SIA Ķeizarsils iegulda ražošanas iekārtās un novembrī ar zīmolu Ezerkauliņi sāks ražot štovētus kāpostus – tradicionālā garša tiks uzlabota ar burkāniem un tomātiem.

Šogad tiek gaidīta laba atklātā lauka dārzeņu raža. SIA Ķeizarsils plāno novākt 15 tūkstošus tonnu dārzeņu – burkānus, bietes un kartupeļus, bet saistītais uzņēmums SIA Mārupes Siltumnīcas – izaudzēt piecus tūkstošus tonnu tomātu un gurķu. Aptuveni puse no izaudzētajiem lauka dārzeņiem būs burkāni, pieci tūkstoši tonnu – kartupeļi, bet 2,5 tūkstoši tonnu – bietes. Ķeizarsils dārzeņus un kartupeļus audzē 350 ha platībā, bet graudus un kukurūzu – 165 ha platībā. Graudus un kukurūzu audzē arī divi citi saistītie uzņēmumi – SIA Sabiedrība Mārupe un SIA Zaļā dārzniecība.

Samazina roku darbu

«Audzējam dažādas kultūras, lai diversificētu risku, jo lauksaimniecība ir nozare, kuru būtiski ietekmē laika apstākļi. Katru gadu ir kāds produkts, kas pavelk uz augšu pārējos, šogad, piemēram, tie ir lauka dārzeņi. Arī graudaugu ražība šogad bija laba,» saka SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.

SIA Dobeles Dārzeņu saimniecība ir gatava pilnībā sadarboties ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), lai novērstu PVD konstatētās nepilnības uzņēmuma darbībā, norāda uzņēmuma īpašnieks Kaspars Linde.

«Nav noslēpums, ka konkurence dārzeņu ražošanā un tirgošanā Latvijā ir ļoti asa un visasākā tā ir no dažādiem ārvalstu dārzeņu uzpircējiem, kuri nodarbojas nevis ar dārzeņu audzēšanu, bet iepirkšanu ārzemēs un pārdošanu Latvijā,» stāsta dārzeņu audzēšanas uzņēmuma īpašnieks.

«Mūsu uzņēmums ir nolēmis savu darbību izvērst Rīgā, un, ja pagājušajā gadā bijām apstādījuši tikai 11 hektārus ar dažādām dārzeņu kultūrām, tad šogad jau 100 hektārus, un daudzi ārvalstu dārzeņu spekulanti sāk mūs uztvert kā bīstamus konkurentus,» uzsver K.Linde, piebilstot, ka attiecībā uz konkrēto gadījumu viņš vispirms grib izteikt cerību, ka PVD netiek izmantots kā ierocis melnā PR kampaņā pret vietējiem ražotājiem, līdzīgi kā tas ir bijis gadījumos vietējiem gaļas un zivju ražotājiem.

Vairāku dārzeņu piegādes pārstrādes uzņēmumam Spilva kavējas par vairākām nedēļām, turklāt cenas ir augstākas.

Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne skaidro, ka kopumā 2013. gada sezonas dārzeņu iepirkuma gaita ir apmierinoša, taču vairāku dārzeņu kategoriju piegādes aizkavējas par 2 - 3 nedēļām, kas lielā daļā gadījumu tiek skaidrots ar šīs vasaras sausumu kā Latvijā, tā citviet Eiropā. Piemēram, nedaudz lēnāka ir skābeņu pārstrāde, jo piegādes nāk no Vidzemes, kur pēc Jāņiem nav ilgstoši lijis. Tāpat Latvijas dārzeņu audzētāji ir spiesti par pāris nedēļām kavēt burkānu piegādi. Līdzīgas problēmas ir, piemēram, saldo piparu un baklažānu piegādātājiem Polijā un Nīderlandē.

Šovasar novērojamas būtiskas dārzeņu iepirkuma cenu korekcijas. «Visu kabaču apjomu iepirkām no Latvijas dārzeņu audzētājiem, taču daļu kabaču nācās iepirkt par 15% augstāku cenu nekā bijām pirms tam vienojušies. Bet, piemēram, iepirkumu sezonas sākumā Latvijas piegādātāji prasīja 5 reizes augstāku cenu par dillēm un 2 reizes – par pētersīļiem, ko arī nācās maksāt, jo bez šiem dārzeņiem konkrētos produktos nevar iztikt un ražošanu nevarēja atlikt,» tā Spilvas mārketinga direktore.

