Ceturtdien Lielbritānijā aizturētie Lietuvas komercbankas Snoras akcionāri Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranauskis šodien stāsies Londonas tiesas priekšā.

Paredzams, ka V. Antonovs un Raimonds Baranauskis tiks izdoti Lietuvai, ja vien viņi nepierādīs, ka tiek vajāti savas politiskās pārliecības vai seksuālās orientācijas dēļ.

Iepriekš Londonas policija ziņoja, ka tiesas priekšā stāsies V. Antonovs, taču piektdien no rīta policija Lietuvas portālam Delfi.lt apstiprināja, ka viņam piebiedrosies arī R. Baranauskis. Policijai pagaidām nav informācijas, ka abi finansisti varētu pieprasīt politisko patvērumu.

Aģentūra RIA Novosti norāda, ka V. Antonovs ir pirmais Krievijas uzņēmējs, kuru Lielbritānija ir aizturējusi, pamatojoties uz starptautisku aresta orderi.

Db.lv jau vēstīja, ka ceturtdienas vakarā Lielbritānijā tika aizturēti bijušie Snoras lielākie akcionāri V. Antonovs un R. Baranuskis. Aizturēšana notika pamatojoties uz Lietuvas izsniegto Eiropas aresta orderi.

V. Antonovs atbrīvots pret 75 tūkstošu britu mārciņu (aptuveni 60 tūkstoši lati), bet Raimonds Baranauskis pret 250 tūkstošu britu mārciņu (aptuveni 200 tūkstoši lati) lielu drošības naudu, vēsta Lietuvos Rytas. Lietu izskatīja tiesnese Karolīna Tabsa.

Iepriekš tika vēstīts, ka, ja Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranauskis nepiekritīs tam, ka viņus izod Lietuvai, tad izdošanas procedūra varētu ievilkties 60 - 90 dienas, sacīja Lietuvas Ģenerālprokuratūras pārstāvis Tomass Krušina.

Db.lv jau vēstīja, ka ceturtdien aizturētie Lietuvas komercbankas Snoras akcionāri Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranauskis šodien stājās Londonas tiesas priekšā.

Iepriekš Londonas policija ziņoja, ka tiesas priekšā stāsies V. Antonovs, taču piektdien no rīta policija apstiprināja, ka viņam piebiedrosies arī R. Baranauskis.

Ceturtdienas vakarā Lielbritānijā tika aizturēti bijušie Snoras lielākie akcionāri V. Antonovs un R. Baranuskis. Aizturēšana notika pamatojoties uz Lietuvas izsniegto Eiropas aresta orderi.

Londonā aizturētais bijušais Snoras akcionārs Vladimirs Antonovs norādīja, ka viņam esot «bail, ka viņš varētu tikt nogalināts», raksta laikraksts Respublika.

Intervijā laikrakstam viņš vairākkārt uzsvēra, ka apsūdzības Snoras bankas lietā ir politizētas, un viņš un bijušais Snoras prezidents Raimonds Baranauskis neesot «zagļi un bandīti». Uz jautājumu, vai ir kāds konkrēts cilvēks, kas varētu radīt baņķierim nāves draudus, viņš konkrētu vārdu nenosauca: «Tagad daudz dusmīgu cilvēku ir ne tikai Lietuvā.»

Jau vēstīts, ka V. Antonovs telefonintervijā ar laikrakstu Respublika norādīja, ka negrasās bēguļot un ir gatavs atbildēt Lietuvas likuma priekšā, tomēr prokuroriem viņa vaina būšot jāpierāda.

Interviju, kas publicēta medijā Respublika, pārpublicējis Lietuvas Rytas, ko kontrolē Snoras banka. V. Antonovs minēja, ka Lietuvas Rytas iegāde bijusi liela kļūda, jo šim solim sekoja «uzbrukumi» ar politisku nokrāsu.

Snoras akcionāru izdošana Lietuvai var prasīt pat deviņdesmit dienas ilgu laika posmu, vēsta Lietuvas plašsaziņas līdzekļi.

Ja Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranauskis nepiekritīs tam, ka viņus izod Lietuvai, tad procedūra ievilksies 60 – 90 dienas, taču, ja piekritīs – tad līdz desmit dienām, sacīja Lietuvas Ģenerālprokuratūras pārstāvis Tomass Krušina.

