Pēc padziļinātas kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru kompānijas Baltkom izpētes kabeļtelevīzijas operatora Izzi īpašnieki un investori nolēmuši atteikties no abu kompāniju vienlīdzīgas apvienošanās un izteikt piedāvājumu nopirkt 100% Baltkom kapitāla daļu, vienlaikus pieprasot Baltkom dibinātāja un vadītāja Pētera Šmidres atkāpšanos no jebkādām saistībām ar Baltkom, sacīja Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Kols sacīja, ka Izzi īpašnieki, kas pastarpināti ir investoru grupa, kam pieder Luksemburgas holdingkompānija Contaq Latvia Cable Holding S.a.r.l, jau vairākus gadus centušies iegūt Baltkom, lai veidotu kompāniju, kas spētu konkurēt ar SIA Lattelecom, un šis mērķis nav mainījies.

«Esam dziļi ieskatījušies Baltkom, visu izanalizējuši un mainījuši savu piedāvājumu. Sacījām Pēterim [Šmidrem], ka neesam vairs ieinteresēti abu kompāniju apvienošanā. Mēs gribam nopirkt visu Baltkom,» teica Kols.

Izzi vadītājs norādīja, ka darījums ar Baltkom vairs nav iespējams Konkurences padomes (KP) pērn atļautajā laikā līdz 15.aprīlim, taču viņš netic, ka termiņa pagarināšanai un darījuma atļaušanai pārpirkšanas, nevis apvienošanās formā KP varētu likt kādus šķēršļus. Pēc KP atļaujas atjaunošanas, Baltkom īpašniekiem piekrītot, darījums varētu notikt sešu nedēļu laikā, Kols teica.

Telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējam Baltkom ir mainījušies īpašnieki. Kopš šī gada 11. maija par lielāko Baltkom daļu turētāju ir kļuvis Luksemburgas Lielhercogistē reģistrēts uzņēmums RPAX ONE S.A., liecina Uzņēmumu reģistra Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Luksemburgā reģistrētā uzņēmuma ieguldījums Baltkom ir 14 miljoni latu, savukārt Kiprā reģistrētās kompānijas Mackonar Impex Limited ieguldījums – 6 miljoni latu. Attiecīgi Kiprā reģistrētā uzņēmuma daļu skaits ir samazinājies no 99,96% līdz 29,96%, savukārt jaunajam īpašniekam, Luksemburgā bāzētajai kompānijai, pieder 70% no Baltkom.

Līdz šī gada 18. aprīlim lielākais Baltkom TV daļu turētājs bija Latvijas Republikā reģistrētā akciju sabiedrība New Life Holding. Jau vēstīts, ka New Life Holding pilnībā pārņēmusi visas Baltkom kapitāldaļas no līdzšinējās tās īpašnieces Pēterim Šmidrem piederošās SIA Alīna.

Telekomunikāciju operatora Baltkom zaudējumi sakaru traucējumu dēļ, kas bija svētdien, 17.jūlijā, būs vairāki tūkstoši latu, pavēstīja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Viņš norādīja, ka interneta sakari Pārdaugavā un telefonsakari visā Baltkom tīklā pārtrūka svētdienas, 17.jūlija, rītā ap pulksten 10, kad Baltkom tehniskajā centrā Kurzemes prospektā izcēlās ugunsgrēks.

Sakaru zuduma dēļ klientiem daļu dienas nebija iespējams sazināties ar operatora Kontaktu centru, teica Kļaviņš un apliecināja, ka svētdienas vakarā uzņēmuma tehniskā dienesta speciālisti pilnībā atjaunoja ugunsgrēka dēļ traucētos interneta sakarus visā Pārdaugavā, bet naktī uz pirmdienu tika atjaunoti telefonsakari, kā arī sakari ar operatora Kontaktu centru.

