Kustībai Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! šobrīd ir pievienojušies vairāk nekā desmit zvērināti advokāti, pauda zvērināts advokāts Aldis Gobzems.

Advokātu vidū ir Maksims Abramovs, Jeļena Alfejeva, Andrejs Ādamsons, Baiba Balama, Normunds Šlitke, Artis Mežgailis, Jānis Ešenvalds, Armands Rasa, Anete Rubene, Andris Rukmanis un citi, kuri ir lūguši savus vārdus šobrīd neizpaust, informēja A. Gobzems.

Viņš pauda, ka advokātu saraksts tiks papildināts, tiklīdz tiks saņemts apstiprinājums arī no citiem zvērinātiem advokātiem, kuri gatavi iesaistīties kustības Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! organizētajā cietušo aizstāvībā.

Db.lv jau rakstīja, ka tiesā tika iesniegta pirmā Zolitūdes Maximas traģēdijā cietušo prasība par 100 miljonu latu piedziņu. Prasību tiesā iesniedza zvērināti advokāti Aldis Gobzems un Aldis Alliks kustības «Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs» vārdā. Zolitūdes traģēdijā cietušo prasība par 100 miljonu latu piedziņu Rīgas apgabaltiesā iesniegta pret tirgotāju SIA Maxima Latvija, būvuzņēmumu Re&Re, sagruvušās ēkas īpašnieku SIA Tineo, ēkas attīstītāju SIA Homburg Zolitūde un Rīgas domi.

Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju tiesā tiks iesniegtas prasības pret konkrētām fiziskām personām, proti, juridisko personu īpašniekiem, tostarp pret Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC), šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja zvērināts advokāts Aldis Gobzems.

Advokāts papildināja, ka šādai civilprasībai nebūs nekāda sakara ar politiku. «Tā kā mēs uzskatām, ka šeit ir notikusi kolektīva bezatbildība un solidāra atbildība ir jāuzņemas visām iesaistītajām pusēm, šāda prasība pret fizisko personu Nilu Ušakovu arī tiks iesniegta,» norādīja Gobzems, paskaidrojot, ka Ušakovs personīgi saskaņā ar likumu ir bijis atbildīgs par Rīgas būvvaldes darbu.

Gobzems sacīja, ka gadījumā, ja tiks rasts finansējums, tiks iesniegtas prasības pret citiem atbildētājiem arī Lielbritānijā un ASV. Prasība ASV varētu tikt iesniegta, kad būs zināms, vai spriedumu varēs izpildīt Latvijā.

Aizvadītās nedēļas piektdienā juristi Aldis Gobzems un Aldis Alliks reģistrējuši biedrību Esi atbildīgs! Zolitūdes traģēdijā cietušo interešu aizstāvībai.

Patlaban biedrība ir izvirzījusi sev astoņus darbības mērķus, tostarp arī sekmēt Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzdalību sabiedrības un valsts tiesiskos un demokrātiskos procesos, aktīvi veidojot pilsonisku sabiedrību un veicinot sabiedrības locekļu individuālu un kolektīvu atbildību u.c.

Biedrība savu darbību sāka jau pērn kā kustība Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! Desmit dienu laikā kopš traģēdijas Zolitūdē, kur, iegrūstot jumtam, gāja bojā 54 cilvēki, kustībai bija pievienojušies vairāk nekā desmit zvērināti advokāti. Advokātu vidū ir Maksims Abramovs, Jeļena Alfejeva, Andrejs Ādamsons, Baiba Balama, Normunds Šlitke, Artis Mežgailis, Jānis Ešenvalds, Armands Rasa, Anete Rubene, Andris Rukmanis un citi.

Zolitūdes traģēdijā cietušo prasība par 100 miljonu latu piedziņu Rīgas apgabaltiesā iesniegta pret tirgotāju SIA Maxima Latvija, būvuzņēmumu Re&Re, sagruvušās ēkas īpašnieku SIA Tineo, ēkas attīstītāju SIA Homburg Zolitūde un Rīgas domi.