«Parasti izdošanas procedūra neievelkas, ja aizturētais pats tam piekrīt. Tas ir pats vienkāršākais variants. Tomēr izdošana var aizņemt arī ilgāku laiku, ja persona pārsūdz tiesas lēmumu. Viņi var izvirzīt papildus prasības, bet mēs domājam, ka tas nav šis gadījums,» T. Krušinas teikto citē Lietuvas portāls Delfi.lt.

Db.lv jau vēstīja, ka ceturtdien aizturētie Lietuvas komercbankas Snoras akcionāri Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranauskis šodien stājas Londonas tiesas priekšā.

«Mēs esam baņķieri, nevis zagļi un bandīti, kas vēlas slēpties Karību salās,» trešdien telefonintervijā Lietuvas medijam Respublika stāstīja jau bijušais Snoras akcionārs, kas ceturtdien Lielbritānijā kopā ar Snoras bijušo prezidentu Raimondu Baranauski tika aizturēts un šodien stāsies tiesas priekšā.

Intervijā V. Antonovs uzsvēra, ka vēl otrdien viņš sazinājās ar Snoras administratoru Simonu Frikli un izteica gatavību sniegt «jebkādu palīdzību, lai stabilizētu situāciju Snoras bankā». Tāpat viņš trešdien stāstīja, ka vietējā policija zina, kur viņš atrodas, kā arī norādīja uz politisko spiedienu no Lietuvas puses, norādot, ka «bez politiska spiediena nacionalizēt banku nebūtu iespējams».

Intervijā V. Antonovs kritizē to, ka Lietuvas valdība nav pietiekmami apspriedusies ar Snoras bijušajiem akcionāriem. Viņš uzsver arī savu «ceturtdaļgadsimta» ilgo pieredzi banku sektorā.

Lietuvas parlaments uzsācis likumprojekta apspriešanu, kurš ļaus pieprasīt informāciju no centrālās bankas par augsti stāvošiem politiķiem, kuri, iespējams, no komercbankas Snoras izņēmuši savus noguldījumus pirms tās nacionalizācijas.

Šādu piedāvājumu izvirzījis partijas «Kārtība un taisnīgums» deputāts Valentīns Mazuronis. Otrdien Lietuvas Seims priekšlikumus pieņēma tālākai izskatīšanai un nodeva apspriešanai parlamenta Likuma un kārtības komitejā.

Saskaņā ar Lietuvas portāla Delfi.lt vēstīto – tā nav pirmā šāda veida iniciatīva, kas iesniegta Seimā. Līdzīgas iniciatīvas iesniegusi parlamenta priekšsēdētāja Irēna Degutene un Seima Ētikas un procedūru komisijas vadītājs Aļģimatas Salamakinas. Tāpat Seima deputāts Žilvins Šilagalis paziņojis, ka ir savācijs lielāko daļu parlamenta deputātu un valdības pārstāvju parakstu, kas ir piekrituši tam, lai tiktu atklāta informācija par iespējamām finanšu operācijām bankā Snoras.

Saistībā ar rupjiem darba disciplīnas pārkāpumiem no ieņemamā amata atlaists Lietuvas centrālās bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes direktors Kazimirs Ramons (Kazimieras Ramonas).

Par direktora atlaišanu pavēstījis Lietuvas centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Vitas Vasiļauskis. Uz žurnālistu jautājumu, vai K. Ramona atbrīvošana no ieņemamā amata saistīta ar bankas Snoras maksātnespēju, V. Vasiļauskis atbildēja, ka pārvaldes direktors atlaists «par rupjiem darba diciplīnas pārkāpumiem», vēsta Lietuvas portāls Delfi.lt.

Lietuvas centrālās bankas valdes priekšsēdētājs arī pastāstīja, ka direktors atlaists pēc veiktās izmeklēšanas.

Jau iepriekš tika vēstīts, ka Lietuvas Ģenerālprokuratūra saistībā ar Snoras lietu varētu paplašināt aizdomās turamo loku, iespējams, iekļaujot tajā arī valsts centrālās bankas darbiniekus, kurus varētu vainot par nolaidīgu attieksmi pret tirgus kontrolēšanu.

