Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Sociāli atbildīga investēšana ir plaša sfēra, kas ir pakļauta ļoti dažādām interpretācijām.

Pēdējo gadu laikā investīciju pasaulē populāri runāt par ētisku un sociāli atbildīgu ieguldīšanu. Jāņem gan vērā, ka aiz šiem skaistajiem vārdiem var slēpties kaut kas līdzīgs reklāmai, un, piemēram, The Wall Street Journal ziņo, ka pietiekami daudzu līdzekļu pārvaldnieku prakse realitātē rāda, ka tiem pašiem vecajiem ieguldījumu produktiem tiek piedēvēti vien jauni, šiem laikiem atbilstošāki nosaukumi, bet tas, kur šie fondi iegulda, daudz nemainās. Jau ziņots, ka dažādus sociāli atbildīgus fondus (gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldītos), ņemot vērā aktuālo modes tendenci, arvien vairāk rada tādas milzīgas finanšu iestādes kā Goldman Sachs, BlackRock un Morgan Stanley (vai arī tiek pārdēvēti vecie fondi).

Zolitūdes traģēdijas lietā Maxima Latvija pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs šodien pauda, ka sociāli atbildīgs uzņēmums neveic cilvēku evakuāciju un nedzenā viņus no veikala iekšā un ārā ik reizi, kad nostrādā trauksmes signalizācija, ja netiek konstatēta potenciāla ugunsnelaime.

Uz prasītāju pārstāvja zvērināta advokāta Alda Gobzema jautājumu, vai Maxima pirms un pēc traģēdijas rīkojās sociāli atbildīgi, Rozenbergs atbildēja apstiprinoši, izklāstot, ka pirms lielveikala jumta iebrukšanas Maxima ievēroja un turpināja ievērot normatīvo aktu prasības. Gobzems papildināja jautājumu, norādot, ka viņu interesē tieši, kāpēc netika veikta veikala apmeklētāju un darbinieku evakuācija. Rozenbergs pauda, ka evakuācija nebija jāveic, tā nebija nepieciešama.

«Protams, tas bija sociāli atbildīgi. Sociāli atbildīgi bija nedzenāt cilvēkus no veikala iekšā un ārā ik reizi, kad nostrādā trauksmes signalizācija, ja netiek konstatēta potenciāla ugunsnelaime. Šī signalizācija neko citu nespēj «pareģot» kā vien ugunsgrēku - ugunsgrēks šajā veikalā nav bijis un tas netika konstatēts, par to strīda nav. Līdz ar to neevakuēšana bija pilnīgi loģiska, pamatota un saprātīga,» rezumēja advokāts.

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Ministru kabineta sēdē jau otro nedēļu pēc kārtas sākās diskusijas par koalīcijā politiski panāktās «demogrāfijas vienošanās» atbilstību Satversmei.

Atšķirīgi viedokļi bija Labklājības ministrijai (LM), Tieslietu ministrijai (TM), kā arī atsevišķā vārdu apmaiņā iesaistījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Nacionālā apvienība). J. Bordāns klāstīja, ka LM pozīcija saistībā ar jauno vecāku pabalstu kārtību nav korekta – pats risinājums satversmības riskus izturēs, savukārt likumprojekta anotācija tos var neizturēt. Viņš arī pārmeta, ka anotācija šādā veidā sagatavota politisku iemeslu dēļ.

Savukārt V. Dobrovskis uzsvēra, ka LM tikai tehniski izpildījusi to, ko uzdevusi koalīcija. «Nacionālā apvienība nepārtraukti jaucas LM kompetencē,» viņš sacīja. Pēc premjera teiktā, LM tikai pilda «pastnieka funkcijas», iesniedzot to, ko nolēmusi koalīcija.

Rriska kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap apstiprinājis četrus jaunus partnerus – Kristians Kalda, Olivers Kullmans, Mārtiņš Jaunarājs un Kornelijus Celutka, informē uzņēmuma pārstāvji.