Kā šodien žurnālistiem pastāstīja zvērināti advokāti Aldis Gobzems un Aldis Alliks, tāpat Rīgas apgabaltiesā tiks iesniegts pieteikums par šīs prasības nodrošināšanu - kustamas un nekustamas mantas apķīlāšanu, bet šis pieteikums nebūs vērsts pret Rīgas domi. Alliks papildināja, ka šodien no rīta esot iesniegti arī dokumenti Ģenerālprokuratūrā.

Advokāti paskaidroja, ka par šo prasību valsts nodeva cietušajiem nebūs jāmaksā, bet par konkrētas summas piedziņu no katra atbildētāja lems tiesa.

Advokāti, kas ir iesaistīti kustībā Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs!, norādīja, ka informāciju par prasītājiem, proti, cietušajiem, viņi neatklās, jo tā ir sensitīva informācija. Tomēr Gobzems papildināja, ka viens no klientiem ir izteicis vēlmi savu vārdu publicēt. Gobzems uzsvēra, ka patlaban notiek mēģinājumi uz cietušajiem izdarīt spiedienu, mēģinot viņus iebiedēt, pārliecināt nerīkoties, norādot, ka cietušo vārdus mēģinās pasargāt.

Ceturtdien tiesā tiks iesniegta pirmā Zolitūdes Maximas traģēdijā cietušo prasība par 100 miljonu latu piedziņu.

Prasību tiesā iesniegs zvērināti advokāti Aldis Gobzems un Aldis Alliks kustības «Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs» vārdā. Viņi pauž, ka prasība tiks iesniegta pret «četriem galvenajiem atbildētājiem», neprecizējot, pret kuriem.

«Ja prasība pret Rīgas Domi tiks noraidīta, celsim prasības pret tās amatpersonām personīgi. Ja prasība pret uzņēmumiem tiks noraidīta, celsim prasības pret to īpašniekiem un patiesā labuma guvējiem. Ja tiks noraidītas prasības pret, mūsuprāt, atbildīgajām juridiskajām un fiziskajām personām, celsim prasību pret Latvijas valsti, kā arī aicināsim Latvijas valsti celt prasību pret Lietuvas valsti un citām ar, mūsuprāt, atbildīgajām personām saistītajām jurisdikcijām,» pavēstījuši advokāti, kas sniedz prasību tiesā.

Zolitūdes Maximas sagrūšanā vainīgie agrāk vai vēlāk stāsies tiesas priekšā un atbildēs par savu rīcību, ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Valdis Dombrovskis pauda mixnews.lv.

Viņš vēlreiz uzsvēra, ka izmeklēšanas rīcībā ir visi nepieciešamie resursi un informācija, arī valsts atbalsts, lai vainīgie tiktu atrasti.

«Esmu pārliecināts, ka šī izmeklēšana būs ātra un rezultatīva,» pauda V. Dombrovskis.

Ziņots, ka ministru prezidents Valdis Dombrovskis trešdien paziņoja par atkāpšanos no amata. Kā iemesls tiek minēta Zolitūdes traģēdija. Kā vēstīts, pagājušās nedēļas ceturtdienā Rīgā, Zolitūdē, sabruka lielveikala Maxima jumts. Traģēdijā gāja bojā 54 cilvēki. Patlaban tiek meklēti notikušā cēloņi un vainīgie. Kā pēc tikšanās ar prezidentu norādīja pats Dombrovskis, ar šādu soli viņš uzņēmies politisko atbildību saistībā ar traģēdiju Zolitūdē.

Par 2006. gada traģēdiju Polijā, Katovices izstāžu zālē kur, iegrūstot jumtam, gāja bojā 65 cilvēki, tika sodīti 12 vainīgie. Smagākie piespriestie sodi paredzēja astoņus un 12 gadus cietumā, vēsta pasaules mediju arhīvi.