Latvijas Krājbankas māteskompānijas Lietuvas nacionalizētās bankas Snoras bijušais lielākais akcionārs Krievijas uzņēmējs Vladimirs Antonovs finansēja darījumu, kurā pērnā gada sākumā Zviedrijas autobūvētājs Saab tika pārpirkts no ASV koncerna General Motors (GM), vēstī portāls carsuk.net, atsaucoties uz Zviedrijas laikrakstu Dagens Industri.

Saab ģenerāldirektors Viktors Mullers intervijā Zviedrijas sabiedriskajam telekanālam STV atklājis, ka 74 miljonus ASV dolāru (38,6 miljonus latu), kurus tolaik pastāvošā kompānija Spyker (tagad Swedish Automobile) par Saab iegādi samaksāja amerikāņiem, Antonovs piešķīris vienai no Mulleram piederošajām kompānijām.

Mullers intervijā arī atzina, ka viņam piederošā kompānija joprojām ir parādā Antonovam, no kura Latvija vien vēlas atgūt no Latvijas Krājbankas izzagto naudu 150 miljonu latu apmērā, kas saskaņā ar izmeklēšanā atklāto izmantota Antonova projektiem, tostarp autokoncerna Saab pārņemšanai.

Vladimira Antonova kādreizējā futbola kluba Portsmouth FC bankrotu palīdzējusi izraisīt Lietuvas valdība, uzskata Snoras bijušais akcionārs. Finansists uzsver, ka gatavojas Lietuvu iesūdzēt tiesā un pieprasīt no Viļņas kompensāciju valsts budžeta apmērā.

Kluba finanšu probēlmas esot izraisījusi Lietuvas valdība, kas nacionalizējusi Snoras, apgalvoja V. Antonovs. «Visas Portsmouth finansiālās saistības bija izpildītas pilnībā, līdz brīdim, kad Lietuva pārņēma banku,» norādīja V. Antonova pārstāvis. V. Antonovs arī apliecināja, ka iesūdzēs tiesā Lietuvas valdību, lai «notīrītu savu vārdu», ziņo BBC. Futbola klubs Portsmouth FC bankrota statusu ieguva aizvadītās nedēļas nogalē.

Iepriekš Lietuvas laikraksts Verslo Žinios vēstīja, ka Lietuvas komercbankas Snoras bijušie īpašnieki Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranausks gatavojas iesūdzēt Lietuvu starptautiskajā arbitrāžas tiesā Stokholmā un piedzīt no Viļņas 24 miljardus litu (4,8 miljardus latu) lielu kompensāciju.

Latvijā un Lietuvā krāpnieciskos banku darījumos aizdomās turētais Krievijas uzņēmējs Valdimirs Antonovs pārdevis savas daļas Panamas bankā Banco Transatlantico, vēsta biznesa ziņu aģentūra Bloomberg.

Panamas finanšu regulators Superintendencia de Bancos de Panama vēstulē aģentūrai apstiprināja, ka Antonovs 19.novembrī parakstījis vienošanos par savu 85,16% Banco Transatlantico akciju pārdošanu bankas mazākuma akcionāriem, kas visi ir Panamas uzņēmēji.

Panamas finanšu tirgus regulators pagaidām vēl pārbauda akciju pārdošanas darījumu.

Atbildē uz Bloomberg jautājumiem Panamas finanšu regulators savā vēstulē arī piezīmē, ka «Latvijas un Lietuvas varas iestādes ar mums nav kontaktējušās, nav notikusi arī nekāda informācijas apmaiņa».

Jau vēstīts, ka Antonovs tūdaļ pēc Krājbankas un Snoras kraha ir pārdevis 100% akciju Ukrainas bankā Konversbank vairākām fiziskām personām, tostarp bankas valdes priekšsēdētājam un Latvijas Krājbankas prezidenta bijušajam padomniekam Reinim Tumovam.

Ārzemju bankās ieķīlātos Latvijas Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli, norāda bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs. Viņš, skaidrojotskaidrojot aptuveni 100 miljonu latu pārskaitīšanu uz korespondentkontiem ārzemju bankās, atzīst, ka šī nauda bija paredzēta nacionālās aviokompānijas airBaltic refinansēšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Krājbankas apķīlātie līdzekļi atrodas Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā, kā arī Ukrainas bankā Investbank un Krievijas bankā Sberkred.

