Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Pirmdien, 9. jūlijā, telekomunikāciju uzņēmums Baltkom svinīgi atvēra Latvijā pirmo digitālo komunikāciju centru, kas būs modernākā un stilīgākā klientu apkalpošanas vieta Rīgā. Līdz ar centra atklāšanu uzņēmums prezentēja arī jauno klientu apkalpošanas koncepciju, kuras pamatā ir atvērtība, individuāla pieeja un kompetence.

"Jaunā digitālo komunikāciju centra galvenais uzdevums ir palīdzēt klientiem izprast viņu vajadzības un rast tām labāko iespējamo risinājumu. Ar šo centru mēs vēlamies iedvesmot savus klientus panākumiem, labākai un pilnvērtīgākai dzīvei, ne velti mūsu jaunais Baltkom moto ir Tehnoloģiju iedvesmots," centra atklāšanā sacīja Baltkom TV komercdirektors Juris Ķezberis.

Baltkom digitālo komunikāciju centra vizuālo risinājumu veidojis dizaina nams Pieci ezeri/H2E, galvenā māksliniece Ingūna Elere. Centra skatlogā ir uzstādīts Baltijā unikāls lielformāta holo - ekrāns (hologrāfijas stikla ekrāns), kas rada attēla gaisīguma efektu. Attēls ir caurspīdīgs un rada sajūtu, ka veidojas tukšā telpā, bez ekrāna un televizora. Šāda veida ekrānus savās tirdzniecības vietās Eiropā ir izvietojuši tādi zināmi zīmoli kā Hugo Boss, L'Oreal Paris u.c. Digitālo komunikāciju centrā šajā ekrānā 24 stundas diennaktī būs skatāms Baltkom un ziņu aģentūras LETA kopīgi veidotais digitālais ziņu kanāls TV24.

TV3 vienmēr ir bijis un arī digitalizācijas jautājumā iestājas par veselīgu, caurspīdīgu konkurenci. Un TV3 uzskata, ka, ja ir runa par valsts resursiem, sabiedrībai ir jābūt informētai gan par procesiem, gan arī rezultātu, Db.lv norādīja TV3 Latvija ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

Vakar MK izskatītais noteikumu projekts (Projekts par Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidoto programmu apraides ciparformātā ieviešanas kārtību) nav publiskots, tādēļ šo dokumentu nevaram komentēt. Tomēr vakar MK izskatīšanai iesniegtā projekta versija paredzēja, ka piemērotāko kanditātu televīzijas programmu zemes apraides ciparformātā nodrošināšanai izvēlēsies pretendentu atlasē. Kas ir pretendentu atlase? Kāpēc formulējums konkursa kārtībā tika nomainīts uz pretendentu atlase? Nevienam nav zināms, kādi ir pretendentu atlases nosacījumi un process. Ir tik daudz nezināmo, ka rodas jautājums, vai process apzināti netiek padarīts necaurspīdīgs un potenciāli var tikt palaista garām iespēja izvēlēties optimālāko un izdevīgāko, tai skaitā arī finansiāli izdevīgāko risinājumu valstij un gala lietotājam - skatītājam.

Pēc padziļinātas kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru kompānijas Baltkom izpētes kabeļtelevīzijas operatora Izzi īpašnieki un investori nolēmuši atteikties no abu kompāniju vienlīdzīgas apvienošanās un izteikt piedāvājumu nopirkt 100% Baltkom kapitāla daļu, vienlaikus pieprasot Baltkom dibinātāja un vadītāja Pētera Šmidres atkāpšanos no jebkādām saistībām ar Baltkom, sacīja Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Kols sacīja, ka Izzi īpašnieki, kas pastarpināti ir investoru grupa, kam pieder Luksemburgas holdingkompānija Contaq Latvia Cable Holding S.a.r.l, jau vairākus gadus centušies iegūt Baltkom, lai veidotu kompāniju, kas spētu konkurēt ar SIA Lattelecom, un šis mērķis nav mainījies.

«Esam dziļi ieskatījušies Baltkom, visu izanalizējuši un mainījuši savu piedāvājumu. Sacījām Pēterim [Šmidrem], ka neesam vairs ieinteresēti abu kompāniju apvienošanā. Mēs gribam nopirkt visu Baltkom,» teica Kols.