Katovices Starptautiskajā izstāžu zālē (Międzynarodowe Targi Katowickie) jumts sniega smaguma dēļ iegruva 2006. gadā. Traģēdijā gāja bojā 65 cilvēki, ievainoti tika vairāk nekā 170 cilvēki, tostarp 13 ārvalstnieki. Traģēdijas brīdī celtnē atradās aptuveni 700 cilvēki. Nelaime notika 2006. gada 29. janvārī.

Oficiāli izmeklēšana noslēdzās pēc diviem gadiem – 2008. gadā, un par vainīgām tiesa atzina 12 personas, ieskaitot divus izstāžu halles projektētājus. Viņiem tika piespriests 12 gadus ilgs cietumsods, ziņoja medijs USA Today.

Eksperti par katastrofas galvenajiem iemesliem atzina kļūdas projektā, jo tas ticis izmainīts, lai būvniecību padarītu lētāku.

Uzņēmējs Vadims Skorohods plāno vērsties kriminālpolicijā pret Rīgas pilsētas būvvaldi, lai netiktu nogriezts ceļš uz viņa noliktavu un ražošanas kompleksu, informē uzņēmēja pārstāvis, advokāts Aldis Alliks.

Servitūta izlietošana saskaņā ar Lidl loģistikas centra projektu tiek liegta plānotā nožogojuma un kravas automašīnu plūsmas un novietojuma dēļ. Taču projekta skaņojums ar uzņēmēju netiek pieprasīts, skaidro A.Alliks. Vienlaikus būvvalde nenoliedzot savu kļūdu, bet aicina risināt potenciālo strīdu, vēršoties tiesā pēc tam, kad projekts jau būs īstenots.

Uzņēmējs, kuram piederošajam noliktavu un ražošanas kompleksam Rīgā, Ulbrokas ielā 42, blakus plānots topošais Lidl loģistikas centrs, ir gatavs vērsties kriminālpolicijā par Rīgas pilsētas būvvaldes darbībām, izsniedzot būvatļauju šim projektam tādā veidā, ka tiek ignorētas ar likumu un spēkā stājušos spriedumu noteiktās viņa tiesības, informē A.Alliks. Viņaprāt, būvvalde klaji prettiesiski ignorē uzņēmēja tiesības lietot braucamā ceļa servitūtu, kuru nekādi nav iespējams «nepamanīt», jo tas ir reģistrēts zemesgrāmatā jau 2014.gada 4.decembrī.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien attaisnoja Latvijas Universitātes pētnieku Ilmāru Poikānu jeb Neo, kurš apsūdzēts par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS).

Attaisnotais Poikāns žurnālistiem sacīja, ka priecājas par tiesas spriedumu, taču viņam ir žēl tiesvedībā izniekotā laika un resursu visām iesaistītajām pusēm. Viņš norādīja, ka advokāti vakar notikušajās tiesas debatēs parādījuši pietiekoši daudzus argumentus, kāpēc viņš būtu attaisnojams, bet, kas tieši pārliecinājis tiesu, nav zināms.

Vaicāts par to, vai uz tiesas sēdi nācis ar pārliecību, ka tiks attaisnots, Poikāns sacīja, ka «cerība mirst pēdējā, un tā nenomira». Viņš norādīja, ka viņa darbību, ar mērķi publiskot amatpersonu algas, pozitīvais rezultāts ir tieši valsts amatpersonu atalgojuma publiskošana un lielāka caurskatāmība valsts pārvaldē.

Maxima Latvija noraidījusi Maxima kasiera Mārtiņa Plāša pilnvaroto pārstāvju – zvērinātu advokātu Alda Gobzema un Madaras Ķirses – prasību samaksāt Zolitūdes traģēdijā cietušajam 49,9 miljonus eiro.

