Pēc padziļinātas kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru kompānijas Baltkom izpētes kabeļtelevīzijas operatora Izzi īpašnieki un investori nolēmuši atteikties no abu kompāniju vienlīdzīgas apvienošanās un izteikt piedāvājumu nopirkt 100% Baltkom kapitāla daļu, vienlaikus pieprasot Baltkom dibinātāja un vadītāja Pētera Šmidres atkāpšanos no jebkādām saistībām ar Baltkom, sacīja Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Kols sacīja, ka Izzi īpašnieki, kas pastarpināti ir investoru grupa, kam pieder Luksemburgas holdingkompānija Contaq Latvia Cable Holding S.a.r.l, jau vairākus gadus centušies iegūt Baltkom, lai veidotu kompāniju, kas spētu konkurēt ar SIA Lattelecom, un šis mērķis nav mainījies.

«Esam dziļi ieskatījušies Baltkom, visu izanalizējuši un mainījuši savu piedāvājumu. Sacījām Pēterim [Šmidrem], ka neesam vairs ieinteresēti abu kompāniju apvienošanā. Mēs gribam nopirkt visu Baltkom,» teica Kols.

Izzi vadītājs norādīja, ka darījums ar Baltkom vairs nav iespējams Konkurences padomes (KP) pērn atļautajā laikā līdz 15.aprīlim, taču viņš netic, ka termiņa pagarināšanai un darījuma atļaušanai pārpirkšanas, nevis apvienošanās formā KP varētu likt kādus šķēršļus. Pēc KP atļaujas atjaunošanas, Baltkom īpašniekiem piekrītot, darījums varētu notikt sešu nedēļu laikā, Kols teica.

Neatkarīgi no tā, vai izdosies drīzumā nopirkt kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru operatoru Baltkom, Izzi mērķis ir kļūt par nopietnu konkurentu Lattelecom visās elektronisko sakaru jomās, saka Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Arī pēc Baltkom paziņojuma 7.aprīlī, ka tas atradis sev finanšu investoru un izsaka pretpiedāvājumu nopirkt 100% Izzi un nomainīt tā vadību, Izzi savu nostāju nemainīja. Izzi preses pārstāvis Oskars Lakšēvics pēc Baltkom paziņojuma informēja, ka Izzi joprojām drīzumā vai arī tālākā nākotnē vēlas nopirkt Baltkom un veidot elektronisko sakaru uzņēmumu, kas varētu konkurēt ar Lattelecom.

Kols jau pirms Baltkom paziņojuma sacīja - viņš zinot, ka Baltkom esot otrs pircējs vai investors.

Kols intervijā pirms šī notikumu pavērsiena teica, ka Izzi centīšoties izvērst konkurenci ar Lattelecom trīs galvenajās jomās, kurās abi uzņēmumi cīnās par klientiem, proti, maksas televīzijas tirgū, interneta pakalpojumu sniegšanā un balss telefonijā.

Baltkom ir vienojies par finanšu investīciju piesaisti uzņēmuma ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanai. «Ir uzsākts darījums, kurš ļaus jau tuvākajā laikā veikt būtiskus ieguldījumus Baltkom tīkla tehniskajā attīstībā, kā arī turpināt uzlabot klientu apkalpošanas un tehnisko kvalitāti,» DB informē Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Informāciju par darījuma partneri Baltkom sniegs nākamās nedēļas laikā.

Skatot sākotnējo ieceri par kopuzņēmuma veidošanu ar IZZI, tika konstatēta šī operatora darbības neatbilstība Baltkom kvalitātes standartiem, skaidroja L. Kļaviņš.

Viņš vienlaikus atzīmēja, ka Baltkom joprojām ir atvērts iespējamam darījumam, kura rezultātā tiktu pārņemti 100% IZZI kapitāla daļu, kam sekotu vadības un uzņēmuma kvalitātes politikas maiņa.

Jau ziņots, ka IZZI īpašnieki un investori nolēmuši atteikties no abu kompāniju – IZZI un Baltkom vienlīdzīgas apvienošanās un izteikt piedāvājumu nopirkt 100% Baltkom kapitāla daļu, vienlaikus pieprasot Baltkom dibinātāja un vadītāja Pētera Šmidres atkāpšanos no jebkādām saistībām ar Baltkom.

Telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējam Baltkom ir mainījušies īpašnieki. Kopš šī gada 11. maija par lielāko Baltkom daļu turētāju ir kļuvis Luksemburgas Lielhercogistē reģistrēts uzņēmums RPAX ONE S.A., liecina Uzņēmumu reģistra Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Luksemburgā reģistrētā uzņēmuma ieguldījums Baltkom ir 14 miljoni latu, savukārt Kiprā reģistrētās kompānijas Mackonar Impex Limited ieguldījums – 6 miljoni latu. Attiecīgi Kiprā reģistrētā uzņēmuma daļu skaits ir samazinājies no 99,96% līdz 29,96%, savukārt jaunajam īpašniekam, Luksemburgā bāzētajai kompānijai, pieder 70% no Baltkom.

Līdz šī gada 18. aprīlim lielākais Baltkom TV daļu turētājs bija Latvijas Republikā reģistrētā akciju sabiedrība New Life Holding. Jau vēstīts, ka New Life Holding pilnībā pārņēmusi visas Baltkom kapitāldaļas no līdzšinējās tās īpašnieces Pēterim Šmidrem piederošās SIA Alīna.

Konkurences padome (KP) līdz 17.septembrim aicina uzņēmumus sniegt viedokli par plānoto Baltkom un IZZI apvienošanos pozitīvo un negatīvo ietekmi uz konkurenci un patērētājiem.

KP ziņojumu par abu uzņēmumu grupas apvienošanos saņēma 30.jūlijā.

Baltkom grupā ietilpst: AS TV Latvija, SIA Aldems, SIA Baltinet Data, SIA MFL Serviss, SIA LV DATS, kopīga izšķiroša ietekme pār SIA TV 24, SIA TELEVIDEOTĪKLS, SIA Technonet, SIA Multitone Balt, SIA Neonets.

Savukārt IZZI grupā: SIA IZZI Ethernet, SIA COM4TEL Sakari, AS IZZI FAO, SIA IZZI Ultracom, SIA DT Komunikācijas, SIA MAKSINETS, SIA FASTNETS, SIA LCOM, SIA A Technologies, SIA Intentus Inkaso.

Apvienojoties Baltkom un IZZI, «tandēma» kopējā tirgus daļa maksas TV pakalpojumu tirgū Rīgā būtu aptuveni 50%, bet visā Latvijā ap 30%, liecina DB rīcībā esošā informācija, kas iesniegta KP izvērtēšanai.

http://db.lv/uploads/ck/images/untitled(48).jpg

Tāpat no KP lēmuma izriet, ka līgumos par maksas TV pakalpojumiem ar jauniem abonentiem kopuzņēmumam būs jāietver divas iespējas attiecībā uz līguma noslēgšanu, proti, līgums bez minimālā termiņa un līgumsoda par tā pirmstermiņa izbeigšanu, kuru slēdzot, abonents maksā par maksas TV ierīkošanu pilnu summu; līgums bez minimālā termiņa un līgumsoda par tā pirmstermiņa izbeigšanu, bet ar iespēju abonentiem maksas TV ierīkošanas maksu sadalīt, nepārsniedzot 24 mēnešus, un par līguma pirmstermiņa izbeigšanu abonents maksā atlikušo ierīkošanas maksu, kas ir proporcionāla atlikušajam periodam. Vidējai ierīkošanas maksai, kas tuvināta ierīkošanas izmaksām, ir jābūt norādītai līgumā.

«Krīze ir pārvarēta, un tagad Baltkom redz iespēju straujam kvalitatīvam lēcienam gan apkalpošanas, gan satura kvalitātes ziņā. Baltkom neizslēdz arī citu telekomunikāciju operatoru un tīklu iegādi,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre.

Runājot par investoru, ko Baltkom piesaistījis, lai izteiktu pārpirkšanas piedāvājumu IZZI, P. Šmidre atklāj, ka «finanšu partneri Baltkom nosauks šonedēļ».

Šmidre skaidro, ka sarunas par IZZI un Baltkom apvienošanos patlaban nav devušas rezultātu, taču tās vēl neesot galā. «Kad ambīcijas nesakrīt ar gala vērtību, tad ir grūti vienoties. Par Baltkom un IZZI sarunu iznākumu pagaidām ir pāragri spriest,» tā viņš.

