Esošā akcionāru struktūra traucē Lattelecom attīstību, jo katram no esošajiem akcionāriem ir savi tālejošie mērķi. Turklāt Lattelecom starptautiskajā tirgū ir pietiekami spēcīgs konkurents saviem īpašniekiem Zviedru telekomunikāciju kompānijai TeliaSonera.

Piedāvājums, kas pašlaik ir izteikts saistībā ar Lattelecom pārdošanu paredz, ka darījuma rezultātā uzņēmuma darbinieki un vadība kopā ar privātā kapitāla fonda iegūst 100% Lattelecom, bet TeliaSonera 100% Latvijas Mobilā telefona.

Tā intervijā Db norādīja finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldes kompānijas Lazard (Francija), kas nodarbojas ar Lattelecom pārdošanas darījuma sagatavošanu un finansējuma piesaisti no uzņēmuma darbinieku un vadības puses, rīkotājdirektors Vincents Stradiks (Vincent Le Stradic).

Kas šobrīd notiek ar Lattelecom vadības izteikto piedāvājumu uzņēmuma akcionāriem, piedāvājot iespēju darbiniekiem un vadībai izpirkt 100% uzņēmuma daļu. Kādi ir tuvākie mērķi, kas ir jāizdara? Kādi ir jūsu pašreizējie uzdevumi darījumā?

Sakaru kompānija SIA Lattelecom pērn strādājusi ar 30,2 miljonu eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija.

Tā ir par 0,5 miljoniem eiro lielāka nekā 2012.gadā gūtā 29,7 miljonu eiro peļņa.

Lattelecom apgrozījums samazinājies par 12% - no 188,89 miljoniem eiro 2012.gadā līdz 165,61 miljonam eiro pērn.

Vienīgo negatīvo ietekmi rezultātos radījis Lattelecom 23% piederošā Latvijas Mobilā telefona peļņas kritums 2013.gadā par vairāk nekā 11 miljoniem eiro, turklāt kritums no Latvijas Mobilā telefona ieņēmumiem ir vērojams jau otro gadu pēc kārtas, uzņēmuma apgrozījuma kritumu skaidroja Lattelecom pārstāve Līga Bite.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pagājušais gads Lattelecom vērtējams kā veiksmīgs, galvenokārt pateicoties veiksmīgai Lattelecom stratēģijai, kā arī ekonomikas izaugsmei Latvijā.

Privatizējot SIA Lattelecom izsoles ceļā, par to iespējams iegūt vismaz par 50 milj. eiro vairāk. To intervijā Db apgalvo uzņēmuma, kurš apstrīdēja tiesā pašreizējo Lattelecom privatizācijas procesu - Time Investments valdes priekšsēdētājs, jurists Gints Vilgerts. Viņš arī norāda, ka ir investori, kam ir interese par šo kompāniju, taču atsakās nosaukt viņu vārdus.

Kāpēc esat nolēmis tiesā apstrīdēt Lattelecom pašreizējo privatizācijas modeli?

Pirmām kārtam runa ir par manu tiesisko apziņu - viss, kas pēdējā laikā ir noticis saistībā ar Lattelecom, man kā advokātam izraisa ļoti lielu interesi, it īpaši ņemot vērā, cik drosmīgi tiek virzīts iedomātais Lattelecom privatizācijas modelis, kuram pamatojumu es nekur nevaru atrast. Man ir bijuši vairāki klienti, kuri ir ļoti norūpējušies par šo Lattelecom privatizācijas modeli, viņi labprāt piedalītos privatizācijā, bet viņi neredz nekādu iespēju to darīt, izņemot ejot caur tiesu. Runājot par vienu no pretendentiem, kurš ir izgaismots medijos - manuprāt, tas nav modelis, kā Latvijā var privatizēt kāda uzņēmuma kapitāldaļas. Uzskatu, ka labs piemērs ir Ventspils naftas daļu privatizācija, kas notika izsoles veidā - kāpēc gan Lattelecom būtu jāprivatizē citādāk? Mans mērķis ir panākt, ka šī izsole notiek izsoles veidā.

