Video spēļu, vadības pulšu un citu spēļu aksesuāru tirdzniecība ASV gada laikā palielinājusies par 37%, sasniedzot 1.12 miljardus USD (5.085 miljonus latu), , vēsta Asociated Press.

Savukārt Nintendo Wii vadības pults ir bijusi pārdotākā video spēļu aparatūra. Vien šā gada maijā tās pārdotas 675,1 tūkstoša apjomā. Otrajā vietā ierindojās Nintendo DS ar 452,6 tūkstošiem pārdotu pulšu.

Tam seko SonyPlayStation 3 un Microsoft Xbox 360, kas pārdotas 208,7 un 186,6 tūkstošu apjomā.

Aparatūras tirdzniecības apjomi gada laikā palielinājušies par 34% un sasnieguši 428.6 miljonus USD(194.584 miljonus latu), bet programmatūru tirdzniecība palielinājusies par 41% un sasniegusi 536.9 miljonus USD (243.753 miljonus latu).

Par spīti tam, ka Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā Gada balva dizainā šogad ir mazāk pretendentu nekā pērn, kvalitātes latiņa nav noslīdējusi

Tā DB atzīst Latvijas Dizaineru savienības (LDS) priekšsēdētājs Andrejs Broks. «Šogad gan profesionālajam, gan skolu konkursam Gada balva dizainā ir iesniegti 106 pieteikumi. Tas ir nedaudz mazāk nekā pagājušajā gadā, taču šogad izvērtēšanai tika pieņemti darbi tikai mēbeļu un interjera dizainā, bet rūpniecisko dizainu tika nolemts analizēt reizi divos gados, lai būtu lielāks laika sprīdis, kad labajiem darbiem uzkrāties,» skaidro A. Broks. Šī gada pieteikumu aktivitāti viņš vērtē kā vidēju, tomēr tie ir kvalitatīvi. Žūrija piecu cilvēku sastāvā kā ik gadus vērtēja iesniegto konkursantu darbu komerciālo vērtību, atbilstību tirgus prasībām, kā arī māksliniecisko pienesumu.

Nedēļas nogalē - no 6. līdz 8. oktobrim - Ķīpsalas izstāžu centrā risinājās izstādes «Baltic Furniture 2017» un «Design Isle 2017», informē pasākuma organizatori.

«Design Isle 2017» sniedza iespēju vienuviet iepazīties ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dizainu. Savukārt «Baltic Furniture 2017» varēja apskatīt un iegādāties jaunākās mājas un biroja mēbeļu kolekcijas, gaismas ķermeņus un interjera priekšmetus, kā arī mēbeļu furnitūru. Daudzveidīgu klāstu piedāvāja vairāk nekā 140 ražotāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Vācijas, Indijas un citām valstīm.

LASI ARĪ:

FOTO: Sajust Latvijas dizaina pulsu

Viedpulksteņi rada draudus tradicionālajai pulksteņu industrijai

Dažkārt, izvērtējot kādu tendenču ietekmi, vieglāk ir noteikt zaudētājus nekā uzvarētājus. Līdzīgi, runājot par investīcijām tehnoloģiju kompānijās, teicis arī pasaulslavenais investors Vorens Bafets. Proti, leģendārais investors, uzstājoties ar retu lekciju kādā ASV universitātē, norādīja, ka pagājušā gadsimta pirmajā pusē bija faktiski neiespējami pateikt, kura ASV autoražotāja akcijās ieguldījumi varētu būt perspektīvākie. Spēkratu ražotāju un dažādu zīmolu bija pārāk daudz, un bija zināms, ka izdzīvot visi nespēs. Pasakot šo, V. Bafets izmeta asprātīgu padomu, ka tajā brīdī bija skaidrs, ka zaudētāji būs zirgi, un tādēļ investoram vajadzēja «šortot zirgus» (šortošana ir īso pozīciju atvēršana jeb spēlēšana uz vērtspapīru cenu kritumu).