Attiecībā uz iespējamo Lattelecom privatizāciju Baltkom pārstāvis norāda, ka šī uzņēmuma privatizācijas īstais laiks jau sen pagājis. «Īstais laiks Lattelecom privatizācijai bija pirms desmit gadiem. Lattelecom ir valsts kapitāla uzņēmums. Uzņēmuma darbinieki nav vainīgi, ka tas ir tendēts uz labāko, dārgāko un to, ka tam viss izmaksā dārgāk, nekā to dara privātais. No valsts puses - Lattelecom sen vajadzēja privatizēt. Es uzskatu, ka valsts sabiedrībām nav jāorientējas uz peļņu, izņemot gadījumu, ja tām ir nepieciešami kapitālieguldījumi. Lielīties valsts uzņēmumiem ar peļņu ir lepoties ar to, ka iedzīvotājiem ir mazinājušies ieņēmumi,» tā P. Šmidre.

Ja Konkurences padome (KP) atļaus apvienoties Baltkom un IZZI, tad Latvijā radīsies dominējošs uzņēmums, kas kontrolēs lielāko 70–80% kabeļtelevīzijas tirgus daļu Rīgā un lielu daļu visā Latvijā.

Tāpēc TV3 Latvia uzskata, ka šī apvienošanās jāskata visas Latvijas TV nozares kontekstā, jo kabeļtelevīzija Latvijā ir populārākais TV veids.

Savukārt pārējie izplatīšanas veidi, kā interneta protokola televīzija (IPTV), satelīttelevīzija un virszemes televīzija aizņem salīdzinoši mazāku daļu. Līdz ar to iecerētajam darījumam pēc TV3 uzskatiem, būs tālejošas sekas uz visu televīzijas jomu, ne tikai uz kabeļtelevīziju.

Latvijā veidotie TV komerckanāli (tādi kā TV6) kļūs atkarīgi no viena kabeļoperatora un tā uzskatiem, satraukumu pauž TV3, par to, kā jāveido programmu pakas, kādiem kanāliem dodama priekšroka, un kā jāveido savstarpējās attiecības ar kanālu veidotājiem, televīzijām.

Telekomunikāciju uzņēmuma Baltkom kontrolpaketi iegādāsies starptautiskie investīciju fondi Axa un Resource partners, intervijā Bizness&Baltija norāda Baltkom vadītājs Pēteris Šmidre.

«Pateicoties stratēģiskā investora piesaistei, mēs palielināsim attīstības tempus. Krīzes momentā mēs skatījāmies, uz kuru pusi ies tirgus. Tagad situācija ir skaidra un mēs saprotam, kur jāiegulda investīcijas,» stāsta P. Šmidre. Viņš arī atzīmē, ka līdzekļi tiks ieguldīti tehnoloģijās, tīkla pārklājuma un platjoslas interneta attīstībā.

Minēto darījumu plānots pabeigt līdz aprīļa beigām, bet plašāka informācija par šo darījumu tiks sniegta maijā.

Iepriekš Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols izteica vēlmi pirkt Baltkom, pārtraucot jebkādas saites ar P.Šmidri. Savukārt Baltkom nāca klajā ar paziņojumu, ka piesaistījusi finanšu investoru sava tīkla tehniskai attīstībai un piedāvāja nopirkt Izzi kapitāla daļas.

Apvienojoties Baltkom un IZZI, tarifu pieaugums nav gaidāms, bet gluži pretēji – vidējais tarifu līmenis samazinātos, tā, vērtējot Lattelecom šefa pausto bažu par tarifu kāpumu, DB sacīja Baltkom pārstāvis Lauris Kļaviņš.

L. Kļaviņš ir pārliecināts, ka uzņēmumu apvienošanās veicinātu pakalpojumu attīstību.

«Šobrīd telekomunikāciju uzņēmumu attīstību nosaka spēja piesaistīt līdzekļus attīstībai un paaugstināt klientu apkalpošanas kvalitātes līmeni. Kamēr tīklu plašākā mērogā attīstīs tikai viens operators, klientiem nebūs izvēles iespējas un cenu līmenis nesamazināsies,» tā viņš.

