Pēc tam, kad Lietuvas centrālā banka apturēja komercbankas Snoras darbību, bet valsts valdība vēlāk banku izlēma nacionalizēt, Latvijas Krājbanka nav novērojusi pastiprinātu klientu interesei par bankā noguldītajiem līdzekļiem.
«Pēc ziņas nonākšanas medijos, bankas Zvanu centrā tika saņemti daži klientu zvani, kas interesējās, kā Snoras darbības apturēšana ietekmēs Krājbanku un viņu līdzekļus. Taču pastiprinātu klientu aktivitāti mēs šodien nenovērojam,» Db.lv pastāstīja Latvijas Krājbankas sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Pakalne.
Latvijas Krājbanka uzsver, ka Lietuvas centrālās bankas regulējums attiecībā uz bankas Snoras darbību attiecas vienīgi uz Lietuvas banku Snoras. Latvijas Krājbankai tas nav saistošs, jo Latvijas komercbanku tirgu regulē Latvijas likumdošana un to pārrauga Finanšu un Kapitāla tirgus komisija.
Db.lv jau vēstīja, ka Lietuvas valdība pieņēmusi lēmumu - nacionalizēt komercbanku Snoras. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Lietuvas centrālās bankas vadība pārtraukusi Snoras darbību un iecēlusi pagaidu administratoru.
Lietuvas Ģenerālprokuratūra, pēc informācijas saņemšanas no Lietuvas centrālās bankas par iespējamajiem pārkāpumiem komercbankā Snoras, sākusi izmeklēšanu saistībā ar pazudušiem aktīviem vairāk nekā miljarda litu apjomā.
Banka Snoras tika dibināta 1992.gadā. Tā ir ceturtā lielākā banka Lietuvā pēc kapitāla apjoma un piektā lielākā pēc pārvaldītajiem līdzekļiem. Bankai ir vairāk nekā viens miljons klientu.
Snoras bankai ir filiāles Igaunijā un Latvijā, kā arī pārstāvniecības Beļģijā, Čehijā, Ukrainā, Baltkrievijā un Lielbritānijā. Baltijas valstīs Snoras grupa pārvalda trīs bankas: AB Bank Snoras Lietuvā, AS Latvijas Krājbanka Latvijā un investīciju banku Finasta Lietuvā.