Pirms ekonomikas stimulēšanas plāna atklāšanas Komisiju turpina vajāt morāles dilemmas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Trešdien Eiropas Komisijas (EK) jaunajam vadītājam Žanam Klodam Junkeram jānāk klajā ar 300 mljrd. eiro vērtu ekonomikas stimulēšanai domātu Eiropas Savienības (ES) investīciju plānu, kas bija viņa kā EK prezidenta kandidāta platformas stūrakmens.
Investīciju rotaļa
Jaunās EK ambīcijas 300 mljrd. eiro investīciju sakarā ir Eiropas reindustrializācija. ES līmeņa ieguldījumi ir paredzēti tādās ekonomikas izaugsmi veicinošās industrijās kā enerģētika, transports, platjoslas internets un industriju klasteri. Līdz šim runas par gaidāmo plānu un tā paredzamo ietekmi ir bijušas skaļas, bet ir trūcis konkrētu detaļu. Tas rada bažas par to, cik naudas tiešām iepumpēs Eiropas vārguļojošajā ekonomikā.
ES politikas vērotājus skeptiskus dara arī jau zināmais. Proti, vērienīgo investīciju finansējums ir paredzēts esošā ES budžeta ietvaros, paliekot pie Savienības stingrajiem budžeta deficīta un parādu iegrožošanas nosacījumiem. Attiecīgi nākas domāt, ka industriju investīcijām paredzētie līdzekļi vismaz ES budžetā tiks rasti ar «radošās grāmatvedības» palīdzību, kas vedina apšaubīt šādas politikas reālo pozitīvo ietekmi uz ekonomiku – ja investīciju nauda būs tikai «it kā», tad tāda būs arī tās ietekme un rezultāts.
Bez ES kopbudžeta citi investīciju avoti plānoti no Eiropas Investīciju bankas (EIB) un privātā sektora privātās un publiskās partnerības politikas ietvarā. Francijas ekonomikas ministrs Emanuels Makrons jau ir aicinājis, ka šonedēļ prezentējamajam investīciju plānam ir jābūt Eiropas jaunā kursa pieteikumam. Lai tas notiktu, nepieciešams «cik tik vien daudz iespējams īstas naudas», citē portāls EU Business.
Kāds daudzums svaigas investīciju naudas ir paredzams? Vācija ir solījusi 10 mljrd. eiro, un tādu summu dos arī EIB fondi, tomēr pastāv bažas, vai lielākais vairums solītā nebūs vien virtuāli cipari, ieskaitot jau esošo ES fondu naudas pārvietošanu citās ailītēs.
Pats sprukās
Plāns tiks celts priekšā EP sesijai Strasbūrā, bet paša Parlamenta dienaskārtībā Ž. K. Junkera sakarā ir cita iniciatīva – uzticības balsojums EK. Iemesls tam ir vairāku pētniecisko žurnālistu gaismā celtā Luksemburgas ilggadējā nodokļu optimizācijas politika, kas acīmredzot ir noticis, Ž. K. Junkeram esot šīs valsts premjeram veselus 19 gadus.
Visu rakstu Āži par dārzniekiem lasiet 24. novembra laikrakstā Dienas Bizness.