Dārzeņu audzētāju izteikumi par Latvijas ražotāju bankrotiem un tirgus sabrukšanu ir pārsteidzīgi, uzskata zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nesen Dūklavs ticies ar lielveikalu ķēžu vadītājiem, ar kuriem runājis par dārzeņu tirgu kontekstā ar Ukrainu.

«Vietējiem ražotājiem ir noslēgti līgumi ar lielveikaliem, un tie ir jāpilda,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica Dūklavs.

Viņš norādīja, ka vārdu bankrots nelietotu. Lielveikalu vadītāji ministram apliecinājuši, ka ar Latvijas ražotājiem noslēgtos līgumus gatavi izpildīt.

Turklāt veikalu vadītāji informējuši, ka pie salīdzinošām cenām pircēji labprātāk izvēlas vietējo produkciju.

Tiesa, ministrs gan atzina, ka šobrīd apgalvot, ka neviens nebankrotēs, arī būtu nepareizi.

Kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa izteicās, ka Latvijas ražotājiem draud bankroti un dārzeņu tirgus sabrukšana, ieplūstot produkcijai par dempinga cenām.

Dārzeņu audzētājs Latgales dārzenu loģistika plāno trīskāršot siltumnīcu kompleksa Mežvidi platību, kā arī būvēt dārzeņu pārstrādes cehu, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma līdzīpašnieks Edgars Romanovskis.

Viņš norādīja - lai arī siltumnīcu kompleksa platību plānots palielināt divu gadu laikā, uzņēmums to cer paveikt ātrāk - līdz nākamās tomātu audzēšanas sezonas sākumam 2015.gada septembrī. «Šobrīd mēs strādājam pie siltumnīcas paplašināšanas projekta līdz pusotram hektāram. (..) Patlaban platība, ar ko mēs sākam trešo sezonu, ir pieci tūkstoši kvadrātmetru. Ceram, ka ceturto sezonu [2015.gada septembrī] sāksim tādā lielākā sastāvā - plānojam palielināt platības par hektāru, gandrīz trīskāršojot,» sacīja Romanovskis.

Pēc viņa teiktā, uzņēmums patlaban audzē sešas dažādas tomātu šķirnes, tostarp četras eksperimentālā kārtā, un nākotnē neizslēdz iespēju papildināt produkcijas klāstu ar jauniem tomātu veidiem.

Eiropas Savienības augļu un dārzeņu tirgus joprojām nav atguvies no Krievijas aizlieguma importēt ES lauksaimniecības produktus, kas stājās spēkā 2014.gada augustā, jaunākajā apskatā norāda Zemkopības ministrija.

Tas bija smags trieciens ES ražotājiem, jo 2013.gadā 30% no visiem ES eksportētajiem augļiem un dārzeņiem nonāca Krievijā.

Nelabvēlīgo klimatisko laika apstākļu dēļ, kas piemeklēja Polijas augļu un dārzeņu ražotājus 2015.gada vasarā, augļu un dārzeņu cenas pašlaik joprojām ir augstākas nekā iepriekšējā sezonā. Vairākus mēnešus tirgū ir neraksturīga situācija, kad Latvijas ražotāju dārzeņu cenas ir zemākas nekā Polijas, tas nodrošina lielāku konkurētspēju tirgū Latvijas ražotājiem.

Spānijā un Itālijā 2016.gada janvāris bija ar neraksturīgi silts, tādēļ dārzeņi nogatavojās ātrāk un lielākos apjomos. Tādejādi dārzeņu piedāvājums tirgū ES dienvidu daļā krietni pārsniedz pieprasījumu. Spānijas un Itālijas ražotāji, tirgus līdzsvarošanas nolūkos ir īstenojuši krīzes pasākumus - produktu nenovākšanu un produktu izņemšanu no tirgus, informē ZM.

Kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa: «Ir pilnīgi skaidrs, ka būs uzņēmumi, saimniecības, kas šajā krīzē neizdzīvos»

«Pašlaik jārunā par dārzeņu nozares kā tādas pastāvēšanu, cik tā vispār ir perspektīva – līdzīgi kā par piena nozari. Man šobrīd šķiet, ka tas var būt diezgan liels apjoms uzņēmumu, kas krīzi nepārvarēs,» bez optimisma raugās E. Strazdiņa. Dārzeņu cenu lejupslīde sākās vairāk nekā pirms gada. Zemnieki saņēma lielu triecienu, Latvijā ieviešot eiro – lielveikali, lai nebaidītu pircējus ar lieliem skaitļiem, nolaida dārzeņu cenas skaitliski līdz latu līmenim. «Tas notika uz piegādātāju rēķina. Mēs nācām pretī, lai cilvēkiem nebūtu histērija, lai pirkšana saglabātos,» skaidro E. Strazdiņa. Pašlaik dārzeņu cenas ir zemas, salīdzinot ar gadu iepriekš, piemēram, sīpoli ir pat par 40% lētāki. Katastrofāla cenu lejupslīde ir kartupeļiem – vairumtirdzniecības cena ir 10 centi, kas nenosedz pat pašizmaksu. «Bet mēs iepriekš pat par desmit santīmiem nekad neesam tirgojuši. Te vairs nav runa par peļņu, bet par to, ka netiek nosegta pat pašizmaksa,» atzīmē E. Strazdiņa. Kopumā pret pagājušā gada februāri un martu dārzeņu cenas pašlaik ir 20 līdz 40% zemākas.

Konkurences padome (KP) norāda, ka visiem dārzeņu un puķu sēklu, kā arī griezto ziedu, tirgotājiem ir jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL) attiecībās ar saviem piegādātājiem.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) regulējošos aktos dārzeņu un puķu sēklas uzskaitītas kategorijā pie "Eļļas augu sēklas un augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpniecības un medicīnas vajadzībām; salmi un rupjā lopbarība", kā arī grieztie ziedi, puķu sīpoli un gumi ir uzskaitīti kategorijā pie "Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un līdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi", tad NTPAL piemērošanas kontekstā šie produkti vērtējami kā lauksaimniecības produkti. Līdz ar to audzētājs jeb ražotājs ir "lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs" un tas tiek aizsargāts no negodīgas tirdzniecības prakses veidiem no tā audzēto produktu tirgotājiem. Turpretī dārzeņu un puķu sēklu vai ziedu tirgotājs, kas tos pērk tālākai pārdošanai saviem klientiem, tostarp patērētājiem, ir "pircējs" un tam ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas ierobežo pircēja negodīgu tirdzniecības praksi.

Pirms trīs gadiem dārzeņu audzētājs Rītausma piedzīvoja lielu pārmaiņu laiku - viņsaulē aizgāja uzņēmuma izveidotāja un vadītāja Valda Bekina, kā rezultātā uzņēmumu pārņēma viņas meita Lāsma Bekina, kura līdz tam strādāja modes industrijā un par dārzeņu audzēšanu tikpat kā neko nezināja. Viņa pārliecinājusies, ka ilgtspējīgas attīstības stūrakmens ir pareizes komandas izveide.

L. Bekina piecus gadus strādāja par projektu vadītāju modes pasākumā «Riga Fashion Week». Taču pieredze projektu vadībā, komunikācijas prasmes un angļu valodas zināšanas kalpoja kā labs pamats atspērienam. Pārņemt uzņēmumu iedrošinājis mammas ilggadējais sadarbības partneris no Nīderlandes. Ar viņa atbalstu L. Bekina 2015. gadā intensīvā kursā apguva teorētiskās un praktiskās pamatzināšanas dārzeņu audzēšanā mācību centrā Maķedonijā. «Sākums bija ļoti grūts. Ļoti īsā laika periodā nācās apgūt daudz informācijas - gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, par kurām pirms tam bija visai vāja nojausma. Saskāros arī ar apkārtējo cilvēku neticību - jauna, bez izglītības lauksaimniecībā, bez pieredzes uzņēmuma vadīšanā,» atceras L. Bekina.

Tā kā pieprasījums pēc Spilvas ražotajiem Latvijas lauku gurķiem audzis par 37 % un to krājumi izpirkti jau šā gada martā, jaunajā šā gada dārzeņu sezonā Spilvas ražošanas vajadzībām paredzēts iepirkt 123,8 tonnas gurķu, kas ir par 50,1% vairāk nekā 2012. gada sezonā.