«Uguns seku novēršanu Baltkom vērtē kā ļoti sekmīgu,» sacīja uzņēmuma preses sekretārs un minēja ‒ lai operatīvi atjaunotu visu pakalpojumu darbību, tika mobilizēti lieli «Baltkom» tehniskie resursi. Pēc sākotnējās informācijas, ugunsgrēka izcelšanās avots bija tehnisko telpu kondicionēšanas iekārtās. Kļaviņš uzsvēra, ka precīzākus datus varēs iegūt padziļinātā tehniskā izpētē.

Baltkom būs Lattelecom jāmaksā 77 tūkst. Ls par nenorēķināšanos par numura saglabāšanas pakalpojumu, Db informē Lattelecom pārstāve Līga Bite. Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi Baltkom sūdzību par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu, ar kuru komisija noteica, ka Lattelecom tarifi par numuru saglabāšanu ir tuvināti izmaksām.

Tādējādi SPRK lēmums ir atstāts spēkā. «Minētais atkārtoti apliecina to, ka Baltkom beidzot vajadzētu uzņemties pildīt saistības par numuru saglabāšanas pakalpojuma apmaksu,» DB skaidro L. Bite.

Viņa atgādina, ka Baltkom jau ilgstoši izvairās no līguma noslēgšanas ar Lattelecom par numuru saglabāšanas pakalpojumu un ir vienīgais telekomunikāciju uzņēmums, kas ilgstoši nenorēķinās ar Lattelecom par šo pakalpojumu.

Līdzšinējie tiesas lēmumi apstiprinājuši, ka Baltkom par numuru pārvietošanu ir jāmaksā un, ka Lattelecom noteiktā maksa ir pamatota, atzīmē L. Bite. Pēc Lattelecom prasības kopš 2009. gada marta Baltkom kontiem uzlikts arests parāda apjomā, kas pārsniedz 70 tūkst. Ls.

Baltkom ir vienojies par finanšu investīciju piesaisti uzņēmuma ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanai. «Ir uzsākts darījums, kurš ļaus jau tuvākajā laikā veikt būtiskus ieguldījumus Baltkom tīkla tehniskajā attīstībā, kā arī turpināt uzlabot klientu apkalpošanas un tehnisko kvalitāti,» DB informē Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Informāciju par darījuma partneri Baltkom sniegs nākamās nedēļas laikā.

Skatot sākotnējo ieceri par kopuzņēmuma veidošanu ar IZZI, tika konstatēta šī operatora darbības neatbilstība Baltkom kvalitātes standartiem, skaidroja L. Kļaviņš.

Viņš vienlaikus atzīmēja, ka Baltkom joprojām ir atvērts iespējamam darījumam, kura rezultātā tiktu pārņemti 100% IZZI kapitāla daļu, kam sekotu vadības un uzņēmuma kvalitātes politikas maiņa.

Jau ziņots, ka IZZI īpašnieki un investori nolēmuši atteikties no abu kompāniju – IZZI un Baltkom vienlīdzīgas apvienošanās un izteikt piedāvājumu nopirkt 100% Baltkom kapitāla daļu, vienlaikus pieprasot Baltkom dibinātāja un vadītāja Pētera Šmidres atkāpšanos no jebkādām saistībām ar Baltkom.

Telekomunikācijas uzņēmums Baltkom neredz pamatu pārtraukt TV3 retranslēšanu kabeļtīklos, jo to nosaka Plašsaziņas līdzekļu likums. To apstiprināja arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji, uzklausot Baltkom un TV3 Latvia strīdu.

Tiesa, arī pēc ceturtdienas tikšanās ar NEPLP un TV3 Latvia pārstāvju piedalīšanos, Baltkom neizdevās sagaidīt skaidru atbildi jautājumā par TV3 nākotnes plāniem attiecībā uz turpmāku bezmaksas apraidi. Kabeļtelevīzijas operatoriem ar Plašsaziņas līdzekļu likumu ir noteikts par pienākumu retranslēt visas nacionālās TV programmas, tomēr TV3 Latvia atsakās atļaut TV3 retranslāciju, pastāvot uz abonēšanas maksas noteikšanu, DB skaidro Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Līdz šim Baltkom pārrunās ar TV3 Latvia nav izdevies rast vienošanos, jo raidorganizācija vēlas noteikt abonēšanas maksu par kanāla retranslēšanu, kad tas vairāk nebūs pieejams bezmaksas zemes apraidē, apliecina L. Kļaviņš.