Uzņēmuma pārstāvji norāda – aicinājumu izmaksāt 50 miljonu eiro kompensāciju būtu jāizsaka personai, kuras prettiesikās darbības rezultātā notika Zolitūdes traģēdija. «Pašlaik neviena valsts institūcija nav noteikusi personas, kuru darbību rezultātā notika nelaime,» teikts tirdzniecības tīkla valdes locekles Jeļenas Kondrašovas atbildē advokātiem, ko kustība Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! nofotografējusi un ievietojusi sociālajā tīklā Facebook.

«Šobrīd Maxima Latvija nav pamata pievienoties Aicinājumā izteiktajam viedoklim par to, ka Maxima Latvija kā darba devējs būtu pieļāvusi rupju nolaidību,» pauda uzņēmuma pārstāvji.

Jūrmalas pilsētas tiesa šodien izbeidza tiesvedību pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) un SIA Re&Re valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu, informēja tiesā.

Tiesvedība izbeigta, jo prasītājs atteicās no prasības. Prasību bija iesnieguši trīs traģēdijā cietušie - Skadmaņu ģimene.

Prasītāju advokāts un kustības Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! pārstāvis Aldis Gobzems teica, ka prasības par atvainošanos atsauktas, jo šīs prasības mērķis daļēji ir sasniegts - «kaut neatvainojās vārdiski, tomēr Ušakovs daļēji palīdzēja cietušajiem».

Savukārt pret Pauniņu tas esot «zināms solis kredītā», jo šobrīd arī viņam ir iespēja parādīt no savas puses vēlmi konstruktīvi un ātri atrisināt morālo kompensāciju lietas un uzņemties atbildību kriminālprocesā.

«Advokāti raugās divējādi. Varbūt ir pāršauts pār strīpu. Advokātiem ir dažādi uzskati, cik skaļi drīkst sevi reklamēt, kur ir tā robeža, kurai nedrīkst pāri kāpt. Šajā gadījumā tas ir kaut kur uz robežas – vieni uzskata, ka robeža ir pārkāpta, citi – ka ne. Mans personīgais uzskats – ne viss ir pareizi, bet no otras puses – nekļūdās tas, kas nedara neko. Ja sabiedrībā nebūs kāds trakais, tad sabiedrība apstāsies.» Tā intervijā laikrakstam Neatkarīgā, runājot par to, kā Latvijas zvērinātu advokātu aprindas skatās uz Maxima traģēdijas tiesiskajiem aspektiem un kā vērtē advokāta Alda Gobzema aktivitātes šajā sakarā, sacījis zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Jau ziņots, ka 21.novembrī iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Kustība Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! un Zolitūdes traģēdijā cietušo advokāts Aldis Gobzems aicinājuši izteikt neuzticību Jāņa Kažociņa vadītajai traģēdijas sabiedriskajai komisijai. A. Gobzems un viņa kolēģi novērsuši trūkumus Zolitūdes traģēdijā cietušo pieteikumā tiesai par 100 miljonu latu piedziņu no Maximas lielveikala būvētājiem, attīstītājiem un Rīgas domes, vakar ziņoja LETA.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņojis par atkāpšanos no amata, Db.lv apstiprināja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Par atkāpšanos no amata premjers ziņoja pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu.

Kā iemesls tiek minēta Zolitūdes traģēdija. Kā vēstīts, pagājušās nedēļas ceturtdienā Rīgā, Zolitūdē, sabruka lielveikala Maxima jumts. Traģēdijā gāja bojā 54 cilvēki. Patlaban tiek meklēti notikušā cēloņi un vainīgie.

Kā pēc tikšanās ar prezidentu norādīja pats Dombrovskis, ar šādu soli viņš uzņēmies politisko atbildību saistībā ar traģēdiju Zolitūdē.

«No savas puses gribu pateikt paldies Latvijas sabiedrībai par atbalstu par līdzdarbību ekonomiskās krīzes pārvarēšanas laikā. Vēlos atvainoties par lietām, kas nav izdevušās,» tā Dombrovskis.

