Digitālās televīzijas ētera apraides ieviešanā privātie varētu iztikt bez valsts atbalsta, tomēr atzīst, ka tas nebūtu loģiski un izmaksas būtu augstākas.
Satiksmes ministrijas koncepcija paredz trīs digitālās televīzijas ieviešanas iespējas, valsts un privātie, valsts Latvijas Radio un Televīzijas centra (LVRTC) personā vai privātie brīvā tirgus apstākļos. "Digitālās televīzijas ieviešana jāīsteno pēc valsts privātās partnerības principiem, apvienojot infrastruktūru, kas ir pieejama valstij un Baltcom. Turklāt, ja visas ieinteresētās puses vienojas par labāko risinājumu, digitālo televīziju var ieviest sešos mēnešos," sarunā ar Dienas biznesu atzīst Baltkom direktors Pēteris Šmidre.
Līdz šim nav izdevies ieviest digitālo televīzijas apraidi visā valstī, kā jūs to domājat izdarīt?
Vienkārši. Mēs atšķirībā no citām valstīm esam situācijā, ka privātie uzņēmēji ar digitālo televīziju strādā jau trīs gadus, bet valsts joprojām nav realizējusi iecerēto projektu. Baltkom jau lielu daļu ir izdarījis, ir uzstādīta nepieciešamā tehnika, bet galvenais, kā pietrūkst, ir izplatīšanas tīkls. Tie praktiski ir decimetru raidītāji, kuriem ir jāpieslēdz vadi. Tāpēc arī minētās izmaksas (50 milj. EUR - red.) ir zemākas. Arī abonentu iekārtas pa šiem gadiem ir palikušas lētākas, un tas maina situāciju.
No Kempmayer Media Limited digitālās televīzijas ieviešanas projekta LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis ir iegādājies tehniku, lai KML varētu izpildīt šķīrējtiesas lēmumu. Tehnika ir vecākas paaudzes, nekā to vēlas valsts. Bet vai šī tehnika ir izmantojama un jūs to būtu gatavs iegādāties nepieciešamības gadījumā?
Šī tehnika ir tikai viens no digitālās televīzijas elementiem un nebūt nav galvenais. Tie ir raidītāji televīzijas tornim, kurš atrodas Rīgā. Cik šī tehnika ir novecojusi, es nevaru pateikt. Bet kā iespējamais variants tas eksistē. Būtu diezgan muļķīgi, ja tie derētu, bet neviens tos neizmanto. Katrā ziņā tas nenozīmē, ka mēs uz to orientējamies. Tas nav nopietnākais jautājums, un tas nav arī dārgākais projektā.
Tikai pieci milj. Ls, vismaz tik daudz par to iegādi iztērēja A. Ēķis...
Lētāk. Tas troksnis, kas tika sacelts ap pirmo digitālās televīzijas ieviešanas mēģinājumu, traucē arī mūsu projektam. Ja kāds dzird digitālā televīzija, galvā tiek liktas visādas kombinācijas un tiek piedāvātas visādas idejas, lai it kā palīdzētu šo projektu īstenot. Bet es aicinu nejaukt šos divus projektus, jo tos saistīt kopā tagad ir ļoti nenopietni.
Runājot par projektu, TV3, Satiksmes ministrija, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas pārstāvji konkrēti nevar ieskicēt projekta vīziju. Vai ir konkrēts biznesa plāns, vai projekts pašlaik ir tikai ideju līmenī?
Tā ir ļoti laba situācija, kad pārējie partneri neizsakās par projekta detaļām, ievērojot konfidencialitātes līgumu, kas ir labs pamats domām, ka projekts tomēr realizēsies. Protams, TV3 ir atsevišķs jautājums. Projekts un biznesa plāns ir, bet ir vēl ļoti daudz jāizrunā un jāvienojas par detaļām. Atklāts arī ir jautājums: vai projektā piedalīsies Latvijas Radio un Televīzijas centrs?
Esam nonākuši pie jautājuma par infrastruktūru. Zināms, ka valsts to vēlas saglabāt un arī turpmāk piedāvāt telekompānijām. Vai esat to paredzējuši savā projektā?