Lai atceltu pagaidu tiesas noregulējumu, kurā uzlikts telekomunikāciju uzņēmumam Baltkom pārtraukt TV3 retranslēšanu uzņēmuma kabeļtīklos, Baltkom ar sūdzību ir vērsies Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, DB sacīja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Baltkom vērsies arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) un 27.janvārī attiecīgais jautājums tiks pārrunāts, atzīmēja L. Kļaviņš.

DB jau rakstīja, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese Velga Gailīte ir uzdevusi Baltkom pārtraukt kabeļtīklos TV kanālu TV3, 3+ un TV6 retranslēšanu.

Nolēmums par TV3 retranslēšanas pārtraukšanu tika pieņemts 3.janvārī, bet par 3+ un TV6 – 24.janvārī.

«Jā, tā ir taisnība,» DB sacīja TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena. Iemesls ir Baltkom un TV3 Latvia nenoslēgtais licences līgums par kanālu retranslēšanu Baltkom kabeļtīklos.

Neatkarīgi no tā, vai izdosies drīzumā nopirkt kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru operatoru Baltkom, Izzi mērķis ir kļūt par nopietnu konkurentu Lattelecom visās elektronisko sakaru jomās, saka Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Arī pēc Baltkom paziņojuma 7.aprīlī, ka tas atradis sev finanšu investoru un izsaka pretpiedāvājumu nopirkt 100% Izzi un nomainīt tā vadību, Izzi savu nostāju nemainīja. Izzi preses pārstāvis Oskars Lakšēvics pēc Baltkom paziņojuma informēja, ka Izzi joprojām drīzumā vai arī tālākā nākotnē vēlas nopirkt Baltkom un veidot elektronisko sakaru uzņēmumu, kas varētu konkurēt ar Lattelecom.

Kols jau pirms Baltkom paziņojuma sacīja - viņš zinot, ka Baltkom esot otrs pircējs vai investors.

Kols intervijā pirms šī notikumu pavērsiena teica, ka Izzi centīšoties izvērst konkurenci ar Lattelecom trīs galvenajās jomās, kurās abi uzņēmumi cīnās par klientiem, proti, maksas televīzijas tirgū, interneta pakalpojumu sniegšanā un balss telefonijā.

«Krīze ir pārvarēta, un tagad Baltkom redz iespēju straujam kvalitatīvam lēcienam gan apkalpošanas, gan satura kvalitātes ziņā. Baltkom neizslēdz arī citu telekomunikāciju operatoru un tīklu iegādi,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre.

Runājot par investoru, ko Baltkom piesaistījis, lai izteiktu pārpirkšanas piedāvājumu IZZI, P. Šmidre atklāj, ka «finanšu partneri Baltkom nosauks šonedēļ».

Šmidre skaidro, ka sarunas par IZZI un Baltkom apvienošanos patlaban nav devušas rezultātu, taču tās vēl neesot galā. «Kad ambīcijas nesakrīt ar gala vērtību, tad ir grūti vienoties. Par Baltkom un IZZI sarunu iznākumu pagaidām ir pāragri spriest,» tā viņš.

Attiecībā uz iespējamo Lattelecom privatizāciju Baltkom pārstāvis norāda, ka šī uzņēmuma privatizācijas īstais laiks jau sen pagājis. «Īstais laiks Lattelecom privatizācijai bija pirms desmit gadiem. Lattelecom ir valsts kapitāla uzņēmums. Uzņēmuma darbinieki nav vainīgi, ka tas ir tendēts uz labāko, dārgāko un to, ka tam viss izmaksā dārgāk, nekā to dara privātais. No valsts puses - Lattelecom sen vajadzēja privatizēt. Es uzskatu, ka valsts sabiedrībām nav jāorientējas uz peļņu, izņemot gadījumu, ja tām ir nepieciešami kapitālieguldījumi. Lielīties valsts uzņēmumiem ar peļņu ir lepoties ar to, ka iedzīvotājiem ir mazinājušies ieņēmumi,» tā P. Šmidre.