No 23. līdz 25. novembrim Latvijā, Cēsīs, notiks starptautiskais koksnes hakatons Garage48 Wood 2. Tajā jau otro reizi vienkopus pulcēsies Igaunijas un Latvijas kokrūpniecības nozares praktiķi, industriālie dizaineri, arhitekti, inženieri, kā arī saistīto jomu studenti, kuri kopā ar profesionālu un nozarē atpazīstamu mentoru palīdzību 48 stundu intensīvā komandu darbā izstrādās jaunu koksnes produktu prototipus, šoreiz meklējot risinājumus kokmateriālu izmantošanai publiskajās telpās un nozarē kopumā.

“Pirmais koksnes hakatons, kas norisinājās pirms gada Igaunijā, aktivizēja kokrūpniecības nozari. Starpdisciplinārās komandas darbs pasākuma ietvaros, kad vienā komandā darbojas dažādu specializāciju pārstāvji, palīdzēja MVU pārplānot dažādus procesus uzņēmumu iekšienē vēlāk. Balstoties uz atsauksmēm, kopš pagājušā gada koksnes hakatons ir viens no gaidītākajiem pasākumiem nozarē,” uzsver projekta “Koksne un mēbeles” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Laima Engere, kura ikdienas darbā cieši sadarbojas ar kokrūpniecības industrijas uzņēmējiem.

Hakatons kā ideju un pieredzes apmaiņas formāts ir ierasts jaunu ideju un virzienu atklāšanas instruments daudzās citās radošo industriju nozarēs. “Kopā ar sadarbības partneriem Igaunijā nolēmām organizēt hakatonu tieši kokrūpniecības nozarei, tajā sapulcējot starpdisciplināru dalībnieku sastāvu – gan nozares profesionāļus, gan dizainerus, arhitektus. Jau pērn pasākuma laikā redzējām šīs idejas efektivitāti un vērtību – 48 stundu laikā komandas radīja patiešām inovatīvas idejas ar augstu potenciālo pievienoto vērtību. Turklāt virkne no hakatonā dzimušajām idejām jau ir pārtapušas ļoti konkrētos projektos,” norāda Laima Engere.

Tehnoloģiskā progresa ietekmē pastāv varbūtība palielināties bezdarbam mazkvalificēto iedzīvotāju vidū, ceturtdien diskusijā par digitalizācijas ietekmi uz darba tirgu atzina Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.

Viņš norādīja, ka nodarbinātību ietekmē ne tikai globalizācija un demogrāfiskās tendences, bet arī digitalizācija un robotizācija, tādējādi viena no lielākajām nākotnes bažām ir bezdarba līmeņa pieaugums, jo īpaši mazkvalificēto iedzīvotāju vidū, kā arī vidējās kvalifikācijas profesiju automatizācija un rutīnas darba vietu izzušana.

Tajā pašā laikā Alliks arī atzīmēja, ka visus darbus nevarēs automatizēt vai aizstāt ar mākslīgo intelektu, tostarp, piemēram, darbus, kuros ir nepieciešamas komunikācijas prasmes, kritiskā domāšana, spēja risināt problēmas un plānošanas iemaņas, kā arī saskarsme ar cilvēkiem.

Viņš uzsvēra, ka tehnoloģiju attīstības ietekmē cilvēkiem jāspēj pārkvalificēties, tādējādi jāstiprina pieaugušo izglītības iespējas un karjeras pakalpojumi, jāpielāgo duālās izglītības sistēmas, jāatjauno profesionālās izglītības saturu, jānodrošina modulārās izglītības iespējas, kā arī iespēju prasmes pilnveidot ārpus formālās izglītības sistēmas ietvara.

Par pensiju domā un pensijas gadiem gatavojas mazāk nekā viena trešdaļa Latvijas strādājošo, liecina SEB bankas un SSE Riga veiktā iedzīvotāju aptauja Baltijas valstīs.

