvniecības padome 9. martā gatavojas apspriest SIA Baxet Coal Terminal iesniegto būvniecības priekšlikumu - ogļu pārkraušanas termināli Karostā, Katedrāles ielā, jeb pašreizējā Karostas pludmalē. Plānotās investīcijas projektā varētu būt ap 50 miljoniem eiro. Aptuveni tikpat nepieciešams, lai šajā vietā izveidotu nepieciešamo infrastruktūru - pievadceļus, inženiertehniskos pieslēgumus, Db informēja LSEZ valdes loceklis Jānis Vilnītis. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde jau 20. janvārī SIA Baxet Coal terminal uz gadu rezervējusi zemi ogļu termināla projektēšanai. iepriekš šo teritoriju bija rezervējusi SIA Kurzemes degviela šķidro kravu termināla būvei, taču līgumu ar LSEZ valdi nenoslēdza un zaudēja tiesības uz teritorijas nomu. Baxet Coal Terminal saistīts ar Krievijas kapitālu, tā īpašniekiem esot līdzīgs bizness Rīgas ostā. Savukārt būvvalde sagatavojusi plānošanas un arhitektūras uzdevumu SIA CoenCo, kas gatavojas realizēt HRC Libau AG ieceri par energokompleksa būvniecību - koksa rūpnīcu un elektrostaciju.Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju SIA Baxet Coal Terminal reģistrēta 2009. gada novembrī Rīgā, tās valdes priekšsēdētājs ir kāds Aleksejs Krasjovkovs (Krasioukov Alexsei), kura vārds iepriekš saistīts ar firmām SIA Mežmalas ozols, SIA Līgatnes Nams un Security Trading Advisors, kur viņš darbojās kā Holivudas, ASV, iedzīvotājs. Savukārt koksa rūpnīcas projekta īstenotāji, kā jau Db rakstīja, iecerējuši Liepājā enerģētiskā kompleksa būvniecību, kur plānots pārstrādāt 450 tūkstošus tonnu akmeņogļu gadā, saražojot elektroenerģiju, siltumu un klinkeru. Investīciju apjoms objektā lēsts ap 170 miljoniem eiro.

Krievijas Jūras spēki no 17. līdz 19. aprīlim rezervējuši gaisa telpu virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā, kur 19.aprīlī plāno veikt raķešu šaušanas pārbaudi.

Līdzīgi kā iepriekšējā reizē aprīļa sākumā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) arī šoreiz novēros Krievijas plānoto raķešu šaušanu Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. NBS darbosies ikdienas režīmā un izmantos dažādus elementus, tajā skaitā kuģus un radarus, novērojumu veikšanai.

Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) uzsvērusi, ka saistībā ar Krievijas plānoto raķešu šaušanu satraukumam nav iemesla.

Krievijas Galvenais gaisa satiksmes vadības centrs informējis Latvijas Civilās aviācijas aģentūru, ka Krievijas Jūras spēki no 17.aprīļa līdz 19.aprīlim rezervējuši gaisa telpu un 19.aprīlī plāno veikt raķešu šaušanas pārbaudi gaisa telpā virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Tas, kas šobrīd notiek mūsu valsts tautsaimniecībā, ir tikai loģiski, ņemot vērā norises pasaulē un Eiropā. Var teikt, ka augusta mēnesī Eiropa aizgāja atvaļinājumā, bet pēc tā atgriezās pilnīgi citā ekonomiskajā un finanšu vidē. Tur notiekošās negatīvās norises, protams, atspoguļojas arī pie mums.

Šodien visi redz, ka ienākumu līmenis samazinās gan valsts, gan privātajā sektorā, kā arī pieaug bezdarbs un bezdarbības risks, un krasi samazinās cilvēku vēlme patērēt. Bet mūsu ekonomika ir patērētāju ekonomika, ražošanas sektors aizņem tikai 8% no tās. Nekustamā īpašuma nozare un celtniecība pirms gada aizņēma 25%, un līdz ar tās sarukumu neviens sektors nevar šo tukšo vietu aizpildīt. Runāt par to, ka mēs šeit tagad attīstīsim kaut kādu ražošanu un jaunas tehnoloģijas — tas ir bezcerīgi, jo prasa ļoti lielu ieguldījumu: infrastruktūru, izglītību un vēl ļoti daudz citu faktoru. Tāpēc ir jāārstē arī nekustamo īpašumu segments. To nedarot, mēs nonāksim vēl dziļākā krīzē.

Laikā, kad pie Rātsnama notiks pikets, pieprasot Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) atkāpšanos no amata, Rātslaukumā vienlaikus pulcēsies arī Ušakova atbalstītāji, lai paustu pretēju viedokli un atbalstītu domes priekšsēdētāju.

Bijušais domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja rīt, 3.decembrī, no plkst.13 līdz 14 organizē piketu, pieprasot Ušakova atkāpšanos no amata. Pikets Ušakova atbalstam iecerēts tajā pašā laikā un vietā - 3.decembrī no plkst.12.30 līdz 14.30.

Ušakova atbalsta akcijas organizators ir inženiertīklu būvniecības firmas SUIS Rīga vadītājs Jānis Jukšinskis, kurš atrodams arī partijas Saskaņas centrs ziedotāju sarakstā.

Jukšinskis uzskata, ka Ušakovs ir vienīgais, kas kaut ko darījis Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā, jo pēc notikušā viņš atstādinājis sešus būvvaldes darbiniekus, organizējis faktu izpēti. «Nolaidības dēļ ir radīti milzīgi zaudējumi tautai. Protams, morāla atbildība ir vienmēr, bet negribu dalīt, kurš ir vainīgs. Ticu, ka viņa vadībā ir iespējams atrast atbildīgos,» sacīja Ušakova atbalstītājs.

Pirms ekonomikas stimulēšanas plāna atklāšanas Komisiju turpina vajāt morāles dilemmas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Trešdien Eiropas Komisijas (EK) jaunajam vadītājam Žanam Klodam Junkeram jānāk klajā ar 300 mljrd. eiro vērtu ekonomikas stimulēšanai domātu Eiropas Savienības (ES) investīciju plānu, kas bija viņa kā EK prezidenta kandidāta platformas stūrakmens.

Investīciju rotaļa

Jaunās EK ambīcijas 300 mljrd. eiro investīciju sakarā ir Eiropas reindustrializācija. ES līmeņa ieguldījumi ir paredzēti tādās ekonomikas izaugsmi veicinošās industrijās kā enerģētika, transports, platjoslas internets un industriju klasteri. Līdz šim runas par gaidāmo plānu un tā paredzamo ietekmi ir bijušas skaļas, bet ir trūcis konkrētu detaļu. Tas rada bažas par to, cik naudas tiešām iepumpēs Eiropas vārguļojošajā ekonomikā.