Ilggadējo komandas biedru apstiprināšana partneru statusā ir daļa no BaltCap plāna paplašināt vadības komandu un stiprināt BaltCap ilgtermiņa pozīcijas Baltijas reģionā. Jaunie partneri ievērojami veicinās BaltCap turpmāko izaugsmi.

Kristians Kalda un Olivers Kullmans darbojas BaltCap birojā Tallinā, Igaunijā, un ir pieredzes bagāti BaltCap komandas biedri. Kristians ir atbildīgs par vairākiem veiksmīgiem ieguldījumiem reģionā, ieskaitot gāzes sadales un tirdzniecības uzņēmumu Energate, vēja parka attīstītāju Tuuleenergia, lidmašīnu tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzēju Magnetic MRO un finanšu procesu automatizācijas uzņēmumu Fitek.

Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs izdevis rīkojumu ieviest valstisku cenu regulējumu sociāli svarīgām precēm, kā arī benzīnam un dīzeļdegvielai, trešdien pavēstīja prezidenta preses dienests.

Tokajevs pēc otrdienas sanāksmes par sociāli ekonomisko situāciju valstī devis rīkojumus "uz 180 dienām ieviest valstisku cenu regulējumu līdzās sašķidrinātai gāzei arī benzīnam un dīzeļdegvielai. Ieviest valstisku cenu regulējumu sociāli svarīgiem pārtikas produktiem. Lēmumus pieņems reģionu akimi, ņemot vērā sociāli ekonomisko situāciju konkrētajā reģionā", teikts paziņojumā.

Valsts vadītājs arī licis izstrādāt likumu "Par fizisko personu bankrotu".

"Izskatīt nepieciešamību ieviest moratoriju uz 180 dienu laiku attiecībā uz komunālo tarifu celšanu iedzīvotājiem. Izskatīt jautājumu par mājokļa īres maksas subsidēšanu sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem," teikts paziņojumā.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien iepazīstināja ar jauno EK sastāvu nākamajiem pieciem gadiem, un jaunajai EK darbu paredzēts sākt 1.novembrī.

Kā norāda Leiena, viņas ierosinātajā jaunajā EK sastāvā ir 11 sievietes, kas ir 40%. Pirmajā kandidātu un kandidātu sarakstā bija aptuveni 22% sieviešu un 78% vīriešu, kas, pēc Leienas teiktā, bija nepieņemami. Tāpēc sadarbībā ar dalībvalstīm izdevās uzlabot līdzsvaru līdz 40% sieviešu un 60% vīriešu, teikts EK paziņojumā.

"Un tas liecina, ka, lai gan mēs esam daudz sasnieguši, vēl ir daudz darāmā. Ņemot to vērā, es iecēlu sešus priekšsēdētājas izpildvietniekus," pavēstīja Leiena. "Seši izpildpriekšsēdētāju vietnieki: četras sievietes un divi vīrieši. Trīs no dalībvalstīm, kas pievienojās pirms dzelzs priekškara krišanas. Un trīs no dalībvalstīm, kas pievienojās pēc Eiropas atkalapvienošanās. No Baltijas, Ziemeļvalstīm un Austrumeiropas. Ministri un premjerministri. Dažāda pieredze. Bet visiem ir viens kopīgs mērķis - padarīt Eiropu stiprāku."

AS PrivatBank darbu ir sākusi jauna padome un tajā turpmāk strādās pasaules finanšu tirgū pieredzi guvuši banku eksperti – padomes priekšsēdētājs Dmitrijs Gladkovs (Dmytry Gladkov), padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandars Krunics (Aleksandar Krunic) un padomes loceklis Stīvens Džons Nelsons (Stephen John Nelson), informē bankas pārstāvji.