Situācija ar Lattelecom privatizāciju līdzinās mūslaiku eposam: valsts ar to darbojas jau desmit gadus, tērējot gan cilvēkresursus, gan finanšu līdzekļus, bet rezultāts joprojām nav saskatāms.

Tiklīdz parādās cerība uz risinājumu, kāds pielemj, lai labāk viss paliek pa vecam. Sak’: «labāk zināms ļaunums, nekā nezināms labums.” Taču arī zināmais ļaunums nav mazs. Ja tiktu nolemts paturēt valsts īpašumā 51% Lattelecom akciju, tad faktiski šāds lēmums nozīmētu: “atsakāmies pārdot akcijas investoriem, kas būtu ieinteresēti efektīvākā uzņēmuma darbībā, straujākā attīstībā un lielākā konkurencē telekomunikāciju sektorā». Diemžēl šāds modelis, kur valsts paliek Lattelecom daļējs īpašnieks, joprojām figurē starp dažādiem privatizācijas scenārijiem. Sliktāki par pašreizējo situāciju, kur valstij pieder 51% Lattelecom, būtu vienīgi divi varianti: pirmajā 100% īpašumtiesību abos uzņēmumos – LMT un Lattelecom piederētu Telia Sonera, otrā – 100% īpašumtiesības Lattelecom iegūtu Latvijas valsts. Slikti tas būtu pirmkārt no konkurences viedokļa, otrkārt – garām palaisto izdevību dēļ. Pat tad, ja valsts lēmums iegūt 100% Lattelecom akcijas būtu paredzēts tikai kā pagaidu risinājums, visticamāk, tas būtu stabils, paliekošs risinājums. Lai gan politiskajā retorikā var šķist pieņemami kā argumentu par labu vienam scenārijam piesaukt vēl sliktākas alternatīvas, taču no pilsoniskā un ekonomiskā labuma perspektīvas būtu pareizāk tiekties uz risinājumu, kurš dod maksimāli iespējamo labumu valstij, pat tad, ja to sasniegt nav viegli. Šādi lēmumi liecina par nobriedušu politisko atbildību.

"KPV LV" virzītais ekonomikas ministra amata kandidāts Pēteris Šmidre pašreiz negatavojas pievienoties jebkādam politiskajam spēkam, un to neplāno darīt arī tad, ja kļūs par ministru, apliecināja Šmidre.

Viņš stāstīja, ka "KPV LV" viņu uzrunājusi pirms pāris nedēļām, tomēr sākotnēji Šmidre šādu aicinājumu neesot uztvēris īpaši nopietni. Tomēr viņš piekritis, uzsverot, ka viņš būs bezpartejisks neatkarīgs kandidāts. "Tā kā es nepieeju šim jautājumam no politiskā skatu punkta un nelieku priekšā politisko karjeru, mani Ekonomikas ministrija vairāk interesē kā valsts institūcija, kura varētu daudz ko izdarīt valsts ekonomikai. Principā tā ir vienīgā ministrija, kurai jāpārstāv uzņēmēju intereses un jāattīsta bizness," sacīja Šmidre.

Jautāts, vai un kuras ir tās konkrētās lietas, ar kurām viņš gribētu sākt savu darbu ekonomikas ministra amatā, ja tajā nokļūs, Šmidre sacīja, ka vajadzētu sākt ar sāpīgajiem jautājumiem, kuri šobrīd ir aktuāli un nav atrisināti.

Turpinot pērn aizsākto koncerna Alīna darbības restrukturizāciju, ir pieņemts lēmums slēgt holdinga nekustamā īpašuma attīstības virzienu, Db pavēstīja Alīnas sabiedrisko attiecību speciālists Lauris Kļaviņš.

Viņš paskaidroja, ka tika atrasta kompānija, kas vēlējās pārņemt šīs nozares projektu tālāko attīstīšanu, tādējādi tika īstenots darījums, kura rezultātā Pēteris Šmidre ieķīlāja savas daļas virknē ar nekustamā īpašuma sfēru saistītu uzņēmumu, kā arī atbrīvojās no nekustamā īpašuma projektu kredītsaistībām.

