Lietuvas Bankas valde ceturtdien vēlu vakarā nolēma likvidēt nacionalizēto Snoras banku un vērsties attiecīgās iestādēs, lai pret to tiktu vērsta bankrota lieta, vēsta Leta.
«Atklājām to, ko nedomājām atklāt,» medijiem sacījis Lietuvas Bankas priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.
Bankas īpašumi no gandrīz astoņiem miljardiem litu (1,6 miljardiem latu) esot samazinājušies līdz 3,4 miljardiem litu (693,6 miljoniem latu).
Esot pazuduši noguldījumi par 600 miljoniem litu (122,4 miljoni latu) ārvalstu bankās, investīcijas Kaimanu salu fondos - par 550 miljonu litu (112,2 miljoniem latu). To vienkārši nav, teicis Vasiļausks.
«Nav cita veida, kā risināt problēmu, - [Snoras] banka jālikvidē,» sacījis Lietuvas Bankas vadītājs.
Viņš piebildis, ka, nacionalizējot banku, vēl cerēts, ka to varēs restrukturizēt.
Aģentūra BNS vēsta, ka Lietuvas Bankas valde arī atcēlusi iepriekš pieņemtos lēmumus, ar kuriem bankai Snoras tika atļauts veikt atsevišķas operācijas. Tas nozīmē, ka sāks darboties noguldījumu garantēšanas mehānisms, un fiziskās un juridiskās personas varēs saņemt kompensācijas par saviem bankā Snoras noguldītajiem līdzekļiem līdz 345 280 litu (70 437 latu) apmērā, kā to paredz likums. Šie līdzekļi ir jāizmaksā 20 darba dienu laikā, taču šis termiņš var tikt pagarināts par 10 dienām.
Tikmēr Lielbritānijā saskaņā ar Lietuvas izdoto Eiropas aresta orderi aizturēti Snoras bijušie vadītāji Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranausks.
Kā ziņots, Latvijas amatpersonas iepriekš apgalvoja, ka augstā līmenī risina sarunas ar Lietuvu, lai tā glābtu Snoras banku un arī tās meitasuzņēmumu AS Latvijas Krājbanka.
Tā kā Lietuva pieņēmusi lēmumu par Snoras likvidēšnu, Latvijai nāksies gatavoties Krājbankas likvidēšanai, kā rezultātā būs jāšķiras no vismaz 350 miljoniem latu, ko izmaksāt noguldītājiem garantēto maksājumu veidā.
Pēc Lietuvas Bankas lēmuma likvidēt nacionalizēto Snoras banku Latvijā jāgatavojas Latvijas Krājbankas likvidācijai, aģentūrai LETA atzina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V).
Reirs pauda viedokli, ka Lietuvas Bankas lēmums Latvijai nebūs ļoti liels pārsteigums, jo plāns B, ka jāgatavojas Krājbankas likvidācijai, bija jau no paša sākuma un tas arī līdz šim bija sabiedrībā visapspriestākais. Tas nozīmē, ka noguldītājiem tagad likumā noteiktajā kārtībā izmaksās pienākošos naudu - līdz 70 000 latu katram.
Politiķis norādīja, ka Latvija viena pati nevar glābt Krājbanku jau tā ievērojamās budžeta konsolidācijas dēļ. Iemaksājot bankas pamatkapitālā trūkstošos 100 miljonus latu, būtu jāveic valsts budžeta konsolidācija par šādu pašu summu, kas neesot iespējams.
Tagad īstenosies scenārijs B un Krājbanka tiks likvidēta. Tālākās darbības no valsts iestāžu puses būs kompensāciju izmaksāšana noguldītājiem un darbs pie bankas aktīvu atgūšanas, kas proporcionāli tiks izmaksāti noguldītājiem, skaidroja komisijas priekšsēdētājs.
Reirs norādīja, ka bankas akcionāri esot pēdējie rindas galā uz līdzekļu atgūšanu. «Akcionāri nekā nedabūs, bet par pārējiem - noguldītājiem - būs jācīnās,» teica Reirs. Politiķis atzina, ka aktuālākās problēmas būs uzņēmumiem un pašvaldībām, kas bankā turējuši savus līdzekļus, tomēr pie šī jautājuma tiekot strādāts un Valsts kase atsevišķām pašvaldībām piešķīrusi kredītlīnijas.
Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) Lietuvas Bankas lēmumu likvidēt nacionalizēto Snoras banku pagaidām nekomentē. Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūrai LETA pieļāva, ka valdības vadītājs ir informēts par šo situāciju un ar plašāku vērtējumu varētu nākt klajā rīt no rīta.
Ar finanšu ministru Andri Vilku (V), kurš patlaban atrodas Polijā, aģentūrai LETA nav izdevies sazināties.
Jau ziņots, ka Dombrovskis šodien aicināja Lietuvas pusi nekavējoties lemt par finanšu sektora stabilizāciju saistībā ar Snoras bankas problēmām, bet Vilks iepriekš Lietuvu mudināja pieņemt atbildīgu lēmumu un, glābjot Snoras, vienlaicīgi atjaunojot arī Latvijas Krājbankas darbību.
Kā ziņots, Lietuvas Bankas valde ceturtdien vēlu vakarā nolēma likvidēt nacionalizēto Snoras banku un vērsties attiecīgās iestādēs, lai pret to tiktu vērsta bankrota lieta.
«Atklājām to, ko nedomājām atklāt,» medijiem sacījis Lietuvas Bankas priekšsēdētājs Vits Vasiļausks. Bankas īpašumi no gandrīz astoņiem miljardiem litu (1,6 miljardiem latu) esot samazinājušies līdz 3,4 miljardiem litu (693,6 miljoniem latu). Esot pazuduši noguldījumi par 600 miljoniem litu (122,4 miljoni latu) ārvalstu bankās, investīcijas Kaimanu salu fondos - par 550 miljonu litu (112,2 miljoniem latu). To vienkārši nav, teicis Vasiļausks.
«Nav cita veida, kā risināt problēmu, - [Snoras] banka jālikvidē,» sacījis Lietuvas Bankas vadītājs. Viņš piebildis, ka, nacionalizējot banku, vēl cerēts, ka to varēs restrukturizēt.
Kā ziņots, Latvijas amatpersonas iepriekš apgalvoja, ka augstā līmenī risina sarunas ar Lietuvu, lai tā glābtu Snoras banku un arī tās meitasuzņēmumu AS Latvijas Krājbanka.