Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu aizliegt SIA «Maxima Latvija» izmantot tirdzniecības telpas Rīgā, Tērbatas ielā 33/35, informē KP.
KP konstatēja, ka plānotais darījums būtiski samazinātu konkurenci konkrētajā tirgū, ierobežotu patērētāju iespējas ikdienas patēriņa preces iegādāties plašāka skaita uzņēmumu veikalos un nostiprinātu esošo mazumtirgotāju tirgus varu.
Pašlaik tirdzniecības telpas Tērbatas ielā 33/35 izmanto SIA «Essa», kas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū darbojas ar zīmolu «top!». Saskaņā ar KP iesniegto ziņojumu plānots, ka konkrēto telpu nomas tiesības turpmāk iegūs Maxima. Tā kā abi uzņēmumi veic līdzīga rakstura saimniecisko darbību un darījuma rezultātā viens tirgus dalībnieks pārņemtu otra aktīvus – mazumtirdzniecības telpas –, Konkurences likuma izpratnē tā ir uzņēmumu apvienošanās, kas ir paziņojama KP.
Lai objektīvāk novērtētu darījumā ietekmēto tirgu, KP veica «top!» klientu aptauju konkrētajās telpās. Tajā atklājās, ka vairums veikala apmeklētāju ir tūristi, tuvākajā apkārtnē strādājošie un centra iedzīvotāji, kas tirdzniecības vietu apmeklē ar kājām. Aptauja atklāja, ka uzrunātie pircēji veic salīdzinoši nelielus un viegli pārvietojamus pirkumus – 83 % respondentu pirkuma summa nepārsniedza desmit eiro.
75 % aptaujas dalībnieku norādīja, ka līdzīgu pirkumu veikšanai izvēlētos četrus tuvumā esošus veikalus – trīs SIA «Rimi Latvia» un vienu Maxima. Ņemot vērā aptaujas rezultātus, KP konstatēja attālumu un noteica laika intervālu, ko patērētāji būtu gatavi mērot citu tuvākajā apkārtnē esošo tirdzniecības vietu apmeklēšanai. Tādējādi KP konstatēja, ka darījuma rezultātā ietekmētais tirgus ir ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus aptuveni četru minūšu gājiena attālumā ap konkrētajām tirdzniecības telpām.
Pašlaik šajā teritorijā kopumā darbojas piecas tirdzniecības vietas, kurās pakalpojumus sniedz Rimi, Maxima un SIA «Essa», un šāda tirgus struktūras saglabāšana ir nozīmīga efektīvai konkurencei. Pēc darījuma īstenošanas konkrētajā tirgū savu darbību turpinātu tikai divi lielākie mazumtirgotāji, tiem palielinot savu tirgus daļu, kā arī pieaugot Maxima veikalu skaitam. KP ieskatā, tas mainītu tirgus struktūru un būtiski samazinātu konkurenci.
Līdzšinējās attīstības tendences abiem lielākajiem mazumtirgotājiem, atverot arvien vairāk arī neliela formāta veikalus, citiem tirgotājiem rada būtiskas barjeras uzsākt vai veikt darbību Rīgas centrā, t.sk. apgrūtinot iespēju atrast piemērotas telpas mazumtirdzniecībai. Ņemot vērā Maxima un Rimi tirgus varu un konkurences priekšrocības, KP savā praksē jau iepriekš konstatējusi, ka citiem mazumtirgotājiem ir ierobežotas iespējas radīt efektīvu konkurences spiedienu.
Tā kā darījuma īstenošanas gadījumā ietekmētajā tirgū būtiski samazinātos konkurence, nostiprinātos lielāko ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības uzņēmumu pozīcijas, kā arī tiktu ierobežotas patērētāju iespējas iegādāties daudzveidīgas preces plašāka skaita uzņēmumu veikalos, KP lēma aizliegt Maxima iegūt nomas tiesības uz tirdzniecības telpām Rīgā, Tērbatas ielā 33/35.
«Maxima Latvija» pārsūdzēs KP lēmumu par veikala atvēršanu Tērbatas ielā, informē «Maxima Latvija» korporatīvo attiecību departamenta direktors Jānis Beseris. Uzņēmuma ieskatā KP sniegtais pamatojums ir nepilnīgs un tajā saskatāmas būtiskas pretrunas izvērtējot konkurences apstākļus esošajā apkārtnē.
Jāuzsver, ka KP lēmumā izmantota pilnīgi jauna pieeja nekā citās līdzīgās apvienošanās Latvijā līdz šim, un sniegtais izvērtējums nav pamatots ar kādu no KP un Eiropas Komisijas (EK) praksē sniegtajām teorijām, ar kurām var konstatēt negatīvas sekas konkurencei.
Paziņojumā ir nepamatoti šauri definēts konkrētais ģeogrāfiskais tirgus, uzskata Maxima pārstāvji.
No lēmuma izriet, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ticis definēts pamatojoties tikai uz vienu KP patērētāju aptauju, konkrēto ģeogrāfisko tirgu nosakot 4 minūšu gājiena attālumā, lai gan tam nav sniegts pilnīgi nekāds objektīvs pamatojums. KP veiktās patērētāju aptaujas rezultāti neļauj identificēt visu ģeogrāfisko tirgu, kurā ietilptu visi konkurenti.
Tāpat KP pilnīgi nepamatoti un neatbilstoši savai iepriekšējai praksei nav ņēmusi vērā lielo ikdienas preču mazumtirdzniecības veikalu ietekmi, kas atrodas konkrēto telpu tuvumā.
Izpētot citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, nav izdevies atrast nevienu piemēru, kur ģeogrāfiskais tirgus līdzīgā situācijā ikdienas preču mazumtirdzniecības tirgū būtu definēts šaurāk kā 10 minūšu kājām gājiena rādiusā.
Piemēram, Apvienotās Karalistes nesenā (2017.gada decembris) pieredze lietā Tesco and Booker, kurā tika vērtēts ģeogrāfiskais tirgus nelieliem (līdz 280 kv.m) ikdienas preču mazumtirdzniecības veikaliem (convenience stores), konkrētais ģeogrāfiskais tirgus tika noteikts 1 jūdzes (1.6 km) rādiusā ap konkrēto veikalu, neatkarīgi no tā, vai tas atrodas pilsētā vai lauku apvidū.
Savā izvērtējumā KP pilnīgi nepamatoti nav ņēmusi vērā atsevišķus šī tirgus dalībniekus, kas būtiski maina tirgus situāciju un līdz ar to KP vērtējumu. KP nepamatoti un bez pamatīgākas analīzes no konkrētās preces tirgus izslēdz kioskus, specializētos veikalus un tirgus.
Turklāt, nosakot tirgus dalībniekus izslēgti arī tuvējie veikali, kas pilnībā atbilst KP plašākas produkcijas aprakstam, proti, tie piedāvā plašu pārtikas un nepārtikas produktu klāstu, tai skaitā, svaigos augļus, dārzeņu un gaļu, turklāt atrodas KP identificētajā nepamatoti šaurajā 4 minūšu gājiena attālumā, saka Maxima pārstāvji.
