Līdz decembra sākumam, kad sākas īstā slēpošanas sezona, Slovēnijas slēpošanas reģioni tiks papildināti vēl ar trim pacēlājiem, proti, Kranjska Gora, Golte augstienē un Cerkno. Jaunā ziemas sezona varētu būt veiksmīga, pateicoties lielajām investīcijām, un galvenokārt Kranjska Gora, kur katru gadu notiek pasaules kausa izcīņa kalnu slēpošanas slaloma disciplīnās. Slēpošanas reģions ir ieguvis arī jaunu sēdpacēlāju, ir paaugstinājis sniega nodrošināšanas iespējas un paplašinājis slēpošanas trasi - Podkoren. Slēpošanas piedāvājums tika papildināts ar nakts slēpošanas trasēm, kas jau ir iekļautas vairāku dienu slēpošanas pases cenā pieaugušajiem un bērniem. Slēpošanas reģions – Golte līdzās sēdpacēlājam, ieguva arī jaunu viesnīcu un papildus autostāvvietas. Slēpošanas reģionā Rogla, kas lieliski papildina sporta un rekreācijas piedāvājumu kopā ar tuvumā esošo kūrortu Zreče, ir izveidota pirmā rodeļu trase Slovēnijā. Iecienītākajā slēpošanas reģionā - Krvavec, kas atrodas tikai pusstundas brauciena attālumā no Slovēnijas galvaspilsētas, tika investēts jaunas mākslīgā sniega ražošanas iekārtās un ūdens sistēmas tīklā. Īpašais šajos abos slēpošanas reģionos Rogla un Krvavec, ir tas, ka tajos var izmantot vienu un to pašu vienas dienas slēpošanas pasi. Slēpošanas reģionā Stari šai sezonai tika palielināta sēdpacēlāju jauda, tika uzlabota sniega iekārta, apgaismotas slēpošanas trases un uzlabots gastronomisko pakalpojumu piedāvājums. Pohorje, kur notiek ikgadējās pasaules kausa izcīņas sacīkstes, par kausu „Zelta lapsa”, šogad slēpošanas trases ar kompakto sniegu tiks pārklāta ar 30% vairāk sniega. Slēpošanas reģions - Kope, Pohorje rietumu tūrisma centrs, sola saviem apmeklētājiem šogad vismaz 100 slēpošanas dienas, kā arī izdevīgus apmešanās vietu un slēpošanas piedāvājumus, kā arī neskaitāmus izklaides pasākumus. Šī gada jaunumi attiecībā uz slēpošanas reģionu Vogel galvenokārt iepriecinās snovbordistus, jo tur tomēr tiks ierīkots īpašs snovborda parks.

Sākot ar š.g. 20.novembri, varēs pietiekties jauna parauga pasei, informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Jauna parauga pases noformēšanai nevajadzēs iesniegt fotogrāfijas – tās tiks uzņemtas pases pieteikuma noformēšanas laikā, bet pirkstu nospiedumu attēlu iegūšanai tiks izmantoti optiskie pirkstu nospiedumu skeneri.

Personu rīcībā esošās pases būs lietojamas līdz to derīguma termiņa beigām. Taču pilsoņu pases, kas izsniegtas no 1992.gada 1.jūlija līdz 2002.gada 30.jūnijam, sākot ar 2008.gada 1.jūliju nebūs derīgas ceļošanai, jo to drošības prasības neatbilst starptautiskajiem standartiem. Šīs pases būs lietojamas tikai kā personu apliecinošie dokumenti Latvijas teritorijā.

Jaunā parauga pasēs tiks iestrādāta bezkontakta mikroshēma, kurā tiks iekļauta informācija par personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, pases derīguma termiņu u.c., kā arī informācija par personas biometriju – sejas fotoattēls un, sākot ar 2008.gada 1.jūliju, labās un kreisās rokas rādītājpirkstu nospiedumu attēli. Pases mikroshēmā saglabātie dati tiks izmantoti tikai dokumenta autentiskuma un personas identitātes pārbaudei. Mikroshēma tiks iekļauta visu veidu pasēs. Visvairāk dokumenta dizains mainīsies pilsoņa pasei - turpmāk tās vāciņa krāsa būs bordo un papildus vārdiem Latvijas Republika, Pase un Valsts ģerbonim būs vārdi Eiropas Savienība, kā arī elektroniskās pases simbols.