Līdz ar jaunāko Apple produktu – viedpulksteņu – uznācienu ar pastiprinātu jundu izskan dažādas spekulācijas, kas būs zaudētāji no šīs un arī citu tehnoloģiju kompāniju uzvaras gājiena.

Bieži teikts, ka viedpulksteņi rada draudus tradicionālajai pulksteņu industrijai, ko pierādījuši arī dati. Proti, modē nāks tehnoloģiju kompāniju pulksteņi, kas, piemēram, piedāvās iespēju gan aplūkot e-pastu, gan mērīt pulsu, gan izmantot dažādas aplikācijas.

Augustā Šveices pulksteņu eksports, kuru cenas ir no 200 līdz 500 Šveices frankiem (vairumtirdzniecības cena), gada skatījumā ir sarucis par 24%. Savukārt tādu Šveices pulksteņu eksporta apjomi, kuri ir lētāki par 200 frankiem, samazinājušies par 13%, liecina Šveices Pulksteņu industrijas federācijas dati.

Visu rakstu Iziet no modes lasiet 23. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

«Man pagaidām neviens nav piedāvājis kļūt par Latvijas premjerministri, līdz ar to es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt šādu iespēju,» Db pauda Valsts kontroliere Inguna Sudraba.

«Pēdējā laikā par manu iespējamo kļūšanu par premjeri presē ir izskanējušas vairākas spekulācijas, kuras es vēlētos izbeigt. Pirmkārt, tāpēc, ka ar mani neviens oficiāli par šo amatu nav runājis, otrkārt, tas nemaz nav jautājums, uz kuru varētu tūlīt atbildēt ar jā vai nē. Valsts premjera amats būtiski atšķiras no Valsts kontroliera darba, kuru veicot es vadu iestādi un vienpersoniski varu pieņemt lēmumus,» skaidroja Inguna Sudraba.

Attiecībā uz Saeimas atlaišanu, par ko pēdējā laikā ir daudz diskutēts, Valsts kontroliere neizteicās ne pozitīvi, ne noliedzoši. «Pašlaik saistībā ar šo jautājumu norit 2 politiskās spēles— vieni, kam ir izdevīgi, lai Saeima tiktu atlaista pēc iespējas ātrāk, kamēr nav konkurences un otri, kam vēl vajag nedaudz laika, lai nostiprinātu savas pozīcijas,» teica Inguna Sudraba.

Bažas un neskaidrība zelta cenu uzdzen līdz augstākajam līmenim sešu gadu laikā.

Lielvarām vedot tirdzniecības un valūtu karus, pārliecība par ekonomikas veselību kādu laiku vairs nav tā pati lielākā. Arī globāli ietekmīgāko tautsaimniecību temperatūru mērošie dati nav tie labākie. Piemēram, Eiropas ekonomikas flagmaņa – Vācijas – rūpniecības apmēri vasaras sākumā gada skatījumā saplakuši par 5,2%, kas ir straujākais kritums gandrīz 10 gados. Ja Vācija iebuksē, tad pavadošā kolonna var apstāties. Neviens joprojām īsti nezina, kas notiks arī ar Brexit, – arvien ticamāks sāk izskatīties scenārijs, kurā briti Eiropas Savienību pamet bez vienošanās, kas nozīmētu papildu haosu.

Laikos, kad pieaug neskaidrība, daudzi lūkojas uz nosacīti drošām alternatīvām, lai mēģinātu saglabāt savu ieguldījumu vērtību. Tradicionāli patvērums tiek meklēts zeltā. Rezultātā kopš maija beigām zelta vērtība ASV preču biržā palielinājusies par 17,5% un šonedēļ pat pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei.