Savukārt Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis otrdien Latvijas Radio uzsvēra, ka Baltkom un IZZI apvienošanās būtu solis atpakaļ veselīgas konkurences veidošanā nozares tirgū, kas veicinātu pakalpojumu cenas pieaugumu.

Latvijas telekomunikāciju uzņēmums IZZI finanšu gadā, kas ilga no 2009.gada 1.decembra līdz pagājušā gada 30.novembrim, strādāja ar 6,9 milj. Ls apgrozījumu, bet pretēji peļņai gadu iepriekš, uzņēmums pērn cieta 303,4 tūkst. Ls zaudējumus.

Kopumā pagājušo gadu vērtējam pozitīvi, DB norāda IZZI attīstības direktore Sandra Kraujiņa, uzsverot, ka pērn uzņēmums nozīmīgus finanšu ieguldījumus veica infrastruktūrā un uzņēmumā attīstībā.

2010. gadā IZZI turpināja ES fondu projekta īstenošanu, ieviešot DOCSIS 3.0 tehnoloģiju, kas ļauj nodrošināt interneta pieslēgumu ar ātrumu līdz 100 Mbit/s. Kopējās projekta izmaksas pārsniedz 800 tūkst. eiro, no kuriem 254 tūkst. eiro ir ES līdzfinansējums, skaidro viņa.

«Tāpat pērn Konkurences padome, balstoties uz IZZI un Baltkom pieteikumu, deva atļauju abu sabiedrību apvienošanās darījumam. Šāda mēroga apvienošanās darījumi vienmēr ir saistīti ar lieliem izdevumiem, kas saistīti, piemēram, ar tirgus, uzņēmumu izpēti un analīzi,» atzīmēja S. Kraujiņa.

Baltkom un IZZI grupu uzņēmumi plāno apvienoties, tāpēc ir vērsušies Konkurences padomē (KP), lai saņemtu atbilstošu atļauju veikt darījumu, DB informēja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Viņš paskaidroja, ka uzņēmumu apvienošanās mērķis ir pilnveidot piedāvājumu abu kompāniju apvienotā tīkla teritorijās, kā arī koncentrēt uzņēmumu resursus esošo pakalpojumu attīstīšanai un modernu tehnoloģiju ieviešanai un radīt reālu konkurenci telekomunikāciju tirgū, kurā patlaban dominē Lattelecom.

L.Kļaviņš ir pārliecināts, ka apvienošanās rezultātā izveidosies lielākais alternatīvais telekomunikāciju uzņēmums Baltijā.

Jaunā uzņēmuma darbība tiks veidota uz līdzvērtīgiem pamatiem, apvienojot efektīvāko no Baltkom un IZZI biznesa prakses un pieredzes.

Latvijas telekomunikāciju uzņēmums Baltkom drīzumā plāno mainīt nosaukumu uz Baltcom, līdz ar to mainīsies arī uzņēmuma logo. Uzņēmums šobrīd izmaiņas ne apstiprina, ne noliedz, bet nozarē šādas runas ir jau labu laiku.

Plānots, ka izmaiņas varētu tikt reģistrētas septembra otrajā pusē, bet uzņēmums klajā ar plašāku informāciju varētu nākt pēc 19.septembra.

Izmaiņas paredzētas ne tikai nosaukumā, bet arī produktu piedāvājumā. Kopumā Latvijas tirgū Baltkom darbojas 20 gadus.

DB jau rakstīja, ka 11. maija par lielāko Baltkom daļu turētāju kļuva Luksemburgas Lielhercogistē reģistrēts uzņēmums RPAX ONE S.A., liecina Uzņēmumu reģistra Lursoft apkopotā informācija.

Aprīlī tapa zināms, ka Baltkom kontrolpaketi iegādāsies starptautiskie investīciju fondi Axa un Resource partners. Baltkom vadītājs Pēteris Šmidre intervijā DB stāstīja, ka investoru piesaiste uzņēmumam ļaus izaugsmē investēt lielus finanšu līdzekļus un uzņēmums pieļauj jaunu uzņēmumu iegādi.

Konkurences padome (KP) ir atļāvusi telekomunikāciju uzņēmumam Baltkom apvienoties ar TV operatoru Televideotīkls, liecina KP lēmums.

