Ņemot vērā sausumu Polijā un citviet Eiropā, varētu sagaidīt augstākas dārzeņu cenas, bažas rada nocirstās eksporta iespējas uz Krieviju; pastiprinās kaimiņvalstu produkcijas spiediens uz tirgu
Par šī gada dārzeņu ražas apjomu pašlaik izsakāmas tikai aptuvenas prognozes, taču var secināt, ka kopumā raža ir un būs laba, vērtē Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle.
«Pašreiz tikai sākas vēlo šķirņu, piemēram, kāpostu novākšana, taču spriest par sezonu kopumā būtu pāragri. Atšķirīgu šo sezonu padara, piemēram, fakts, ka atsevišķas agrās burkānu šķirnes ienākas tikai tagad. Lai dārzeņi labi nogatavotos, ir nepieciešamas vēl dažas nedēļas un labi laika apstākļi. Tuvākajās dienās atsevišķos reģionos varētu sākties kartupeļu un sīpolu novākšana,» stāsta E. Strazdiņa.
«Gaidāmās dārzeņu iepirkuma cenas varēs aprēķināt tikai tad, kad dārzeņi būs noglabāti noliktavās. Citi mēģinājumi būtu minēšana – vēlo kultūru pārprodukcijas gadījumā cena būs mazāka, savukārt, ja raža būs pieticīgāka, cenas būs labākas,» viņa atzīmē. Tuvākas prognozes varēs apjaust pēc ražas novākšanas – septembra beigās. Kā ziņots, kopumā šī dārzeņu sezona, ir novēlojusies – raža aizkavējas aptuveni par mēnesi.
Latvijā jau vairākus gadus dārzeņu audzētāji ir specializējušies, tāpēc komerciālo dārzeņu platības pa gadiem mainās nedaudz, skaidro Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dalīborganizācijas Latvijas dārznieks eksperte Mārīte Gailīte. Pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) datiem, Latvijā šogad gandrīz par 10% ir samazinājušās burkānu platības. Tāpat par 10-12% sarukušas sīpolu un galda biešu platības. Savukārt galviņkāpostu, ziedkāpostu un brokoļu platības palielinājušās par 6%. «Tas ir saistīts ar zemām un ilgstoši nemainīgām ražotāja cenām. Pēc pārejas uz eiro dārzeņu cenas skaitliski lielākoties palika tādas pašas, kā bija santīmos, tādēļ ražotāju ienākumi samazinājās gandrīz par 30%. Šodien zemniekam vairs nav izdevīgi ilgstoši uzglabāt dārzeņus, jo lielveikalu ķēdes visu ziemas periodu tur cenas tādā pašā līmenī kā oktobra beigās, bet uzglabāšanas izmaksas un ražas zudumi pieaug ar katru dienu. Dārzeņu uzglabāšana nes zaudējumus, jau sākot ar janvāri. Zemniekam ir izdevīgi ražot agros dārzeņus un pakāpeniski realizēt tos tieši no lauka vai pēc relatīvi īslaicīgas uzglabāšanas,» skaidro M. Gailīte.
Lai nezaudētu sadarbību ar lielveikaliem, zemnieki ir spiesti tomēr uzglabāt dārzeņus vismaz līdz martam, kas būtiski pasliktina viņu finansiālo stāvokli un attīstības iespējas. «Skumji, ka lielveikalu cenas būtiski pieaug, līdzko beidzas vietējie dārzeņi un sākas imports,» atzīmē M. Gailīte.
Plašāk lasiet rakstā Kaimiņi uztur zemas cenas trešdienas, 2. septembra, laikrakstā Dienas Bizness (14.-15. lpp.)!