Lai gan arī pensiju jautājumos Igaunija ir priekšā pārējām Baltijas valstīm, rezultāts gan liecina, ka Igaunijas iedzīvotāju gatavība pensijai tomēr uzskatāma kā vāja, jo rādītāja vērtība atrodas zem vidējā līmeņa.

Pensometra vērtība jeb vidējā strādājošo gatavība pensijai tiek noteikta, vērtējot četrus rādītājus - zināšanas, uzticību pensiju sistēmai valstī, personīgo rīcību un pārliecību par savām vecumdienām. Pensometra vērtība Igaunijā sasniedza 3,6 punktus no 10 maksimāli iespējamiem, Lietuvā - 3,3 punktus, bet Latvijā - tikai 2,9 punktus.

Pēc zināšanām par pensiju veidošanos pirmajā vietā starp Baltijas valstīm ir Lietuva ar 4,1 punktu no 10.

Meklēs iespējas palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā Covid-19 dēļ, pieļaujot ieteikumus neievērojušajiem ceļotājiem tās neapmaksāt.

Otrdien valdības sēdē ministru vidū izvērsās diskusija par iespēju ierobežot slimības lapu apmaksu tiem cilvēkiem, kuri pēc valsts brīdinājuma tomēr ir devušies uz Covid-19 vīrusa skartajiem reģioniem, kā arī par iespējām palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā.

Skatot Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu par darbnespējas lapu izsniegšanu saistībā ar Covid-19, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vērsa uzmanību uz to apmaksas kārtību, kas paredz, ka pirmās desmit dienas apmaksā darba devējs. Kā akcentēja premjers, viņš vēlas pārliecināties, ka viss ir līdz galam izdomāts un ir pareizi, ka šīs pirmās desmit dienas uzņemas "privātas rokas".

«Valsts ir milzīgs spēks un tai ir milzīgi resursi. Ja valsts amatpersonas pasaka, ka dažas kompānijas ir spēcīgākas par viņiem, tad kaut kas nav kārtībā ar valsti,» runājot par to, vai valstij izdosies saukt pie atbildības vainīgos notikušajā traģēdijā Zolitūdē, pauda tiesībzinātņu doktore Solvita Olsena.

Viņa diskusijā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka valstij ir resursi un spēki, lai izmeklētu Zolitūdē notikušo, un jautājums ir par to, vai ir pietiekama griba to darīt.

Tāpat tiesībzinātņu doktore pauda - valsts, iekšlietu ministrijas uzdevums ir aizsargāt valsts iedzīvotāju intereses.

Arī zvērināts advokāts Aldis Alliks pauda, ka argumenti par grūtumu neizturētu nekādu kritiku. «Valsts rīcībā ir visi nepieciešamie resursi,» pauda advokāts.

Savukārt zvērināts advokāts Aldis Gobzems pauda viedokli, ka sevišķi svarīga jautājuma risināšanā ir sabiedrības iesaistīšanās - ja sabiedrība pieprasīs atbildību, tad valsts tiks galā ar šo situāciju. «Pats būtiskākais sabiedrībai ir neapstāties, un ir pienācis laiks pieprasīt konkrētu rīcību jau šodien,» tā A. Gobzems.

Latvijas pensiju sistēma ir atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, turklāt divu gadu laikā kopš 2014. gada šajā vērtējumā esam pakāpušies par divām vietām, atsaucoties uz Vācijas apdrošināšanas kompānijas Allianz Pensiju ilgtspējas indeksu 2016 (2016 Pension Sustainability Index), norāda Latvijas Komercbanku Asociācija.

«Šī ir pozitīva ziņa, jo apliecina, ka Latvijas trīs līmeņu pensiju sistēma ir efektīva,» komentē Labklājības ministrijas Valsts sekretārs Ingus Alliks. Pētījumā Latvijas pensiju sistēma ir novērtēta augstāk nekā mūsu kaimiņu – Igaunijas un Lietuvas – sistēmas. Arī Čīle, kuras pieredze tika izmantota kā pozitīvais piemērs, veidojot Latvijas triju līmeņu pensiju sistēmu, pēc Allianz metodoloģijas šobrīd vērtējumā atrodas zemāk par Latviju.