Šogad 9.martā KP saņēma Baltkom un Televideotīkls ziņojumu par apvienošanos. Proti, uzņēmumi konkurences uzraugus informēja, ka 5.februārī starp Baltkom īpašnieku - New Life Holding un Televideotīkls tika noslēgta vienošanās, saskaņā ar kuru 100% Televideotīkls kapitāldaļas nonāk New Life Holding rīcībā.

Izvērtējot paredzēto apvienošanās ietekmi maksas TV pakalpojumu tirgū Rīgā un Jelgavā, KP secināja, ka pēc plānotā darījuma Baltkom tirgus daļa maksas TV pakalpojumu tirgū Rīgā un Jelgavā palielināsies.

Tomēr stipras konkurences spiediena ietekmē no Lattelecom Baltkom tirgus daļu palielinājums apvienošanās rezultātā pēc KP domām nav vērtējams kā dominējošā stāvokļa rašanās vai nostiprināšanās, jo tirgus daļu palielinājumam būs īstermiņa efekts.

2010. gads parādīja, ka Latvija ir ceļā uz maksas televīziju. «Pirmais, kas atslēdzās no bezmaksas apraides, bija telekompānija TV5, šobrīd aizvien aktuālākas kļūst runas par LNT un TV3 aiziešanu no bezmaksas apraides. Tādēļ prognozējam, ka tas ir tikai laika jautājums, kad valsts pāries pilnībā uz maksas televīziju,» DB uzsver IZZI valdes priekšsēdētāja Evija Jugno.

Būtisks notikums telekomunikācijas nozarē šogad bija Konkurences padomes lēmums ļaut apvienoties IZZI un Baltkom. «Pat Latvijas lielākais un ietekmīgais telekomunikāciju uzņēmums Lattelecom bija nobažījies par iespējamo apvienošanos un gaidāmo konkurenci, medijos izplatīdams nepatiesu informāciju, ka Baltkom un IZZI iecerētā apvienošanās varētu radīt uzņēmumu ar dominējošu stāvokli. Tas ir zīmīgi, īpaši ņemot vēra faktu, ka šādu ziņu izplatīja uzņēmums, kurš arī pēc iespējamās IZZI un Baltkom apvienošanās nenoliedzami būs dominējošā stāvoklī tirgū. Par to liecina, piemēram, klientu bāze, kas Lattelecom ir vairāk nekā divas reizes lielāka, nekā abiem uzņēmumiem kopā ņemot,» pārdomās dalās E. Jugno.

Latvijā veidosies Baltkom un IZZI kopuzņēmums, patērētājiem sola ieguvumus.

IZZI un Baltkom kopuzņēmuma maksas televīzijas klientu skaits sasniegs 249 000, konkurenta Lattelecom — 170 000.

Darījuma īstenošanā uzņēmumiem nav daudz laika, jo KP dotā apvienošanās atļauja ir spēkā līdz 2011.gada 15.aprīlim. Ja līdz tam laikam, darījums netiks pabeigts, uzņēmumiem atkārtoti būs jāvēršas KP.

«Pēc abu uzņēmumu apvienošanās ieguvēji būs klienti. Pakalpojumu saņēmējiem radīsies papildu iespējas, jo viens operators piedāvās pilnu pakalpojumu paketi: internetu, televīziju, mobilos un fiksētos telefonsakarus,» atzīmē IZZI valdes priekšsēdētāja Evija Jugno.

«Pēc KP atļaujas saņemšanas turpinām darbu pie Baltkom attīstības plāniem, lai mūsu pakalpojumus varētu piedāvāt pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam,» norāda Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/untitled(71).jpg

Izmaiņas ir saistītas ar jaunu uzņēmuma produktu piedāvājumu, kas ir vienkāršāks un skaidrāks gan atsevišķiem, gan kompleksiem pakalpojumiem, DB norādīja Baltcom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Šobrīd uzņēmuma mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka Baltcom optiskā tīkla zonā uzņēmums piedāvā tikai vienu, maksimālo interneta ātrumu.

DB jau rakstīja, ka 11. maijā par lielāko Baltkom daļu turētāju kļuva Luksemburgas Lielhercogistē reģistrēts uzņēmums RPAX ONE S.A., liecina Uzņēmumu reģistra Lursoft apkopotā informācija.