To, ka tā tas ir, esmu dzirdējis no vairākām amatpersonām. Es par infrastruktūru saucu torņus un ciparu pārraides līnijas. Varbūt arī telecentra raidītājus. Mums nekas nav pret to, bet jautājums ir: kādus raidītājus LVRTC vēlas iegādāties un par cik? Raidorganizācijas jau neapvienojas tāpēc, ka tām nepatīk telecentrs. Bet pašlaik telecentrs liek priekšā izcenojumus, kurus grūti pamatot. Tam ir dabīgais monopols un televīzijas no tā ir atkarīgas.
Bez tā jau šo projektu nevar ieviest?
Var, bet tas būtu stulbi. Pietiek, ka mums uz katra kalna katrs mobilais operators būvē savus torņus, tagad vēl televīzijas sabūvēs, un, tad uz katra kalna mums būs pa trim torņiem un mēs tiešām būsim slaveni visā pasaulē...
...ar torņiem?
Protams! Katrs jauns satiksmes ministrs atnāks un prasīs: kāpēc mums uz katra kalna trīs torņi? Kāpēc jūs prasāt man? Es zinu, kāpēc: pirms jums bija un vēl iepriekš bija ministrs, kas nepiedāvāja citu variantu, un mēs arī sabūvējām.
Visi runā, ka projektā ir daudz biznesa iespēju. Uz ko tad šajā projektā pelnīs televīzijas?
Man baigi patīk. Man nav bijis neviens projekts, kuru es būtu gatavojis un kurš nebūtu pēc tam ievīts dažādos kuriozos. Savulaik, 90. gadu sākumā, kad veidoju Baltkom un stāstīju, ka savilkšu kabeļus un piedāvāšu televīziju, visi domāja, ka man kaut kas ar galvu nav kārtībā, jo ir taču barikādes utt. Šis nav māju būvniecības projekts, kurā tu uzbūvē un pēc gada pārdod par divkāršu cenu dzīvokļus. Tas nav mobilais telefons, kuru visi grib. Šis ir infrastruktūras projekts ar lieliem ieguldījumiem un garu atmaksāšanās periodu. Jā, tas ir liels un nopietns projekts, kuram ir nepieciešama liela pieredze un laba finanšu plūsma. Projekts noteikti neatmaksāsies trīs gadu laikā, es rēķinu uz gadiem pieciem, septiņiem. Ko var uzskatīt par labu biznesa lietu? Var uztaisīt, kā pie mums pierasts: ātri izbūvējam, ātri palaižam, ātri pārdodam un naudu saliekam kabatās. Šis nav tas gadījums, ja par biznesa lietu domā šo.
Kādas tad ir ilgtermiņa peļņas iespējas šajā projektā? Kāda ir televīziju interese tajā iesaistīties?
Komerciālo kanālu pārdošana, kuru būs vairāk nekā brīvo kanālu. Teiksim, pārejas periods - 5 kanāli par velti, 15 - par diviem latiem, 30 par pieciem latiem. Tie, kas maksās piecus latus daļēji samaksās par tiem, kas skatās tikai bezmaksas kanālus. Noslēgs analogo, un mums būs 50 kanāli, iespējams, ka būs 15 bezmaksas un pārējie maksas. Un tad jau būs arī vairākas satura paketes ar savu piedāvājumu.
Vai tas nozīmē, ka, ieviešot digitālo televīziju, varētu parādīties jauni vietējie kanāli?
Parādīties var daudz kas, bet tas jau noteikti būs pēc pārejas perioda. Šobrīd var apgalvot tikai to, ka tie pieci kanāli, kas līdz šim ir bijuši analogajā televīzijā, būs arī nākotnē. Mums būs jāsabalansē smalkas lietas, jo būs ieguldītas pietiekami lielas investīcijas, bet būs palielinājusies konkurence - no augšas satelīts, bet pa zemi kabeļtelevīzija. Protams, nevar aizmirst arī interneta televīzijas sniegtās iespējas un jārēķinās arī ar reklāmas tirgu.