AS PrivatBank padomes priekšsēdētājs D. Gladkovs iepriekš strādājis Goldman Sachs International, un bija atbildīgs par jaunattīstības valstu parāda kapitāla tirgiem. Līdzīgus pienākumus no 2003. – 2005. gadam viņš veica arī starptautiskajā investīciju bankā Barclays Capital, kur bija atbildīgs par Austrumeiropas un NVS valstu aizņēmēju parāda kapitāla tirgus izveidi. Vēlāk D. Gladkovs kļuva par investīciju bankas J.P. Morgan Investment Banking izpilddirektoru, bet kopš 2014. gada bija investīciju bankas Renaissance Capital rīkotājdirektors un parāda kapitāla tirgu attīstības pārvaldes vadītājs.

AS PrivatBank padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandars Krunics bijis starptautiskās finanšu korporācijas Pershing viceprezidents starptautiskās tirdzniecības jautājumos, J.P. Morgan Europe bija atbildīgs par pārdošanas un uzņēmējdarbības attīstības jautājumiem. 2008. gadā kļuva par Citigroup global transation services direktoru, atbildot par kontu pārvaldības pakalpojumiem un klīringa norēķiniem Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā. 2011. gadā Aleksandars jau kā izpilddirektors atgriezās J.P. Morgan Europe, bet vēlāk kļuva par atjaunojamo energoresursu investīciju kompānijas Aliquantum Energy galveno izpilddirektoru un valdes padomnieku. A. Krunics ir arī Krievijas centrālā vērtspapīru depozitārija un Maskavas Fondu biržas grupas neatkarīgais direktors un uzraudzības padomes loceklis.

Mūsdienās vietējiem uzņēmējiem jākonkurē ne tikai ar saviem kolēģiem Latvijā, bet arī ar jebkuru nozares spēlētāju ārvalstīs, atzīmē Vita Savicka, Baltic Communication Partners valdes priekšsēdētāja.

Latvijas komunikācijas aģentūras nav sliktākas ne par lietuviešu un igauņu, ne citu Eiropas valstu aģentūrām, jo ikvienā valstī ir gan spēcīgāki, gan vājāki spēlētāji, uzskata V.Savicka, piebilstot, ka arī vietējie uzņēmēji spēj sevi veiksmīgi pierādīt ārvalstu tirgos. Principā viss atkarīgs no mums pašiem - cik daudz mēs esam gatavi mācīties, iet līdzi laikam, apgūt jaunas zināšanas, veidot sakarus un sadarbības, kā arī iekļauties kopīgajā attīstības vilnī, pauž V.Savicka. Tas, ka mēs fiziski atrodamies mazākā valstī, nebūt nenozīmē, ka esam kaut kādā veidā sliktāki, protams, mums vēl ir daudz ko mācīties no atsevišķiem ārzemju kolēģiem, piemēram, mākslīgā intelekta pielietošanas jomā, taču es neuzskatu, ka šobrīd mēs būtiski atpaliekam no līdzīgām aģentūrām ārzemēs, secina Baltic Communication Partners valdes priekšsēdētāja.

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro, ēdināšanas uzņēmums LIDO jau drīzumā plāno atvērt jaunu restorānu Riga Plaza. Šis ir viens no nedaudziem jauna restorāna atvēršanas piemēriem pēc pandēmijas, Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās inflācijas un Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas.

Turklāt LIDO šajā periodā mainījies akcionāru sastāvs. Kādi bijuši uzņēmuma izaicinājumi, kā pārvarētas grūtības, kas nepieciešams nozares un uzņēmuma attīstībai, Dienas Bizness jautāja LIDO valdes priekšsēdētājai Ritai Auziņai.

Fragments no intervijas

Pandēmijas ekonomiskā vētra ēdināšanas nozarē ir garām. LIDO grasās atklāt jaunu restorānu. Kas šobrīd ir LIDO? Cik lielā mērā LIDO ir tas pats, kas bija pirms pandēmijas?

