Pēc padziļinātas kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru kompānijas Baltkom izpētes kabeļtelevīzijas operatora Izzi īpašnieki un investori nolēmuši atteikties no abu kompāniju vienlīdzīgas apvienošanās un izteikt piedāvājumu nopirkt 100% Baltkom kapitāla daļu, vienlaikus pieprasot Baltkom dibinātāja un vadītāja Pētera Šmidres atkāpšanos no jebkādām saistībām ar Baltkom, sacīja Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Kols sacīja, ka Izzi īpašnieki, kas pastarpināti ir investoru grupa, kam pieder Luksemburgas holdingkompānija Contaq Latvia Cable Holding S.a.r.l, jau vairākus gadus centušies iegūt Baltkom, lai veidotu kompāniju, kas spētu konkurēt ar SIA Lattelecom, un šis mērķis nav mainījies.

«Esam dziļi ieskatījušies Baltkom, visu izanalizējuši un mainījuši savu piedāvājumu. Sacījām Pēterim [Šmidrem], ka neesam vairs ieinteresēti abu kompāniju apvienošanā. Mēs gribam nopirkt visu Baltkom,» teica Kols.

Izzi vadītājs norādīja, ka darījums ar Baltkom vairs nav iespējams Konkurences padomes (KP) pērn atļautajā laikā līdz 15.aprīlim, taču viņš netic, ka termiņa pagarināšanai un darījuma atļaušanai pārpirkšanas, nevis apvienošanās formā KP varētu likt kādus šķēršļus. Pēc KP atļaujas atjaunošanas, Baltkom īpašniekiem piekrītot, darījums varētu notikt sešu nedēļu laikā, Kols teica.

Telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējam Baltkom ir mainījušies īpašnieki. Kopš šī gada 11. maija par lielāko Baltkom daļu turētāju ir kļuvis Luksemburgas Lielhercogistē reģistrēts uzņēmums RPAX ONE S.A., liecina Uzņēmumu reģistra Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Luksemburgā reģistrētā uzņēmuma ieguldījums Baltkom ir 14 miljoni latu, savukārt Kiprā reģistrētās kompānijas Mackonar Impex Limited ieguldījums – 6 miljoni latu. Attiecīgi Kiprā reģistrētā uzņēmuma daļu skaits ir samazinājies no 99,96% līdz 29,96%, savukārt jaunajam īpašniekam, Luksemburgā bāzētajai kompānijai, pieder 70% no Baltkom.

Līdz šī gada 18. aprīlim lielākais Baltkom TV daļu turētājs bija Latvijas Republikā reģistrētā akciju sabiedrība New Life Holding. Jau vēstīts, ka New Life Holding pilnībā pārņēmusi visas Baltkom kapitāldaļas no līdzšinējās tās īpašnieces Pēterim Šmidrem piederošās SIA Alīna.

Baltkom ir vienojies par finanšu investīciju piesaisti uzņēmuma ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanai. «Ir uzsākts darījums, kurš ļaus jau tuvākajā laikā veikt būtiskus ieguldījumus Baltkom tīkla tehniskajā attīstībā, kā arī turpināt uzlabot klientu apkalpošanas un tehnisko kvalitāti,» DB informē Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Informāciju par darījuma partneri Baltkom sniegs nākamās nedēļas laikā.

Skatot sākotnējo ieceri par kopuzņēmuma veidošanu ar IZZI, tika konstatēta šī operatora darbības neatbilstība Baltkom kvalitātes standartiem, skaidroja L. Kļaviņš.

Viņš vienlaikus atzīmēja, ka Baltkom joprojām ir atvērts iespējamam darījumam, kura rezultātā tiktu pārņemti 100% IZZI kapitāla daļu, kam sekotu vadības un uzņēmuma kvalitātes politikas maiņa.

Jau ziņots, ka IZZI īpašnieki un investori nolēmuši atteikties no abu kompāniju – IZZI un Baltkom vienlīdzīgas apvienošanās un izteikt piedāvājumu nopirkt 100% Baltkom kapitāla daļu, vienlaikus pieprasot Baltkom dibinātāja un vadītāja Pētera Šmidres atkāpšanos no jebkādām saistībām ar Baltkom.