Parādu piedziņas firmu redzeslokā arvien biežāk nonāk jaundibināti mazie uzņēmumi, grāmatveži, arī bāru, kazino, skaistumkopšanas salonu darbinieki. Šādas tendences pēdējos mēnešos novērojusi parādu piedziņas firma Paus Konsults, kas Latvijā parādu piedziņas jomā darbojas kopš 1997. gada un ir vieni no lielākajiem speciālistiem privātpersonu parādu piedziņā, proti, kompānijai pieder ap 70 % tirgus. Paus Konsults, kura klienti ir praktiski visas finanšu iestādes un daudzi lieli dažādu pakalpojumu sniedzēji, valdes loceklis Mārcis Katajs intervijā Db atklāja arī parādu rašanās iemeslus.

Cik šobrīd Paus Konsults datubāzē ir ierakstu par parādiem un cik ir parādnieku?

Par privātpersonām šobrīd ir 250 tūkstoši ierakstu (parādi) jeb ir ap 150 tūkstoši privātpersonu. Juridiskās personas ir apmēram 10% no šī skaita jeb ap 25 tūkstoši ierakstu. Parādu skaitam ir tendence pieaugt. Šogad martā vēl bija 200 tūkstoši ierakstu. 50% gadījumu vienam cilvēkam ir 2 un vairāki parādi. Lielākais skaits ir 12 parādi vienam cilvēkam.

Kāds ir parādnieka - fiziskas personas - portrets?

Parādnieka portrets kādu laiku iepriekš bija privātpersona - vīrietis, kas strādā privātā sektorā, ar vidējo parādu 500 Ls, vecumā līdz 40 gadiem. Patlaban summa palielinās, bet vidējais vecums samazinās, jo novērojam, ka jaunieši ir neapzinīgi maksātāji. Parādu skaitā ir arī studentiem sniegti kredīti.

Polijas televīzijas reportieris, iefiltrējoties kādā kautuvē, slepeni nofilmējis materiālu, kas liecina, ka uz kādu Polijas kautuvi tiek atvestas slimas govis un pārdotas bez veterinārās inspekcijas atļaujas, raksta The Guardian.

Tas radījis satraukumu par pārtikas drošības standartiem vienā no lielākajām Eiropas Savienības gaļas eksportētājvalstīm.

Slepenā materiālā, kas filmēts kautuvē Mazovijas reģionā, nofilmēts, kā no kravas automašīnām tiek vilktas ārā govis, kas ir tik slimas, ka nespēj nostāvēt kājās. Kautuvē tās tiek ievilktas, izmantojot vinčas, piesienot virves pie to kājām vai ragiem.

Govis tiek kautas naktī, kad uz vietas nav veterinārā dienesta amatpersonas. Darbinieki no kautķermeņiem izgriež daļas, kur redzami izgulējumi vai audzēji, kas liecina, ka govis ir gulējušas uz sāniem vairākas dienas.

Eksperti, kas redzējuši filmu, saka, ka šāda gaļa rada ievērojamu risku patērētāja veselībai, un aicinājuši Polijas valdību nekavējoties rīkoties. Profesors Kriss Eliots sacījis: «Ja pastāv kaut mazākā iespēja, ka šī gaļa ir pametusi Poliju, tad ir potenciāls pievērst uzmanību kopējai Eiropas drošībai, iesaistoties daudzām uzraudzības iestādēm no visas Eiropas.»

No politiķu mutēm investoriem tiek raidīti nepārprotami signāli par karadarbības draudiem, viss pārējais uz šī fona zaudē jebkādu nozīmi, tostarp apelēšana pie piektā paragrāfa