LIDO ir tautas mīlēts zīmols ar 37 gadu darba pieredzi Latvijā, un šogad svinam 15 gadu jubileju arī Igaunijas tirgū! Mēs apkalpojam aptuveni 30 tūkstošus klientu. Proti, ik dienu 30 tūkstoši cilvēku balso par LIDO ar savu maciņu. Protams, tā ir gadu gaitā radīta vērtība. Šobrīd LIDO restorānu tīklā ir 20 tirdzniecības vietas – 12 restorāni Rīgā un Pierīgā, 4 veikali Rīgā un 4 restorāni Tallinā. Jau pavisam drīz kopumā būs 21 tirdzniecības vieta. Nozīmīga vienība mūsu sastāvā ir LIDO produkcijas ražošanai, kurā ražojam preces veikalu tīkliem, un ar veikalu starpniecību mūsu produkcija var nonākt ikviena Latvijas iedzīvotāja maltītē. LIDO ir tautas ēdinātājs, un mūsu misija – ēdināšana tautai – ir vadmotīvs daudzu lēmumu pieņemšanā. Man personīgi LIDO ir komanda, kas tur godā noteiktu vērtību kopumu. Mūsu vērtības ir rūpes, kvalitāte, godīgums un kārtība. Šīs vērtības tiek iedzīvinātas ikvienā uzņēmuma procesā. Tas ir drošs paņēmiens, kā skaidri redzēt ceļu, darot savu darbu. LIDO ir komanda, kura neguļ uz lauriem, un kā nozares līderim mums jāiet uz priekšu diezgan drosmīgi, daudzreiz pat strauji, lai sasniegtu augstvērtīgus biznesa rādītājus. Mēs negaidām, kad lietas notiks, mūsu komanda allaž ir apņēmības pilna nepārtraukti pilnveidoties un likt lietā iegūto pieredzi, ar degsmi radīt ko jaunu, sekojot pasaules tendencēm un inovācijām.

Trešdien, 19. jūnijā, laikraksta Dienas Bizness redakcijā notika svinīga gadskārtējā Uzņēmumu Reputācijas Topa rezultātu paziņošana, kurā tika sumināti 150 Latvijas uzņēmumi ar augstāko reputāciju. Nords Porter Novelli, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un Dienas Bizness veidotais Reputācijas tops ir apjomīgākais uzņēmumu reputācijas pētījums Baltijā, kura apbalvošanas ceremonija šogad pulcināja vairāk nekā 150 valsts vadošo uzņēmumu vadītāju. Pasākumā viesus uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Reputācijas Topa ceremonijā tika apbalvoti Uzņēmumu Reputācijas Topa 2013 pirmo 10 vietu ieguvēji, kā arī nozaru topu uzvarētāji – vadošie Latvijas uzņēmumi. Šogad topa virsotnē ir atgriezies uzņēmums SIA Latvijas Mobilais Telefons, kas saņēma balvu kā uzņēmums ar labāko reputāciju gan starp savas nozares uzņēmumiem, gan starp visiem Latvijas uzņēmumiem kopumā. Reputācijas topa augstajā otrajā vietā ierindojusies AS Swedbank, savukārt trešo vietu ieņem uzņēmums AS Laima, kas iepriekšējos divus gadus noturējās topa augšgalā. Uzņēmums ar straujāko reputācijas izaugsmi šā gada topā – VSIA Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, pakāpjoties Reputācijas topā par 36. vietām.

Starptautiskajā Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) gadatirgū 11 valstu un 59 uzņēmumu konkurencē šogad triumfēja SMU Simple+ no Latvijas, Madonas Valsts ģimnāzijas, informē Junior Achievement Latvija Mārketinga vadītāja Antra Laumane.