Telekomunikāciju uzņēmuma Baltkom kontrolpaketi iegādāsies starptautiskie investīciju fondi Axa un Resource partners, intervijā Bizness&Baltija norāda Baltkom vadītājs Pēteris Šmidre.

«Pateicoties stratēģiskā investora piesaistei, mēs palielināsim attīstības tempus. Krīzes momentā mēs skatījāmies, uz kuru pusi ies tirgus. Tagad situācija ir skaidra un mēs saprotam, kur jāiegulda investīcijas,» stāsta P. Šmidre. Viņš arī atzīmē, ka līdzekļi tiks ieguldīti tehnoloģijās, tīkla pārklājuma un platjoslas interneta attīstībā.

Minēto darījumu plānots pabeigt līdz aprīļa beigām, bet plašāka informācija par šo darījumu tiks sniegta maijā.

Iepriekš Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols izteica vēlmi pirkt Baltkom, pārtraucot jebkādas saites ar P.Šmidri. Savukārt Baltkom nāca klajā ar paziņojumu, ka piesaistījusi finanšu investoru sava tīkla tehniskai attīstībai un piedāvāja nopirkt Izzi kapitāla daļas.

Sabiedrisko paklpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir nepamatoti novilcinājusi Baltkom iesnieguma izskatīšanu par ceturtās paaudzes (4G) datu pārraides uzsākšanu.

Tādējādi komisija ieguva laiku un virzīja izskatīšanai Ministru Kabinetā (MK) Nacionālā frekvenču plāna grozījumus, augusta beigās panākot to apstiprināšanu, uzskata telekomunikāciju uzņēmums Baltkom. SPRK Baltkom iesniegumu skatījusi šodien, 10. novembrī.

Atkārtoti demonstrējot nevienlīdzīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, valsts regulējošās funkcijas zaudē nozīmi, pauda Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre.

DB jau ziņoja, ka Baltkom saskata tiesību normu pārkāpumus Ministra kabineta veiktajos grozījumos Nacionālajā radiofrekvenču plānā.

Kad Baltkom vērsās SPRK, Nacionālais frekvenču plāns paredzēja tiesības izmantot neierobežotus tehnoloģiju veidus, sacīja P. Šmidre.

Latvijas telekomunikāciju uzņēmums Baltkom drīzumā plāno mainīt nosaukumu uz Baltcom, līdz ar to mainīsies arī uzņēmuma logo. Uzņēmums šobrīd izmaiņas ne apstiprina, ne noliedz, bet nozarē šādas runas ir jau labu laiku.

Plānots, ka izmaiņas varētu tikt reģistrētas septembra otrajā pusē, bet uzņēmums klajā ar plašāku informāciju varētu nākt pēc 19.septembra.

Izmaiņas paredzētas ne tikai nosaukumā, bet arī produktu piedāvājumā. Kopumā Latvijas tirgū Baltkom darbojas 20 gadus.

DB jau rakstīja, ka 11. maija par lielāko Baltkom daļu turētāju kļuva Luksemburgas Lielhercogistē reģistrēts uzņēmums RPAX ONE S.A., liecina Uzņēmumu reģistra Lursoft apkopotā informācija.

Aprīlī tapa zināms, ka Baltkom kontrolpaketi iegādāsies starptautiskie investīciju fondi Axa un Resource partners. Baltkom vadītājs Pēteris Šmidre intervijā DB stāstīja, ka investoru piesaiste uzņēmumam ļaus izaugsmē investēt lielus finanšu līdzekļus un uzņēmums pieļauj jaunu uzņēmumu iegādi.

Ja Konkurences padome (KP) atļaus apvienoties Baltkom un IZZI, tad Latvijā radīsies dominējošs uzņēmums, kas kontrolēs lielāko 70–80% kabeļtelevīzijas tirgus daļu Rīgā un lielu daļu visā Latvijā.