«Pirmkārt, ja Lietuvā nekas nenotiktu, tad līdz Jaungadam mēs refinansētu airBaltic. Tas pilnīgi skaidrs - mums ir attiecīgie dokumenti un pierādījumi. Līdz ar to šie jaukie korespondentkonti paši no sevis slēgtos un nevienam šādā situācijā nebūtu nekādu problēmu. Tālāk - saistībā ar to, ka viss notika strauji un stresa apstākļos, visi joprojām vēl nav sapratuši, ka Krievijā nauda korespondentkontos nav bloķēta un nekad arī nav bijusi bloķēta. Uz doto brīdi, cik saprotu, "Krājbankas" administrācija cenšas šo naudu atgūt. Tas, ka - cik izskatās - šo naudu no turienes ne īpaši grib atdot, droši vien vairāk attiecas nevis uz civiltiesisko, bet uz krimināltiesisko jomu,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Bijušais «Latvijas Krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» īpašnieks Vladimirs Antonovs pilnībā atzinis Krievijas izmeklētājiem savu vainu apsūdzībās par bankas «Sovetskij» līdzekļu izlaupīšanu, vēsta laikraksts «Vedomosti».

Kā Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesas sēdē paziņojis izmeklētājs, aprīlī aizturētais Antonovs «pilnībā atzinis savu vainu un noslēdzis pirmstiesas vienošanos». Ziņots, ka Antonovs arī sniedzis liecību pret bijušo šīs bankas vadītāju Staņislavu Mitrušinu.

Neraugoties uz Antonova atzīšanos, tiesa tomēr noraidījusi viņa lūgumu aizstāt apcietinājumu ar mājas arestu, pieļaujot, ka viņš varētu mēģināt bēgt.

Krimināllieta pret Antonovu tika ierosināta saistībā ar aizdomām, ka viņš 2015.gadā kopā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem izstrādājis plānu, kas paredzēja atklāt šai bankā kredītlīniju, lai izkrāptu no tās naudu līdz 150 miljonu rubļu apmērā. Kā skaidro izmeklētāji, kredītlīnija atklāta uz laiku līdz šā gada oktobrim ar procentu likmi 18% gadā. Krāpnieciskās shēmas rezultātā Antonovs ieguvis 15 miljonus rubļu, no kuriem 10 miljonus jau atdevis.

Uz nacionālo aviokompāniju airBaltic nevar raudzīties kā uz komercuzņēmumu, kas noteikti pats par sevi pelnīs, norāda uzņēmējs Vladimirs Antonovs, kuram piederošās bankas kreditēja airBaltic līdzīpašnieku - Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

«Aviolīnijām kā tādām vienmēr ir zema rentabilitāte. Īstenībā [bijušā airBaltic vadītāja Bertolta] Flika ideja bija absolūti pareiza: ap optimizētām aviolīnijām, kuras izmanto mūsdienu lidmašīnas - jo kompānijai vajadzēja nomainīt parku -, veidot infrastruktūru, kas segtu aviolīniju zaudējumus,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Viņš atgādina, ka airBaltic bija veidots kā grupa ar saistītiem uzņēmumiem - North Hub Services, Baltic Miles, Baltic Taxi utt.

«Tā bija jauno uzņēmumu grupa, no kuriem katrs tādā vai citā veidā pievienoja savu pozitīvo «cash flow» pašai airBaltic. Attiecīgi tagad, kad viss tas noticis, es droši vien piekritīšu speciālistiem tajā ziņā, ka airBaltic pati par sevi droši vien īpaši peļņu nesoša nevar būt. Lai arī pelnošo aviokompāniju piemēri pasaulē ir un to ir daudz. Piemēram, Ryanair,» stāsta uzņēmējs.

Izvērtējot ierēdņa vainu, ir secināms, ka pārkāpumu, izdodot rīkojumu par finansējuma piešķiršanu Karvas hidroelektrostacijas (HES) būvniecībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs ir izdarījis apzināti.

Šādu secinājumu izdarījusi disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, izvērtējot Antonova atbildību par lēmuma pieņemšanu, piešķirot finansējumu Karvas HES būvniecības projektam, neskatoties uz to, ka projekts ir vidi degradējošs un neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, kam atbalsts ir jāpiešķir. Komisijas atzinumā apgalvots, ka ierēdnim šajā gadījumā ir bijis viegli apzināties savas rīcības prettiesisko saturu.