Savukārt SMU Re-Mixx un SMU Double Tray no Nīderlandes attiecīgi ieguva balvas nominācijā Inovatīvs produkts un Labākais stends. Turklāt SMU Re-Mixx vēl saņēma Junior Achievement Latvija ALUMNI balvu International Potential Award.

Nominācijā Sociāli atbildīgs bizness balvu ieguva SMU SMEJ UF no Zviedrijas, par labāko pārdošanas komandu tika atzīts SMU Eureka no Turcijas, labākā video reklāma – SMU T-Inves no Turcijas.

Junior Achievement Europe vadītāja Kerolaina Dženere (Caroline Jenner) uzsver: «Aptuveni 14 miljoniem jauniešu Eiropā nav izglītības un pastāv ļoti augts jauniešu bezdarba līmenis, vidēji ES valstīs tas ir 21%. Pētījumi rāda, ka jauniešiem, kuri skolas laikā četras reizes ir saņēmuši kādu uzņēmējdarbības izglītības vai karjeras izglītības pieredzi, iespējas kļūt par bezdarbniekiem samazinās attiecīgi piecas reizes nekā tiem, kuri nav saņēmuši nekādu praktiskās izglītības pieredzi. Tāpēc tādas praktiskās biznesa izglītības metodes kā Skolēnu mācību uzņēmumu programma ir nozīmīgas jauniešu bezdarba mazināšanā un labklājības veicināšanā.»

Mazumtirdzniecības tīklu Mego un Iki darījuma summa varētu būt mērāma 10-25 miljonu eiro apmērā, savas aplēses izteica Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Iepriekš jau vēstīts, ka SIA Mego ir parakstījusi līgumu ar veikalu tīkla Iki operatoru SIA Palink par 100% Palink kapitāla daļu pirkšanu, kā rezultātā par Palink īpašnieku kļūst Mego.

Danusēvičs uzskata, ka tīklu apvienošana palielinās Mego konkurētspēju un apvienotais tirgotājs varēs veiksmīgāk konkurēt ar starptautiskajiem tīkliem Maxima un Rimi, kas patlaban dominē Latvijas mazumtirdzniecības tirgū.

Tāpēc viņš šo darījumu kopumā vērtē atzinīgi. «Tas ir pozitīvi, ka nacionālie tirgotāji rod iespēju attīstīties, un šis darījums ir pirmā reize, kad kāds nozīmīgs Latvijas tirgotājs nopērk ārzemju tirgotāju.»

Gada laikā, startējot vairāk nekā 170 dažādos iepirkumos, redzam, ka situācija, kurā šobrīd atrodas telpu uzkošanas nozare, ir visai neapskaužama.

Lai gan telpu apsaimniekotāji izstrādājuši labās prakses vadlīnijas un pasūtītāju izglītošanā ieguldījuši daudz laika un pūļu, ar to vien ir par maz, lai nodrošinātu godīgu konkurenci iepirkumos. Caurumi esošajā likumdošanas rāmī ļauj izbirt cauri gan graudiem, gan pelavām. Un, lai gan publiskajos iepirkumos būtu jāļauj piedalīties tikai tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas īsteno godprātīgu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, nereti tieši negodprātīgiem pakalpojumu sniedzējiem uz nodokļu apiešanas un citu apšaubāmu prakšu rēķina ir milzīga priekšrocība — mazākā cena, kas joprojām dominē kā noteicošais faktors daudzos iepirkumos pat, ja izvēles kritērijs ir saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, jo tieši cena veido lielāko punktu īpatsvaru kopējā lēmuma pieņemšanā.

Nesen veiktais konsultāciju kompānijas “McKinsey” pētījums atklāj, ka 79 % darbinieku Eiropā darbā nejūtas motivēti. Līdz ar to cilvēki biežāk klātienē neapmeklē darbu, uzņēmumos ir liela darbinieku mainība, kas rada arī finansiālus zaudējumus.