Baltkom būs Lattelecom jāmaksā 77 tūkst. Ls par nenorēķināšanos par numura saglabāšanas pakalpojumu, Db informē Lattelecom pārstāve Līga Bite. Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi Baltkom sūdzību par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu, ar kuru komisija noteica, ka Lattelecom tarifi par numuru saglabāšanu ir tuvināti izmaksām.

Tādējādi SPRK lēmums ir atstāts spēkā. «Minētais atkārtoti apliecina to, ka Baltkom beidzot vajadzētu uzņemties pildīt saistības par numuru saglabāšanas pakalpojuma apmaksu,» DB skaidro L. Bite.

Viņa atgādina, ka Baltkom jau ilgstoši izvairās no līguma noslēgšanas ar Lattelecom par numuru saglabāšanas pakalpojumu un ir vienīgais telekomunikāciju uzņēmums, kas ilgstoši nenorēķinās ar Lattelecom par šo pakalpojumu.

Līdzšinējie tiesas lēmumi apstiprinājuši, ka Baltkom par numuru pārvietošanu ir jāmaksā un, ka Lattelecom noteiktā maksa ir pamatota, atzīmē L. Bite. Pēc Lattelecom prasības kopš 2009. gada marta Baltkom kontiem uzlikts arests parāda apjomā, kas pārsniedz 70 tūkst. Ls.

Telekomunikācijas uzņēmums Baltkom neredz pamatu pārtraukt TV3 retranslēšanu kabeļtīklos, jo to nosaka Plašsaziņas līdzekļu likums. To apstiprināja arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji, uzklausot Baltkom un TV3 Latvia strīdu.

Tiesa, arī pēc ceturtdienas tikšanās ar NEPLP un TV3 Latvia pārstāvju piedalīšanos, Baltkom neizdevās sagaidīt skaidru atbildi jautājumā par TV3 nākotnes plāniem attiecībā uz turpmāku bezmaksas apraidi. Kabeļtelevīzijas operatoriem ar Plašsaziņas līdzekļu likumu ir noteikts par pienākumu retranslēt visas nacionālās TV programmas, tomēr TV3 Latvia atsakās atļaut TV3 retranslāciju, pastāvot uz abonēšanas maksas noteikšanu, DB skaidro Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Līdz šim Baltkom pārrunās ar TV3 Latvia nav izdevies rast vienošanos, jo raidorganizācija vēlas noteikt abonēšanas maksu par kanāla retranslēšanu, kad tas vairāk nebūs pieejams bezmaksas zemes apraidē, apliecina L. Kļaviņš.

Lai atceltu pagaidu tiesas noregulējumu, kurā uzlikts telekomunikāciju uzņēmumam Baltkom pārtraukt TV3 retranslēšanu uzņēmuma kabeļtīklos, Baltkom ar sūdzību ir vērsies Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, DB sacīja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Baltkom vērsies arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) un 27.janvārī attiecīgais jautājums tiks pārrunāts, atzīmēja L. Kļaviņš.

DB jau rakstīja, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese Velga Gailīte ir uzdevusi Baltkom pārtraukt kabeļtīklos TV kanālu TV3, 3+ un TV6 retranslēšanu.

Nolēmums par TV3 retranslēšanas pārtraukšanu tika pieņemts 3.janvārī, bet par 3+ un TV6 – 24.janvārī.

«Jā, tā ir taisnība,» DB sacīja TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena. Iemesls ir Baltkom un TV3 Latvia nenoslēgtais licences līgums par kanālu retranslēšanu Baltkom kabeļtīklos.

