Zolitūdes traģēdijas lietā Maxima Latvija pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs šodien pauda, ka sociāli atbildīgs uzņēmums neveic cilvēku evakuāciju un nedzenā viņus no veikala iekšā un ārā ik reizi, kad nostrādā trauksmes signalizācija, ja netiek konstatēta potenciāla ugunsnelaime.
Uz prasītāju pārstāvja zvērināta advokāta Alda Gobzema jautājumu, vai Maxima pirms un pēc traģēdijas rīkojās sociāli atbildīgi, Rozenbergs atbildēja apstiprinoši, izklāstot, ka pirms lielveikala jumta iebrukšanas Maxima ievēroja un turpināja ievērot normatīvo aktu prasības. Gobzems papildināja jautājumu, norādot, ka viņu interesē tieši, kāpēc netika veikta veikala apmeklētāju un darbinieku evakuācija. Rozenbergs pauda, ka evakuācija nebija jāveic, tā nebija nepieciešama.
«Protams, tas bija sociāli atbildīgi. Sociāli atbildīgi bija nedzenāt cilvēkus no veikala iekšā un ārā ik reizi, kad nostrādā trauksmes signalizācija, ja netiek konstatēta potenciāla ugunsnelaime. Šī signalizācija neko citu nespēj «pareģot» kā vien ugunsgrēku - ugunsgrēks šajā veikalā nav bijis un tas netika konstatēts, par to strīda nav. Līdz ar to neevakuēšana bija pilnīgi loģiska, pamatota un saprātīga,» rezumēja advokāts.
Maxima pārstāvis bija norādījis, ka signalizācijas atskanēšana ir par pamatu tam, lai tiktu izskatīta iespējamā problēma, kas bijusi par pamatu signalizācijas atskanēšanai - arī iekšējā instrukcija neparedzēja uzreiz cilvēkus evakuēt.
Tāpat Maxima Latvija pārstāvis, atbildot uz prasītāju pārstāvja pirmo jautājumu bloku, pauda, ka Satversmes tiesību normas nav attiecināmas uz Maxima Latvija, proti, ka Satversmes normās civiltiesiskās atbildības piemērošana juridiskai personai nav paredzēta, bet gan Satversmes tiesību normas ir piemērojamas attiecībā uz valsti.
Šodien uz prasītāju pārstāvja jautājumiem atbildēja tikai Maxima. Nākamajā sēdē 23.janvārī savus paskaidrojumus sniegs būvniecības uzņēmums Re&Re.
Pērn 5.decembrī sēdē tika skatīti jau iepriekš pieteiktie lūgumi, no kuriem daļu apmierināja, daļu atstāja atklātus, daļu noraidīja. Tiesa nolēma apmierināt lūgumu par ekspertīzes izprasīšanu no policijas, pievienoja Maxima ugunsdrošības instrukcijas, atstāja atklātu jautājumu par liecinieka uzaicināšanu, kā arī par slēgtu tiesas sēdi.
Iepriekš abas puses pieteica dažādus lūgumus - Rozenbergs toreiz lūdza tiesu izskatīt jau iepriekš pieteiktos lūgumus, kuri bija palikuši atklāti un neizlemti, proti, par lietas atlikšanu saistībā ar papildu pierādījumu iesniegšanu - ekspertīzi par Maxima jumta sabrukšanas cēloņiem, ko veic Maxima uzrunāta kompānija. Tāpat Maxima vēlas sagaidīt arī Valsts policijas kompleksās būvniecības ekspertīzes rezultātus. Atbildētājs lūdza lietu atlikt arī tādēļ, lai kā pierādījumus varētu pievienot ekspertīzes rezultātus saistībā ar trauksmes signalizāciju.
Šajā lietā ar prasību pret Maxima Latvija, Re&Re, SIA Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas domi, arhitektu firmu Kubs un SIA HND Grupa vērsās trīs cietušie.
2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
Šonedēļ Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par aizdomās turētajām atzītas trīs personas - sagruvušās ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis un sabrukušā lielveikala projekta autoram, arhitektam Andrim Kalinkam. Sergets un Gublis apcietināti, savukārt Kalinkam piemērota policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts.
Tāpat šajā lietā mantas arests uzlikts arhitektu birojam SIA Kubs un SIA HND Grupa. Kuba īpašnieki ir Dace Putniņa (92,54%) un Andris Kalinka (7,46%), savukārt HND Grupa pieder Sergetam.