Finansiāla palīdzība Spānijai nav nepieciešama, valsts ir konkurētspējīga un ilgtspējīga, pavēstījis ekonomiskās krīzes nomocītās valsts ekonomikas ministrs Luiss de Guindoss.
Uzvirmojušas baumas, ka Spānijai, kas jau lūgusi palīdzību savam banku sektoram, varētu būt nepieciešams pilna apmēra aizdevums. Starptautisko palīdzību Madride varētu lūgt pat šajā nedēļas nogalē. To noliedzis Spānijas ekonomikas ministrs, kurš, uzstājoties ar runu Londonas Ekonomikas skolā, sacījis, ka aizdevums viņa valstij nebūs vajadzīgs vispār.
Lai cīnītos ar ekonomiskajām nedienām, Spānija ieviesusi stingru taupības režīmu, kura ietvaros valsts tēriņus nākamgad iecerēts samazināt par 13 miljardiem eiro. Spānijas premjera Marjano Rahoja vadītā valdība uzsver, ka dramatiskā tēriņu samazināšana esot nepieciešama, lai atgrieztu valstī ekonomisko izaugsmi. Patlaban Spāniju skārusi recesija, bet bezdarba līmenis valstī pietuvojies 25 procentiem.
«Mēs darām to, kas ir vispareizākā lieta ne vien Spānijai, bet arī visai eirozonas nākotnei,» komentējot valsts taupības pasākumus, sacīja Luiss de Guindoss.
Tikmēr Spānijas banku auditā secināts, ka valsts kredītiestāžu sekotram būs nepieciešami 59,3 miljardi eiro, lai varētu pārvarēt ekonomikas krīzi.
Lai gan Spānijas valdība apgalvo, ka pilna apmēra starptautiskais aizdevums valstij nebūs nepieciešams, eksperti it pretējās domās.
«Spānija ir ļoti sarežģītā situācijā īpaši pieaugošā reģionālā separātisma situācijas dēļ. Neskatoties uz to, ka tiek veikti krasi taupības pasākumi, visticamāk, lai situāciju stabilizētu gan ekonomiski un finansiāli, gan politiski, Spānija izmantos Eiropas Savienības finansiālās programmas palīdzību. Spānijas valdība īsteno pragmatisku politiku, tomēr tās izdošanos turpina apdraudēt lejupslīde, kā dēļ tās spēja tikt galā pašas spēkiem ir visai ierobežota,» iepriekš Db.lv skaidroja SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.