Aprīlī tapa zināms, ka Baltkom kontrolpaketi iegādāsies starptautiskie investīciju fondi Axa un Resource partners. Baltkom vadītājs Pēteris Šmidre intervijā DB stāstīja, ka investoru piesaiste uzņēmumam ļaus izaugsmē investēt lielus finanšu līdzekļus un uzņēmums pieļauj jaunu uzņēmumu iegādi.

Apvienojoties Latvijas telekomunikāciju uzņēmumiem Baltkom un IZZI, «tandēma» kopējā tirgus daļa maksas TV pakalpojumu tirgū Rīgā būtu aptuveni 50%, bet visā Latvijā ap 30%, liecina DB rīcībā esošā informācija, kas ir iesniegta Konkurences padomei (KP) izvērtēšanai.

Uzņēmumi neslēpj, ka vēlas apvienoties, lai labāk konkurētu ar ciparu TV ieviesēju Lattelecom. Tas savukārt atbildīgās institūcijas aicina rūpīgi izvērtēt iecerēto apvienošanos un nepieļaut šādu situāciju.

«Apvienojoties IZZI un Baltkom, izveidosies uzņēmums, kura kopējā tirgus daļa maksas televīzijas pakalpojumu tirgū divkārt pārsniegs jaunajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto dominējošā stāvokļa slieksni,» DB sacīja Lattelecom pārstāve Līga Bite. Viņa paskaidroja, ka par dominējošo stāvokli uzskatāma 35% vai lielāka tirgus daļa, taču publiski pieejamie dati un GfK jūlijā veiktais pētījums liecina, ka kopējā IZZI un Baltkom tirgus daļa maksas TV pakalpojumu tirgū Latvijā varētu pārsniegt 40%, bet Rīgā, kur maksas TV pakalpojumus lieto absolūti lielākā daļa iedzīvotāju, šī tirgus daļa varētu pat pārsniegt 70%.

Telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējs SIA «Baltcom» 11.martā reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ar kurām ieķīlātas gan vairākas preču zīmes, gan SIA «Baltcom» meitas uzņēmuma SIA «B-Com Holding» pamatkapitāla daļas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Ar vienu no komercķīlām uzņēmums par labu AS «SEB banka» ieķīlājis 17 preču zīmes, starp kurām ir preču zīmes «baltcom», «Baltkom», «izzi», «es esmu IZZI», «IZZI Prime», «baltcom SMART ENERGY» un «GG NET». Savukārt ar otru komercķīlu par labu AS «SEB banka» ieķīlātas 2 702 800 SIA «B-Com Holding» kapitāldaļas, kuru īpašnieks ir SIA «Baltcom".

Abām jaunreģistrētajām komercķīlām ir vienāda nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 34,2 miljoni eiro, un komercķīlas nodrošina prasījumus, kas izriet no 2011.gadā noslēgta kredīta līguma.

Arī paša SIA «Baltcom» kapitāla daļas ieķīlātas. 11.martā uzņēmuma vienīgais īpašnieks - Luksemburgā reģistrētā kompānija «RPAX ONE S.A.» reģistrējusi komercķīlu, ar kuru ieķīlātas visas «RPAX ONE S.A.» piederošās 33 010 899 SIA «Baltcom» pamatkapitāla daļas. Arī šīs komercķīlas ņēmējs ir AS «SEB banka», tās nodrošinātā prasījuma summa - 34,2 miljoni eiro.

Latvijā nelegāli TV pakalpojumiem pieslēdzas vairāk nekā pirms diviem gadiem.

Latvijā nelegāli veikto TV pakalpojumu pieslēgumu apjoms nav samazinājies, bet taisni pretēji – ir nedaudz lielāks, nekā pirms diviem gadiem, veicot kabeļtīkla tehnisko auditu, secinājuši Baltkom speciālisti. Tas skaidrojams ar to, ka Latvijā iedzīvotāji šobrīd aktīvāk maina TV pakalpojumu sniedzējus, bet klientu migrācijas laikā operatoriem ir grūtāk izsekot visus pieslēgumus, laikrakstam Dienas bizness sacījis Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.