Ilgtspējīgāka pensiju sistēma ir izveidota tikai Austrālijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Norvēģijā un Jaunzēlandē.

Allianz pētījums pilnībā pieejams: https://www.allianz.at/v_1475651446000/ueber-allianz/media-newsroom/news/aktuelle-news/pa-download/20161005studie-pension-sustainability-index-vfin.pdf

Pašreiz Latvijā nodarbināto skaits, uz kuriem attiecas ģenerālvienošanās, sasniedz vien 20%, lai gan Eiropas Savienības direktīva nosaka vismaz trīs reizes lielāku apjomu. Tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā pie sociālā dialoga nodrošināšanas starp darba devējiem un darba ņēmējiem, kas rezultētos nozaru koplīgumos, jāstrādā daudz intensīvāk nekā līdz šim.

Tas secināts 3.jūnijā Valsts kancelejas organizētajā diskusijā "Ģenerālvienošanās: vienošanās ir spēks!", informē Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis.

Diskusijā piedalījās dažādu nozaru, arodbiedrību un valsts iestāžu eksperti. Pašreiz Latvijā noslēgtas piecas ģenerālvienošanās, kas aptver nelielu skaitu nodarbināto, tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns aicināja darba ņēmējus aktīvi stāties arodbiedrībās, savukārt uzņēmumus veidot savu jomu asociācijas, lai būtu kam veidot savstarpējo dialogu, kur runāt par tiem jautājumiem, kas konkrētajai nozarei ir aktuāli. Ņemot vērā Latvijas situāciju, viņš arī paredz, ka valstij un sociālajiem partneriem, tostarp LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK), būs nepieciešams ar dažādiem rīkiem stimulēt darba ņēmējus un darba devējus meklēt iespēju uzsākt dialogu par koplīguma slēgšanu.

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»

Nākotnes pensiju pienācīga apjoma nodrošināšanai nāksies atteikties no daudziem nodokļu maksāšanas režīmiem, kā arī jāveicina uzkrājumu veidošana, pirmdien secināja Latvijas Bankas ekspertu diskusijas Pensiju sistēma Latvijā – vai bumba ar laika degli? dalībnieki.

Tas, protams, nebūs populāri, taču izskatās, ka citas izejas nav. Jānorāda, ka pašlaik sociālās iemaksas pilnā apmērā veic tikai vispārējā nodokļu režīmā strādājošie, bet, piemēram, mikrouzņēmuma nodokļu maksātāji to veic samazinātā apjomā. Kā savā prezentācijā norāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs, sociālo iemaksu likmi paaugstināt vairs nav iespējams, jo tas ir «nepaceļami» mūsu tautsaimniecībai.

Tas, ko var darīt, ir paplašināt ar iemaksām apliekamo nodokļu bāzi, kas nozīmē atteikties no dažādajiem nodokļu maksāšanas režīmiem, kuros strādājošie sociālās iemaksas veic nepilnā apjomā un samazinātas ar nodokļiem apliekamās bāzes. Faktiski tas nozīmē, ka šo strādājošo pensijas būs ļoti niecīgas.

Labklājības ministrijas (LM) un Vācijas Sociālās drošības politikas un izpētes asociācijas īstenotais Eiropas Savienības programmas Twinning mērķsadarbības projekts Atbalsts Azerbaidžānas Valsts sociālās aizsardzības fondam, ieviešot fondēto elementu pensiju apdrošināšanas sistēmā, izveidojot privāto pensiju fondu un regulējošās likumdošanas ietvaru, ir veiksmīgi īstenots, liecina LM rīcībā esošais Eiropas Savienības delegācijas Azerbaidžānā apstiprinātais gala ziņojums.