Vēl jaunāka parauga pases būs nepieciešamas pēc aptuveni desmit gadiem, otrdien žurnālistiem pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.

LETA 2022.gada oktobrī rakstīja, ka PMLP rīkotajā 9,8 miljonu eiro apjomīgajā iepirkumā par jauna parauga pasu sagatavju izgatavošanu un piegādi pieciem gadiem uzvarējusi Vācijā un Portugālē reģistrētu divu uzņēmumu - "Veridos GmbH" un "Imprensa Nacional-Casa da Moeda, S.A." - apvienība.

Iepirkumā izvēlēts lētākais piedāvājums, un kopumā tiks piegādātas 1 250 000 pasu sagataves. Pārvalde no pirmdienas sākusi izsniegt jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu.

Jauna parauga pases ir nepieciešamas apmēram pēc astoņiem, desmit gadiem. "Ja tagad sāk izdot jauna parauga pases, tad pēdējie iedzīvotāji tās saņems apmēram pēc astoņiem gadiem un tā būs derīga vēl desmit gadus. Jārēķinās, ka šī pase būs apritē 18 gadus un tas nozīmē, ka nepieciešams skatīties uz jaunākajām tehnoloģijām, iet laikam līdzi, pasēs iestrādāt jaunus drošības elementus un arī mainīt dizainu," uzsvēra Roze.

Jaunā parauga Latvijas pilsoņu pases dizainu izstrādājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti un vācu dizaineri.

PMLP preses pārstāve Laura Laiva aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta amatpersonas izstrādāja pases dizaina koncepciju, kas tika nosūtīta uz Vāciju pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Šis uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par pasu sagatavju izgatavošanu.

Pasu sagatavju dizains ir PMLP un pasu ražotāju kompānijas dizaineru kopdarbs. PMLP sniedza savu skatījumu uz dizaina elementiem un sadarbībā ar vāciešiem strādāja tikai pie viena dizaina varianta. Darba procesā tika izstrādāti vairāki varianti atsevišķiem pases elementiem, bet ne dizainam kopumā.

Šā gada pirmajā pusgadā izsniegtas 133 465 pases, kas ir par 10 693 pasēm vairāk nekā pērn šajā periodā. Tas skaidrojams ar to, ka palielinājies pasu skaits, kas izsniegtas ceļošanai uz ārzemēm bērniem līdz 15 gadu vecumam, apgalvo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) Pasu nodaļas vadītāja Dzintra Peneze.

No šā gada pirmajā pusgadā izsniegtajām pasēm 123 248 bija Latvijas pilsoņu, 10 168 Latvijas nepilsoņu un 49 bezvalstnieku pases.

34% pilsoņu no 15 gadu vecuma kā iemeslu jaunas pases saņemšanai minējuši iepriekšējās pases derīguma termiņa beigšanos, 17% personu pases saņēmuši pirmo reizi, 16% pilsoņu pases saņēmuši, jo iepriekšējā pase nav bijusi derīga ceļošanai, 9% vēlējušies saņemt jaunā parauga pasi, 8% bērnu līdz 15 gadiem beidzies pases derīguma termiņš, 6% iepriekšējā pase zudusi, 4% mainījies personvārds, 3% naturalizējušies un 3% minējuši citu iemeslu.

48% nepilsoņu kā iemeslu jaunas pases saņemšanai minējuši, ka iepriekšējā pase nav derīga ceļošanai. 18% personu iepriekšējās pases nozaudējuši, 10% pases saņēma pirmo reizi, 7% bērnu līdz 15 gadiem beidzies pases derīguma termiņš, 6% mainījuši personvārdu, 6 % vēlējušies saņemt jaunā parauga pasi un 5% minējuši citu iemeslu.