Pētot digitālās televīzijas iespējas, ir saprotams, ka reklāmas bizness būs viens no tiem, kas tiks ierauti atvarā un tiem būs arī jāmainās...
Protams, ka reklāmas tirgus mainīsies. Bet mums jau ir jābalansē ar to, ka mēs esam neliela valsts, un strauji ieviešot, piemēram, 20 bezmaksas kanālus, riskējam ar vietējo producentu izmiršanu, jo nebūs naudas, par ko taisīt labas lietas.
Bet no reklāmas visi kanāli noteikti nedzīvos?
Tomēr tirgu ir nepieciešams saglabāt tādu, lai vietējie varētu producēt...
Eiropa ar direktīvām rekomendē, lai televīzijas reklāmas laiku samazina....
Reklāmas garums tirgu netraucē. Galvenais ir, cik daudz ir klientu, kas apmaksā šo reklāmu un cik nesēju... Viens, divi... Maza fabrika, kas paņem daļu no tirgus. Šodien mums ir piecas televīzijas: ja mēs sadalām uz 15, tad tirgū paliks tikai sabiedriskā televīzija un TV3. Visi baidās no tā, kas notiks, kad būs digitālā televīzija.
Jūs sakāt, ka paliks sabiedriskā televīzija un TV3, tad kāpēc LNT un TV5 grib šo projektu?
Jā, paliks tās, kuras nav atkarīgas no vietējā tirgus. Sabiedriskā televīzija nav atkarīga, jo viņiem tiek izdalīts konkrēts budžets, bet TV3 ir starptautiskā tīkla uzņēmums un nav atkarīgs tikai no mūsu tirgus. LNT un TV5, šo projektu grib visvairāk, jo grib piedalīties tirgus regulācijā, un tiem kopā ar partneriem ir izstrādāta programmu pakete digitālajai televīzijai. Viņi labi saprot, ka ir jābūt savam produktam, lai saglabātu noteiktu reklāmas tirgus daļu.
Projekta realizācijai ir nodibināta AS TV Latvija, taču joprojām Baltkom cīnās ar VIASAT, bet kādreiz jau nekašķējāties. Kas tad vainas šajā projektā?
Teiksim tā, ir divi lieli veikalu tīkli un ir trešais tīkls, kurš apvieno pārdevējus, kas nomā telpas no diviem lielajiem. Mazie, kas apvienojušies, izdomājuši, ka būvēs savas telpas, bet viens no lielajiem saka, ka grib piedalīties projektā, kur mazie grib izbūvēt lielveikalu, lai nemaksātu lielo īri. Ko viņš tur darīs? Lielais grib piedalīties, lai tiktu sabojāts tirgus. Un digitālās televīzijas ieviešanā situācija ir līdzīga, jo tie 400 tūkst. mājsaimniecību, kur nav kabeļu, var skatīties satelīttelevīziju vai šos piecus bezmaksas kanālus. Satelīta apraidē monopols ir VIASAT, kurš strādā uz šiem 400 tūkst., un tad parādās jauns apraides veids, kas ir tas pats produkts priekš tiem pašiem klientiem. Virszemes ciparu televīzijas veids nekonkurē ar kabeļtelevīziju. Mēs runājam par VIASAT dalību - tam ir jau savs lielveikals un tas grib piedalīties tajā, kuru būvē blakus.
Par VIASAT ir skaidrs, ka operators nevar aiziet pie jauna operatora, tajā tirgū kur nav kabeļu, tomēr Baltkom ir kabeļtelevīzija, arī operators. Par ko tad ir strīds?
Tur ir [red. - TV3 Baltijas valstu vadītāja Kaspara] Ozoliņa problēma, ka viņš apsēžas runāties ar visiem, kas viņam skaidro, ka mēs ar viņu runājam kā ar TV3, bet viņš saka, ka ir VIASAT... Ja tu esi VIASAT, tad izej ārā un atnāc kā TV3... Ideju jūs sapratāt....
Valsts bez konkursa nevar atdot šo projektu?