Izzi vadītājs norādīja, ka darījums ar Baltkom vairs nav iespējams Konkurences padomes (KP) pērn atļautajā laikā līdz 15.aprīlim, taču viņš netic, ka termiņa pagarināšanai un darījuma atļaušanai pārpirkšanas, nevis apvienošanās formā KP varētu likt kādus šķēršļus. Pēc KP atļaujas atjaunošanas, Baltkom īpašniekiem piekrītot, darījums varētu notikt sešu nedēļu laikā, Kols teica.

Televīzijas operators Viasat Latvija no pirmdienas, 7. decembra, kabeļoperatora Baltkom ilgstoši nenokārtoto parādsaistību dēļ, izslēgs četrus Viasat kanālus, informē Viasat. Tikmēr Baltkom apšauba Viasat godprātību tirgū.

Šādu soli Viasat spēris tādēļ, ka noteikto parādu apmaksas grafiku, par kuru iepriekš vienojušās abas puses, Baltkom neesot ievērojis.

Soda naudu Viasat neatklāj, norādot, ka parāda apjoms ir ievērojami liels.

Viasat uzsver, ka šis fakts nekādi neietekmēs sadarbību ar citiem operatoriem.

Viasat norāda, ka kanāli Baltkom piedāvājumā atgriezīsies tikai pēc parādu saistību izpildīšanas.

Tikmēr Baltkom savā paziņojumā norāda, ka Viasat paziņojums ir vērtējams kā nespēja atšķirt savā darbībā dalību abonenttelevīzijas tirgū un televīzijas satura izplatīšanu.

Telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējam Baltkom ir mainījušies īpašnieki. Kopš šī gada 11. maija par lielāko Baltkom daļu turētāju ir kļuvis Luksemburgas Lielhercogistē reģistrēts uzņēmums RPAX ONE S.A., liecina Uzņēmumu reģistra Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Luksemburgā reģistrētā uzņēmuma ieguldījums Baltkom ir 14 miljoni latu, savukārt Kiprā reģistrētās kompānijas Mackonar Impex Limited ieguldījums – 6 miljoni latu. Attiecīgi Kiprā reģistrētā uzņēmuma daļu skaits ir samazinājies no 99,96% līdz 29,96%, savukārt jaunajam īpašniekam, Luksemburgā bāzētajai kompānijai, pieder 70% no Baltkom.

Līdz šī gada 18. aprīlim lielākais Baltkom TV daļu turētājs bija Latvijas Republikā reģistrētā akciju sabiedrība New Life Holding. Jau vēstīts, ka New Life Holding pilnībā pārņēmusi visas Baltkom kapitāldaļas no līdzšinējās tās īpašnieces Pēterim Šmidrem piederošās SIA Alīna.

Baltkom nosūtījos vēstuli TV3 Latvija, ainicot līdz pirmdienai, 3.novembrim, paust skaidru nostāju par saviem nākotnes plāniem – aiziet no ētera apraides un kļūt par maksas kanālu, vai arī piekrist kanāla bezmaksas retranslācijai elektronisko sakaru tīklos. Ja līdz 2008. gada 3.novembrim netiks panākta vienošanās, Baltkom ir gatavs izskatīt iespēju pārtraukt TV3 izplatīšanu par saviem līdzekļiem uzņēmuma elektronisko sakaru tīklos, ar slīdošo rindu ekrānā informējot abonentus par kanāla atslēgšanas iemesliem, informē Baltcom.

Līdz šim ētera kanāli ir iekļauti arī kabeļtelevīziju piedāvājumā, bez papildu maksas. Saasinoties attiecībām starp Baltkom un Viasat TV3, tiek izvirzītas prasības pret Baltkom, kas par saviem resursiem nodrošina skatītājiem iespēju uztvert visus ēterā raidītos kanālus.

Lai arī konkrēts datums neesot noteikts, jo sarunas ritot smagi, TV3 vadība cer līdz gada beigām vienoties ar visiem kabeļoperatoriem par līguma nosacījumiem kanāla retranslācijai. Līdz kuram laikam risināsies sarunas ar Baltkom, TV3 Latvia ģenerāldirektorei Baiba Zūzena atturējās prognozēt. "Ja Baltkom ilgtermiņā ignorēs mūsu nosacījumus, viens no līdzekļiem ir aizliegt pārraidīt mūsu kanālu," uzskata B. Zūzena. Viņa gan nemācēja pateikt, kas notiks nākamnedēļ, kad Baltkom varētu pārtraukt TV3 retranslēšanu, vien uzsverot, ka telekompānija ir gatava sarunām.