Neatkarīgi no tā, vai izdosies drīzumā nopirkt kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru operatoru Baltkom, Izzi mērķis ir kļūt par nopietnu konkurentu Lattelecom visās elektronisko sakaru jomās, saka Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Arī pēc Baltkom paziņojuma 7.aprīlī, ka tas atradis sev finanšu investoru un izsaka pretpiedāvājumu nopirkt 100% Izzi un nomainīt tā vadību, Izzi savu nostāju nemainīja. Izzi preses pārstāvis Oskars Lakšēvics pēc Baltkom paziņojuma informēja, ka Izzi joprojām drīzumā vai arī tālākā nākotnē vēlas nopirkt Baltkom un veidot elektronisko sakaru uzņēmumu, kas varētu konkurēt ar Lattelecom.

Kols jau pirms Baltkom paziņojuma sacīja - viņš zinot, ka Baltkom esot otrs pircējs vai investors.

Kols intervijā pirms šī notikumu pavērsiena teica, ka Izzi centīšoties izvērst konkurenci ar Lattelecom trīs galvenajās jomās, kurās abi uzņēmumi cīnās par klientiem, proti, maksas televīzijas tirgū, interneta pakalpojumu sniegšanā un balss telefonijā.

«Krīze ir pārvarēta, un tagad Baltkom redz iespēju straujam kvalitatīvam lēcienam gan apkalpošanas, gan satura kvalitātes ziņā. Baltkom neizslēdz arī citu telekomunikāciju operatoru un tīklu iegādi,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre.

Runājot par investoru, ko Baltkom piesaistījis, lai izteiktu pārpirkšanas piedāvājumu IZZI, P. Šmidre atklāj, ka «finanšu partneri Baltkom nosauks šonedēļ».

Šmidre skaidro, ka sarunas par IZZI un Baltkom apvienošanos patlaban nav devušas rezultātu, taču tās vēl neesot galā. «Kad ambīcijas nesakrīt ar gala vērtību, tad ir grūti vienoties. Par Baltkom un IZZI sarunu iznākumu pagaidām ir pāragri spriest,» tā viņš.

Attiecībā uz iespējamo Lattelecom privatizāciju Baltkom pārstāvis norāda, ka šī uzņēmuma privatizācijas īstais laiks jau sen pagājis. «Īstais laiks Lattelecom privatizācijai bija pirms desmit gadiem. Lattelecom ir valsts kapitāla uzņēmums. Uzņēmuma darbinieki nav vainīgi, ka tas ir tendēts uz labāko, dārgāko un to, ka tam viss izmaksā dārgāk, nekā to dara privātais. No valsts puses - Lattelecom sen vajadzēja privatizēt. Es uzskatu, ka valsts sabiedrībām nav jāorientējas uz peļņu, izņemot gadījumu, ja tām ir nepieciešami kapitālieguldījumi. Lielīties valsts uzņēmumiem ar peļņu ir lepoties ar to, ka iedzīvotājiem ir mazinājušies ieņēmumi,» tā P. Šmidre.

Telekomunikāciju uzņēmuma Baltkom kontrolpaketi iegādāsies starptautiskie investīciju fondi Axa un Resource partners, intervijā Bizness&Baltija norāda Baltkom vadītājs Pēteris Šmidre.

«Pateicoties stratēģiskā investora piesaistei, mēs palielināsim attīstības tempus. Krīzes momentā mēs skatījāmies, uz kuru pusi ies tirgus. Tagad situācija ir skaidra un mēs saprotam, kur jāiegulda investīcijas,» stāsta P. Šmidre. Viņš arī atzīmē, ka līdzekļi tiks ieguldīti tehnoloģijās, tīkla pārklājuma un platjoslas interneta attīstībā.

Minēto darījumu plānots pabeigt līdz aprīļa beigām, bet plašāka informācija par šo darījumu tiks sniegta maijā.

Iepriekš Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols izteica vēlmi pirkt Baltkom, pārtraucot jebkādas saites ar P.Šmidri. Savukārt Baltkom nāca klajā ar paziņojumu, ka piesaistījusi finanšu investoru sava tīkla tehniskai attīstībai un piedāvāja nopirkt Izzi kapitāla daļas.

Latvijas telekomunikāciju uzņēmums Baltkom drīzumā plāno mainīt nosaukumu uz Baltcom, līdz ar to mainīsies arī uzņēmuma logo. Uzņēmums šobrīd izmaiņas ne apstiprina, ne noliedz, bet nozarē šādas runas ir jau labu laiku.