Pēteris Šmidre pārtrauc nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu

Atbilstoši Lursoft datiem, P.Šmidre ir ieķīlājis vairāku savu uzņēmumu kapitāldaļas par 20 miljoniem latu Kiprā reģistrētam uzņēmuma Tewrex Investment Limited.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Lattelecom vadība strādā darījuma pabeigšanai nepieciešamo uzdevumu izpildes, TB/LNNK lūgs valdībai atlikt lēmuma pieņemšanu.

Gala lēmums par telekomunikāciju uzņēmuma Lattelecom privatizāciju varētu tikt pieņemts 6. novembrī. «Ja valdība lēmumu par pārdošanu pieņem minētajā datumā, tad vēl ir iespējams ievērot iepriekš apspriestos termiņus par darījuma pabeigšanu un līdz ar to arī — ieskaitīt naudu par Lattelecom kapitāldaļām valsts budžetā līdz gada beigām,» uzskata Lattelecom preses sekretāre Maija Celmiņa. Tikmēr Tēvzemei un brīvībai/LNNK (TB/LNNK) lūdz valdībai atlikt jautājumu par Lattelecom privatizāciju, jo uzskata, ka izvēlētais privatizācijas modelis nav labākais risinājums, jo iegūstamā summa 290 milj. Ls ir teju līdzvērtīga uzņēmumam piederošo īpašumu vērtībai. «Pašreizējā ekonomiskā situācijā šis ir veiksmīgākais Lattelecom pārdošanas modelis, jo nodrošina valsts budžetam garantētus ienākumus atbilstoši augstākajam neatkarīgam vērtējumam,» norāda M. Celmiņa.

Lattelecom grupas ieņēmumi šī gada pirmajā pusgadā sasniedza 80.5 miljonus latu, kas ir par 10% vairāk nekā 2007. gada pirmajā pusgadā. Uzņēmuma peļņa bija 15.9 miljoni latu, bet kapitālieguldījumu apjoms sasniedza 9.4 miljonus latu.

„Pusgada darbības rezultāti liecina, ka Lattelecom attīstījies stabili un saskaņā ar gada sākumā nospraustajiem darbības mērķiem, par prioritāro virzienu nosakot platjoslas interneta klientu skaita pieaugumu. Šī mērķa sasniegšanai lielākās investīcijas veicām tieši Lattelecom tīkla infrastruktūras – piekļuves un datu tīkla - attīstībā, kas sniedz iespēju platjoslas internetam pieslēgt jaunus klientus,” norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Lattelecom pastāvīgā interneta lietotāju skaits šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo laika periodu, pieauga par 23% un sasniedza 168.7 tūkstošus. Aprīlī uzņēmums pirmo reizi ierīkoja optisko pieslēgumu visam ciematam – Ogres rajona Ikšķiles jauno māju ciematam Zaļās salas, kā arī paplašināja bezvadu interneta WiMAX bāzes staciju skaitu. Pašlaik Lattelecom bezvadu internetu WiMAX iespējams izmantot desmit bāzes staciju apkārtnē, kas atrodas Rīgā un tās apkaimē, Ogrē, Daugavpilī, Jelgavas rajona Zaļeniekos un Liepājas rajona Dunalkā.

Lattelecom grupas uzņēmums Lattelecom BPO Londonā notikušajā Contact Center World konkursā ir ieguvis galveno balvu nominācijā Labākais kontaktu centrs Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā lielo kontaktu centru kategorijā.

Cīņā par uzvaru Lattelecom BPO apsteidza tādus uzņēmumus kā Vodafone (Spānija), The Listening Company (Lielbritānija) un Samsung Electronics (Itālija) un tagad cīnīsies par Pasaules labākā kontaktu centra nomināciju minētajā kategorijā, Db.lv informē Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Deniss Kolosovs.