Telekomunikāciju operatora Baltkom zaudējumi sakaru traucējumu dēļ, kas bija svētdien, 17.jūlijā, būs vairāki tūkstoši latu, pavēstīja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Viņš norādīja, ka interneta sakari Pārdaugavā un telefonsakari visā Baltkom tīklā pārtrūka svētdienas, 17.jūlija, rītā ap pulksten 10, kad Baltkom tehniskajā centrā Kurzemes prospektā izcēlās ugunsgrēks.

Sakaru zuduma dēļ klientiem daļu dienas nebija iespējams sazināties ar operatora Kontaktu centru, teica Kļaviņš un apliecināja, ka svētdienas vakarā uzņēmuma tehniskā dienesta speciālisti pilnībā atjaunoja ugunsgrēka dēļ traucētos interneta sakarus visā Pārdaugavā, bet naktī uz pirmdienu tika atjaunoti telefonsakari, kā arī sakari ar operatora Kontaktu centru.

«Uguns seku novēršanu Baltkom vērtē kā ļoti sekmīgu,» sacīja uzņēmuma preses sekretārs un minēja ‒ lai operatīvi atjaunotu visu pakalpojumu darbību, tika mobilizēti lieli «Baltkom» tehniskie resursi. Pēc sākotnējās informācijas, ugunsgrēka izcelšanās avots bija tehnisko telpu kondicionēšanas iekārtās. Kļaviņš uzsvēra, ka precīzākus datus varēs iegūt padziļinātā tehniskā izpētē.

Konkurences padome (KP) ir nolēmusi neierosināt lietu uz TV3 Latvia iesnieguma pamata par Konkurences likuma pārkāpumiem Baltkom, IZZI un Televideotīkls darbībās, kas saistītas ar TV3 programmas retranslāciju.

KP mājas lapā publicētā informācija atklāj, ka šogad 12.novembrī KP saņēma TV3 Latvia pieteikumu par iespējamiem Konkurences likuma pārkāpumiem Baltkom, IZZI un Televideotīkls darbībās.

TV3 Latvia stratēģija attiecībā uz licences līgumu noslēgšanu paredzēja, ka TV3 programmu uz vienu gadu licences līguma pusēm būs tiesības retranslēt bez maksas, savukārt pēc līguma termiņa beigām tiks piemērota noteikta licences maksa, atkarībā no vienošanās ar kabeļtelevīzijas operatoriem, TV3 Latvia pieteikumā norāda KP.

TV3 Latvia uzskata, ka Baltkom un IZZI oktobra beigās publicētie paziņojumi par to, ka uzņēmumi uzskata, ka TV3 programma ir ētera televīzijas kanāls, par kura retranslēšanu kabeļtelevīzijas operatoriem nevar pieprasīt samaksu, ir saskaņotas darbības, kas vērstas pret TV3 Latvia, lai panāktu, ka TV3 Latvia nevar noslēgt licences līgumus ar minētajiem kabeļtelevīzijas operatoriem.

Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs Baltkom Rīgā palielinājis savu tirgus daļu no 8 līdz 29,5 procentiem, pārpērkot septiņus citus interneta pakalpojumu sniedzējus, kuru kopējā interneta pakalpojumu lietotāju auditorija ir 28 500 mājsaimniecības. Tādējādi Baltkom interneta abonentu skaits Rīgā palielinājies līdz 39 000 mājsaimniecībām.

Šo kompāniju apvienošanos zem Baltkom ir apstiprinājusi Latvijas Republikas Konkurences padome, apgalvo Baltkom jurists Ingmārs Kariņš.

Pārpirktās kompānijas ir Promaks, MFL Serviss, Aldems, Uninet, Tekalats, SV Nets un Baltinet DATA.