Plānots, ka izmaiņas varētu tikt reģistrētas septembra otrajā pusē, bet uzņēmums klajā ar plašāku informāciju varētu nākt pēc 19.septembra.

Izmaiņas paredzētas ne tikai nosaukumā, bet arī produktu piedāvājumā. Kopumā Latvijas tirgū Baltkom darbojas 20 gadus.

DB jau rakstīja, ka 11. maija par lielāko Baltkom daļu turētāju kļuva Luksemburgas Lielhercogistē reģistrēts uzņēmums RPAX ONE S.A., liecina Uzņēmumu reģistra Lursoft apkopotā informācija.

Aprīlī tapa zināms, ka Baltkom kontrolpaketi iegādāsies starptautiskie investīciju fondi Axa un Resource partners. Baltkom vadītājs Pēteris Šmidre intervijā DB stāstīja, ka investoru piesaiste uzņēmumam ļaus izaugsmē investēt lielus finanšu līdzekļus un uzņēmums pieļauj jaunu uzņēmumu iegādi.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa otrdien izbeidza tiesvedību pēc tiesu izpildītāja Gintera Hmeļevska sūdzības uzsāktajā lietā, kurā viņš iebilda pret Baltkom atteikšanos pildīt tiesas lēmumu un pārtraukt kabeļtīklos kanālu TV6, 3+ un Viasat Broadcasting retranslēšanu.

Šāds lēmums pieņemts, jo Baltkom un TV3 Latvia ir noslēguši izlīgumu, DB norādīja tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis.

Otrdien, pēcpusdienā ir paredzēts izskatīt otru G. Hmeļevska sūdzību, kurā viņš apstrīdējis Baltkom atteikšanos pildīt tiesas lēmumu par kanāla TV3 retranslēšanas pārtraukšanu.

Tiesa, arī par TV3 retranslēšanu abas puses ir panākušas vienošanos. «TV3 Latvia un Baltkom ir vienojušās par kanāla TV3 retranslācijas nosacījumiem, līdz ar to tiesvedībai starp TV3 Latvia un Baltkom vairs nav pamata,» DB pamatoja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Lattelecom ir iesniedzis kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kurā noraidīta uzņēmuma prasība pret Baltkom par 77,6 tūkst. Ls parāda piedziņu saistībā ar numuru saglabāšanas pakalpojumu, DB sacīja Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

DB jau rakstīja, ka Rīgas apgabaltiesa ir pilnībā noraidījusi Lattelecom prasību pret Baltkom strīdā par numuru saglabāšanas maksu 82 tūkst. Ls apmērā. Tiesa nolēma arī atcelt piemēroto nodrošinājuma līdzekli, kā arī piedzīt no Lattelecom tiesas izdevumus 368,8 Ls apmērā.

Strīda pamatā ir maksa, kuru Lattelecom pieprasīja par numuru pārvietošanas pakalpojumu, kuru kā obligātu nosaka Elektronisko sakaru likums. Baltkom nepiekrita prasītajai maksai, jo tā nebija pamatota un kavēja brīvas konkurences attīstību telefonsakaru tirgū, iepriekš paskaidroja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Zvērināts tiesu izpildītājs Ginters Hmeļevskis Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā iesniedzis sūdzības par telekomunikāciju uzņēmuma Baltkom atteikšanos pildīt tiesas lēmumu un pārtraukt kabeļtīklos kanālu TV3, 3+ un TV6 retranslēšanu.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa janvārī pēc telekompānijas TV3 Latvia lūguma kā pagaidu aizsardzības līdzekli noteica aizliegumu Baltkom retranslēt minētos kanālus.

Kā aģentūrai LETA sacīja tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis, tiesu izpildītāja sūdzības par lēmumu nepildīšanu paredzēts skatīt 26.aprīlī plkst.11 un plkst.14.

