Lattelecom vadība strādā darījuma pabeigšanai nepieciešamo uzdevumu izpildes, TB/LNNK lūgs valdībai atlikt lēmuma pieņemšanu.
Gala lēmums par telekomunikāciju uzņēmuma Lattelecom privatizāciju varētu tikt pieņemts 6. novembrī. «Ja valdība lēmumu par pārdošanu pieņem minētajā datumā, tad vēl ir iespējams ievērot iepriekš apspriestos termiņus par darījuma pabeigšanu un līdz ar to arī — ieskaitīt naudu par Lattelecom kapitāldaļām valsts budžetā līdz gada beigām,» uzskata Lattelecom preses sekretāre Maija Celmiņa. Tikmēr Tēvzemei un brīvībai/LNNK (TB/LNNK) lūdz valdībai atlikt jautājumu par Lattelecom privatizāciju, jo uzskata, ka izvēlētais privatizācijas modelis nav labākais risinājums, jo iegūstamā summa 290 milj. Ls ir teju līdzvērtīga uzņēmumam piederošo īpašumu vērtībai. «Pašreizējā ekonomiskā situācijā šis ir veiksmīgākais Lattelecom pārdošanas modelis, jo nodrošina valsts budžetam garantētus ienākumus atbilstoši augstākajam neatkarīgam vērtējumam,» norāda M. Celmiņa.
Finansētāji izvēlēti
Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis arī norāda, ka Lattelecom izpirkšanai ir piesaistīts The Blackstone Group (Blackstone) kā sadarbības partneris. «Blackstone nodrošina lielāko daļu kapitāla, turklāt viņu līdzekļu avots ir caurskatāms, to nodrošina tas, ka Blackstone tiek kotēts Ņujorkas biržā. Pēc darījuma realizēšanas uzņēmuma pašu kapitāls plānots ap 100 miljoniem latu un akciju sadale plānota vairākos līmeņos,» savā blogā portālā LDiena norāda N. Melngailis.
Uzņēmuma izpirkšanas darījumu finansēs ar kredītlīdzekļiem. To potenciālie Lattelecom īpašnieki plāno aizņemties četru banku konsorcijā, kuru veido UniCredit Bank, DnB Nord, Nordea un Parex Banka. Kopējā aizņēmuma summa būs 200 milj. Ls, atlikušos 90 milj. Ls ieguldīs ASV investīciju fonds BlackStone, kas pretī saņems 51% uzņēmuma daļu, darbiniekiem un vadībai paliek 49%. Darījumā plānots ieguldīt 10 milj. Ls no vadības un darbinieku puses.
Dibinās uzņēmumus
Lai veiktu nepieciešamos pārskaitījumus tiek, plānots dibināt jaunu kompāniju, kurā kā dalībnieki ir BlackStone un Lattelecom vadība un darbinieki un tieši jaunais uzņēmums būs tas, kurš uzņemsies kredītsaistības iepriekš minēto 200 milj. Ls apmērā. Tādējādi, kā liecina publiski pieejamā informācija, daļa no iepriekš norunātajām darbībām, ko paredzēja starp valdību, TeliaSonera un Lattelecom vadību noslēgtā vienošanās, ir izpildītas. Lattelecom valdes priekšsēdētājs N. Melngailis šī gada 3. septembrī nodibinājis uzņēmumu Riga Capital un tā parakstītais pamatkapitāls ir miljons latu. Nule (10. oktobrī), vēl neesot valdības lēmumam, ir dibinātas vēl četras kompānijas. Trīs pēc adreses Rīgā, Elizabetes ielā 15, un viena Luksemburgā. Visu kompāniju pamatkapitāls ir 2000 Ls.
Kā Db paskaidroja M. Celmiņa, tad vairāku jaunu uzņēmumu dibināšana ir saistīta ar darbinieku akciju piešķiršanas un pārdošanu mehānisma izveidošanas. «Veicot šo procesu, plānojam apkopot savu iegūto pieredzi, lai iesniegtu likumdevējam iniciatīvas, kas iespējams nākotnē varētu atvieglot akciju piešķiršanu un pārdošanu darbiniekiem,» norāda M. Celmiņa.
Akciju dalījums
Tikmēr arī nav skaidrības par iespējamo akciju sadalījumu Lattelecom, kas uzņēmums nonāks vadības, darbinieku un investīciju fonda īpašumā. Tā rezultātā neskaidrie jautājumi jau raisījuši aizdomas un licis sabiedrībai diskutēt par to, ka Lattelecom privatizācijā varētu būt iespējamas afēras pazīmes. Db N. Melngailis norāda, ka pie jautājuma pašlaik strādā un ir izveidota aptuvenā sistēma, kā akcijas varētu tikt sadalītas. Pašlaik, cik noprotams no N. Melngaiļa bloga, var secināt, ka esošā pašu kapitāla vietā, kas ir 147 milj. Ls (no Lattelecom gada pārskata par 2006. gadu), jaunajā AS tas tiks pazemināts līdz 100 milj., kas arī ir plānotā summa, ko dalīs akcijās. Tomēr ir neskaidri jautājumi, uz ko norāda arī N. Melngailis: «Pastāv gan juridiski šķēršļi, gan nodokļu politikas nepilnības, kas bremzē uzņēmējus realizēt darbinieku līdzdalības modeļus.»