Sākot ar šodienu, 20.novembri, ikviens, kuram nepieciešama jauna pase, var doties uz jebkuru Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļu neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas, lai noformētu pieteikumu jauna parauga pases izsniegšanai.

PMLP atgādina, ka personu rīcībā esošās pases ir lietojamas līdz to derīguma termiņa beigām.

Taču pilsoņu pases, kas izsniegtas līdz 2002.gada 30.jūnijam, sākot ar 2008.gada 1.jūliju, nebūs derīgas ceļošanai, jo to drošības prasības neatbilst starptautiskajiem standartiem. No nākamā gada vidus šīs pases būs lietojamas tikai kā personu apliecinošie dokumenti Latvijas teritorijā.

Jaunā parauga pasēs ir iestrādāta bezkontakta mikroshēma, kurā tiek iekļauta informācija par personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, pases derīguma termiņu u.c., kā arī informācija par personas biometriju – sejas fotoattēls un, sākot ar 2008.gada 1.jūliju, labās un kreisās rokas rādītājpirkstu nospiedumu attēli. Pases mikroshēmā saglabātie dati tiks izmantoti tikai dokumenta autentiskuma un personas identitātes pārbaudei. Mikroshēma tiek iekļauta visu veidu pasēs. Visvairāk dokumenta dizains mainījies pilsoņa pasei - tās vāciņa krāsa ir bordo un papildus vārdiem „Latvijas Republika”, „Pase” un Valsts ģerbonim ir vārdi „Eiropas Savienība”, kā arī elektroniskās pases simbols.

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi atļaut darboties slēpošanas centriem, taču, ņemot vērā joprojām spēkā esošos pārvietošanās ierobežojumus, uz tiem vismaz pagaidām varēs doties tikai attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji.

Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz Ārkārtējo situāciju komisijas ieteikumu. Šonedēļ, konsultējoties ar ekspertiem, paredzēts lemt arī par to, vai un kad atļaut daļēji atsākt darbu nepārtikas preču veikaliem, ja tiem ir atsevišķa ieeja no āra, un skaistumkopšanas saloniem; iecerēts, ka līdz februāra beigām skolās varētu atgriezties sākumskolas klašu skolēni, drīzumā varētu tikt pārskatīti arī stingrie ierobežojumi, kas kopš decembra vidus liedz bez īpašas nepieciešamības atstāt savas pašvaldības teritoriju.

Āra slēpošanas centri varēs sākt darboties jau otrdien, bet slēgtais ziemas sporta komplekss "Snow arena" Druskininkos apmeklētājus uzņemt vēl nedrīkstēs. Slēpošanas centru apmeklējumam būs iepriekš jāpiesakās, un biļetes varēs iegādāties tikai elektroniski, turklāt inventāra noma un citi ar slēpošanas trašu darbību tieši nesaistīti pakalpojumi joprojām nebūs atļauti. Pieļaujamās apmeklētāju plūsmas tiks aprēķinātas tā, lai, rēķinot uz vienu pacēlāju, slēpošanas centrā vienlaikus neatrastos vairāk par 30 apmeklētājiem.

Pirkstu nospiedumi bērnu pasēs būs jāiekļauj tikai no 12 gadu vecuma, tā šodien lēmis Eiropas Savienības parlaments. Latvijā šobrīd ir spēkā prasība, ka šie dati bērnu pasēs jāiekļauj jau no 10 gadu vecuma.

To paredz Eiropas Parlamenta šodien pieņemtās izmaiņas noteikumos par biometrijas datiem Eiropas Savienības (ES) pasēs un citos ceļošanas dokumentos. Visā ES, kā arī Īslandē, Norvēģijā un Šveicē jaunās pases ar uzlabotiem drošības elementiem, tostarp pirkstu nospiedumiem, jāsāk lietot no 29. jūnija.