Investori organiski nepanes nestabilitāti un neprognozējamību, taču Krievijas vulkāna pakājē Latvija meklē katru iespēju, lai tā uguns muti papildinātu ar savu tiesu eļļas. Nav pat runas par to, vajadzēja vai nevajadzēja Latvijas televīzijai rādīt britu raidsabiedrības BBC simulāciju par «zaļajiem cilvēciņiem» Latvijā. No nepārraidīšanas filma no zemes virsas taču nepazustu un problēma neizgaistu. Svarīgi bija adekvāti skaidrot, ka tas ir tikai raidījums, sava veida «aizliegtais paņēmiens», nevis politastroloģijas prognoze. Nevar noliegt, ka filmas sižets zināmā mērā izdara lāča pakalpojumu ne tikai Latvijai, bet visai Baltijai, ja runājam par uzņēmējdarbības vides pievilcību. Taču valsts svarīgākie cilvēki turpina aktīvi Latvijai bērt smiltis uz galvas, aprokot jebkādu investoru intereses dzirksti par iespējamu rosīšanos šeit. Pārraide radīja daudz jautājumu, bet atbilžu vietā tiek kultivēti tikai arvien jauni jautājumi. Bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs eiroparlamentārietis Artis Pabriks secināja, ka raidījums «ļauj modelēt Krievijas iebrukumu Latvijā», un «no tā ir jāmācās». Savukārt aktuālā aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa secinājums, ka «filma noteikti nav par to, cik bīstama ir Latgale vai tur dzīvojošie cilvēki», nepārliecina. Investoram grūti izlobīt, vai varas pārstāvji mētājas ar kara tematiku, lai mobilizētu sabiedrisko domu, vai arī jau gatavo augsni.

Lai gan Latvijā ir pretēji vērojumi, vidējā degvielas cena Eiropā kāpj; skaidrojums tam ir lielais pieprasījums ASV , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā jūlijā degvielas cenas ir samazinātas par diviem līdz pieciem eirocentiem, liecina db.lv sagatavots apskats, tomēr Eiropā autobraucēji šovasar ir spiesti samierināties ar cenas kāpumu. Šī degvielas tirgū ir savdabīga situācija, jo naftas cena piedzīvo kritumu, un starp naftas cenu biržā un benzīna vidējo cenu Eiropā, kas parasti ir salīdzināmas līknes, veidojas netipiskas «šķēres», liecina Bloomberg Finance (BF) apkopotie dati.

Vālē uz nebēdu

Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena, kas ir atskaites punkts visa veida naftas cenām, kopš maija sākuma ir kritusies par 21%. Saskaņā ar BF vērojumu pirmo reizi vismaz desmit gadu laikā tas nav atsaucies uz bākā lejamās degvielas cenu Eiropā, kas šai periodā ir nedaudz pieaugusi. Atkarībā no veidojošajām komponentēm, degvielas cenas Eiropā ir visai atšķirīgas. Vācijas kompānija DKV Euro Service, kas sniedz dažādus biznesa pārvaldes pakalpojumus transporta uzņēmumiem, ir apkopojusi datus, kas liecina, ka dārgākā dīzeļdegviela ir Lielbritānijā (1,76 EUR/l jeb 145% no ES vidējās, savukārt zemākā dīzeļdegvielas vidējā cena Luksemburgā (1,08 EUR/l). Vācu kompānijas kartē Latvija vidēji ar 1,15 EUR/l ir Eiropas degvielas lētajā galā un ar labāko piedāvājumu Baltijas valstu starpā.

Latvijai var rasties zināmas problēmas ar Māstrihtas kritēriju izpildi un eiro ieviešanu 2014. gadā, raugoties gan no inflācijas, gan budžeta deficīta aspekta.

«Pat ņemot vērā augsto inflācijas spiedienu visā Eiropā, mēs nevaram izslēgt risku, ka Latvijai varētu būt zināmas grūtības izpildīt attiecīgo Māstrihtas kritēriju. Var teikt, kā šī kritērija izpilde vairāk ir atkarīga no tā, kā valdība realizēs fiskālo konsolidāciju nākošajā gadā, » vērtē Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Viņasprāt, inflācija nav tā problēma, uz kuru tagad jākoncentrē visa uzmanība, bet jāņem vērā, ka tā ir spēcīgs signāls, ka nesabalansētība ekonomikā ir pieaugusi.

Komentējot pašreizējo situāciju Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašunsa saka, ka pašlaik vēl izpildām Māstrihtas inflācijas kritēriju, tomēr jau rudenī 12 mēnešu Latvijas vidējā gada inflācija varētu pārsniegt 3% atzīmi.