Contact Center World konkursa pusfināls notika no 17. līdz 19. jūnijam Londonā. Lielo kontaktu centru (tādu, kuros strādā vairāk kā 250 darbinieki) kategorijā piedalījās arī Lattelecom BPO, kas piedāvā kontaktu centru pakalpojumus vairākiem vadošajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī nodrošina Baltijas populārākā Uzziņu dienesta 1188 darbību. Uzvara nominācijā Labākais kontaktu centrs dod Lattelecom BPO iespēju piedalīties Pasaules kontaktu centru konkursā, kas notiks šā gada nogalē Amerikas Savienotajās Valstīs un kurā tiksies EMEA (Eiropas, Āfrikas un Tuvo austrumu), Amerikas (Ziemeļu un Dienvidu Amerikas) un APAC (Āzija un Klusā okeāna) labākie kontaktu centri.

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Lielākie ieguvēji no pēdējā laika skaļākajām cīņām ir juristi un reklāmisti.

LMT prezidents Juris Binde (pa kreisi) un Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs

Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Tele2

Strīdus būtība

Kurš iegūs, kurš zaudēs

Konkurences padomes vadītāja Ieva Jaunzeme atgādina LMT prezidenta teikto, ka cenu kari nekad nevienam par labu nav nākuši. Tomēr kopumā eksperti ir vienisprātis, ka operatori no šādiem reklāmas rullīšiem neko neiegūst, jo aizmirsta sen zināma patiesība. Proti, lai reklāmai būtu vislabākie rezultāti, tā jāveido saprotami, lai uzrunātu konkrēto auditoriju. Šajās reklāmās operatori vairāk sazinās savā starpā, nevis precīzi «šauj» uz potenciālajiem klientiem. Skatītājiem identiski izmantotā zaļā un dzeltenā cilvēciņa dēļ ir grūti saprast, kura operatora reklāma tā ir. Tādējādi, pēc ekspertu domām, vislielākie ieguvēji no cīņas ir reklāmisti, kas tās rada, un tie, kas tās pārraida vai izvieto. Tiesa, savā ziņā reklāmas savu panākušas, jo ir pamanītas, bet neatbildēts paliek jautājums: vai ieguldītie līdzekļi ir sevi attaisnojuši un panākts pieaugums klientu bāzē?

Lattelecom Padome par Lattelecom valdes locekli izraudzījusies Gintu Bukovski, par kura iecelšanu līdz nākamās nedēļas beigām lēmumu pieņems Lattelecom Dalībnieku sapulce. Pēc apstiprināšanas Valdes locekļa amatā, Gints Bukovskis pildīs Lattelecom Galvenā finanšu direktora pienākumus.

Gints Bukovskis iepriekš bija finanšu konsultāciju uzņēmuma KPMG Baltics Darījumu konsultāciju pakalpojumu asociētais direktors. Pirms tam G. Bukovskis bija Latvijas Krājbankas valdes loceklis, kā arī AS Latvijas kuģniecība finanšu direktors un valdes loceklis. Savu karjeru finanšu sektorā viņš sāka kā revīzijas vadītājs uzņēmumā PricewaterhouseCoopers. Db.lv informē Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Deniss Kolosovs.

G. Bukovskis ir ieguvis grāmatvedības un saimnieciskās darbības analīzes bakalaura diplomu Latvijas Universitāte. Viņš ir arī ir arī lielākās starptautiskās grāmatvežu asociācijas ACCA (Association of Chartered Certified Accountants) biedrs.

No 1.aprīļa TV3 beidzas līgums par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Tā kā līdz šim Lattelecom nav noslēdzis jaunu līgumu ar TV3, izplatīta informācija, ka, iespējams, no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā kanālu TV3 vairs nepārraidīs.

(Papildināts ar Lattelecom komentāru.)