ES 2004. gadā izstrādātā regula par pasēm ar uzlabotiem drošības elementiem jau ir pieņemta. Tomēr Eiropas Savienības dalībvalstu pilotprojektos, pases izmēģinot, ir atklājies, ka jālabo vairākas nepilnības, galvenokārt attiecībā uz bērnu pasēm. Proti, bērnu pirkstu nospiedumiem nav pietiekama kvalitāte, un, bērniem augot, šie dati mainās. Tādēļ līdz 12 gadu vecu bērnu pasēs pirkstu nospiedumus neievietos. Izmaiņu ieviešanai tomēr atvēlēti četri gadi. Jau izsniegtās derīgās pases būs joprojām derīgas līdz to termiņa beigām.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde no šodienas sāks izsniegt jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu.

Valsts nodevas apmērs par pases izsniegšanu būs 34 eiro līdzšinējo 30 eiro vietā, ja pasi izsniedz desmit darbdienu laikā. Ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, tad nodevas apmērs būs 60 eiro līdzšinējo 55 eiro vietā.

Tāpat noteikts saglabāt atvieglojumus personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, personām ar I vai II grupas invaliditāti, kā arī bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.

Jaunajos pasu paraugos ir iekļauti inovatīvi pretviltošanas risinājumi, kas pamatoti ar Eiropas Padomes Regulas prasībām par drošības elementiem un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotajās pasēs un ceļošanas dokumentos. Šie risinājumi ļauj saglabāt un nodrošināt augstu pasu uzticamības un pretviltošanas līmeni, līdz ar to - arī augstu vietu Latvijai to pasaules valstu vidū, kuru pases ir atzītas par atbilstošām augstam drošības standartam.

Kalnu slēpošanas kūrortu īpašnieki visā Norvēģijā gavilēja pēc šī gada garajām Lieldienu brīvdienām. Daudzi no tiem uzstādījuši ieņēmumu rekordu pēdējo gadu laikā. Nozares tirdzniecības grupas pārstāvis Andreas Rødven uzskata, ka šīs ir bijušas neparasti labas Lieldienas visiem kalnu slēpošanas centriem. Lielā mērā jāpateicas laikam, kas bija ļoti tuvi ideālajiem slēpošanas apstākļiem visā centrālajā un dienvidu Norvēģijā, kur atrodas lielākā daļa kalnu slēpošanas kūrortu. Dienām ilgi spīdēja saule, bet tieši pirms Lieldienu brīvdienu nedēļas nogales uzsniga svaigs sniegs, tā radot izcilus slēpošanas apstākļus. Ziema gan Norvēģijā šogad nesākās tik iepriecinoši - janvārī un februāra sākumā sniega nebija pietiekami daudz un siltā gaisa temperatūra slēpošanu padarīja sarežģītu, vai pat neiespējamu. Norvēģijas skolēnu ziemas brīvlaiks februāra beigās, viesnīcām un slēpošanas kūrortiem nozīmēja vienu īpaši aizņemtu nedēļu šī mēneša beigās, savukārt, slēpošanas bizness citās mēneša nedēļās bija neaktīvs. Līdz februāra beigām ieņēmumi bija krietni mazāki salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu - pacēlāju biļetēm nebija pietiekoši liels pieprasījums. Bet tas viss izmainījās Lieldienu brīvdienās, kas šogad iekrita salīdzinoši agri, un sniegs bija saglabājies pietiekamā daudzumā pēc dažiem ievērojamiem sniegputeņiem marta sākumā. Tiek apgalvots, ka slēpošanas kūrortu ieņēmumi palielinājušies par 300% kopš 90to gadu sākuma. Arī tiem, slēpošanas centriem, kas ir palielinājuši savu kapacitāti, peļņas rādītāji ir pieauguši. Norvēģijā slēpošanas sezonai vēl ir aprīļa mēnesis, tomēr, ja pieturēsies silts laiks un sniegs pazudīs, uzņēmumu rezultāti samazināsies, bet jau pašlaik slēpošanas kūrortu īpašnieki ir apmierināti ar ieņēmumiem.

Kvalitatīvas un uzticamas riepas automašīnai nepieciešamas 365 (vai 366) dienas gadā. Taču īpaši svarīgas tās kļūst ziemas mēnešos, kad ceļu klāj gan pieblietēts, gan izkusis sniegs, ūdens un ledus, pārvietošanos padarot īpaši izaicinošu. Tāpēc šajā rakstā apkopota informācija par to, kā ziemas riepas palīdz tikt galā ar minētajiem izaicinājumiem; atvēli 10 minūtes un uzzini daudz ko jaunu!

Īsais ievads ziemas riepu tipos

Ziemas riepas tiek iedalītas mīkstā sastāva (Skandināvijas tipa) un cietā sastāva (Eiropas tipa) klasēs; Skandināvijas tipa riepas piemērotas zemākām gaisa temperatūrām un piesnigušiem/apledojušiem ceļiem, savukārt Eiropas tipa riepas izvēlies, ja pārsvarā brauc pa labi tīrītiem pilsētas ceļiem un šosejām.

Protektora raksts ir dziļāks un ar vairāk rievām

Lai nodrošinātu saķeri ar ceļa segumu, ko klāj sniega kārta, ledus vai ūdens, riepai jāspēj novadīt zem tās esošo ūdeni un/vai sniegu, tādējādi pasargājot automašīnu no akvaplanēšanas. Lai to izdarītu, ziemas riepas ievērojami atšķiras no vasaras riepām – tām ir vairāk rievu, kā arī dziļāks protektors (minimālais atļautais protektora dziļums ziemas riepām ir četri milimetri, taču jaunas ziemas riepas izceļas ar divreiz (vai pat vairāk) dziļāku protektoru). Tāpat lielu lomu spēlē nelieli iegriezumi jeb lameles protektora blokos, kas uzlabo saķeri ar sniegu vai ledu. Par ūdens un sniega izspiešanu rūpējas platas centrālās rievas.

Nākamā gada 1.jūlijā, kad Latvijā sāks izsniegt pases ar mikroshēmās iekļautiem pirkstu nospiedumu attēliem, Latvija kļūs par vienu no pirmajām ES dalībvalstīm, kas būs ieviesusi pases gan ar sejas fotoattēlu, gan ar pirkstu nospiedumiem mikroshēmā, Db.lv informēja PMLP Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diana Bogdanova.

Šogad, ieviešot jaunā parauga pases, Latvija pilda ES tiesību aktu prasības. Eiropas Savienības Padomes regula (EK) Nr.2252/2004 (2004.gada 13.decembris) par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos nosaka, ka izdotajās pasēs un ceļošanas dokumentos personas pirkstu nospiedumu digitālie attēli mikroshēmā jāsāk iekļaut līdz 2009. gada 28. jūnijam. Latvijā pirkstu nospiedumu attēli tiks iekļauti mikroshēmā ātrāk – sākot ar 2008.gada 1.jūliju, kad Eiropas Savienībā tiks līdz galam pabeigta pirkstu nospiedumu digitālo attēlu aizsardzības mehānismu standartizācija, tādejādi būsim viena no pirmajām valstīm, kas būs izpildījusi regulas prasības.

Ziemas atpūtas kompleksi vēl cer uz aukstumu tuvākajās nedēļās, pastāstīja ziemas atpūtas kompleksu pārstāvji.

Talsu novada atpūtas kompleksa "Kamparkalns" vadītājs Viesturs Ošenieks atklāja, ka patlaban atpūtas kompleksam sokas labi un tas turpina darbu citās atpūtas kompleksa jomās. Viņš atzina, ka darbs saistībā ar slēpošanas kalnu nav sācies, netiek pūsts mākslīgais sniegs, līdz ar to zaudējumi netikšot ciesti.