Baltkom komercdirektors Juris Ķezberis stāsta, ka apvienošanās rezultātā mazo uzņēmumu klienti nekādas pārmaiņas nejutīs, ja nu vienīgi pakalpojuma kvalitātē, kas būšot labāka, jo apvienojoties kompānijām, tiek apvienoti arī tehniskie resursi, tādējādi uzlabojot pakalpojuma kvalitāti. P. Šmidre Db.lv pastāstīja, ka nākotnē Baltkom starp uzņēmumiem ieviesīs vienotu pakalpojuma maksas politiku, taču pašlaik viss palikšot, kā iepriekš.

Sakarā ar tendenciozo nostāju, ar kādu televīzijas kanāls TV3 Latvija atspoguļo digitālās televīzijas ieviešanas projekta norisi un vienlaicīgi izvirzītajām pretenzijām attiecībā uz kanāla retranslācijas tiesībām kabeļtīklos, Baltkom norobežojas no šīs televīzijas sabiedrības un turpmāk nesniegs nekādus komentārus kanāla pārstāvjiem.

Pašreiz ir visi iemesli uzskatīt, ka TV3 aktivitātes kopumā ir vērstas uz to, lai visiem spēkiem pretdarbotos Latvijas nacionālajām interesēm attiecībā uz televīzijas apraides formāta maiņu. Papildus nomelnojošiem sižetiem, par kuriem pret TV3 ir uzsākta tiesvedība, šis kanāls izvirzījis prasības pret Baltkom, draudot aizliegt tālāku TV3 translāciju kabeļtīklos, Db.lv informēja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

„Šī TV3 nostāja ir vērtējama kā šantāža un mēs tai nepakļausimies. Turpmāk TV3 komentāri netiks sniegti un šī kanāla pārstāvji netiks aicināti piedalīties Baltkom preses pasākumos”, norāda Baltkom valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre. „Mēs kategoriski iestājamies pret šāda veida diktatūru no ārzemju televīzijas kanāla puses, kas, slēpjoties aiz sabiedrības interešu aizstāvja maskas, klaji lobē noteiktas ārzemju biznesa intereses un visiem spēkiem kavē Latvijas sabiedriskās televīzijas apraides attīstību.”

"Tuvojoties digitālās televīzijas apraides ieviešanai, ir vērojama šī projekta pretinieku aktivizēšanās, liekot lietā dažādus demagoģiskus paņēmienus ar mērķi dezinformēt sabiedrību un nomelnot projekta iniciatoru – telekomunikāciju kompāniju Baltkom, kas jau pašlaik veic raidīšanu testa režīmā un izteikusi gatavību bez valsts līdzekļu piesaistīšanas īsā laikā ieviest digitālo televīziju visā Latvijā," teikts Baltkom izplatītajā informācijā medijiem.

"Šajā situācijā Baltkom vēlas vērst uzmanību uz kritikas autoru patiesajiem nolūkiem, kas ir tālu no konstruktīvām, uz jaunā apraides formāta ieviešanu vērstām darbībām.

Jāatgādina, ka līdz digitālās apraides ieviešanai visā Latvijas teritorijā digitālās televīzijas pakalpojumus faktiski piedāvā tikai viens pakalpojumu sniedzējs – Skandināvijas korporācijā MTG Group ietilpstošais satelīttelevīzijas operators VIASAT, kuru cieši atbalsta šajā uzņēmumu grupā ietilpstošais televīzijas kanāls TV3.

Slēpjoties aiz konkurences veicināšanas un vienlīdzīgu nosacījumu lozungiem, patiesībā šie uzņēmumi turpina realizēt savus centienus par katru cenu kavēt jauna, ar satelīttelevīzijas apraidi konkurējoša apraides veida ienākšanu Latvijā. Turklāt šīs destruktīvās intereses tiek realizētas, izplatot kompāniju Baltkom nomelnojošu kampaņu un izvēršot apvainojumus negodīgā darbībā. Šeit būtu vietā norādīt uz vēl pagājušajā nedēļā Lietuvas plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par kaimiņvalsts TV3 un Tango TV programmu direktora atlaišanu saistībā ar koruptīvām darbībām. Jāsecina, ka mediju grupas aktivitātes cīņā par Latvijas tirgu nesakņojas caurspīdīgā un nevainojamā biznesa ētikā.