Tāpēc TV3 Latvia uzskata, ka šī apvienošanās jāskata visas Latvijas TV nozares kontekstā, jo kabeļtelevīzija Latvijā ir populārākais TV veids.

Savukārt pārējie izplatīšanas veidi, kā interneta protokola televīzija (IPTV), satelīttelevīzija un virszemes televīzija aizņem salīdzinoši mazāku daļu. Līdz ar to iecerētajam darījumam pēc TV3 uzskatiem, būs tālejošas sekas uz visu televīzijas jomu, ne tikai uz kabeļtelevīziju.

Latvijā veidotie TV komerckanāli (tādi kā TV6) kļūs atkarīgi no viena kabeļoperatora un tā uzskatiem, satraukumu pauž TV3, par to, kā jāveido programmu pakas, kādiem kanāliem dodama priekšroka, un kā jāveido savstarpējās attiecības ar kanālu veidotājiem, televīzijām.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/untitled(71).jpg

Izmaiņas ir saistītas ar jaunu uzņēmuma produktu piedāvājumu, kas ir vienkāršāks un skaidrāks gan atsevišķiem, gan kompleksiem pakalpojumiem, DB norādīja Baltcom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Šobrīd uzņēmuma mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka Baltcom optiskā tīkla zonā uzņēmums piedāvā tikai vienu, maksimālo interneta ātrumu.

DB jau rakstīja, ka 11. maijā par lielāko Baltkom daļu turētāju kļuva Luksemburgas Lielhercogistē reģistrēts uzņēmums RPAX ONE S.A., liecina Uzņēmumu reģistra Lursoft apkopotā informācija.

Aprīlī tapa zināms, ka Baltkom kontrolpaketi iegādāsies starptautiskie investīciju fondi Axa un Resource partners. Baltkom vadītājs Pēteris Šmidre intervijā DB stāstīja, ka investoru piesaiste uzņēmumam ļaus izaugsmē investēt lielus finanšu līdzekļus un uzņēmums pieļauj jaunu uzņēmumu iegādi.

Uzņēmums Alīna ar lieliem zaudējumiem pārdevis Baltkom TV, visticamāk - lai to paglābtu no īpašnieka Pētera Šmidres personīgajiem parādiem, informē žurnāls Lietišķā Diena/Dienas Bizness.

Vēl aizvien tiek apšaubīta Alīnas spēja norēķināties ar kreditoriem, un nav izslēgta arī citu aktīvu pārdošana.

2009. gada oktobrī nāca klajā ziņa, ka P. Šmidrem piederošais (75%) uzņēmums Alīna, kas kopš šā gada jūlija pārdēvēts par SIA Korporatīvā sabiedrība, pārdevis visas tam piederošās Baltkom TV daļas ar līdzšinējo uzņēmuma vadību saistītai akciju sabiedrībai New Life Holding.

Lai gan vairākas pazīmes un arī ekspertu teiktais liecina, ka uzņēmējs Baltkom TV pārdevis pats sev, lai tādējādi, iespējams, izvairītos no dažu saistību pildīšanas, P. Šmidre to noliedz.

Bijušās Liepājas linoleja rūpnīcas teritorijā, ko šī gada jūnijā izsolē iegādājās Krievijas kapitāla uzņēmums SIA Baltkom, plānots veidot industriālo parku, aģentūru LETA informēja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Liepājas SEZ valde, izskatot Baltkom lūgumu, nolēmusi piešķirt uzņēmumam Liepājas SEZ kapitālsabiedrības statusu un apstiprinājusi ar Baltkom slēdzamo līgumu projektu par ieguldījumu veikšanu Liepājas SEZ teritorijā. Liepājas SEZ valde noteikusi, ka uzņēmumam viena mēneša laikā jāpārreģistrējas Uzņēmumu reģistrā kā Liepājas SEZ kapitālsabiedrībai un Liepājas SEZ pārvaldei jānoslēdz līgums ar Baltkom par komercdarbības veikšanu Liepājas SEZ teritorijā.