«Jaunā dārzeņu iepirkuma sezona saistībā ar laika apstākļiem Latvijā kavēsies aptuveni par 2 nedēļām. Iepirkumu sezonas sākumu plānojam ap 20. maiju, kad jau tradicionāli uzsāksim skābeņu iepirkumu, kas šogad ieplānots 109 tonnu apjomā,» informē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Šosezon Spilvas ražotne plāno iepirkt ne mazāk kā 331,6 tonnas dārzeņu, taču šis nav galīgais apjoms, jo tajā vēl nav iekļauti mārrutku, pelēko zirņu, kā arī ogu iepirkuma apjomi, kas kļūst zināmi iepirkumu sezonas gaitā. Šobrīd zināmajās dārzeņu iepirkuma pozīcijās iepirkuma apjoma pieaugums veido 19,6%. Kopumā 2013. gada sezonā ir plānots iepirkt 123,8 tonnas gurķu, 109 tonnas skābeņu, 33,6 tonnas saldo piparu, 39,8 tonnas kabaču, 22,5 tonnas baklažānu, 2,2 tonnas diļļu u.c.

Lai gan augļu un dārzeņu ražu Eiropas Savienības (ES) valstīs šajā sezonā ietekmēja sausums, kopumā ražas bijušas pietiekami labas. Vienlaikus vairumā ES valstu, tostarp arī Latvijā, lielveikali cenšas nospiest maksimāli zemas iepirkuma cenas, mazinot zemnieku ienākumus līdz kritiskam līmenim, aģentūrai LETA atzina kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa norādīja, ka situācija analizēta nupat notikušajā ES nevalstiskās organizācijas Copa/Cogeca darba grupā. Tajā Latvijas pārstāve norādīja, ka šajā sezonā ļoti būtiska ir iekšējā tirgus nosargāšana un sakārtošana.

Salīdzinājumā ar pērno gadu, kad dārzeņu cenas būtiski samazināja lētais imports, šogad cenas pieņemamā līmenī ir atgriezušās tomātiem, gurķiem, burkāniem un sīpoliem, bet zemākas ir kāpostiem. Tirgus nav prognozējams, ir pārāk lielas svārstības, kur dārzeņu pārprodukcija mainās ar to trūkumu, un zemniekiem grūti prognozēt stabilu ražošanu, sagatavot biznesa plānus, kalkulēt naudas plūsmu. Šādā situācijā būs apgrūtinoši pavasaros saņemt apgrozāmo līdzekļu kredītus no bankām un plānot attīstību, sacīja Strazdiņa.

Lielveikalos trūkst vietējo burkānu, sīpolu, biešu un citu dārzeņu.

Tas ir saistīts ar dārzeņu audzētājiem nelabvēlīgo tirgus situāciju vairākus iepriekšējos gadus, kad lielākā daļa bija spiesti strādāt ar zaudējumiem, informē Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe. Tāpēc ražotāji esot piesardzīgi un neražo dārzeņus ar lielu rezervi un arī nesteidzoties ar agrās ražas kultūru sēšanu, kas ir ar lielākām ražošanas izmaksām. Tāpat vēlais un aukstais pavasaris aizkavēja ierastos darbus un tāpēc kavējas Latvijas agrās ražas dārzeņu ienākšana tirgū, komentē tirgus eksperte.

Dārzeņu audzētāji atzīst, ka tieši vēlais pavasaris šogad ir viens no iemesliem, kāpēc aizkavējās sēšana un dēstīšana un jaunās ražas sagaidāmas vēlāk. «Vēlais pavasaris dara savu. Jau varēja būt jaunās bietes ar lapiņām, bet tās būs vēlāk. Visas dārzeņu pamatpozīcijas sagaidāmas pēc Jāņiem,» situāciju komentē z/s Galiņi līdzīpašniece un Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa. Arī kooperatīvās sabiedrības Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs apstiprina, ka jaunās sīpolu, burkānu, biešu un kartupeļu ražas gaidāmas pēc Jāņiem. Viņš gan piebilst, ka jūnijs jau tradicionāli ir mēnesis, kad iepriekšējā gadā izaudzētā raža jau ir realizēta, bet jaunā vēl nav nogatavojusies. Tiesa, spriežot pēc citu ražotāju paustā, šis gads ir bijis īpašs izņēmums, jo uz lauka dārzkopji tikuši trīs nedēļas vēlāk, nekā ierasts, bet agro dārzeņu ražas varētu nogatavoties divas nedēļas vēlāk par ierasto laiku. J. Bušs nenoliedz, ka audzēšanas apjomus dārzkopji plāno piesardzīgi, ņemot vērā to, ka lielveikalus lielākoties interesē salīdzinoši lētāks dārzeņu imports. Elvi pārstāve Evija Baula gan skaidro, ka šobrīd no jaunās ražas dārzeņiem, kas audzēti Latvijā, Elvi pircējiem piedāvā garos gurķus, lauku gurķus, dažādu veidu tomātus, rabarberus, dažādu veidu salātus, zaļos lociņus un redīsus. Šīs nedēļas beigās būšot arī vietējās dilles un kabači, bet pirmsjāņu nedēļā Elvi veikalos parādīsies Latvijā audzētie kāposti. Jaunās ražas burkānus zemnieki gan solot ap jūlija vidu un, ņemot vērā, ka pavasaris šogad iestājās vēlāk kā citkārt, nedaudz aizkavēsies arī sīpolu un biešu raža.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