Telekomunikāciju operators Baltkom 2006. finanšu gadu plāno noslēgt ar 8,8 miljonu latu lielu apgrozījumu, kas ir par 2,5 miljoniem latu vairāk nekā 2005. gadā. Jau šā gada pirmajos deviņos mēnešos uzņēmums strādājis ar 6,4 miljonu latu apgrozījumu, kas ir vairāk nekā uzņēmuma visa pagājušā gada apgrozījums, liecina kompānijas apkopotie operatīvie dati. Baltkom peļņa šā gada deviņos mēnešos ir 49 tūkst. Latu, un arī šo gadu uzņēmums plāno beigt ar salīdzinoši nelielu peļņu, jo turpmākajos divos gados tiks veikta kabeļtīklu rekonstrukcija 6 miljonu latu vērtībā.

Nesen Baltkom tehniskie speciālisti uzsāka darbu pie kreisā krasta optiskās maģistrāles rekonstrukcijas un paplašināšanas, kā rezultātā ievērojami pieaugs to Pārdaugavas iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejami visi Baltkom pakalpojumi - internets, telefonsakari, kā arī digitālā un kabeļtelevīzija. Līdz 2007. gada beigām Baltkom tīkla modernizācijā un paplašināšanā plāno investēt aptuveni 3 miljonus latu, bet 2008. gadā tīkla rekonstrukcijā un attīstībā tiks ieguldīti vēl 3 miljoni latu.

Līdz ar jaunu pakalpojumu ieviešanu un esošo piedāvājumu dažādošanu, Baltkom uzsācis nopietnu darbu pie klientu servisa pilnveidošanas un modernizēšanas. Jau 2007. gada sākumā darbu uzsāks diennakts tehnisko konsultāciju tālrunis, kas Baltkom abonentiem ļaus saņemt speciālista padomus un ieteikumus 24 stundas diennaktī. Nākamā gada sākumā uzņēmuma abonentiem un ikvienam interesentam tiks piedāvāts jauns interneta mājas lapas risinājums, kas dos iespēju uzzināt ne vien visu jaunāko informāciju, bet piedāvās arī interaktīvus pakalpojumus, piemēram, on - line preses konferences, kā arī pakalpojumu Mans Baltkom - sadaļu ar tiešsaistes norēķiniem, izmantoto pakalpojumu pārskatu u.c.

Baltkom ir vienojies par finanšu investīciju piesaisti uzņēmuma ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanai. «Ir uzsākts darījums, kurš ļaus jau tuvākajā laikā veikt būtiskus ieguldījumus Baltkom tīkla tehniskajā attīstībā, kā arī turpināt uzlabot klientu apkalpošanas un tehnisko kvalitāti,» DB informē Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Informāciju par darījuma partneri Baltkom sniegs nākamās nedēļas laikā.

Skatot sākotnējo ieceri par kopuzņēmuma veidošanu ar IZZI, tika konstatēta šī operatora darbības neatbilstība Baltkom kvalitātes standartiem, skaidroja L. Kļaviņš.

Viņš vienlaikus atzīmēja, ka Baltkom joprojām ir atvērts iespējamam darījumam, kura rezultātā tiktu pārņemti 100% IZZI kapitāla daļu, kam sekotu vadības un uzņēmuma kvalitātes politikas maiņa.

Jau ziņots, ka IZZI īpašnieki un investori nolēmuši atteikties no abu kompāniju – IZZI un Baltkom vienlīdzīgas apvienošanās un izteikt piedāvājumu nopirkt 100% Baltkom kapitāla daļu, vienlaikus pieprasot Baltkom dibinātāja un vadītāja Pētera Šmidres atkāpšanos no jebkādām saistībām ar Baltkom.

Lai pilnībā nodrošinātu Latvijā pirmā kompleksā telekomunikāciju pakalpojuma TRIO zīmola aizsardzību, telekomunikāciju uzņēmums Baltkom to reģistrējis LR Patentu valdē.

Saskaņā ar Latvijas likumdošanu preču zīmes reģistrācija ir spēkā 10 gadus, to ir iespējams mainīt vai pagarināt. Reģistrēts ir gan TRIO logotips un tā variācijas, gan arī pats nosaukums.