Saskaņā ar uzņēmuma iesniegto biznesa plānu Baltkom plāno attīstīt nekustamos īpašumus Liepājā, Upmalas un O.Kalpaka ielā, jeb bijušo Liepājas linoleja rūpnīcas teritoriju, ko uzņēmums šī gada jūnijā iegādājās izsolē. Teritorijā plānots izveidot industriālu parku ar vairākiem ražošanas uzņēmumiem. Būvniecībā un modernās tehnoloģijās piecu gadu laikā plānots ieguldīt 2,4 miljonus eiro. Sākotnēji plānotas divas vai trīs darba vietas ar vidējo darba algu aptuveni 780 eiro. Plānots, ka pirmie ražošanas uzņēmumi darbu varētu sākt aptuveni pēc gada.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa otrdien izbeidza tiesvedību pēc tiesu izpildītāja Gintera Hmeļevska sūdzības uzsāktajā lietā, kurā viņš iebilda pret Baltkom atteikšanos pildīt tiesas lēmumu un pārtraukt kabeļtīklos kanālu TV6, 3+ un Viasat Broadcasting retranslēšanu.

Šāds lēmums pieņemts, jo Baltkom un TV3 Latvia ir noslēguši izlīgumu, DB norādīja tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis.

Otrdien, pēcpusdienā ir paredzēts izskatīt otru G. Hmeļevska sūdzību, kurā viņš apstrīdējis Baltkom atteikšanos pildīt tiesas lēmumu par kanāla TV3 retranslēšanas pārtraukšanu.

Tiesa, arī par TV3 retranslēšanu abas puses ir panākušas vienošanos. «TV3 Latvia un Baltkom ir vienojušās par kanāla TV3 retranslācijas nosacījumiem, līdz ar to tiesvedībai starp TV3 Latvia un Baltkom vairs nav pamata,» DB pamatoja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Lattelecom ir iesniedzis kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kurā noraidīta uzņēmuma prasība pret Baltkom par 77,6 tūkst. Ls parāda piedziņu saistībā ar numuru saglabāšanas pakalpojumu, DB sacīja Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

DB jau rakstīja, ka Rīgas apgabaltiesa ir pilnībā noraidījusi Lattelecom prasību pret Baltkom strīdā par numuru saglabāšanas maksu 82 tūkst. Ls apmērā. Tiesa nolēma arī atcelt piemēroto nodrošinājuma līdzekli, kā arī piedzīt no Lattelecom tiesas izdevumus 368,8 Ls apmērā.

Strīda pamatā ir maksa, kuru Lattelecom pieprasīja par numuru pārvietošanas pakalpojumu, kuru kā obligātu nosaka Elektronisko sakaru likums. Baltkom nepiekrita prasītajai maksai, jo tā nebija pamatota un kavēja brīvas konkurences attīstību telefonsakaru tirgū, iepriekš paskaidroja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Raidorganizācija TV3 Latvia un Latvijas elektronisko sakaru sniedzējs Lattelecom nav iepriecināts par Konkurences padomes (KP) lēmumu – atļaut telekomunikāciju uzņēmumu Baltkom un IZZI apvienošanās darījumu.

Šāda apvienošanās ir bīstama vietējo komerctelevīziju attiecību dēļ ar maksas TV pakalpojumu operatoriem, jo apvienotais uzņēmums būs milzīgs ar lielu tirgus daļu, turklāt nav zināms, kura uzņēmuma biznesa praksi jaunais kopuzņēmums pārņems, DB sacīja TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

Jaatgādina, ka TV3 Latvia vēl aizvien nav spējis vienoties ar Baltkom par sadarbības nosacījumiem saistībā ar kanālu TV3+ un TV6 retranslēšanu Baltkom tīklā. «Nav izdevies sagaidīt TV3 Latvia izpratni jautājumā par šo kanālu izplatīšanas nosacījumiem. Mūsu mērķis ir nodrošināt skatītājiem kvalitatīvu un daudzpusīgu TV saturu, bet piedāvātie nosacījumi līdz šim nav bijuši pieņemami. Šajā gadījumā iestājamies par mūsu klientiem, kuri sagaida kvalitatīvu TV saturu par adekvātām cenām,» DB norādīja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Zvērināts tiesu izpildītājs Ginters Hmeļevskis Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā iesniedzis sūdzības par telekomunikāciju uzņēmuma Baltkom atteikšanos pildīt tiesas lēmumu un pārtraukt kabeļtīklos kanālu TV3, 3+ un TV6 retranslēšanu.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa janvārī pēc telekompānijas TV3 Latvia lūguma kā pagaidu aizsardzības līdzekli noteica aizliegumu Baltkom retranslēt minētos kanālus.

Kā aģentūrai LETA sacīja tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis, tiesu izpildītāja sūdzības par lēmumu nepildīšanu paredzēts skatīt 26.aprīlī plkst.11 un plkst.14.

Iemesls pieteikumam par retranslācijas apturēšanu bija Baltkom un TV3 Latvia nenoslēgtais licences līgums par kanālu retranslēšanu Baltkom kabeļtīklos, laikrakstam Dienas Bizness apstiprināja TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

«Diemžēl TV3 Latvia atzinuši par nepieciešamu panākt savas auditorijas ievērojamu samazināšanos, pārtraucot programmas TV3 retranslēšanu Baltkom tīklos,» iepriekš sacīja Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre.

Rīgas apgabaltiesa ir pilnībā noraidījusi Lattelecom prasību pret Baltkom strīdā par numuru saglabāšanas maksu 82 tūkst. Ls apmērā. Tiesa nolēma arī atcelt piemēroto nodrošinājuma līdzekli, kā arī piedzīt no Lattelecom tiesas izdevumus 368,8 Ls apmērā, DB informēja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Strīda pamatā ir maksa, kuru dominējošais fiksēto sakaru operators vienpusēji pieprasīja par numuru pārvietošanas pakalpojumu, kuru kā obligātu nosaka Elektronisko sakaru likums. Baltkom nepiekrita prasītajai maksai, jo tā nebija pamatota un kavēja brīvas konkurences attīstību telefonsakaru tirgū, paskaidroja L. Kļaviņš.

«Kā jau atkārtoti uzsvērām, Lattelecom ilgstoši nevarēja pierādīt numuru pārnešanas maksas pamatotību, bet turpināja sūtīt rēķinus par spīti tam, ka nebijām vienojušies par jebkādiem maksājumiem,» atgādina Baltkom komercdirektors Juris Ķezberis.

Lattelecom noteiktās izmaksas, kuru lielāko daļu veido Lattelecom darba algas, ir augstākas, nekā vidēji Eiropā, kamēr Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis un ienākumi ir starp zemākajiem Eiropā, atzīmē L. Kļaviņš.

Satiksmes ministrija (SM) ir saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) Konkurences ģenerāldirektorāta vēstuli, kurā tas norāda, ka nav pietiekama pamatojuma turpināt izmeklēšanu saistībā ar Baltkom iesniegto sūdzību par iespējamu valsts atbalsta piešķiršanu Latvijā vienam komersantam nodrošinot televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā.

«Lattelecom uzvarēja atklātā konkursā, kurā tādas pašas tiesības piedalīties bija arī Baltkom. Diemžēl, nevēloties atzīt, ka uzvarējis labākais pretendents, Baltkom izvēlējās sūdzību stratēģiju. Par laimi, kompetentas iestādes spēj atšķirt graudus no sēnalām,» DB atzīmē Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, cerot, ka Baltkom ar šo arī beigs sacerēt dažādas apmelojošas sūdzības par Lattelecom.