Kaut nedaudz palasot Ekonomikas ministrijas ziņojumu par pasākumiem makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008. līdz 2009. gadam, prātā neviļus nāk padomju gados izstrādātie piecgades plāni.

Tiem bija raksturīgas divas galvenās iezīmes: pirmkārt, tie viens no otra galvenokārt atšķīrās ar gadskaitļiem, otrkārt - tajos bija sarakstīts vēlamais, nevis konkrēti veicamie soļi, lai vēlamo sasniegtu.

Stabilizācijas plāns kaut kādā mērā atgādina jau pērnā gada pavasarī valdībā pieņemto tā saucamo inflācijas apkarošanas plānu ar nelieliem uzlabojumiem - vismaz daļa no tēzēm sakrīt, kā mēdz teikt, viens pret vienu. Arī deklaratīvu frāžu tajā netrūkst, par ko liecina kaut vai teiktais par nepieciešamību nodrošināt privātā kapitāla plūsmu virzienu maiņu par labu uz eksportu vērstām nozarēm. Šāds solis būtu ārkārtīgi pozitīvs un atbalstāms, ja vien... Dažas lpp. tālāk tiek atzīts, ka pašlaik Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurā nepastāv valsts atbalstīta eksporta kredītu garantiju sistēma.

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Operas soliste Inese Galante dzied visā pasaulē, taču par sava festivāla Summertime norises vietu izvēlējusies Latviju – arī šogad no 8. augusta Dubultu baznīcā un Dzintaru koncertzālē Inese kopā ar Innu Davidovu un Hermaņa Brauna fondu aicinājusi dažādu valstu māksliniekus. Šādu personību aicinājumam mūziķi atsaucas.

Inese, ierodoties Latvijā, joprojām saka pie mums, mēs, it kā Diseldorfā nodzīvotie gadi nebūtu mainījuši viņas identitātes sajūtu. Viņa patiešām ir savējā, un viņas sirds gan priecājas, gan sāp par to, kas notiek mūsu valstī ar mūsu tautu.

Latvija viņai par to pateicas ar sirsnību skatienos uz ielas, ar ziediem pēc izpārdotās zālēs dziedātiem koncertiem un operizrādēm. Inese Galante ir vienīgā māksliniece, kura Latvijā patronē apjomīgu mūzikas festivālu, un viņas vārds afišā nozīmē piedāvātās mākslas kvalitātes garantu.

Mairita Solima par savu biznesu varētu pati uzrakstīt veiksmes stāstu, jo, pirmkārt, viņa ir bijusi žurnāliste ar divdesmit gadu stāžu, otrkārt – miljonāre, kurai, pašas vārdiem runājot, visas biznesa olas nav vienā groziņā saliktas.

Vecumdienas Mairita Solima domā pavadīt, gleznojot un rakstot romānus, taču līdz tam vēl jāpagaida, tāpēc par sevi viņa stāsta intervijā, sēžot savas viesnīcas Gūtenbergs restorāna ērtajā krēslā.

Vasaras sezona beigusies, klāt rudens, tuvojas ziema – kas notiek viesnīcā klusajā periodā? Pavērojiet zirgu, kad tas vasarā mierīgi ganās zaļā pļaviņā – viņa muskuļi ir atslābuši, bet, tiklīdz jāsāk skriet, tie saspringst. Rudens sezona tūrismā ir laiks, kad muskuļiem jāsaspringst. Ir nepieciešams lielāks darbs marketingā, kvalitātes uzlabošanā, elastīgāki piedāvājumi. Mēs cenšamies vairāk piedomāt pie tā, ko celt priekšā viesim, kā viņu «ievilināt» pie sevis: vai tās būs garšīgas, elegantas un ātri pasniegtas biznesa pusdienas restorānā Gutenbergs, vai slavena pianista dzīvā mūzika vakaros, vai piedāvājumi veselības uzlabošanai SPA kūrortā Mārcienas muiža, tai skaitā ar profesora Nazarova biomehānikas stimulācijas metodēm, kas pasaulē vēl saņemamas vienīgi dārgos Šveices, Austrijas un Vācijas kūrortos. Diemžēl iebraucēju Latvijā reāli paliek arvien mazāk, un tas nav tikai tāpēc, ka laukā līst. Pirmām kārtām tā ir Latvijas ekonomikas īsredzība, kas joprojām neredz, ka tūrisms ir nopietna valsts budžeta sastāvdaļa un bez stabila valsts atbalsta diemžēl tas panīks. Jau ir panīcis.