Iemesls pieteikumam par retranslācijas apturēšanu bija Baltkom un TV3 Latvia nenoslēgtais licences līgums par kanālu retranslēšanu Baltkom kabeļtīklos, laikrakstam Dienas Bizness apstiprināja TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

«Diemžēl TV3 Latvia atzinuši par nepieciešamu panākt savas auditorijas ievērojamu samazināšanos, pārtraucot programmas TV3 retranslēšanu Baltkom tīklos,» iepriekš sacīja Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre.

Satiksmes ministrija (SM) ir saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) Konkurences ģenerāldirektorāta vēstuli, kurā tas norāda, ka nav pietiekama pamatojuma turpināt izmeklēšanu saistībā ar Baltkom iesniegto sūdzību par iespējamu valsts atbalsta piešķiršanu Latvijā vienam komersantam nodrošinot televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā.

«Lattelecom uzvarēja atklātā konkursā, kurā tādas pašas tiesības piedalīties bija arī Baltkom. Diemžēl, nevēloties atzīt, ka uzvarējis labākais pretendents, Baltkom izvēlējās sūdzību stratēģiju. Par laimi, kompetentas iestādes spēj atšķirt graudus no sēnalām,» DB atzīmē Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, cerot, ka Baltkom ar šo arī beigs sacerēt dažādas apmelojošas sūdzības par Lattelecom.

Konkurences ģenerāldirektorāts savā vēstulē norāda, ka ģenerāldirektorāta atbildīgās struktūrvienības ir saņēmušas izsmeļošas Latvijas puses sniegtās atbildes un uzskata, ka nav pamata izmeklēšanas turpināšanai lietā par Baltkom sūdzību par iespējamu valsts atbalsta piešķiršanu Lattelecom, lai tas iegūtu tiesības realizēt valsts pāreju uz televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā, DB skaidroja SM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Rīgas apgabaltiesa ir pilnībā noraidījusi Lattelecom prasību pret Baltkom strīdā par numuru saglabāšanas maksu 82 tūkst. Ls apmērā. Tiesa nolēma arī atcelt piemēroto nodrošinājuma līdzekli, kā arī piedzīt no Lattelecom tiesas izdevumus 368,8 Ls apmērā, DB informēja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Strīda pamatā ir maksa, kuru dominējošais fiksēto sakaru operators vienpusēji pieprasīja par numuru pārvietošanas pakalpojumu, kuru kā obligātu nosaka Elektronisko sakaru likums. Baltkom nepiekrita prasītajai maksai, jo tā nebija pamatota un kavēja brīvas konkurences attīstību telefonsakaru tirgū, paskaidroja L. Kļaviņš.

«Kā jau atkārtoti uzsvērām, Lattelecom ilgstoši nevarēja pierādīt numuru pārnešanas maksas pamatotību, bet turpināja sūtīt rēķinus par spīti tam, ka nebijām vienojušies par jebkādiem maksājumiem,» atgādina Baltkom komercdirektors Juris Ķezberis.

Lattelecom noteiktās izmaksas, kuru lielāko daļu veido Lattelecom darba algas, ir augstākas, nekā vidēji Eiropā, kamēr Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis un ienākumi ir starp zemākajiem Eiropā, atzīmē L. Kļaviņš.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese Velga Gailīte ir uzdevusi telekomunikāciju uzņēmumam Baltkom pārtraukt kabeļtīklos TV kanālu TV3, 3+ un TV6 retranslēšanu, DB apliecināja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis.

Nolēmums par TV3 retranslēšanas pārtraukšanu tika pieņemts 3.janvārī, bet par 3+ un TV6 – 24.janvārī.