SIA Kurzemes sēklas lielāko apgrozījumu nodrošina mazdārziņu īpašnieku segments, kas iegādājas sēklas mazajos iepakojumos

Šajā sezonā lielveikalos realizācijas apjoms pieaudzis par 15–17%.

Katram četras paciņas

Lielveikalu plauktos Kurzemes sēklu produkcija sezonas laikā nopērkama jau desmit gadu. «Ar sēklām nonākt lielveikalu plauktos nepavisam nebija viegls uzdevums, bet vairāku gadu laikā tas ir izdevies, un pieprasījums ir tikai audzis. Sākotnēji pat nebijām gatavi nodrošināt tik lielus produkcijas apjomus, tādēļ sēklas tirgojām pamatā mūsu firmas veikalos. Sadarbībai ar lielveikaliem ir zināma specifika, jo mūsu produkcijas realizācijas sezona ir četri līdz pieci mēneši. Pēc tam no veikalu plauktiem tā tiek izņemta, līdz ar to jāplāno loģistika un jārēķinās ar papildu izmaksām,» stāsta Kurzemes sēklu valdes priekšsēdētājs Andris Kiršentāls. Par spīti tam, ka Latvijā vairs neesot neviens līdzīga profila uzņēmums, konkurenci uztur un veicina ārvalstīs ražota produkcija, kas plašā klāstā pieejama veikalu plauktos. «Konkurence nemitīgi liek attīstīties – domāt par sortimenta paplašināšanu un sēklu paciņu dizainu. Patlaban sortimentā ir apmēram 1000 dažādu dārzeņu, garšaugu un puķu šķirņu, un katru gadu pircējiem piedāvājam vairāk kā 30 jaunumu,» norāda A. Kiršentāls. Šajā biznesā esot jāplāno vismaz gadu uz priekšu un jāparedz, ko patērētāji pieprasīs. Kādreiz modē esot bijuši pamatā tikai gurķi, tomāti, bietes un burkāni, bet tagad pircēji kļuvuši prasīgāki un zinošāki. Meklē ko interesantu. Veselīgā dzīves veida propagandas rezultātā pēdējos gados uzvaras gājienā iet dažādu eksotiskāku dārzeņu un garšaugu sēklas.

Ņemot vērā sausumu Polijā un citviet Eiropā, varētu sagaidīt augstākas dārzeņu cenas, bažas rada nocirstās eksporta iespējas uz Krieviju; pastiprinās kaimiņvalstu produkcijas spiediens uz tirgu

Par šī gada dārzeņu ražas apjomu pašlaik izsakāmas tikai aptuvenas prognozes, taču var secināt, ka kopumā raža ir un būs laba, vērtē Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle.

«Pašreiz tikai sākas vēlo šķirņu, piemēram, kāpostu novākšana, taču spriest par sezonu kopumā būtu pāragri. Atšķirīgu šo sezonu padara, piemēram, fakts, ka atsevišķas agrās burkānu šķirnes ienākas tikai tagad. Lai dārzeņi labi nogatavotos, ir nepieciešamas vēl dažas nedēļas un labi laika apstākļi. Tuvākajās dienās atsevišķos reģionos varētu sākties kartupeļu un sīpolu novākšana,» stāsta E. Strazdiņa.