QLED tehnoloģijā veidotais Samsung šā gada flagmanis QE65Q90R pārņēmis labāko no konkurējošā OLED

Televizoru tirgus un autobūves industrija šobrīd atrodas diezgan līdzīgā situācijā. Viena dzīvo izdaudzinātā 8K gaidās, otra sludina elektrifikācijas revolūciju, taču abas ar labiem panākumiem turpina tirgot mazāk aizraujošas tehnoloģijas, katru gadu pamainot kādu niansi un izspiežot labāku rezultātu tur, kur šķietami to vairs nevarētu izdarīt.

Jaunajā Samsung 65 collu flagmanī QE65Q90R ir novērstas priekšgājēja nepilnības, un tas kļuvis vēl nopulētāks produkts par priekšgājēju, lai arī vizuāli fundamentālas izmaiņas nav nesis.

Dizains

Televizoru dizaineriem fantāzijas trūkumu nevar pārmest. Aizgājušajos gados redzēti visādi brīnumi, ieskaitot kopā saspiestas stikla loksnes bez rāmja, kā LG OLED 55E8. Par produkta ārieni atbildīgie Samsung speciālisti šoreiz gan gājuši pa konservatīvu taku, ieturot 65 collu milzeni tā dēvētajā 360 grādu dizainā. Proti, izveidojot tam gludi noslīpētu aizmuguri, kurā visas pieslēgvietas un kājas stiprinājums paslēpts zem neuzkrītoša vāka. Šis koncepts paredz, ka tālrādi var likt kaut istabas vidū un tas izskatīsies kā interjera priekšmets. Arī par vadu jūkli nav jāuztraucas. Gluži kā pērn, arī šoreiz no korejiešu flagmaņa gar statīva vadu stiepjas tikai viens kabelis, kas savienots ar One Connect bloku. Caur to plūst kā elektrība, tā signāls no datu nesējiem, jo faktiski visas ārējās ierīces jāpievieno pie paprāvās One Connect kastes.

Huawei Watch ir viens no izskatīgākajiem un nopietnāko iespaidu radošajiem viedpulksteņiem

Lai gan daudzsološās valkājamās tehnoloģijas šā gada otrajā ceturksnī pirmo reizi piedzīvojušas pārdošanas apjomu kritumu, viedpulksteņu tirdzniecībai pasaulē sarūkot par trešdaļu, šīs preces nav palikušas mazāk iekārojamas. Tomēr pircējus var saprast – kvalitatīvie gudrie laikrāži maksā pat vairāk nekā vidusmēra viedtelefons, tādēļ tie vairākumam patērētāju ir faktiski nesasniedzami. Tas attiecas arī uz šī apskata varoni Huawei Watch.

Dizains

Ar šo pulksteni gigantiskā ķīniešu korporācija neapšaubāmi mērķējusi uz biznesa auditoriju. Par Huawei Watch piederību elitei signalizē pat glītā iepakojuma kastīte ar ādai līdzīga materiāla apdari iekšpusē, nemaz nerunājot par pašu ierīci. Viedpulkstenis pieejams dažādās krāsās un ar dažādu dizainu ādas un metāla siksniņām. DB rīcībā bija melnā versija ar melnu nerūsējoša tērauda aproces tipa stiprinājumu.