1.aprīlī beigsies līgums, kas noslēgts starp TV3 un Lattelecom par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Jauns līgums līdz šim brīdim abu uzņēmumu starpā nav noslēgts Lattelecom dēļ, informē TV3. Lattelecom šobrīd nepiekrītot maksāt TV3 prasīto atlīdzību par kanāla TV3 veidoto programmu, ko Lattelecom tālāk piegādā saviem abonentiem, saņemot par to samaksu no saviem klientiem.

Baiba Zūzena, MTG TV un radio vadītāja Latvijā, skaidro: «Šobrīd Lattlecom pamata pakas cena ir, sākot no 9,32 eiro, un mēs prasām mazāk kā 0,18 eiro no abonementa. Tā ir salīdzinoši neliela summa par Latvijā populārāko kanālu, kurā ir ieguldīti lieli līdzekļi.»

Lattelecom grupas peļņa 2006.gadā bija 39 miljoni latu, kas ir par 12,6% jeb 4,3 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Savukārt ieņēmumi bija 143,7 miljoni latu, par 10,3 miljoniem latu jeb 7,7% pārsniedzot 2005.gada rezultātu, Db.lv informēja grupas preses sekretāre Maija Celmiņa. Straujāko ieņēmumu pieaugumu nodrošināja datu pārraides un interneta, kontaktcentru un tīkla būvniecības pakalpojumi. Grupas 2006.gada finanšu rezultātus ceturtdien, 22.februārī, kārtējā sēdē pieņēma zināšanai Lattelecom Padome, uzsverot, ka sasniegtie rezultāti ir ļoti labi, un izteica pateicību uzņēmuma vadītājam un darbiniekiem.

No nomāto līniju, datu pārraides un interneta pakalpojumiem ieņēmumi pērn palielinājušies par 30% jeb 6,2 miljoniem latu. 2006.gadā pieaudzis korporatīvo klientu skaits, kuriem datu pārraides pakalpojumus sniedz Lattelecom. Izstrādāti jauni risinājumi tādiem klientiem kā, piemēram, Nacionālie bruņotie spēki, GE Money un Valsts Zemes dienests. Lai nodrošinātu datu pārraides pakalpojumu, turpmāk lielāka uzmanība tiks veltīta bezvadu tehnoloģijas izmantošanai, kas ir aktuāli, piemēram, ārstniecības sistēmas iestādēm. Paralēli lielāka uzmanība tiks pievērsta drošības risinājumiem, lai palielinātu klientu pārraidīto datu aizsardzības garantijas.

Kamēr Konkurences padome (KP) izvērtē telekomunikāciju uzņēmuma SIA Lattelecom iesniegumu par mediju grupas Modern Times Group (MTG) rīcību, iestāde abu uzņēmumu strīdu nekomentēs.

Kā norādīja KP pārstāve Paula Vilsone, patlaban KP ierastajā kārtībā turpina izskatīt šā gada martā saņemto Lattelecom iesniegumu par MTG rīcību.

«Plašākus komentārus KP par situāciju sniegs pēc lēmuma pieņemšanas,» uzsvēra konkurences uzrauga pārstāve.

Viņa atgādināja, ka iesnieguma izskatīšanas termiņš ir viens mēnesis no tā saņemšanas brīža, taču iesnieguma izvērtēšanu papildu informācijas gadījumā KP var pagarināt par vēl vienu mēnesi.

Kā ziņots, Lattelecom sācis atslēgt TV3 kanālu interaktīvajā televīzijā, un no rītdienas, 2.aprīļa, šis kanāls Lattelecom skatītājiem vairs nebūs pieejams, pastāstīja Lattelecom sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Bite.

Intervijā laikrakstam Bizness&Baltija Latvijas Telekomunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs un Baltcom līdzīpašnieks Pēteris Šmidre atzinīgi vērtē Satiksmes ministra Ainara Šlesera plānu attiecībā uz Lattelecom privatizāciju, un atklāj, ka Baltcom būtu gatava iegādāties kompānijai TeliaSonera piederošos 49% Lattelecom kapitāldaļu.

P. Šmidre intervijā norāda, ka Baltcom ir gatavs iesaistīties Lattelecom privatizācijas procesā un iegādāties 49% kompānijas kapitāldaļu, kas varētu maksāt apmēram 150 miljonu LVL.