Neskatoties uz lielo konkurenci un skarbajiem klimatiskajiem apstākļiem, salīdzinot ar Eiropas dienvidu zemēm, dārzeņu un augļu audzēšanai Latvijā ir nākotne – tā uzskata kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Taču nozares attīstības tempus un vietējo ražotāju konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū apgrūtina nesamērīgi lielie nodokļi darbaspēkam, augstā Pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme augļiem un dārzeņiem, kā arī elektroenerģijas cena. Arī plānotais akcīzes nodokļa pieaugums degvielai uz pašmāju dārzeņu audzētājiem atsauksies negatīvi, arvien vairāk sadārdzinot ražošanas izmaksas.

Augļu un dārzeņu audzēšanas nozare pēdējos gados piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas – pēc Krievijas embargo stāšanās spēkā lielākajai daļai ražotāju nācies pārorientēties no tik ierastā austrumu tirgus uz daudz izaicinošākajiem Rietumu un Skandināvijas valstu tirgiem. Izmantojot Eiropas Savienības (ES) īstenotās atbalsta programmas, kā arī sadarbojoties ar vadošajiem lielveikalu tīkliem, daudziem augļu un dārzeņu audzētājiem izdevies ne vien nostiprināt savas pozīcijas vietējā tirgū, bet arī ielauzties ārvalstu tirgos. To lielākoties paveikuši tie audzētāji kas, apzinoties, ka saviem spēkiem nevar nodrošināt tirgum nepieciešamos lielos produkcijas apjomus, apvienojušies kooperatīvos.

Lai palielinātu mazgāto un mizoto dārzeņu produkcijas piedāvājumu vietējiem un eksporta klientiem, Iecavas novada zemnieku saimniecība “Upmaļi” veidos jaunu dārzeņu apstrādes cehu un noliktavu.Sadarbībā ar Swedbank ieceres īstenošanā tiks ieguldīts pusmiljons eiro.

Z/S ”Upmaļi” dibināta 1992.gadā un kā ģimenes uzņēmums attīstījies svaigo dārzeņu audzēšanas un tirdzniecības segmentā. Sākot savu saimniecisko darbību ar pāris siltumnīcām, saimniecība izaugusi līdz modernam uzņēmumam, kurā paplašināts saražotās produkcijas sortiments un palielināts ražošanas apmērs. Saimniecība audzē svaigos dārzeņus - kartupeļus, burkānus, sīpollokus un dilles - 100 hektāru platībā.

"Saimniecība “Upmaļi” pierāda, ka Latvijas laukos ir liels biznesa potenciāls. Šī saimniecība ilgus gadus ir saimniekojusi un attīstījusies tikai paļaujoties uz sevis nopelnīto. Tagad, spītējot Covid-19 radītajai nenoteiktībai, “Upmaļi” ir gatavi spert nākamo soli un ne tikai izmantot dažādu fondu līdzfinansējumu, bet arī piesaistīt banku kapitālu, lai straujāk investētu attīstībā," uzsver Lauris Mencis, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Latvijā.

Kooperatīvā sabiedrība Baltijas Dārzeņi ieguldīs 1,168 miljonus Ls jaunas burkānu pirmapstrādes līnijas iegādē, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Burkānu pirmapstrādes līniju KS Baltijas Dārzeņi piegādās Alsungas puses uzņēmums SIA Goldingen Invest. Savu dalību iepirkumu konkursā pieteica arī Tallinā bāzētais Atsit OU.

Šī gada laikā KS Baltijas Dārzeņi ir veikuši vairākus apjomīgus iepirkumus. Viens no lielākajiem šogad veiktajiem iepirkumiem ir 1,237 milj. Ls vērtā dārzeņu pieņemšanas un pirmapstrādes nodrošinājuma iegāde, un arī šajā iepirkumu konkursā uzvarēja SIA Goldingen Invest. Tāpat Baltijas Dārzeņi šā gada maijā noslēdza 1,198 milj. Ls vērtu iepirkumu konkursu par dārzeņu pirmapstrādes iekārtas un aprīkojuma iegādi, kurā uzvarēja Pege Foodtec BV, bet aprīlī tika slēgts iepirkums par dārzeņu pirmapstrādes un glabāšanas nodrošinājuma piegādi, ko saskaņā ar konkursa rezultātiem veica SIA Piche.

Kooperatīvā sabiedrība Baltijas Dārzeņi noslēgusi iepirkumu konkursu par dārzeņu pieņemšanas un pirmapstrādes nodrošinājumu, kopumā ieguldot tajā vairāk nekā 1,23 milj. Ls, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Kā liecina konkursa rezultāts, Baltijas Dārzeņiem nepieciešamo nodrošinājumu piegādās Alsungā reģistrētā SIA Goldingen Invest. Kopumā konkursā piedalījās divi uzņēmumi – Golingen Invest un ID House.