Arī telekomunikāciju operatoram IZZI ir darbinieku komanda, kuru uzdevums ir «izķert» šādus nelegālos pakalpojumu izmantotājus. «Periodiski tiek veikti intensīvāki pasākumi, lai cīnītos ar nelegāliem pieslēgumiem. Kritiskākā situācija attiecībā uz nelegālajiem pieslēgumiem ir Rīgā, Maskavas ielas rajonā. No reģioniem varētu minēt Aizkraukli, Viļaku – nesen tika konstatēta vesela daudzdzīvokļu māja, kur nelegālo televīziju skatījās praktiski visi dzīvokļi,» situāciju skaidrojis IZZI sabiedrisko attiecību speciālists Artis Jurkevics.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā televīzijas pakalpojumus nodrošināšanās SIA IZZI, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības mājaslapā.

Kopējā līgumcena, par kuru noslēgts līgums, bez PVN ir 5,86 tūkst. Ls. Kopumā konkursā bija pieteikušies trīs pretendenti.

Jāatgādina, ka laiciņu iepriekš publiski kļuva zināms, ka Baltkom vēlas apvienoties ar IZZI. Apvienojoties «tandēma» kopējā tirgus daļa maksas TV pakalpojumu tirgū Rīgā būtu ap 50%, bet visā Latvijā ap 30%, liecina DB rīcībā esošā informācija, ko uzņēmumi iesnieguši izvērtēšanai Konkurences padomē.

IZZI un Baltkom pauž neizpratni par Tautas partijas (TP) iesniegto priekšlikumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam, kas paredz vēl uz pieciem gadiem pagarināt Lattelecom monopolstāvokli digitālo frekvenču apraidē.

Tiesību pagarināšana par pieciem gadiem ne tikai kropļos elektronisko sakaru tirgu, radot vienam uzņēmumam labvēlīgākus nosacījumus, bet vēl vairāk nostiprinās Lattelecom dominējošo pozīciju telekomunikāciju tirgū, DB operatoru nostāju skaidroja IZZI pārstāvis Artis Jurkevics.

Šobrīd spēkā Ministru kabineta noteikumi paredz, ka lietošanas tiesības televīzijas programmu zemes apraidei ciparformātā Lattelecom ir jāpiešķir līdz 2013.gada 31.decembrim.

«Nozares uzņēmumi, vērtējot iespējas piedalīties konkursā par tiesībām īstenot pāreju uz virszemes apraidi ciparformātā, paļāvās uz to, ka valsts nemainīs spēles noteikumus pēc konkursa uzvarētāja pasludināšanas. Diemžēl nākas secināt, ka kārtējo reizi normatīvie akti tiek pakārtoti kāda uzņēmuma interesēm,» uzsvēra A. Jurkevics.

«Uzskatu, ka investīcijas citu tirgus dalībnieku - mazo provaideru – pārpirkšanā, ko pēdējos gados realizēja gan Baltkom, gan IZZI, bija kļūdaina biznesa stratēģija, un īpatnēji, ka Baltkom šādā veidā grasās arī turpināt, jo bez dažādiem biznesa riskiem pastāv tāds vienkāršs fakts, ka infrastruktūras ir pārāk dažādas, un klientiem nav iespējams nodrošināt vienotu standartu,» DB pārdomās dalās Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Lattelecom pēdējos trīs gadus šajā laikā ieguldīja investīcijas optiskā tīkla izbūvē, televīzijas pakalpojuma attīstībā un klientu servisā, tādēļ mūsu klientu skaits aug dabiski, tiem pašiem izvēloties pakalpojuma sniedzēju, nevis nonākot kāda operatora «īpašumā» tāpēc, ka iepriekšējais provaideris ir pārdevies ar visiem klientiem. Pēdējā gadījumā, klientam vienmēr ir iespēja nomainīt operatoru, un tad visas investīcijas ir veltas, skaidroja J. Gulbis.

Lattelecom šobrīd ir tirgus līderis gan televīzijas, gan interneta pakalpojumu jomā - platjoslas interneta pieslēgumu nodrošinām 242 tūkst. klientu, bet Lattelecom televīziju skatās katra ceturtā Latvijas mājsaimniecība, uzskaitīja J. Gulbis.