Baltkom ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas saviem klientiem sāka piedāvāt jaunākās paaudzes komplekso jeb triple-play pakalpojumu TRIO, kas ļauj abonentam ar vienotu pieslēgumu saņemt balss (telefonijas), datu pārraides (interneta) un digitālās televīzijas pakalpojumus. Kompleksais pieslēgums tiek piedāvāts jau vairākus gadus, bet īpaši pieprasīts tas kļuva pēc numuru saglabāšanas pakalpojuma ieviešanas 2005. gada beigās. Aizvadītā gada maijā pakalpojumam tika izveidots zīmols TRIO, kurš ieņēmis stabilu līderpozīciju Baltkom pakalpojumu klāstā - jau 75% jauno abonentu izvēlas tieši šo pakalpojumu komplektu.

Baltkom būs Lattelecom jāmaksā 77 tūkst. Ls par nenorēķināšanos par numura saglabāšanas pakalpojumu, Db informē Lattelecom pārstāve Līga Bite. Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi Baltkom sūdzību par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu, ar kuru komisija noteica, ka Lattelecom tarifi par numuru saglabāšanu ir tuvināti izmaksām.

Tādējādi SPRK lēmums ir atstāts spēkā. «Minētais atkārtoti apliecina to, ka Baltkom beidzot vajadzētu uzņemties pildīt saistības par numuru saglabāšanas pakalpojuma apmaksu,» DB skaidro L. Bite.

Viņa atgādina, ka Baltkom jau ilgstoši izvairās no līguma noslēgšanas ar Lattelecom par numuru saglabāšanas pakalpojumu un ir vienīgais telekomunikāciju uzņēmums, kas ilgstoši nenorēķinās ar Lattelecom par šo pakalpojumu.

Līdzšinējie tiesas lēmumi apstiprinājuši, ka Baltkom par numuru pārvietošanu ir jāmaksā un, ka Lattelecom noteiktā maksa ir pamatota, atzīmē L. Bite. Pēc Lattelecom prasības kopš 2009. gada marta Baltkom kontiem uzlikts arests parāda apjomā, kas pārsniedz 70 tūkst. Ls.

"Pāreju uz ciparu televīzijas apraidi, kura Latvijā pilnībā jāpabeidz līdz 2011. gada beigām, ierobežo šim mērķim atvēlētais nepietiekamais decimetru kanālu skaits, kas liegs visiem iedzīvotājiem vienlīdz labā kvalitātē nodrošināt visu programmu uztveršanu. Šī problēma esot saasinājusies, telekomunikāciju uzņēmumam Baltkom veicot ciparu televīzijas testus.

"Baltkom ir neizpratnē par atbildīgo institūciju - iepriekšējā Nacionālās Radio un televīzijas padomas sastāva un Elektronisko sakaru direkcijas netālredzīgo rīcību, samazinot ciparu TV apraides ieviešanai pieejamo kanālus. Sekmīga pilnvērtīgas ciparu apraides ieviešana visā valsts teritorijā tiek pakļauta nopietniem ierobežojumiem, papildu izdalot ciparu televīzijas apraidei plānotos frekvenču kanālus citiem, pagaidām neizplatītiem un neapgūtiem apraides veidiem – mobilajiem telefoniem paredzētā DVB-H tehnoloģija.

Uzņēmums ar minētajām grūtībām ir saskāries, veicot ciparu televīzijas testus, līdz šim izmantotā tehniskā signāla vietā uzsākot reālu televīzijas programmu signāla mērīšanu. Testu laikā tiek pārraidītas LTV1, LTV7, LNT, TV5, Latvijas Ziņu kanāls, Latvijas Mūzikas kanāls, TV24, Pirmais Baltijas kanāls un citas - no satelīta retranslējamas programmas," norāda Baltkom.

Digitālās televīzijas ētera apraides ieviešanā privātie varētu iztikt bez valsts atbalsta, tomēr atzīst, ka tas nebūtu loģiski un izmaksas būtu augstākas.

Satiksmes ministrijas koncepcija paredz trīs digitālās televīzijas ieviešanas iespējas, valsts un privātie, valsts Latvijas Radio un Televīzijas centra (LVRTC) personā vai privātie brīvā tirgus apstākļos. "Digitālās televīzijas ieviešana jāīsteno pēc valsts privātās partnerības principiem, apvienojot infrastruktūru, kas ir pieejama valstij un Baltcom. Turklāt, ja visas ieinteresētās puses vienojas par labāko risinājumu, digitālo televīziju var ieviest sešos mēnešos," sarunā ar Dienas biznesu atzīst Baltkom direktors Pēteris Šmidre.