Akciju kopējais apjoms būs 100 milj. Ls, no kuriem akcijas 90 milj. Ls vērtībā piederēs BlackStone, turklāt šīs ir akcijas bez balsstiesībām. Kā skaidro N. Melngailis, tad tas ir līdzīgi kā aizdevums, par kuru nav jāmaksā procenti un kas tiek apmaksāts tikai gadījumā, ja uzņēmums saglabā vai palielina savu vērtību. Iespējamā Lattelecom pārdošanas gadījumā šis ieguldījums tiek apmaksāts tikai pēc tam, kad darbinieki ir saņēmuši savu atlīdzību par darbinieku akcijām. Pārējā akciju pakete, kas ir 10 milj. Ls, tiek dalīta divos piegājienos. Akcijas 1 milj. Ls darbiniekiem tiek izdalītas bez maksas un 4 milj. Ls vērtībā akcijas tiek plānots piedāvāt darbiniekiem kā papildu nopērkamas. Vēl tiek plānota arī akciju rezerve jaunajiem darbiniekiem.Atlikušos 5 milj. Ls plānots sadalīt starp BlackStone un Lattelecom augstāko vadību, kas ir akcijas ar balsstiesībām, dala attiecīgi 50,1% un 49,9%, liecina N. Melngaiļa ieraksti blogos.
Shēma samezglota, bet noteikti nav neparasta
Akciju sadalījumā eksperti nesaskata problēmas, bet norāda, ka shēma ir sarežģīta, kas liek uzdot daudz jautājumus.
Izvēlētais privatizācijas modelis un esošā shēma darījuma veikšanai šķiet pietiekami samezglota, investīciju speciālisti vien norāda, ka, protams, šādas shēmas bieži vien liek uzdot jautājumus par to, kāpēc tā un ne savādāk tiek organizēts darījums. «Es pieļauju, ka tā ir holdinga struktūra, kurā varētu nākotnē mainīties ieinteresēto personu sastāvs, tomēr nekā neparasta tur nav,» tā investīciju baņķieru kompānijas Prudentia partneris Ģirts Rungainis. Viņš arī norāda, ka Lattelecom šobrīd tiek pārdots par pietiekami augstu cenu (290 milj. Ls) un nevar runāt, ka kompānija tiek pārdota pārāk lēti.
Labs motivators
Kredīts 200 milj. Ls apjomā visdrīzāk paliks uz uzņēmuma pleciem, turklāt reorganizācijas process to neskars, norāda eksperti. «Šādas shēmas tiek īstenotas bieži pirkšanas un pārdošanas darījumos, kur galvenais finansētājs ir tieši mērķa uzņēmums,» norāda biznesa konsultāciju uzņēmuma Laika Stars vadošais konsultants Jānis Pinnis. Viņš arī norāda, ka akciju bezmaksas dalīšana nav novērota. «Pasaules praksē tiek izmantotas opciju shēmas, kas darbiniekiem ļauj iegādāties akcijas nākotnē par iepriekš atrunātu, zemāku cenu,» tā J. Pinnis, skaidrojot, ka akcijas bez balsstiesībām pasaules praksē ir veids, kā motivēt vadītājus, tajā pat laikā neatšķaidot īpašuma struktūru. Šiem akciju turētājiem nav tiesības piedalīties kompānijas pārvaldē, bet ir tiesības saņemt dividendes, kas mazākuma akcionāriem ir galvenā motivācija. Lattelecom pērn saviem akcionāriem dividendēs izmaksāja 39 milj. Ls. Arī Ģ. Rungainis norāda, ka balsstiesības no akcijām, ko iegūtu darbinieki, būtu niecīgas un ar tām nevarētu būtiski ietekmēt lēmumu pieņemšanu.
Korekts fonds
Db jau ziņojis, ka par partneri darījuma finansēšanā investīciju konsultācijas uzņēmums Lazard un Lattelecom vadība izvēlējušies BlackStone, kas pēc iespējamā akciju sadalījuma arī būs lielākais ieguvējs, jo saņems akcijas ar vislielāko balsstiesību apjomu — 50,1%. BlackStone kopējais pārvaldītais naudas apjoms šā gada jūnija beigās bija 46,5 miljrd. Ls. Pēdējais plašu ievērību ieguvušais Blackstone darījums bija panāktā vienošanās par viesnīcu ķēdes Hilton Hotels Corporation pārņemšanu. Tāpat BlackStone mājaslapā esošā informācija liecina, ka uzņēmums aktīvi iegulda Āzijas tirgos, bet Austrumeiropā šis varētu būt pirmais lielākais ieguldījums. Ģ. Rungainis norāda, ka kompānija ir korekta un pazīstama starptautiskajā tirgū. «Es domāju, ka viņiem šis ir labs un interesants ieguldījums un varētu būt par precedentu, lai radītu interesi citiem investoriem ieguldīt Latvijā,» tā Ģ. Rungainis. Te gan ir jāmin arī tas, ka BlackStone jau iepriekš ieguldījis telekomunikāciju uzņēmumos, tādos kā Deutsche
Telekom, bijušajā BITE īpašniekā dāņu telekomunikāciju uzņēmumā TDC un vēl vairākos citos ar telekomunikācijām saistītos uzņēmumos. ASV oficiālajos reģistros nav atrodama informācija, ka BlackStone būtu informējis biržu par vēlmi iegādāties telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom.