Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Krievijas sabiedrībā vairojas sašutums par valdības lēmumu iznīcināt pārtikas produktus, kas valstī ievesti, apejot Maskavas noteikto Rietumu produktu embargo.

Tīmekļa vietnē Change.org petīciju, kurā pausts aicinājums atdot sankciju produktus trūcīgajiem, līdz trešdienas vakaram parakstījuši vairāk nekā 220 000 cilvēku.

«Kāpēc mums būtu jāiznīcina pārtika, ar kuru varētu pabarot veterānus, pensionārus, invalīdus, lielās ģimenes vai tos, kuri cietuši dabas katastrofās,» teikts petīcijā, kas adresēta prezidentam Vladimiram Putinam un valdībai.

Sankciju produkti būtu jāizdala trūcīgajiem, lai kompensētu embargo izraisīto cenu pieaugumu, norāda petīcijas autori.

Krievijas pārtikas drošības uzraudzības dienests jau paziņojis, ka sāks iznīcināt «dažus simtus tonnu» nelegālās produkcijas, kas jau ir konfiscēta.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Pirms 40 gadiem zinātniece Aina Muceniece atklāja, kā ārstēt vēzi ar vīrusa palīdzību. Tagad viņas atziņas apstiprina aktuālākie pasaules pētījumi.

Jau sešdesmitajos gados Aina Muceniece atklāja, ka maza bērna zarnu trakta vīruss spēj iznīcināt vēža šūnas. Izmantojot selekcijas un adaptācijas metodes, tika iegūts dzīvais zarnu vīruss, kura preparāts nosaukts par Rigvir.

«Atšķirībā no ķīmijterapijas un staru terapijas Rigvir neatstāj smagas sekas uz pacientu orgāniem. Par to liecina arī pacientu ilgais mūžs pēc šī preparāta pielietošanas,» skaidro zinātniece. Viņas atklājums ir aprakstīts izdevniecībā Zinātne 1972. gadā krievu valodā iznākušajā grāmatā «Vīrusu onkotropisms un vēža viroterapijas problēma».

Pasaulē par līdzīgiem secinājumiem viroterapijā zinātnieki plašāk sākuši runāt tikai deviņdesmito gadu sākumā. Kad maija beigās tiekamies ar Ainu Mucenieci Latvijas Viroterapijas centrā, kas dibināts pagājušā gada rudenī, tur viesojas arī zinātnieks no Austrālijas, kurš gan nevēlējās publiski atklāt savu vārdu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valdība otrdien apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam. Plāns ir vidēja termiņa (2020.-2027.gadam) politikas plānošanas dokuments, ko ir sagatavojusi VARAM.

Plāns pamatā ir vērsts uz priekšnoteikumu nodrošināšanu aprites ekonomikas ieviešanai. Plāns paredz līdz 2027.gadam sasniegt šādus rezultatīvos rādītājus - palielināt resursu produktivitāti no 0,9 eiro uz kilogramu līdz 1,55 eiro uz kilogramu, palielināt materiālu apritīgumu no 6,6% uz 11,%, kā arī palielināt sabiedrības izpratni un līdzdalību aprites ekonomikas ieviešanā.

Kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms plānā noteikto mērķu un tajā ietverto rīcību īstenošanai šobrīd nav aprēķināms ņemot vērā, ka ne aprites ekonomika kā ekonomiskais modelis, ne ar aprites ekonomiku saistītie principi iepriekšējos gados nav iekļauti nevienā no Latvijas politikas plānošanas dokumentiem.

Ēnu ekonomika izsenis bijis viens no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izceltajiem Latvijas tautsaimniecības izaugsmes problēmjautājumiem.

Tāpēc Rīgas Ekonomikas augstskola un LTRK kopīgi jau vairāk nekā desmit gadus profesora Dr. Arņa Saukas vadībā prezentē aktuālo ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs un rīko diskusiju par ēnu ekonomikas mazināšanas jautājumiem. Iepriekšējo vairāk nekā desmit gadu pieredze diemžēl uzrāda pat situācijas pasliktināšanos, iepriekšējā mērījumā uzrādot augstāko ēnu ekonomikas līmeni pēdējos gados.

Atļaušos prognozēt, ka, visticamāk, arī šogad būs vērojama stagnācija un būtiskus uzlabojumus ēnu ekonomikas mazināšanas virzienā neredzēsim. Sliktus rezultātus redzam par spīti tam, ka ēnu ekonomikas mazināšana vismaz “uz papīra un vārdos” visu laiku Valdībai ir bijusi augstas prioritātes jautājums. Diemžēl jāatzīst, ka arī par spīti mūsu organizētajai ikgadējai konferencei. Šāda situācija rosina pārdomas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus eiro, kas ir par 69,481 miljonu eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, budžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,54 miljardiem eiro jeb 11,1%. VID skaidro, ka ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2018.gada septiņos mēnešos izpildīts par 103,9%, iekasējot 2,692 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns septiņos mēnešos paredzēja iekasēt 2,592 miljardus eiro, tādējādi plāns pārpildīts par 100,744 miljoniem eiro jeb 3,9%.