Komisija arī norāda, ka Antonovs lēmumu par finansējuma piešķiršanu bija pieņēmis vienpersoniski, nesaskaņojot to ar nevienu citu ministrijas atbildīgo amatpersonu. Viņš arī vienpersoniski ir pārvērtējis Vides investīciju fonda lēmumu finansējumu nepiešķirt, kas arī esot vērtējama kā apzināta rīcība. Turklāt līdz šim šāda satura vienpersoniska lēmuma sagatavošana un pieņemšana nav bijusi Antonova profesionālās darbības pieredzē, teikts atzinumā. Dokumentā arī apgalvots, ka Antonovs apzināti vēlējies panākt, lai viņa rezolūcija par finansējuma piešķiršanu tiktu izpildīta.

«Ir labāk būt lielai zivij nelielā dīķī nekā maziņai - lielā,» intervijā portālam Delfi.lt nesen sacīja Krievijas miljardieris, nule nacionalizētās Snoras bankas īpašnieks Vladimirs Antonovs, kura vārds Latvijā šobrīd kļuvis aktuāls kontekstā ar notikumiem Latvijas krājbankā. Papildus bankām V. Antonova intereses Latvijā minētas saistībā ar aviosabiedrību airBaltic, atsevišķiem masu medijiem un kopš vakardienas - arī saistībā ar Rīgas vagonbūves rūpnīcu, šodien raksta laikraksts Diena.

Nacionalizējot Snoras banku, Lietuva pamatīgi satricinājusi V. Antonova finanšu impēriju, pret kuru aizdomas līdz šim bija paudusi Eiropas Investīciju banka, ilgstoši liedzot V. Antonovam kļūt par autoražotāja SAAB līdzīpašnieku, kā arī britu komercbanku regulators, liedzot Snoras sniegt finanšu pakalpojumus Lielbritānijā.

V. Antonova darbība finanšu jomā aizsākusies ap 1999. gadu, kad viņa tēvs Aleksandrs Antonovs iegādājās uz bankrota sliekšņa esošo Akademhimbank Krievijā. «Banka Krievijā maksāja 100-200 tūkstošus ASV dolāru,» intervijā Delfi.lt atcerējies V. Antonovs, kurš tolaik bija Krievijas krājbankas darbinieks. «Tolaik tikai sliņķis nepelnīja naudu,» turpinājis baņķieris, stāstot par sava kapitāla sākotnējo izcelsmi. Krīze Krievijā ļāvusi lēti iegādāties banku, kura vēlāk nesusi peļņu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Bijušais AS Latvijas Krājbanka īpašnieks Vladimirs Antonovs gatavs personīgi ierasties pie Raimonda Paula un atdot viņam bankā zaudētos ietaupījumus ar procentiem.

Tā pusotru gadu pēc Snoras un Krājbankas kraha portālam Delfi atzīst V. Antonovs.

«Manuprāt, patiesībā tas, kas notika ar Snoras bija politiski motivēts, lai arī tiek saukti citi iemesli,» uzsver V. Antonovs. «Godīgi sakot, tik lielas bankas nemēdz būt ideāli veselas. Visas Austrumeiropas un Krievijas bankas ar kaut ko slimo, īpaši tad, ja pārdzīvota krīze. Visām ir problēmas,» viņš norāda.

«Visas zviedru bankas saņēma valsts palīdzību, lai tiktu galā ar saviem sliktajiem kredītiem. Mēs to nekad nedarījām. Bet jebkurai bankai ir problēmas, un parasti, ja regulatori tādas redz, notiek sarunas ar īpašniekiem. Ja ir vajadzīga nacionalizācija, tas notiek civilizēti, kā Parex gadījumā, kad banku pārņēma, sadalīja labajā un sliktajā bankā un tā turpina strādāt. Ar Snoras notika pavisam citādi, banku, manuprāt, pretlikumīgi pārņēma. Manuprāt, tam, kas notika ar Snoras, ir vairāki iemesli,» uzskata V. Antonovs. «Lietuvas vara, saprotot, ka tuvojas vēlēšanas un Convers Group faktiski ir pieejami neierobežoti finansiālie resursi. Mēs vienmēr ieņēmām politiski neitrālu pozīciju, bet visi lieliski zināja, ka Baranauskam ir ļoti labas attiecības ar sociāldemokrātiem, ka mūsu rīcībā ir ļoti ievērojami finanšu resursi, kas pieder Krievijas pilsonim. »

Krievijas finansista Vladimira Antonova darbība varētu šķist interesanta ne tikai Lietuvas, bet arī Krievijas izmeklētājiem. Tas saistīts ar informāciju par V. Antonova un bankrotējušā Krievijas nekustamo īpašumu attīstītāja Mirax Group īpašnieka Sergeja Polonska kopīgajām afērām, raksta portāls Moscow Post.