«Jā, tā ir taisnība,» DB sacīja TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena. Iemesls ir Baltkom un TV3 Latvia nenoslēgtais licences līgums par kanālu retranslēšanu Baltkom kabeļtīklos. «Diemžēl TV3 Latvia ir atzinuši par nepieciešamu panākt savas auditorijas ievērojamu samazināšanos, pārtraucot programmas TV3 retranslēšanu Baltkom tīklos,» DB nožēlu pauž Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre. Arī par nacionālo TV kanālu raidīšanu ir jānoslēdz licences līgums, atzīmē B. Zūzena, vienlaikus uzsverot, ka TV3 mērķis nav panākt, lai tiktu pārtraukta TV3 retranslēšana, bet, lai visas prasības no juridiskās puses tiktu sakārtotas.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/untitled(71).jpg

Izmaiņas ir saistītas ar jaunu uzņēmuma produktu piedāvājumu, kas ir vienkāršāks un skaidrāks gan atsevišķiem, gan kompleksiem pakalpojumiem, DB norādīja Baltcom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Šobrīd uzņēmuma mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka Baltcom optiskā tīkla zonā uzņēmums piedāvā tikai vienu, maksimālo interneta ātrumu.

DB jau rakstīja, ka 11. maijā par lielāko Baltkom daļu turētāju kļuva Luksemburgas Lielhercogistē reģistrēts uzņēmums RPAX ONE S.A., liecina Uzņēmumu reģistra Lursoft apkopotā informācija.

Aprīlī tapa zināms, ka Baltkom kontrolpaketi iegādāsies starptautiskie investīciju fondi Axa un Resource partners. Baltkom vadītājs Pēteris Šmidre intervijā DB stāstīja, ka investoru piesaiste uzņēmumam ļaus izaugsmē investēt lielus finanšu līdzekļus un uzņēmums pieļauj jaunu uzņēmumu iegādi.

TV3 Latvia pārstāvji ir atsaukušies Baltkom piedāvājumam atsākt dialogu par TV kanālu 3+ un TV6 retranslēšanu. «Sarunu ceļā tiks meklēta vienošanās, lai arī turpmāk nodrošinātu skatītājiem šīs programmas, nepalielinot abonēšanas maksu,» DB informē Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Viņš uzsver, ka Baltkom nekad nav pārtraucis meklēt kopsaucēju ar TV3 Latvia, tomēr pēc pērn nesekmīgām sarunām par 3+ un TV6 izplatīšanu kabeļtīklos, TV3 Latvia vērsās tiesā, prasot pārtraukt arī TV3 izplatīšanu. Tomēr ņemot vērā, ka TV3 obligātu retranslēšanu kabeļtīklos nosaka likums, Baltkom nepiekrita noteikt paredzamo abonēšanas maksu.

DB jau rakstīja, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese Velga Gailīte ir uzdevusi Baltkom pārtraukt kabeļtīklos TV kanālu TV3, 3+ un TV6 retranslēšanu. Nolēmums par TV3 retranslēšanas pārtraukšanu tika pieņemts 3.janvārī, bet par 3+ un TV6 – 24.janvārī.

Bijušās Liepājas linoleja rūpnīcas teritorijā, ko šī gada jūnijā izsolē iegādājās Krievijas kapitāla uzņēmums SIA Baltkom, plānots veidot industriālo parku, aģentūru LETA informēja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Liepājas SEZ valde, izskatot Baltkom lūgumu, nolēmusi piešķirt uzņēmumam Liepājas SEZ kapitālsabiedrības statusu un apstiprinājusi ar Baltkom slēdzamo līgumu projektu par ieguldījumu veikšanu Liepājas SEZ teritorijā. Liepājas SEZ valde noteikusi, ka uzņēmumam viena mēneša laikā jāpārreģistrējas Uzņēmumu reģistrā kā Liepājas SEZ kapitālsabiedrībai un Liepājas SEZ pārvaldei jānoslēdz līgums ar Baltkom par komercdarbības veikšanu Liepājas SEZ teritorijā.

Saskaņā ar uzņēmuma iesniegto biznesa plānu Baltkom plāno attīstīt nekustamos īpašumus Liepājā, Upmalas un O.Kalpaka ielā, jeb bijušo Liepājas linoleja rūpnīcas teritoriju, ko uzņēmums šī gada jūnijā iegādājās izsolē. Teritorijā plānots izveidot industriālu parku ar vairākiem ražošanas uzņēmumiem. Būvniecībā un modernās tehnoloģijās piecu gadu laikā plānots ieguldīt 2,4 miljonus eiro. Sākotnēji plānotas divas vai trīs darba vietas ar vidējo darba algu aptuveni 780 eiro. Plānots, ka pirmie ražošanas uzņēmumi darbu varētu sākt aptuveni pēc gada.