Ir daudz ieteikumu, kā veicināt darbinieku iesaisti, bet nereti tiek aizmirsta kāda vienkārša patiesība – strādāt vadītāja pakļautībā nav īpaši motivējoši. Ne velti ir teiciens, ka cilvēki neaiziet no sliktiem uzņēmumiem, bet gan no sliktiem vadītājiem.

Tāpēc ir vērts apdomāt horizontālās uzņēmuma struktūras ieviešanu un veidot komandu ar mazāku vadītāju skaitu – ir tikai izpilddirektors, daži funkciju vai nozaru vadītāji un pārējie darbinieki, kas katrs ir atbildīgs par savu jomu. Tā strādā daudzas inovatīvas komandas, piemēram, jaunuzņēmumi, un, manuprāt, tas ir tikai laika jautājums, kad arvien vairāk organizāciju sāks domāt par horizontālo modeli. Daudziem uzņēmumiem, it īpaši valsts organizācijām, tādas pārmaiņas varētu būt izaicinošas, taču, turpinot ierasto hierarhiju, agri vai vēlu nebūs iespējams konkurēt ar horizontālajām organizācijām. Par to esam pārliecinājušies arī mēs Balcia komandā.

PZU Lietuva ģenerāldirektors Māriuss Jundulas (Mariuss Jundulas), sākot no 15. oktobra ir ievēlēts par jauno Gjensidige Baltic vadītāju, informē apdrošināšānas kompānijas pārstāvji.

Gjensdige Baltic valdes priekšsēdētājs Kore Estgords (Kaare Østgaard) uzsver, ka M. Jundulas ir radījis labu iespaidu. Viņam ir plaša pieredze un labi rezultāti PZU Lietuva - gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanas nozarēs. Turklāt viņš ir izrādījis sapratni par Gjensidige kultūru, uzņēmējdarbības modeli un ambīcijām Baltijas reģionā, informē Kore Estgords.

Jundulas kunga primārie plāni ir pilnībā integrēt bijušo PZU Lietuva un Gjensidige, definēt efektīvu organizatorisko struktūru un pielietot sinerģiju, kur vien iespējams. Papildus Gjensidige esošajām darbībām Baltijā, tiks arī plānota bijušā PZU Lietuva profila maiņa.

66% patērētāju pasaulē gatavi tērēt vairāk par plaša patēriņa precēm, kas ražotas, ievērojot ilgtspējīgas biznesa prakses principus – rūpējoties par vidi un sabiedrību, izmantojot ekoloģiskas izejvielas, liecina Nielsen pētījums. Šī tendence ir augoša - 2014.gadā šādu gatavību apliecināja 55% patērētāju, bet 2013. gadā – 50%. Ilgtspējīgu zīmolu pārdošanas apjoms gada laikā pasaulē pieaudzis par 4%, secināts pētījumā.

«Ilgtspēja ir pasaules sabiedrības un uzņēmumu uzmanības centrā, īpaši valstīs, kur pieaugošais iedzīvotāju skaits rada papildu riskus videi,» skaidro Nielsen valdes locekle Latvijā Iveta Pukše. «Pētījumā redzam, ka arvien vairāk patērētāju, un jo īpaši attīstītajos tirgos – Eiropā un Ziemeļamerikā, zīmolu sociāli atbildīgu darbību uzskata nevis par īpašu pazīmi un pievienoto vērtību, bet par obligātu priekšnoteikumu dalībai tirgū.»

To, ka investīcijas sociāli atbildīgas biznesa prakses īstenošanā atmaksājas, apliecina arī tirdzniecības rādītāji. 2014.gadā sociāli atbildīgu zīmolu tirdzniecības apjoms pasaulē pieauga par 4%, tikmēr zīmoli, kas nepievērš tik lielu uzmanību ilgtspējīgas darbības principiem, pārdošanas apjomus audzējuši vien par 1%.