Ieņēmumi no UIN septiņos mēnešos bija 203,755 miljoni eiro, kas ir 132% no plānotā. Plāns paredzēja iekasēt 222,57 miljonus eiro.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Bijušais PNB Banka akcionārs Grigorijs Guseļņikovs atklātā intervijā portālam Rus.db.lv atbild uz vairākiem jautājumiem, kurus patlaban cilvēki uzdod saistībā ar PNB Bankas darbības pārtraukšanu. Viņš ir pārliecināts, ka banka ir kļuvusi par korupcijas spēku upuri un visā šajā stāstā ir daudz melu un noklusētu faktu.

Sāksim ar PNB Bankas pārdošanas darījuma faktu. Neskatoties uz to, ka Lursoft kā labuma guvēji parādās jaunie akcionāri, nevis jūs, aizvien nav skaidrs, kā šo darījumu bija iespējams noslēgt bez Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļaujas? Starp citu, FKTK pārstāvji paziņoja, ka darījums vēl nemaz nav pabeigts.

Saskaņā ar likumu investoram, kurš iegādājas mazāk nekā 10% bankas akciju, nav nepieciešams šāds apstiprinājums. Darījumos (vairākos) bija ne tikai vairāki pircēji, bet arī vairāki pārdevēji, kuri patstāvīgi izlēma, kā viņiem rīkoties. Tādējādi no juridiskās puses varu pateikt, ka darījumi tik tiešām ir noslēgti. Attiecībā uz FKTK - komisija slēpj patiesību un nestāsta, kā noticis īstenībā.

Pēdējais Citadele Index pētījums atklāj, ka 54% uzņēmējiem ir biznesa plāns 2016. gadam, tiesa rakstveidā tas sagatavots vien 19% uzņēmumu, bet «galvā» ir 35% uzņēmumu. Savukārt 46% nav izstrādāts biznesa plāns 2016. gadam. Visbiežāk biznesa plānu izstrādā ražošanas uzņēmumi, bet visretāk – būvnieki, informē bankas Citadele Ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Jaunākais Citadele Index pētījums liecina, ka savu uzņēmējdarbību uz biznesa plānu visbiežāk balsta ražošanas uzņēmumi – tā atzina 65% šīs nozares uzņēmēju, tostarp rakstveidā tas sagatavots 27% nozares pārstāvju. Savukārt visretāk biznesa plānu izstrādā būvnieki – rakstveidā biznesa plāns ir vien 12% jomas uzņēmumu un «galvā» 23%, bet vispār nav – 66% būvnieku.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka «gan ražotājiem, gan būvniekiem nepieciešama rūpīga uzņēmējdarbības plānošana. Uzņēmējiem ir jāzina tirgus, jāplāno izejmateriālu iegāde, jāpiesaista darbinieki. Ražotājiem, paredzot ražošanas izmaksas un iespējamo produkcijas realizācijas apjomu, efektīva apgrozāmo līdzekļu un krājumu plānošana var būtiski uzlabot uzņēmuma naudas plūsmas un finanšu darbības rezultātus. Turpretim būvniecību ietekmē daudzi ārējie faktori, tāpēc iespējas saplānot gadu uz priekšu ir sarežģīti. Latvijā būvniecības nozarē papildu privātajam sektoram lielu lomu spēlē valsts un pašvaldību pasūtījums. Tas savukārt lielākoties saistīts ar Eiropas Savienības finansējuma pieejamību. Stabilitātes trūkums šo līdzekļu apguvē arī liedz uzņēmējiem izstrādāt objektīvi pamatotu biznesa plānu, pēc kura iespējams plānot attīstību.»

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā ir par 88,33 miljoniem eiro jeb 1,1% lielāki, nekā tika plānots, liecina VID publicētā informācija.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 7,3% jeb 544,1 miljonu eiro, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gadā - 5,5%, 2014.gadā - 3,7% un 2015.gadā - 5,4%).

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi pagājušajā gadā mēnešos ir 8,015 miljardi eiro, ieņēmumu plāns paredzēja 7,926 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 102,5%, iekasējot 3,933 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns pērn paredzēja iekasēt 3,838 miljardus eiro. Plāns ir pārpildīts par 94,33 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu pērn deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 2,019 miljardi eiro un tā ieņēmumi ir 99,7% no plānotā apjoma - 2,025 miljardiem eiro.