Latvijas telekomunikāciju asociācijas prezidents un Baltkom vadītājs Pēteris Šmidre maldina sabiedrību ar savu piemēru, kā veidojas zvanu gala izmaksas starp dažādu fiksēto tīklu abonentiem, DB norāda Lattelecom regulēšanas lietu direktors Aivars Kreilis.

«Patiesībā lielāko daļu zvana cenas veido Baltkom starpsavienojuma tarifs, kas ir līdz pat 4,4, reizēm lielāks nekā Lattelecom starpsavienojuma tarifs,» atzīmē A. Kreilis.

Proti, ja Lattelecom klients zvana uz citu tīklu, piemēram, Baltkom, tad klients maksā cenu, kas aprēķināta pēc regulatora metodikas, kur galvenā sastāvdaļa ir Baltkom starpsavienojuma tarifs.

Sarunas iekārtošanas maksā starpsavienojuma tarifs veido 88%, vietējo sarunu maksā dienas laikā starpsavienojuma tarifs veido 61% no cenas, bet iekšzemes tālsarunu tarifā – 67% dienā, 96% vakarā.

Šobrīd Baltkom starpsavienojumu tarifs vietējo sarunu gadījumā ir 2,2 reizes lielāks, bet iekšzemes starpsavienojumu tarifu gadījumā pat 4,4 reizes lielāks par Lattelecom noteikto un piemēroto tarifu, informē A. Krelis.

Elektronisko sakaru komersanta Baltkom TV, kura dibinātājs un vadītājs Pēteris Šmidre pieprasīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) noņemt konfidencialitātes statusu starpsavienojumu tirgus sadalījumam, kas noteikts regulatora «Ziņojumā par tirgus analīzi», šajā ziņojumā iekļautie tirgus daļas dati ir slepeni un aizklāti ar melniem plankumiem, raksta Nozare.lv.

SPRK sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane informēja, ka komersanti, kuru dati izmantoti ziņojumā, var saskaņā ar likumu un Eiropas Savienības (ES) direktīvām noteikt, ka šie dati ir konfidenciāli.

Viņa uzsvēra, ka «Ziņojums par tirgus analīzi» «nebūt nav slepens, tas ir pieejams SPRK mājaslapā». «Slepenas (klasificētas kā ierobežotas pieejamības) ir tikai tās ziņojuma daļas, kas satur informāciju, kuru kāds komersants iesniedzis kā konfidenciālu,» skaidro Reihmane.

Viņa sacīja, ka pirmdien, 8.augustā, notikušās SPRK padomes sēdes laikā, kad, klātesot arī vairāku komersantu pārstāvjiem, notika diskusijas par vēl plānotajiem SPRK lēmumiem, 'Baltkom' pārstāvji paši atsaucās uz komercnoslēpumu un atteicās skaidrot savu noteikto starpsavienojumu tarifu pieauguma pamatojumu.

Jūrmalas pilsētas tiesa ir noraidījusi Lattelecom prasības par goda un cieņas aizskaršanu, ar ko uzņēmuma vadība pēc kritiska viedokļa paušanas vērsās pret Baltkom valdes locekli Pēteri Šmidri personīgi, kā arī pret televīzijas ziņu kanālu TV24 un Radio Baltkom.

«Šis ir tipisks piemērs Lattelecom agresīvajai darbībai, ir žēl, ka dēļ tā tiek tērēti tiesas un juristu resursi. Šādi paņēmieni nozarē, protams, netiek uztverti nopietni, tomēr ļoti negatīva ir tendence vērsties pret medijiem – tas tieši apdraud preses un uzskatu paušanas brīvību, un tādēļ ir īpaši nosodāmi,» atzīmē P. Šmidre.