Baltijas Dārzeņi šā gada laikā slēgusi vairākus apjomīgus iepirkumu konkursus, tostarp 1,19 milj. Ls vērto konkursu par dārzeņu pirmapstrādes iekārtas un aprīkojuma piegādi, kurā uzvarēja Pege Foodtec BV, 2,55 milj. Ls vērto konkursu par organisko atkritumu uzglabāšanas iekārtas piegādi un dabas resursu vairākkārtējās izmantošanas veicinātāja izveidi – arī šajā konkursā uzvarēja Goldingen Invest. Tāpat šā gada aprīlī kooperatīvā sabiedrība slēdza 1,89 milj. Ls vērtu iepirkumu konkursu par dārzeņu pirmapstrādes un glabāšanas nodrošinājumu, kurā uzvarēja SIA Piche, un daudzus citus vairākus tūkstošus vērtus iepirkumu konkursus.

Aizvadītajā audzēšanas sezonā būtiski palielinājušies ziemas siltumnīcu kompleksa Mežvidi operatora SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi

SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi 2017./2018. gada audzēšanas sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, pieauguši par 207,6 tūktošiem eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis izaugsmi skaidro ar ieguldījumiem audzēšanas procesa efektivitātē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Aizvadītajā tomātu audzēšanas sezonā SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi sasniedza 832,97 tūkstošus eiro, kas ir par vairāk nekā 200 tūkstošiem vairāk nekā vēl gadu iepriekš, kad realizācijas ieņēmumi veidoja 625,4 tūkstošus eiro. Audzis arī uzņēmuma kopējais apgrozījums. Mežvidos tomātu audzēšanas sezona parasti ilgst no oktobra vidus līdz jūlija beigām, un šobrīd veikalu plauktos jau nonākuši pirmie šajā sezonā Latgalē audzētie tomāti.

«Tvaicēto (mizoto/griezto) dārzeņu cenas noteikšanā tiek ņemti vērā vairāki ražošanas procesa faktori, bet pircējam jāatceras, ka ekonomiski izdevīgāk noteikti ir pirkt mizotu un tvaicētu dārzeni,» biznesa portālam db.lv skaidroja dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Nissi īpašniece Ilona Āboliņa.

«Piemēram, mizojot kartupeļus, no nopirktā kartupeļu kilograma mēs izmetam aptuveni 0,5 kg mizas. Līdzīgi notiek ar citiem dārzeņiem. Jāņem vērā arī produktu gatavošanas izmaksas, un rezultātā kartupeļa cena pieaug teju uz pusi – ja kilograma kartupeļu cena veikalā ir, piemēram, 0,45 Ls, mizojot un gatavojot tos, gala rezultāts izmaksā ap 0,85 Ls. Tvaicēto dārzeņu paciņas cena būs 0,70 – 0,90 Ls robežās,» stāstīja uzņēmēja.

Viņa informēja, ka, ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc šādiem produktiem, Nissi jau drīzumā veikalos piedāvāšot tvaicētas kartupeļu šķēlītes, daiviņas, bietes, pupiņas, tuvākajā laikā pircējiem tikšot piedāvātas arī dažādu dārzeņu kombinācijas kopā ar garšvielām un mērcēm.

#PVN samazināšana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem ietekmēs ne tikai dārzeņu un augļu cenas veikalos.

PVN samazināšana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem ietekmēs ne tikai dārzeņu un augļu cenas veikalos, bet arī naudas plūsmu saimniecībās un īpaši padara daudz neizdevīgāku «pelēkā tirgus» un PVN shēmotāju darbību. Līdz ar to vieta tirgū atbrīvosies vietējai produkcijai.

Rezolūciju ar šādu secinājumu piektdien pieņēma Latvijas Dārzkopji 25. konferencē Bulduru Dārzkopības vidusskolā.

Parasti progresīvu lēmumu pieņemšanā Latvija ir daudz piesardzīgāka par kaimiņiem - Lietuvu un Igauniju.