Pagājušajā gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 100,1% - budžeta ieņēmumi plānu pārsniedz par 4,375 miljoniem eiro, liecina VID informācija.

Pērn faktiski iekasētie VID administrētie budžeta ieņēmumi bija 7,468 miljardi eiro, bet ieņēmumu plāns bija 7,464 miljardi eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 99,8%, iekasējot 3,64 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns šajā periodā paredzēja iekasēt 3,649 miljardus eiro. Plāns nav izpildīts par 8,75 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 1,903 miljardi eiro, lai gan to ieņēmumi ir tikai 98,3% no plānotā apjoma - 1,936 miljardiem eiro.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi pērn bija 796,292 miljoni eiro jeb 103,5% no plānotā. Plāns paredzēja akcīzes nodoklī iekasēt 769,228 miljonus eiro.

Akcīzes nodoklis par naftas produktiem iekasēts 428,317 miljonu eiro apmērā jeb par 5,8% vairāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem - 177,265 miljonu eiro apmērā jeb par 4,6% vairāk, nekā plānots, par alkoholiskajiem dzērieniem - 128,666 miljoni eiro jeb par 2,5% mazāk, nekā plānots, par alu - 27,123 miljonu eiro apmērā jeb par 4,1% vairāk, nekā plānots, par dabasgāzi - 20,572 miljonu eiro apmērā jeb par 4,5% mazāk, nekā plānots, bet par pārējām akcīzes precēm - 14,351 miljons eiro jeb par 6,4% mazāk, nekā plānots.

Šī gada deviņos mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 99% - budžeta ieņēmumi no plāna atpaliek par 54,84 miljoniem eiro, liecina VID informācija.

Šī gada deviņos mēnešos faktiski iekasētie VID administrētie budžeta ieņēmumi bija 5,538 miljardi eiro, bet deviņu mēnešu ieņēmumu plāns bija 5,593 miljardi eiro.

Astoņos mēnešos budžeta ieņēmumi no plāna atpalika par 47,64 miljoniem eiro (izpilde - 99%), tas nozīmē, ka septembra laikā budžeta ieņēmumu «robs» palielinājies par 7,2 miljoniem eiro.

Kopumā šogad ieņēmumu plāns VID paredz iekasēt 7,464 miljardus eiro.

Deviņos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns izpildīts par 97,5%, iekasējot 2,714 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns šajā periodā paredzēja iekasēt 2,783 miljardus eiro.

Lielāko pienesumu deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 1,405 miljardi eiro, lai gan to ieņēmumi ir tikai 95,9% no plānotā apjoma - 1,465 miljardiem eiro.

Budžeta apcirpšana palielinājusi risku, ka meža ugunsgrēkā izdegusī platība 2010. gadā būs lielāka nekā šogad, atzīst mežu īpašnieki un Valsts meža dienesta (VMD) vadība.

Bez tā, ka VMD finansējums ir samazināts līdz 2004. — 2003.g līmenim, arī Aizsardzības ministrija ir informējusi, ka apcirptā finansējuma dēļ Gaisa spēki būs spiesti atteikt palīdzību mežu ugunsgrēku dzēšanā un novērošanā. Savukārt Iekšlietu ministrija norādījusi, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pildīs tikai atbalsta funkcijas mežu ugunsgrēku dzēšanā un nevarēs uzņemties ne to organizēšanu, ne arī vadīt mežu ugunsgrēku dzēšanu.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Uzņēmums Igate, kura līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns ir arī futbola kluba Jelgava prezidents, novārtā pamestu pilsētas stūri pārvērš sporta bāzē jaunajiem bumbas talantiem

Ar laiku lieli futbola pasaules vārdi izaugs arī Jelgavā, sporta bāzē ieguldītais miljons ir nešaubīgs solis pretī šim mērķim. Māris uzskata, ka sporta bāze ar abiem stadioniem faktiski ir uzbūvēta Jelgavas sabiedrībai un pilsētas plašajai futbola kopienai.

Māris Peilāns Dienas Bizness žurnālam Biznesa Plāns stāsta, ka laukums ar pagaidu mākslīgo segumu tapis tikai dažu mēnešu laikā no projekta saskaņošanas pašvaldībā, turklāt seguma kvalitātes līmenis un līdz ar to spēles komforts jau no pirmās dienas ir labāks nekā virknē Latvijas laukumu. «Paši puikas grib spēlēt un paši arī laukumu šajā ziemā apkopa – uzsēdās uz traķīša, un kārtībā,» stāsta uzņēmuma Igate un futbola kluba šefs. Laukums burtiski izauga no zemes aizvadītajā rudenī, un ļoti drīz pāri tam lidoja pirmās bumbas.