Viņš arī uzskata, ka privatizācijas procesā varētu piesaistīt kādu fondu, kas nodrošinātu Lattelecom vērtības pieaugumu par apmēram 50% (no 300 līdz 400 - 500 LVL). P. Šmidre norāda, ka zinot vairākus fondus, kas piekristu iesaistīties šādā darījumā.

Viņš norāda, ka šāda darījuma rezultātā mainītos arī kapitāldaļu sadalījums: 40% piederētu valstij, 30% - Baltkom, 30% - fondam. Nevienam no dalībniekiem nepiederētu Lattelecom kontrolpakete.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Lai samazinātu uzņēmuma operatīvās izmaksas, SIA Lattelecom sākusi savu nekustamo īpašumu pārdošanu, piedāvājot tos iegādāties izsolēs. Patlaban Lattelecom gatava izsolīt trīs īpašumus – Rīgas centrā, Vecrīgā un Mežaparkā.

Kā liecina informācija sludinājumu portālā ss.lv, SIA Lattelecom par 300 tūkst. Ls sākumcenu pārdod izsolē 568 kvadrātmetrus plašu ēku Kokneses prospektā 15, Mežaparkā. Tāpat elektronisko pakalpojumu sniedzēja vēlas izsolīt divstāvīgu ēku Audēju ielā 15, kuras pirmajā stāvā iepriekš atradās arī Lattelecom veikals. Šī nama izsoles sākumcena noteikta 2,753 milj. Ls apmērā. Informējot par trešā nama - bijušās telefonu centrāles - izsoli, Lattelecom pārstāve Maija Āboliņa Db.lv norādīja, ka īpašums tiek pārdots, lai mazinātu uzņēmuma operatīvās izmaksas, tāpat ir arī ar pārējiem objektiem.

Fiksētā tīkla elektronisko sakaru un maksas televīzijas operators Lattelecom ir gatavs startēt mobilo sakaru tirgū ar ceturtās paaudzes (4G) mobilā interneta tehnoloģiju, taču gala vārds šādam solim būs uzņēmuma akcionāriem, teica Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

«Skatoties uz nākotni, ir jautājums par 4G, jo tas ir apdraudējums mūsu interneta biznesam. Vasarā esam veikuši 4G testus 850 megahercu (Mhz) frekvencē un esam gatavi, kad šīs frekvences būs komerciāli pieejamas, startēt arī šajā biznesā, proti, ātrgaitas mobilā interneta tirgū, izmantojot 4G tehnoloģijas,» pastāstīja Gulbis.

Kā zināms, 4G piedāvā datu lejuplādes ātrumus līdz pat 100 megabitiem sekundē (Mbps) un to lieto, galvenokārt ar īpašu modemu pieslēdzot portatīvos datorus mobilam internetam. Kā skaidroja Gulbis, Lattelecom interesē attīstīt 4G tehnoloģiju tieši 800 Mhz joslā, jo tā vislabāk piemērota pakalpojumu sniegšanai valsts reģionos, kas nav blīvi apdzīvoti.

Daļa Lattelecom klientu jau no šī gada vasaras varēs no sava Latvijas fiksētā tīkla telefona numura zvanīt uz Latviju caur internetu no jebkuras vietas pasaulē, maksājot Latvijas vietējās sarunas tarifu un atrašanās vietas interneta pieslēguma izmaksas, saka Lattelecom valdes loceklis un galvenais tehniskais direktors Uldis Tatarčuks.

Tatarčuks teica, ka tas būs iespējams, pateicoties jaunās Lattelecom tīkla arhitektūras pakāpeniskai ieviešanai un pirmo šai sistēmai piemēroto pārnēsājamo telefonu ienākšanai tirgū. Izmantojot šīs ierīces ārzemes, arī būs iespējams saņemt zvanus no Latvijas, savukārt izejošie zvani būs bez papildu maksas tiem klientiem, kuriem bezmaksas sarunas Lattelecom tīklā ir iekļautas kādā no pakalpojumu pakām.