Līdz šim nav izdevies ieviest digitālo televīzijas apraidi visā valstī, kā jūs to domājat izdarīt?

Latvijas kabeļtelevīzijas un telekomunikāciju kompānija Baltkom šodien vērsās tiesā ar lūgumu izbeigt tiesvedību prasībā pret SIA TV3 Latvia par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, Db pavēstīja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Ar to tika aizskarta Baltkom reputācija un veidota negatīva informatīvā vide, kavējot digitālās TV projekta virzību, atzīmēja L. Kļaviņš, atgādinot, ka Baltkom vērsās pret TV3, prasot atzīt par nepatiesām sižetā izskanējušās ziņas par iespējamām nelikumībām.

"Lai koncentrētos uz pamatdarbību un pieaugošas ekonomiskās krīzes apstākļos saglabātu tirgus pozīcijas pieaugošas konkurences vidē, Baltkom atsakās no tālākām aktivitātēm šajā strīdā ar TV3. Domstarpības TV3 un operatoru starpā, dažādi skaidrojot televīzijas pakalpojumu izplatīšanas principus, nu jau ir aktualizētas visas kabeļtelevīziju nozares līmenī un tiek risinātas kopīgās sarunās ar TV3," norādīja Baltkom preses sekretārs.

2008. gada pirmajos sešos mēnešos telekomunikāciju uzņēmums Baltkom darbojās veiksmīgi un tā konsolidētais apgrozījums bija 7.15 milj. latu, kas ir par 2.38 milj. latu jeb 33% vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā, kad tas sasniedza 4.77 milj. latu.

Uzņēmuma konsolidētā peļņa pirmajā pusgadā jau sasniegusi 700 000 latu, tādejādi apliecinot, ka iepriekšējo gadu vērienīgās investīcijas Baltkom pakalpojumu attīstībā ir bijušas tālredzīgas un nesušas pirmos rezultātus.

Baltkom prognozē, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad uzņēmuma apgrozījums bija 10.2 milj. latu, šogad tas gandrīz dubultosies un gada beigās sasniegs vairāk nekā 17 milj. latu.

"Uzņēmuma finanšu rādītāju kāpuma pamatā ir iepriekšējo gadu mērķtiecīgs darbs un spēja ne vien saskatīt jaunākās tirgus tendences, bet arī pirmajiem piedāvāt jaunākos un modernākos telekomunikāciju pakalpojumus. Baltkom ir lielākais un izdevīgākais piedāvājumu klāsts Latvijā, kura pamatā ir visdažādākie komplekso pakalpojumu risinājumi, kas sevī ietver gan mobilos un fiksētos telefonsakarus, gan ātrgaitas internetu un digitālo televīziju. Jau gandrīz gadu Baltkom 100 km rādiusā ap Rīgu piedāvā Digitālo virszemes televīziju (DVT), kuru jau pašlaik skatās aptuveni 10 000 mājsaimniecību, tādejādi uzņēmums droši pretendē uz DVT ieviešanu visā Latvijas teritorijā," uzsver Baltkom valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre.

Telekomunikācijas uzņēmums Baltkom neredz pamatu pārtraukt TV3 retranslēšanu kabeļtīklos, jo to nosaka Plašsaziņas līdzekļu likums. To apstiprināja arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji, uzklausot Baltkom un TV3 Latvia strīdu.

Tiesa, arī pēc ceturtdienas tikšanās ar NEPLP un TV3 Latvia pārstāvju piedalīšanos, Baltkom neizdevās sagaidīt skaidru atbildi jautājumā par TV3 nākotnes plāniem attiecībā uz turpmāku bezmaksas apraidi. Kabeļtelevīzijas operatoriem ar Plašsaziņas līdzekļu likumu ir noteikts par pienākumu retranslēt visas nacionālās TV programmas, tomēr TV3 Latvia atsakās atļaut TV3 retranslāciju, pastāvot uz abonēšanas maksas noteikšanu, DB skaidro Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Līdz šim Baltkom pārrunās ar TV3 Latvia nav izdevies rast vienošanos, jo raidorganizācija vēlas noteikt abonēšanas maksu par kanāla retranslēšanu, kad tas vairāk nebūs pieejams bezmaksas zemes apraidē, apliecina L. Kļaviņš.