Konkurences ģenerāldirektorāts savā vēstulē norāda, ka ģenerāldirektorāta atbildīgās struktūrvienības ir saņēmušas izsmeļošas Latvijas puses sniegtās atbildes un uzskata, ka nav pamata izmeklēšanas turpināšanai lietā par Baltkom sūdzību par iespējamu valsts atbalsta piešķiršanu Lattelecom, lai tas iegūtu tiesības realizēt valsts pāreju uz televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā, DB skaidroja SM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese Velga Gailīte ir uzdevusi telekomunikāciju uzņēmumam Baltkom pārtraukt kabeļtīklos TV kanālu TV3, 3+ un TV6 retranslēšanu, DB apliecināja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis.

Nolēmums par TV3 retranslēšanas pārtraukšanu tika pieņemts 3.janvārī, bet par 3+ un TV6 – 24.janvārī.

«Jā, tā ir taisnība,» DB sacīja TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena. Iemesls ir Baltkom un TV3 Latvia nenoslēgtais licences līgums par kanālu retranslēšanu Baltkom kabeļtīklos. «Diemžēl TV3 Latvia ir atzinuši par nepieciešamu panākt savas auditorijas ievērojamu samazināšanos, pārtraucot programmas TV3 retranslēšanu Baltkom tīklos,» DB nožēlu pauž Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre. Arī par nacionālo TV kanālu raidīšanu ir jānoslēdz licences līgums, atzīmē B. Zūzena, vienlaikus uzsverot, ka TV3 mērķis nav panākt, lai tiktu pārtraukta TV3 retranslēšana, bet, lai visas prasības no juridiskās puses tiktu sakārtotas.

Saistībā ar izmaiņām uzņēmuma valdē no šā gada 1. jūnija SIA Baltkom TV ir trīs valdes locekļi. Līdz šīm izmaiņām valdi pārstēvēja tikai Pēteris Šmidere, liecina Lursoft informācija.

Līdz ar izmaiņām valdē strādā arī Apvienotās Karalistes pārstāvis Ņūens Ross (Newens Ross) un Māris Skujiņš. Valdes priekšsēdētāja amatu saglabājis Pēteris Šmidre.

Līdz ar notikušajām izmaiņām uzņēmuma valdi var pāstāvēt ir vismaz divi no trim valdes locekļiem. Līdz šim to varēja darīt Pēteris Šmidre viens pats.

Jau vestīts, ka telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējam Baltkom ir mainījušies īpašnieki. Kopš šī gada 11. maija par lielāko Baltkom daļu turētāju ir kļuvis Luksemburgas Lielhercogistē reģistrēts uzņēmums RPAX ONE S.A.

Luksemburgā reģistrētā uzņēmuma ieguldījums Baltkom ir 14 miljoni latu, savukārt Kiprā reģistrētās kompānijas Mackonar Impex Limited ieguldījums – 6 miljoni latu. Attiecīgi Kiprā reģistrētā uzņēmuma daļu skaits ir samazinājies no 99,96% līdz 29,96%, savukārt jaunajam īpašniekam, Luksemburgā bāzētajai kompānijai, pieder 70% no Baltkom.

Nacionālā Frekvenču plāna grozījumu dēļ Baltkom izskata iespēju vērsties tiesā par zaudējumu piedziņu, ziņo Dienas Bizness.

Šādu soli juristi izskata, jo Pētera Šmidres vadītais telekomunikāciju uzņēmums Baltkom redz klajus tiesību normu pārkāpumus Ministra kabineta veiktajos grozījumos Nacionālajā radiofrekvenču plānā, kas paredz izsolīt šobrīd aizņemto 2500–2690 megahercu diapazonu, lai tajā no 2014.gada 1.janvāra varētu darboties ceturtās paaudzes (4G) bezvadu datu pārraides pakalpojumi.

Jāatgādina, ka tieši šīs visu lielāko telekomunikāciju operatoru «iekārojamās» frekvenču lietošanas tiesības, kas bezvadu internetu ļauj piedāvāt ar ātrumu līdz 100 Mb/sek, līdz 2013.gada nogalei ir Baltkom rīcībā. DB jau rakstīja, ka uzņēmums šīs frekvenču lietošanas tiesības bija paredzējis likt lietā un attīstīt pats savu 4G tīklu Rīgā.