Rezulūcijā norādīts, ka ar atzinību un prieku Latvijas dārzeņu, augļu un kartupeļu audzētāji uzņēma ilgi gaidīto lēmumu par samazināto - 5% - PVN likmes ieviešanu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem. «Samazināts PVN svaigai pārtikai, ne tikai dārzeņiem un augļiem, jau daudzus gadus ir 24 no 28 ES valstīm. Dažās valstīs svaigai pārtikai PVN vispār nepiemēro. Parasti progresīvu lēmumu pieņemšanā Latvija ir daudz piesardzīgāka par kaimiņiem - Lietuvu un Igauniju. Šobrīd ir rets precedents un Latvija pieņēmusi šādu lēmumu pirmā Baltijā,» teikts rezolūcijā. Lēmums ietekmēs ne tikai dārzeņu un augļu cenas veikalos, bet arī naudas plūsmu saimniecībās un īpaši padara daudz neizdevīgāku «pelēkā tirgus» un PVN shēmotāju darbību. Līdz ar to atbrīvosies vieta tirgū vietējai produkcijai.

Pirmās Latvijas gurķu ražas šogad ir gaidāmas marta pirmajā pusē, savukārt tomāti - aprīļa vidū, aģentūrai BNS sacīja aptaujātie dārzeņu audzētāji.

Dārzeņu audzētāju kooperatīvās sabiedrības Baltijas dārzeņi valdes loceklis Jānis Bušs aģentūrai BNS teica, ka pirmo gurķu ražu plānots ievākt līdzīgā laika periodā kā pērn. «Marta pirmajā nedēļā mums sākas siltumnīcas saimniecībām pirmā jaunā gurķu raža. Ļoti cerams, ka mums te nebūs tā kā šobrīd viss apmācies un miglains. Gurķiem, lai augtu sulīgi skaisti un zaļi, ir vajadzīga saules gaisma. Cerams, ka saule spīdēs, gurķi būs un ap 5.martu, vēlākais uz 8.martu,» norādīja Bušs, piebilstot, ja turpmākās trīs nedēļas būs apmācies un tumšs laiks, tad gurķi ienāksies vēlāk - ap 12.martu.

Savukārt pirmie tomāti gaidāmi aprīļa sākumā, norādīja Baltijas dārzeņu valdes loceklis.

Lielveikalu Maxima un Rimi pārstāvji uzsver, ka sezonas laikā lielveikalos sortimenta izveidē priekšroka vienmēr tiekot dota vietējo ražotāju produkcijai, un pārmetumi par vietējo lauksaimnieku ignorēšanu esot nepamatoti.

Sezonas laikā Maxima Latvija veikalos vietējie dārzeņi un augļi ir līdz pat 70% no visiem piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem, norāda tirdzniecības tīkla pārstāvis Jānis Beseris.

«Esam pārsteigti par šādiem Lazdiņa kunga izteikumiem, kas neatspoguļo reālo situāciju Maxima Latvija veikalos. Vietējos dārzeņus un augļus ļoti gaida mūsu pircēji, tādēļ arī pēc iespējas vairāk cenšamies viņiem tos piedāvāt. Piemēram, šobrīd Maxima Latvija veikalos ir pieejamas gan vietējās bietes, sešu veidu kartupeļi, burkāni, gan sarkanie kāposti, sveramie kāposti, riekstu ķirbji, fasētie zaļie loki, salāti podiņos un dzeltenie tomāti. Tāpat Maxima veikalos pieejami arī pašmāju āboli, » norāda J.Beseris.

Latvijas laukos patlaban ir novākta aptuveni puse no dārzeņu ražas, kas, pēc Zemkopības ministrijas prognozes, būs mazāka, nekā pērn un līdz ar to cena nedaudz pieaugs.

Savukārt dārzeņu audzētāji norāda – patlaban ir īstais laiks gatavot krājumus ziemai, jo cenas sasniegušas zemāko punktu, raksta Latvijas Avīze.

Patlaban Latvijā ir novākta aptuveni puse no dārzeņu ražas, informē Mūsmāju dārzeņu valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa. Dārzeņi esot auguši labi un kvalitāte arī ir laba. Taču neparasti karstais laiks vasarā gan licis pāragri nogatavoties un neizaugt pietiekami lieliem ziedkāpostiem un brokoļiem, tāpēc šīs Latvijā audzētās kultūras veikalos ir maz, cena ir augsta un audzētājiem radušies zaudējumi.

Otra lielākā tirgus spēlētāja, ražotāju grupas Baltijas dārzeņi, vadītāja Kristīne Brunovska līdz visas ražas novākšanai rezultātus nekomentē.