Medijs norāda, ka Lietuvas bankas Snoras aktīvu nodrošināšana tika veikta izmantojot nepabeigtos Mirax Group, kura nomainījusi nosaukumu uz Nazvanie.Net, objektus Maskavā. V. Antonovs izmantojis Investbank un Snoras, lai finansētu savu automobiļu biznesu.

No sākuma V. Antonovs iegādājies daļas autobūves uzņēmumā Spyker, kas vēlāk iegādājās daļas Zviedrijas Saab. Nauda šiem darījumam iegūta no Investbank un Snoras, kas kreditējušas «vienas dienas kompānijas» par to saņemot bezvērtīgus vērtspapīrus, vēsta Moscow Post.

Lai segtu «caurumu» Snoras bankā, V. Antonovs esot vienojies ar S. Polonski, kura Nazvanie.Net savus nepabeigtos, bet likvīdos nekustamo īpašumu projektus Maskavā, nodeva kompānijām kurām kredītu izsniedza bankas.

Lietuvas centieni panākt bijušo Snoras īpašnieku Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska izdošanu ir politiski motivēta atriebības kampaņa, uzskata abi finansisti.

Apsūdzības par bankas novešanu līdz maksātnespējai atgādinot taktiku, kādu pielieto Krievijas līderi, lai pārņemtu saviem pretiniekiem piederošos aktīvus, Lielbritānijas tiesai sacīja V. Antonova advokāts Džeimss Levis (James Lewis), vēsta Bloomberg.

Lietuva esot izlēmusi nacionalizēt banku un izdot aresta orderus pēc tam, kad V. Antonovam piederošie mediji publicējuši rakstus, kuros kritizēta valdība, klāstīja advokāts. «Tās pašas metodes, kuras izmantoja Krievija, tieši tādā pašā veidā tiek izmantotas šajā bijušajā padomju republikā,» tiesas sēdē sacīja Dž. Leviss.

Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota Air Baltic Corporation (airBaltic) un Baltijas Aviāciju sistēmu (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.

Lietuvas prokuratūra nav saņēmusi nekāda veida atbildi no Panamas varasiestādēm uz pieprasījumu «iesaldēt» Vladimiram Antonovam piederošos īpašumus, vēsta Bloomberg.

Izmantojot Interpol starpniecību, Viļņa prasību pēc juridiskās palīdzības Panamai nosūtījusi jau 13. decembrī, norādīja Lietuvas Ģenerālprokuratūras pārstāve Rūta Dirsiene.

Jau vēstīts, ka Latvijā un Lietuvā krāpnieciskos banku darījumos aizdomās turētais Krievijas uzņēmējs Valdimirs Antonovs pārdevis savas daļas Panamas bankā Banco Transatlantico.

Panamas finanšu regulators Superintendencia de Bancos de Panama apstiprināja, ka Antonovs 19. novembrī parakstījis vienošanos par savu 85,16% Banco Transatlantico akciju pārdošanu bankas mazākuma akcionāriem, kas visi ir Panamas uzņēmēji.

Tāpat vēstīts - Panamas finanšu regulators apgalvoja, ka «Latvijas un Lietuvas varasiestādes ar mums nav kontaktējušās, nav notikusi arī nekāda informācijas apmaiņa».

Informāciju par AS Latvijas Krājbanka apķīlātajiem līdzekļiem pagaidām nav sniegušas Ukrainas un Krievijas bankas Investbank un Sberkred, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks un FKTK pilnvarnieku grupas Latvijas Krājbankā vadītājs Jānis Brazovskis.