Baltkom kā nepieņemamus vērtē šādus konkurentu ietekmēšanas paņēmienus, turklāt tie vieš nopietnas šaubas par Lattelecom resursu izmantošanas lietderību, DB norāda Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Saistībā ar izmaiņām uzņēmuma valdē no šā gada 1. jūnija SIA Baltkom TV ir trīs valdes locekļi. Līdz šīm izmaiņām valdi pārstēvēja tikai Pēteris Šmidere, liecina Lursoft informācija.

Līdz ar izmaiņām valdē strādā arī Apvienotās Karalistes pārstāvis Ņūens Ross (Newens Ross) un Māris Skujiņš. Valdes priekšsēdētāja amatu saglabājis Pēteris Šmidre.

Līdz ar notikušajām izmaiņām uzņēmuma valdi var pāstāvēt ir vismaz divi no trim valdes locekļiem. Līdz šim to varēja darīt Pēteris Šmidre viens pats.

Jau vestīts, ka telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējam Baltkom ir mainījušies īpašnieki. Kopš šī gada 11. maija par lielāko Baltkom daļu turētāju ir kļuvis Luksemburgas Lielhercogistē reģistrēts uzņēmums RPAX ONE S.A.

Luksemburgā reģistrētā uzņēmuma ieguldījums Baltkom ir 14 miljoni latu, savukārt Kiprā reģistrētās kompānijas Mackonar Impex Limited ieguldījums – 6 miljoni latu. Attiecīgi Kiprā reģistrētā uzņēmuma daļu skaits ir samazinājies no 99,96% līdz 29,96%, savukārt jaunajam īpašniekam, Luksemburgā bāzētajai kompānijai, pieder 70% no Baltkom.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrība SIA Baltkom uzsākusi bijušās Linoleju rūpnīcas inventarizāciju un sakārtošanu. Uzņēmums šā gada jūnijā iegādājās izsolē nekustamo īpašumu, bet septembrī ieguva Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusu, lai īstenotu savu plānu par industriālā parka izveidi, nākotnē piedāvājot ražošanas telpas citiem uzņēmumiem, liecina medijiem sniegtā informācija.

LSEZ SIA Baltkom nekustamā īpašuma apsaimniekošanu uzsāka šā gada augusta beigās ar teritorijas attīrīšanu no gružiem, kas gadiem krājās, kā arī no gadiem nekontrolējami aizaugušiem krūmiem un kokiem. Šobrīd darbi aktīvi turpinās un tos veic piesaistītie uzņēmumi, kas nodrošina konkrētu darbu izpildi.

Kā iepriekš norādīja SIA Baltkom valdes loceklis Aleksejs Kozlovs, šā īpašuma iegādes noteicošie faktori bija tiešs ostas tuvums un iespēja saņemt atvieglojumus investīcijām, ko nosaka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumus. Uzņēmums plāno saglabāt vēsturisko sarkano ķieģeļu apbūvi un perspektīvā arī atjaunot arhitekta Paula Maksa Berči projektēto bijušo kantora ēku, kas ir kultūrvēstures piemineklis.

Februārī ir pieaudzis krāpšanas gadījumu skaits, un arvien biežāk cilvēku lētticību izmanto ļaundari, kuri uzdodas par kabeļoperatoru pārstāvjiem, DB pastāstīja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Tāpēc Baltkom aicina nepaļauties uz nezināmu personu apgalvojumiem un šaubu gadījumā vienmēr pārbaudīt viesu identitāti.

«Tā kā krāpšanā parasti mēģina iesaistīt mazāk informētus iedzīvotājus, aicinu mūsu abonentus brīdināt bērnus un vecāka gadagājuma cilvēkus – neielaist mājoklī nelūgtus svešiniekus, jo televīzijas montieru ierašanās vienmēr tiek iepriekš saskaņota,» norāda Baltkom komercdirektors Juris Ķezberis.

Gan analogās kabeļtelevīzijas, gan digitālās TV pakalpojumu abonentiem nav nepieciešami montiera pakalpojumi, ja nav pasūtīti papildu pieslēgumi, pieteikti bojājumi vai pieslēguma konfigurācijas maiņa, atzīmē L. Kļaviņš.