SIA TV3 Latvia izsaka nožēlu par šādu SIA Baltkom TV soli un uzsver, ka atbildību par rīcību savu abonentu priekšā ir jāuzņemas tikai un vienīgi SIA Baltkom TV.

Db.lv jau ziņoja, ka nesaņemot TV3 Latvia atbildi uz Baltkom aicinājumu piekrist programmas bezmaksas retranslācijai kabeļtīklos, Baltkom pieņēmis lēmumu pārtraukt TV3 retranslēšanu.

TV3 Latvia nekad nav aizliedzis retranslēt kanālu TV3 un nav atslēdzis signāla padevi Baltkom TV, aicinot situāciju risināt abu uzņēmumu savstarpēju biznesa sarunu ceļā.

Viņa turpinot norāda, ka TV3 Latvia šodien ir saņēmis simtiem skatītāju zvanus, kas ir sašutuši par Baltkom TV patvaļu, izslēdzot kanālu TV3 savā kabeļtelevīzijas tīklā. Skatītāji uzsver, ka viņu patērētāju tiesības ir pārkāptas, jo, abonējot Baltkom TV piedāvāto kabeļtelevīzijas pakalpojumu, viņi jau ir samaksājuši par televīzijas kanālu paketes piegādi, tai skaitā arī kanālu TV3.

Baltcom plāno VIASAT TV programmas - TV1000 un TV1000 Russkoje Kino - aizstāt ar līdzvērtīgām vai pat labākām tematiskajām programmām.

Baltcom informē, ka tuvojoties TV programmu izplatīšanas līguma termiņa beigām, Baltkom saņēmis VIASAT priekšlikumu, kas paredz VIASAT piedāvātās TV programmas turpmāk vairs neizplatīt analogajā kabeļtelevīzijas apraidē.

Baltkom līdz šim nav panācis arī vienošanos par atsevišķu TV programmu pārraidi digitālajā formātā, jo VIASAT TV programmu komplektam noteiktā maksa ievērojami pārsniedz līdzšinējos apmērus un Baltkom klientiem, visticamāk, nebūs pievilcīga.

Izmaiņas VIASAT satura izplatīšanas stratēģijā skars arī Baltkom digitālās TV klientus, kuri bez jau minētajiem kanāliem vairs neredzēs arī VIASAT Explorer. VIASAT piedāvātās TV programmas par papildu samaksu, ko noteiks VIASAT, būs pieejamas tikai Baltkom digitālajā TV atsevišķa bloka abonentiem.

Lielākie ieguvēji no pēdējā laika skaļākajām cīņām ir juristi un reklāmisti.

LMT prezidents Juris Binde (pa kreisi) un Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs

Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Tele2

Strīdus būtība

Kurš iegūs, kurš zaudēs

Konkurences padomes vadītāja Ieva Jaunzeme atgādina LMT prezidenta teikto, ka cenu kari nekad nevienam par labu nav nākuši. Tomēr kopumā eksperti ir vienisprātis, ka operatori no šādiem reklāmas rullīšiem neko neiegūst, jo aizmirsta sen zināma patiesība. Proti, lai reklāmai būtu vislabākie rezultāti, tā jāveido saprotami, lai uzrunātu konkrēto auditoriju. Šajās reklāmās operatori vairāk sazinās savā starpā, nevis precīzi «šauj» uz potenciālajiem klientiem. Skatītājiem identiski izmantotā zaļā un dzeltenā cilvēciņa dēļ ir grūti saprast, kura operatora reklāma tā ir. Tādējādi, pēc ekspertu domām, vislielākie ieguvēji no cīņas ir reklāmisti, kas tās rada, un tie, kas tās pārraida vai izvieto. Tiesa, savā ziņā reklāmas savu panākušas, jo ir pamanītas, bet neatbildēts paliek jautājums: vai ieguldītie līdzekļi ir sevi attaisnojuši un panākts pieaugums klientu bāzē?