Pulsometrs Fitbit Charge 3 bagātīgi uzskaita fiziskās aktivitātes, bet sniedz maz iespēju iedarboties uz piesaistīto viedtelefonu

«Īstās un vienīgās» fitnesa aproces meklējumi var izvērsties mokošā murgā. Jo vairāk variantu izskata, jo skaudrāk pārņem apziņa, ka svarīgākajām prasībām atbilstošas tirgū nemaz nav. Vismaz pagaidām. Viena ir viedāka, cita retāk jālādē, vēl kāda apveltīta ar neordināru funkciju. Netīkamo apziņu pastiprina arī viens no Fibit jaunākajiem veikumiem Charge 3, ko uzņēmums prezentācijā pieteica kā savu «līdz šim viedāko pulsometru». Vai tiešām tas tāds ir?

Dizains

Tīri subjektīvi Charge 3 izskatās sievišķīgs. Gan tā forma, gan izmērs, gan standarta siksniņas veido aksesuāra koptēlu, kas labāk piestāv sievietes rokai. 29 gramu svars ir gana daiļrunīgs, lai saprastu, par cik lielu ierīci ir runa. Pat 1,18 centimetru biezums neliek pulsometram izskatīties masīvam. Faktiski visu ūdensdrošā korpusa virsmu klāj 0,72 collu melnbalts OLED ekrāns ar 100x150 pikseļu izšķirtspēju un plankumus atgrūdošu pārklājumu, bet apakšā izvietoti četri sensori un lādētāja pieslēgvieta. Atšķirībā no līdzīgām aprocēm Charge 3 malās nav pogu, bet gan skārienjutīga iedobe kreisā sāna metāla līstē. Tā jāizmanto, lai izietu no atvērtās lietotnes vai pakāptos vienu soli atpakaļ izvēlnē. Pretēji bažām iedobe darbojas labi pat mitrā un aukstā laikā.

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada jūlijā bija vien par 0,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, norāda Finanšu ministrija.

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad ārējā tirdzniecība un ekonomiskā aktivitāte visā pasaulē ir būtiski sarukusi, šādu Latvijas preču eksporta sniegumu var vērtēt kā apmierinošu. Turklāt mēneša griezumā Latvijas preču eksporta vērtība otro mēnesi pēc kārtas uzrāda būtisku pieaugumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi jūnijā eksportam palielinoties par 8,0%, bet jūlijā – par 7,3%. Tas nozīmē, ka Covid-19 krīzes dziļākais punkts ir aiz muguras un būtisks preču eksporta samazinājums turpmākajos mēnešos nav sagaidāms.

Pozitīvi vērtējama Eiropas Savienības (ES) uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās par turpmāko ekonomikas attīstību. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas datiem, ekonomikas sentimenta indekss ES, kas aprīlī uzrādīja spēcīgu kritumu, kopš jūnija uzrāda noturīgu augšupvērstu dinamiku. Tomēr ES uzņēmēju un patērētāju noskaņojums vēl nav sasniedzis šā gada marta līmeni, kas bija pirmais mēnesis, kad daudzas valstis izsludināja ārkārtējo stāvokli un bija ieviesti stingri ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu. Lai arī ekonomikas konfidence gan Latvijā, gan ES pakāpeniski uzlabojas, tā joprojām ir būtiski zemākā nekā pirms šīs krīzes, norāda FM.

Viedpulksteņu popularitāte pēdējo gadu laikā ir strauji augusi, piesaistot lielu patērētāju uzmanību visā pasaulē. Kādi tad ir galvenie iemesli, kāpēc viedpulksteņi ir kļuvuši tik populāri un kādas funkcijas tie piedāvā, kas šo popularitāti ceļ (populārākie apkopoti šeit).

Viedpulksteņi vairāk ir noderīgi rīki veselības uzraudzībai, saziņai un informācijas saņemšanai nekā vienkārši aksesuārs. Lietotnēm bagātie viedpulksteņi sniedz plašas iespējas uzlabot savas dzīves kvalitāti.