Nesenās sarunas laikā Tatarčuks teica, ka tieši tajā dienā Lattelecom notiekot Ķīnas telekomunikāciju sistēmu ražotāja Huawei dažādu ierīču prezentācija un Lattelecom klientiem daudzfunkciju pārnēsājami fiksētā tīkla telefoni varētu parādīties «periodā no jūnija līdz augustam».

Mediju grupai Modern Times Group (MTG) un Lattelecom nav izdevies panākt vienošanos par jaunu kanāla TV3 retranslācijas līgumu, līdz ar to no 2.aprīļa Lattelecom nav tiesību pārraidīt kanālu TV3, tā informē MTG Sabiedrisko attiecību vadītāja Marta Zandersone.

«Līdz šim Lattelecom nav noslēdzis jaunu līgumu ar TV3, un tas nozīmē, ka Lattelecom nav tiesību pārraidīt kanālu TV3 interaktīvajā televīzijā no 2.aprīļa. Tos skatītājus, kurus šis lēmums ietekmē, aicinām izmantot lielāko nacionālo video portālu Latvijā TVplay un TVplay aplikāciju mobilajās ierīcēs vai citas televīzijas platformas,» paziņojumā norāda MTG, uzsverot, ka jau tagad ik nedēļu šo iespēju izmanto aptuveni 115 000 interneta lietotāju.

Zandersone skaidroja, ka šodien tikšanās laikā nav izdevies panākt vienošanos, savukārt citas tikšanās vairs nav plānotas.

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

Lattelecom grupas ieņēmumi šī gada deviņos mēnešos pieauguši par 3% jeb 3,9 miljoniem eiro, sasniedzot 142,6 miljonus, informē uzņēmumā.

Trešais ceturksnis uzrādījis pozitīvu tendenci televīzijas pakalpojumu jomā, kas augusi par 6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Tostarp ir divkāršots Lattelecom interneta televīzijas lietotāju skaits, pateicoties Shortcut aplikācijas ieviešanai šī gada jūlijā.

Palielinājies arī datu centru biznesa ieņēmumi, 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos pieaugot par 23%. Izvēršot datu centru pakalpojumu eksportu, 13. oktobrī Lattelecom un Ukrainas lielākais fiksēto sakaru un interneta operators Ukrtelekom noslēdza vienošanos par sadarbību Ukrainas tirgū. Turpmāk Ukrtelekom vietējiem uzņēmumiem nodrošinās iespēju nomāt Lattelecom virtuālo serveri un "mākoņa" datu centru (IaaS) vienā no aizsargātākajiem datu centriem Ziemeļeiropā Dattum.

ASV investīciju kompānijai Blackstone vēl aizvien ir interese piedalīties Latvijas elektronisko sakaru sniedzēja Lattelecom privatizācijā, ziņo laikraksts Dienas bizness.

«Mēs esam vienojušies ar Blackstone turpināt izskatīt šo jautājumu un ceram, ka kādā brīdī Lattelecom akcionāri gribēs atgriezties pie sarunas,» Db pastāstīja bijušais Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, kurš pieņēmis Blackstone piedāvājumu pārstāvēt investorus darījumos Baltijas reģionā.

Varētu pārdomāt

«Mūsu piedāvājumi un norunas, kas bija gada sākumā, paliek spēkā un, atklāti sakot, viens no iemesliem, kāpēc valdība īpaši negrasījās pieņemt ne mūsu, ne TeliaSonera (TS) piedāvājumu, bija tāds, ka nejuta, ka šie līdzekļi viņiem ir nepieciešami. Man liekas, ka pēc pēdējām ziņām valdība varētu pārdomāt un tomēr atgriezties pie sarunas,» atzīmēja N.Melngailis, paskaidrojot, ka neatkarīgi no tā, kam tiks pārdotas Lattelecom un LMT kapitāldaļas, valdība iegūtos līdzekļus varētu ieguldīt, lai stimulētu valsts ekonomiku.