Sociāli apdrošinātie vecāki, kuriem no šā gada 1.oktobra radīsies tiesības uz vecāku pabalstu, varēs saņemt vienlaikus gan vecāku pabalstu, gan bērna kopšanas pabalstu. Izmaiņas paredz iespēju vecākiem izvēlēties saņemt vecāku pabalstu līdz bērna 1 vai 1,5 gada vecumam, informē Labklājības ministrija (LM).

No 1.oktobra sociāli apdrošinātiem vecākiem noteiktas tiesības vienlaikus saņemt bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu, pabalsta pieprasīšanas dienā būs iespēja izvēlēties vecāku pabalsta apmēru un izmaksas periodu: vienā variantā nestrādājošs sociāli apdrošināts vecāks varēs saņemt vecāku pabalstu 60% apmērā no pabalsta saņēmēja bruto algas līdz bērna 1 gada vecumam. Papildus viens no vecākiem saņems bērna kopšanas pabalstu 171 eiro apmērā; otrā variantā nestrādājošs sociāli apdrošināts vecāks varēs saņemt vecāku pabalstu 43,75% apmērā no pabalsta saņēmēja bruto algas līdz bērna 1,5 gada vecumam, papildus vienam vecākam saņemot bērna kopšanas pabalstu 171 eiro apmērā.

Industra Bank valdei 2022. gada 23. novembrī pievienojas Jānis Diedišķis – viņš būs atbildīgs par biznesa attīstības un klientu apkalpošanas jomu bankā.

Industra Bank valdes priekšsēdētāja vietnieks Uģis Vorons izlēmis pieņemt jaunus izaicinājumus, taču darbu bankā turpinās līdz gada beigām, lai nodrošinātu plūstošu pienākumu un iesākto projektu pāreju.

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū 

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un...

“Vispirms vēlos izteikt atzinību Uģim Voronam par Industra attīstībā ieguldīto enerģiju šo divarpus gadu laikā. Uģis ar savu sparu un nemitīgo virzību uz priekšu ir sniedzis būtisku pienesumu mūsu klientu servisa uzlabošanā un pakalpojumu attīstībā. Viņa vadībā bankas biznesa komanda ir paveikusi milzīgu darbu ceļā uz tādu banku, kāda vēlamies būt. Lai arī Uģa aiziešana no bankas mums ir zaudējums, es cienu viņa lēmumu un vēlu veiksmi turpmākajā profesionālajā ceļā! Vienlaikus esmu gandarīts par Jāņa Diedišķa lēmumu pievienoties Industra Bank vadības komandai. Klientu apkalpošana un pakalpojumu attīstība ir vitāli svarīgas jomas, jo banka bez klientiem, bez konkurētspējīgiem pakalpojumiem un labas klientu pieredzes nav graša vērta. Jāņa pieredze mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanā, zināšanas par līzinga pakalpojuma attīstīšanu, kā arī līdera dotības un cilvēciskās vērtības sniegs būtisku pienesumu bankas attīstībā un mērķu sasniegšanā,” saka Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

Jānis Diedišķis strādā banku nozarē jau vairāk nekā septiņpadsmit gadus. Viņš ir bijis atbildīgs par līzinga biznesa attīstību, vadījis mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu, kā arī vadījis starptautiska FinTech uzņēmuma Latvijas filiāli.

Industra Bank valde šobrīd darbojas četru cilvēku sastāvā: valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis, par finanšu jomu atbildīgs ir valdes loceklis Artūrs Veics, par darbības atbilstību un AML – valdes locekle Ruta Amtmane, savukārt Jānis Diedišķis no šīs dienas atbildīgs par bankas biznesa attīstības, klientu piesaistes un apkalpošanas jomu.

Industra Bank ir 1994. gadā dibināta Latvijas kredītiestāde ar 21.4 tūkstošiem klientu – tūkstotis četri simti juridisku personu un 20 tūkstoši privātpersonu. Banku ir izveidojuši vietējie uzņēmēji, tās darbību fokusējot uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu. Klientu ērtībai banka piedāvā astoņus apkalpošanas centrus – četri no tiem atrodas Rīgā, savukārt pārējie Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Jelgavā.