Mērķsadarbības projektu Atbalsts Azerbaidžānas Valsts sociālās aizsardzības fondam, ieviešot fondēto elementu pensiju apdrošināšanas sistēmā, izveidojot privāto pensiju fondu un regulējošās likumdošanas ietvaru, LM īstenoja Azerbaidžānas Valsts sociālās aizsardzības fondā. Projekts ilga no 2014.gada 8.maija līdz 2015.gada 7.novembrim. Projekta mērķis bija stiprināt Azerbaidžānas Valsts sociālā aizsardzības fonda kapacitāti, izveidojot likumdošanas ietvaru, lai ieviestu fondēto elementu pensiju apdrošināšanas sistēmā un izveidotu privātos pensiju fondus.

«Šis bija pirmais projekts, kurā Labklājības ministrija bija vadošais partneris un bija atbildīga gan par projekta administrēšanu, gan tā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tā bija lieliska iespēja Labklājības ministrijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālistiem, kā arī 2. un 3. pensiju līmeņa ekspertiem apliecināt savas profesionālās zināšanas situācijas novērtēšanā un likumdošanas izstrādē. Lai gan tas bija ļoti saspringts laiks visiem projektā iesaistītajiem, jo papildu projekta aktivitātēm, bija jāveic arī savi ikdienas pienākumi, projekts ir veiksmīgi īstenots,» atzīst Ingus Alliks, LM valsts sekretāra vietnieks, projekta vadītājs.

Latvijas pabalstu sistēma nabadzības un nevienlīdzīgu ienākumu mazināšanai ir laba, bet problēmas rada nepietiekamais pabalstu apjoms, šādu viedokli Latvijas Bankas ekspertu diskusijā "Ar valsts budžeta svirām pret nabadzību un nevienlīdzību" pauda sociālās politikas pētniece Ruta Zilvere.

Zilvere uzskata, ka pašreizējie atbalsta mehānismi, kas pastāv nevienlīdzības mazināšanai, netiek pielietoti gana efektīvi. Zilvere pieminēja sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas neesot paaugstināts vairāk nekā 10 gadus.

"Ja pats pabalstu apjoms ir zems un nemainās gadu desmitiem, tad, protams, nevar cerēt, ka šāds pabalsts efektīvi varētu mazināt nabadzību vai atbalstīt nabadzīgas ģimenes," sacīja Zilvere.

Arī minimālās pensijas gadījumā pastāv tādas pašas problēmas, norādīja pētniece, pēc kuras vārdiem, vairāk nekā 10 gadus netika paaugstināts minimālās pensijas līmenis. Diskusijā iezīmējās visu ekspertu atbalsts nostājai, ka Latvijā ir zema nodokļu iekasējamība, kas rodas no ēnu ekonomikas un nodokļu sistēmas nepilnībām, piemēram, no pašreizējā mikrouzņēmumu nodokļu modeļa.

Valdība otrdien, 30.augustā, par Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāru apstiprināja līdzšinējo valsts sekretāra vietnieku Ingu Alliku, informē LM.

Darbu valsts sekretāra amatā I.Alliks uzsāks 5.septembrī.

I.Allikam ir ilgstoša un pieredzes bagāta karjera valsts pārvaldē. Tā sākta Valsts sociālās apdrošināšanas fondā, un kopš 1997.gada turpināta Labklājības ministrijā.

I.Allikam ir ievērojamas profesionālās zināšanas un pieredze darba plānošanā, koordinēšanā un uzraudzībā sociālās apdrošināšanas, sociālās palīdzības, sociālās iekļaušanas, sociālā darba, darba attiecību, darba aizsardzības, sociālā dialoga, bērnu un ģimenes politikas jomās.

I.Allika Latvijas Universitātē iegūtais sociālo zinātņu maģistra grāds politikas zinātnē, kā arī ilggadējā pieredze vadošos amatos valsts pārvaldē, ir būtiski LM mērķu sasniegšanā.