«Krājbankas līdzekļu meklēšanai algojam advokātus Austrijā un Luksemburgā, un Eiropas Savienības (ES) bankas informāciju par apķīlātajiem līdzekļiem mums sniedz. Krievijas un Ukrainas bankas informāciju nesniedz. Tiks izmantoti Krievijas un Ukrainas advokātu biroju pakalpojumi, lai šo informāciju iegūtu,» sacīja Brazovskis.

Jautāts, vai kādai no šīm ķīlām jau netuvojas dzēšanas termiņš, Brazovskis sacīja, ka ķīlām situācija ir dažāda, bet plašāku informāciju sniegt atturējās.

Jau ziņots, ka dokumentus par Krājbankas līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījis bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis. To 18.novembra sarunā ar FKTK pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Krievijas tiesa pirmdien piespriedusi bijušajam «Latvijas krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam divarpus gadu ieslodzījumu lietā par Krievijas bankas «Sovetskij» līdzekļu izkrāpšanu.

Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesa atzina Antonovu par vainīgu krāpšanā lielā apmērā.

Tiesa nolēma, ka ieslodzījums Antonovam jāizcieš vispārēja režīma kolonijā.

Antonovs savu vainu tiesā atzina. Pēc sprieduma pasludināšanas viņš tika apcietināts tiesas zālē.

Jau ziņots, ka Antonovs tika aizturēts 2018.gada 12.aprīlī. Dienu vēlāk viņam tika noteikts drošības līdzeklis apcietinājums, kas 26.septembrī tika nomainīts pret mājas arestu.

Pēc izmeklēšanas materiāliem, Antonovs saziņā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem šajā bankā noformējis 150 miljonu rubļu (divi miljoni eiro) kredītlīniju ar procentu likmi 18% gadā. Kredītlīnija piešķirta īpaši nodibinātai firmai, kas nav veikusi reālu darbību. Antonovs ar līdzdalībniekiem saņemtos līdzekļus piesavinājušies, un viņiem nav bijis nodoma tos atdot, teikts lietas materiālos.

Dokumentus par AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījuši bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis, to 18.novembra sarunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša informācija.

18.novembra pēcpusdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji informējuši Krājbankas valdes locekli Mārtiņu Zalānu, ka būtu nepieciešams pārskaitīt bankas korespondējošajos kontos esošo naudu NVS bankās, Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā uz Krājbankas korespondējošo kontu, kas atvērts Deutsche Bank. Viens no pirmajiem bijis veicams pārskaitījums no Krājbankas korespondējošā konta, kas atrodas Krievijas bankās Investbank un Sberkred.

Ņemot vērā to, ka pārskaitījuma veikšana nebija Zalāna atbildības lauciņš, FKTK lūgumu viņš nodevis Krājbankas valdes loceklim Dzintaram Pelcbergam, kurš savukārt uzdevis to izpildīt Krājbankas Operāciju pārvaldei. Pēc tam Pelcbergs informējis bankas valdi, ka parasti šādu strauju bankas kontu atlikumu samazinājumu vajadzētu saskaņot ar attiecīgo korespondējošo banku, kā arī būtu nepieciešams kontaktēties ar Investbank bijušo īpašnieku, Krājbankas padomes locekli Antonovu, kuram esot labākas attiecības ar Investbank strādājošajiem.

Lietuvas komercbankas Snoras prezidents un akcionārs Raimonds Baranauskis baidās atgriezties Lietuvā un apsver iespēju lūgt politisko patvērumu ārvalstīs.

Sarunā ar laikrakstu Respublika R. Baranauskis klāstīja, ka viss Snoras process ir politizēts un viņš baidās atgriezties Lietuvā. «Es baidos par savu ģimeni un bērniem,» laikrakstam sacīja baņķieris.

Atbildot uz Respublika jautājumu vai politisko patvērumu viņš varētu lūgt Lielbritānijā, R. Baranauskis sacīja, ka viņš nopietni apsverot šādu iespēju.

Db.lv jau vēstīja, ka Lietuvas ģenerālprokurors Dariuss Valis (Darius Valys) parakstījis Eiropas Savienības orderi Snoras bankas akcionāra Vladimira Antonova un Snoras prezidenta Raimonda Baranauska apcietināšanai.

Abi baņķieri tiek turēti aizdomās par nelegālu īpašuma iegūšanu lielos apmēros, kā arī dokumentu viltošanu. Baranausks tiek turēts aizdomās arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un krāpšanos grāmatvedībā.