Par AS "Olainfarm" padomes priekšsēdētāju ir iecelts Juris Bundulis un par padomes priekšsēdētāja vietnieku Sandis Petrovičs.

Papildinot iepriekš publicēto informāciju par AS "Olainfarm" padomes locekļiem, tiek ziņots, ka Irinai Maliginai netieši pieder 1 097 051 AS "Olainfarm" akcija.

Akcionāri ievēl jaunu AS Olainfarm padomi 

Šodien, 17. jūnijā, notikušajā AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru pilnsapulcē, kurā piedalījās...

AS "Olainfarm" padome ir apstiprinājusi Jāni Leimani par valdes locekli. AS "Olainfarm" valdē darbu turpina valdes locekļi Elena Bušberga, Signe Baldere-Sildedze un Raimonds Terentjevs.

Kopš 2020.gada Jānis Leimanis ir padomes loceklis VAS "Latvijas Valsts Radio un Televīzijas Centrs" un SIA "Rīgas Namu Pārvaldnieks". Kopš 2004.gada SIA "JL Index", SIA "Private" valdes loceklis, atbildīgs par uzņēmumu attīstību, operacionālo vadību. No 2019. līdz 2020.gada februārim bijis SIA "CatchSmart" valdes loceklis, atbildīgs par uzņēmuma darbību, operacionālo vadību, programmēšanas pakalpojumu valsts iestādēm un ministrijām uzsākšanas īstenošanu. Savukārt no 2016. līdz 2018.gadam bijis SIA "Clean R" valdes priekšsēdētājs, atbildīgs par uzņēmuma stratēģisko attīstību un ikdienas vadību. No 2015.gada līdz šim brīdim J. Leimanis ir SIA "Jēkabpils Kokapstrāde" valdes priekšsēdētājs, kas atbildīgs par uzņēmuma stratēģisko attīstību, darbības reorganizāciju un akcionāru interešu nodrošināšanu.

Jānis Lemanis Rīgas Tehniskajā Universitātē ir ieguvis Inženiera organizatora kvalifikāciju ražošanas organizācijas specialitātē un bakalaura grādu mehānikā. Viņam ir Zvērinātu sertificētu grāmatvežu asociācijas ACCA kvalifikācija. Tāpat viņš ieguvis Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Mantisko ieguldījumu novērtēšanas eksperta kvalifikāciju aizdevumu kapitalizācijā, biznesa, finanšu aktīvu un saistību novērtēšanā. Pabeidzis Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Rīga) Mini MBA programmu. Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta biedrs.

Jānim Leimanim netieši pieder 10 521 AS "Olainfarm" akciju.

Kustības Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! un nesen izveidotās biedrības Esi atbildīgs! darbība tiek pārtraukta, informēja zvērināti advokāti Aldis Alliks un Aldis Gobzems.

Viņi paziņojumā norādīja, ka darbs tiks turpināts tikai pie Zolitūdes traģēdijā cietušo juridisko aizstāvības.

Sīkāku informāciju par biedrības un kustības slēgšanas iemesliem advokāti pašlaik nesniedza.

Db.lv jau ziņoja, ka kustība Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! tika izveidota neilgi pēc traģēdijas Zolitūdē, kur, iegrūstot veikala Maxima jumtam, bojā gāja 54 cilvēki. Janvāra sākumā tika izveidota arī biedrība, kas bija izvirzījusi sev astoņus darbības mērķus, tostarp arī sekmēt Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzdalību sabiedrības un valsts tiesiskos un demokrātiskos procesos, aktīvi veidojot pilsonisku sabiedrību un veicinot sabiedrības locekļu individuālu un kolektīvu atbildību u.c.