Viedpulksteņu pieprasījuma dinamika

Pēdējo gadu laikā viedpulksteņu pieprasījums ir strauji pieaudzis, un arvien vairāk cilvēku izvēlas šīs modernās ierīces kā savu ikdienas aksesuāru. Ja agrāk pulksteņi tika izmantoti galvenokārt laika uzzināšanai un kā stila aksesuārs, tad tagad viedpulksteņi spēj piedāvāt daudz plašākas funkcijas. Piemēram, tie var uzraudzīt nēsātāja pulsu un dažādus fizisko aktivitāšu datus, veikt un saņemt zvanus vai pat nosūtīt paziņojumus no sociālajiem tīkliem.

Eksperti iesaka būt piesardzīgākiem un norāda, ka ekonomikas optimistiskais scenārijs cenās var būt ietverts.

Maijs finanšu tirgos sācies uz nepārliecinošas nots, kur daudzus sabaidījuši jauni neskaidrības uzplūdi ASV–Ķīnas tirdzniecības sarunās. Ekonomikas aktivitātei neko labu nesola tas, ka gigantisku tautsaimniecību savstarpējās tarifu cīņas kļūst vēl spraigākas. Rezultātā uzreiz tiek spriests par to, vai tikai nav pienācis tas infekcijas punkts, kad būs vērojams kaut kas līdzīgs vērtības korekcijai pēc daudziem riska aktīviem cenu ziņā izcilā gada sākuma. Galu galā vēl nesen likmes tika liktas uz daudzmaz drīzu un skaidru ASV–Ķīnas jaunā tirdzniecības līguma noslēgšanu.

Daži tirgus analītiķi ar riskantām likmēm iesaka būt piesardzīgiem. «Kas zemu krīt, tas augstu kāpj – galvenais šā gada panākumu priekšnosacījums bija pērnā gada nogales pārmērīgie kritumi. Cenām arvien kāpjot, akciju atdeves potenciāls nākamajiem trīs līdz sešiem mēnešiem strauji mazinās. Novērtējumi atkal kļuvuši «dārgi», it īpaši ASV. Akciju tirgos jau «iecenots» pasaules ekonomikas attīstības optimistiskais scenārijs, kas ir nedaudz pārgalvīgi, ņemot vērā arvien vārgāko makro pulsu,» teikts, piemēram, CBL Asset Management ekspertu svaigākajā investīciju apskatā.

Nenovērtēju konkurentus – tā ar sarūgtinājumu ir konstatējis ne viens vien uzņēmējs, kurš piedzīvojis neveiksmi un sācis visu no sākuma. Tikai nākamajā reizē jau ar vērtīgu pieredzi. Viena no izplatītākajām kļūdām, uzsākot biznesu, ir nerēķināšanās ar konkurenci gan plānojot uzņēmuma darbību, gan arī jau aktīvi strādājot. Otra, līdzīga kļūda, novērtējot konkurenci, ir uztvert to kā problēmu un neizmantot iespējas, ko piedāvā darbība intensīvas konkurences apstākļos.

Ja Tu celies un ej gulēt ar sajūtu, ka iecerētais produkts vai pakalpojums būs unikāls un neatkārtojams, tad šai pārliecībai, visticamāk, būs īss mūžs. Mirklis, kad sāncenša elpa nav jūtama pakausī, var būt īss. Konkurenti pie apvāršņa spēj parādīties neticami ātri, un mūsdienās jebkas, ko iespējams nokopēt, tiks nokopēts, turklāt ar lielu rūpību – kopija mēdz būt ievērojami labāka nekā oriģināls. Jārēķinās, ka jebkuram uzņēmējam viņa piedāvājumā, iespējams, mazāk unikalitātes un ikdienā, iespējams, vairāk konkurentu, nekā šķiet.

Taču padoties nevajag – veselīga konkurence ir vien apliecinājums, ka izvēlētajā tirgus nišā ir iespējams nopelnīt. Būtiskākais ir būt soli priekšā, nevis soli aiz konkurentiem.