VID muitas amatpersonas sadarbībā ar KNAB veica muitas pārbaudi kāda Latvijas uzņēmuma teritorijā Daugavpilī. Uzņēmums nodarbojās ar autotransporta kravu pārvadājumiem, tostarp starptautiskajiem pārvadājumiem, kā arī smagās tehnikas nomas un remonta pakalpojumiem.

Pārbaudē pamanīts, ka kādā no konteineriem atrodas cigaretes, bet uzņēmuma darbinieki atteikušies atvērt konteineru, tādēļ, saņemot prokurora piekrišanu, konteiners tomēr atvērts. Tajā atrasti vairāk nekā 100 tūkstoši kontrabandas cigarešu ar Krievijas un Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām.

Turpinot notikuma vietas apskati, likumsargi novērsa mēģinājumu iznīcināt šķidrumu ar spirta smaku. Šis šķidrums bija lietiskais pierādījumus.

Likumsargi secinājuši, ka organizētās noziedzības grupas dalībnieki rūpīgi slēpuši savu patieso nodarbošanos, izveidojot dažādas slēptuves kontrabandas preču glabāšanai.

Ātro kredītu devēji uzskata, ka Ekonomikas ministrijas priekšlikumi nebanku kreditētāju tirgus sakārtošanai lobē bankas un var iznīcināt tirgu. Ministrija gan noraida ātro kreditētāju bažas, ka gada procentu likmes ierobežošana varētu iznīcināt nozari.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijai (LNKA) ir aizdomas, ka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts lobē komercbanku intereses, piedāvājot konkrētus risinājumus nebanku kreditētāju izslēgšanas no finanšu tirgus Latvijā, norāda LNKA vadītāja Baiba Fromane.

Viņa uzsver, ka nebanku kredītdevējiem nav skaidra Ekonomikas ministrijas (EM) motivācija regulēt pakalpojuma cenu tirgus apstākļos, kur darbojas 50 uzņēmumi un ir sīva konkurence.

EM šos apgalvojumus noraida, uzsverot, ka, sagatavojot priekšlikumu gada procentu likmes (GPL) maksimālo griestu noteikšanai, EM ir konsultējusies ar Lietuvas Centrālās bankas speciālistiem un Somijas Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, kā arī pētījusi citu valstu pieredzi procentu ierobežojumu noteikšanā. Lietuvā jau darbojas GPL ierobežojums (200%), Igaunijā tas ir aptuveni 100% robežās, bet Somijā to plānots ieviest 50% apmērā šā gada vasarā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem desmit novadu pašvaldībām piešķirs 49,9 tūkstošus latu šī pavasara plūdu laikā cietušajiem iedzīvotājiem izmaksāto pabalstu kompensācijai, šodien lēma Ministru kabinets.

Kopumā novadu pašvaldības pabalstos plūdu laikā cietušajiem iedzīvotājiem mājokļu (deklarētās dzīvesvietas) daļējai atjaunošanai izmaksāja 99 831 latu, no kuriem valdība segs pusi.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Daugavpils pilsētas pašvaldībai tiks piešķirti 10,2 tūkstoši latu, Rēzeknes pilsētas pašvaldībai – 775 lati, Daugavpils novada pašvaldībai – 4058 lati, Jēkabpils novada pašvaldībai – 2300 latu, Krustpils novada pašvaldībai – 600 lati, Līvānu novada pašvaldībai – 1801 lats, Lubānas novada pašvaldībai – 545 lati, Ogres novada pašvaldībai – 22,75 tūkstoši latu, Ozolnieku novada pašvaldībai – 70 latu, bet Pļaviņu novada pašvaldībai – 6844 lati.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Šī gada astoņos mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 99% - budžeta ieņēmumi no plāna atpaliek par 47,64 miljoniem eiro, liecina VID informācija.

Šī gada astoņos mēnešos faktiski iekasētie VID administrētie budžeta ieņēmumi bija 4,935 miljardi eiro, bet astoņu mēnešu ieņēmumu plāns bija 4,982 miljardi eiro.

Septiņos mēnešos budžeta ieņēmumi no plāna atpalika par 35,37 miljoniem eiro (izpilde - 99,2%), tas nozīmē, ka augusta laikā budžeta ieņēmumu "robs" palielinājies par 12,27 miljoniem eiro.

Neskatoties uz budžeta ieņēmumu «robu», Finanšu ministrijā apliecināja, ka šā gada budžetu pārskatīt nav plānots.

Kopumā šogad ieņēmumu plāns VID paredz iekasēt 7,464 miljardus eiro.

Astoņos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns izpildīts par 97,9%, iekasējot 2,417 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns šajā periodā paredzēja iekasēt 2,47 miljardus eiro.