Situācija ir tāda, ka Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmums par digitālās televīzijas ieviešanu. MK lēmumu var pieņemt bez konkursa, ar ko tiek apstiprināts konkrēts projekts. Šis ir tas gadījums, kad ieinteresētas kompānijas apvienojas un īsteno projektu... Televīzijas nodrošina saturu, telecentrs infrastruktūru. Baltkom te ir tāpēc, ka projektu jau realizējis, bet ir nepieciešama infrastruktūra, kur pieslēgties. Šis ir ideālais variants - valsts privātās partnerības projekts, kad var izdarīt visu tā, lai valsts nodarbojas ar savām lietām un nelien biznesā, kā tas principā jau bija arī plānots iepriekš. Tomēr kādam likās, ka viņi sagatavos visu un nodarbosies ar biznesu. Nedod Dievs, ka mūsu valsts nodarbojas ar biznesu.... Ja kāds grib kaut ko nobremzēt, tad var rīkot izsoles, iepirkumus.... Nevienā valstī netiek veidotas divas digitālās televīzijas... Tas ir sociālais projekts, tur lielas naudas nav... Vispār liktenis projektam ir ļoti smags.... Visas struktūras, no kurām tas ir atkarīgs, neviena no tām nav ieinteresētas, izņemot skatītāju....
Projektu uztic privātajam, kas notiek?
Privātie vieni neko nevar izdarīt. No vienas puses, tur ir jābūt iekšā valsts televīzijai, no otras puses, ir telecentrs, kurš piedalās TV Latvija ar akcijām vai nu uz līguma pamata piedāvā infrastruktūru. Satiksmes ministrijā tiek izskatīti trīs projektu varianti.... Nav tīri privāta projekta, jo ir jānodrošina sabiedriskās televīzijas raidīšana un privātajiem jāpieņem šīs saistības, kas arī rada privātstruktūru atkarību no valsts.
Ir izveidota akciju sabiedrība, ja kāda no televīzijām saka, ka nevar piedalīties šajā projektā. Vai ir domāts par citiem partneriem un aicināt televīzijas tikai uz satura veidošanu?
Baltkom to var izdarīt viens, bet televīzijām ir vēlme piedalīties šajā projektā. Tas ir loģiski un der arī lietai. Pats satura veidotājs arī zināmā mērā piedalīsies tās programmas izplatīšanā un kontrolēs kvalitāti. Situācija mums ir ačgārni, jo televīzijas kvalitāti mums kontrolē telecentrs un Satiksmes ministrija. Es esmu sakarnieks, kurš pārmeties pie māksliniekiem, un man liekas, ka tas ir loģiski. Pašlaik ir tā, ka vagoni un lokomotīves stāv uz vietas, bet sliedes regulē citi.
Un ja tomēr valsts pasaka, ka digitālo televīziju tā grib ieviest pati?
Torņa telpās ir visa aparatūra, kas veido ciparu sistēmu, ko Baltkom jau ir ieviesis. Kā tas izskatīsies, ka valsts blakustelpā uzbūvēs tieši tādu pašu sistēmu un liks šķīvjus. Mums tornī ir jau 15 šķīvji. Lai gan Latvijā viss ir iespējams. Es šo projektu jau piedāvāju pirms trīs gadiem.
Tātad digitālā televīzija palīdzēs tiem cilvēkiem, kuri grib redzēt vairāk un palielināsies arī konkurence, kas samazinās programmu paketes izmaksas?
Un te ir atbilde, kāpēc VIASAT nepatīk esošais projekts, jo tie cīnās par tiem 400 tūkst. klientu un jau kuro reizi pagarinājis akciju satelīttelevīzijas iegādei par zemo cenu. Un tas ir loģiski, biznesā tā rīkojas. Ilgtermiņa līgums gan ir cilvēku čakarēšana, zinot, ka digitālā apraide var parādīties pēc pusgada. Cilvēks, kas to iegādāsies, kodīs pirkstos, jo līgumā ir paredzētas soda sankcijas atteikšanās gadījumā.