Ošenieks atzina, ka šosezon šī ir pirmā reize, kad kalnu slēpošanas sezona janvāra beigās vēl nav sākta. Taču ir bijuši gadi, kad slēpošanas sezona ir bijusi "īsa un kodolīga". "Pagaidām cerību nezaudējam, tāpēc skatāmies laikapstākļu prognozes un gaidām aukstumu," viņš norādīja..

Vienlaikus "Kamparkalna" pārstāvis piebilda, ka šī sezona neietekmēs spēju darboties nākamajās ziemas sezonās un būt gataviem pilnvērtīgi sākt darbu.

Pēc aizvadītas ziemas vairākas slēpošanas bāzes plāno pārdot savu biznesu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Brokeru kompānija Orient Baltic piedāvā iegādāties slēpošanas bāzi Daugavpilī par 190 000 LVL. Piedāvājumā ir uzņēmumam piederoša 2 ha zeme, papildus tam uzņēmums nomā zemi 5.6 ha no VAS Latvijas Valsts meži. Teritorijā ir slēpošanas inventāra pieņemšanas punkts un kafejnīca un vairākas slēpošanas, snovborda un iesācēju slēpošanas trases ar moderniem pacēlājiem, kā arī distanču trasi.

Biznesa konsultāciju kompānijas Laika stars vadošais konsultants Jānis Pinnis norāda, ka šobrīd par šādu summu pārdot slēpošanas bāzi nav iespējams. "Reālā cena šim kompleksam ir uz pusi mazāka, taču arī par šādu summu šobrīd pārdot būs sarežģīti, jo pārdošanas tirgus nav aktīvs un it īpaši tūrisma jomā. Spriežot pēc šīs ziemas, slēpošanas bizness Latvijā šogad nes zaudējumus. Vairāki uzņēmēji mēģina pārdot biznesu, taču pagaidām pircēju nav un diez vai būs. Vislabāk ir nogaidīt līdz ziemai un paskatīties, kāda būs ziema, vai arī mēģināt pārorientēties uz vasaras atpūtu," iesaka finanšu eksperts Jānis Pinnis.

Salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajos sešos mēnešos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) izsniegto pasu skaitu – 136 801 - šā gada pirmajā pusē tika izsniegts par 14 029 pasēm mazāk. Speciālisti uzskata, ka nākamo sešu gadu laikā izsniedzamo pasu skaits pakāpeniski samazināsies, bet nākamais visaktīvākais pasu izdošanas periods varētu būt laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam. “Pēdējo gadu laikā visvairāk pasu tika izsniegts 2003. un 2004.gadā. Tas skaidrojams ar to, ka 1992. - 1993.gadā notika Latvijas pilsoņu rīcībā esošo bijušās PSRS iekšzemes pasu visaktīvākā apmaiņa pret Latvijas Republikas pasēm un attiecīgi 2003. un 2004.gadā šīm pasēm beidzās derīguma termiņi,” informē PMLP Pasu nodaļas vadītāja Dzintra Peneze. “Nākamais izsniedzamo pasu skaita palielinājums gaidāms aptuveni pēc 6 gadiem, kad pienāks laiks mainīt 2003.un 2004. gadā izsniegtās pases,” prognozē viņa. Pirmajā pusgadā izsniegtas 122 772 pases, no tām 112 971 Latvijas pilsoņu, 9 745 Latvijas nepilsoņu un 56 bezvalstnieku pases. 42% pilsoņu kā iemeslu jaunas pases saņemšanai minējuši iepriekšējās pases derīguma termiņa beigšanos, 18% personu pases saņēmuši pirmo reizi, 13% pilsoņu pases saņēmuši, jo iepriekšējā pase nav bijusi derīga ceļošanai, 8% vēlējušies saņemt jaunā parauga pasi, 7% iepriekšējā pase zudusi, 6% naturalizējušies un 6% minējuši citu iemeslu. Savukārt 45% nepilsoņu kā iemeslu jaunas pases saņemšanai minējuši to, ka iepriekšējā pase nav derīga ceļošanai, 18% personu iepriekšējās pases nozaudējuši, 12% - pases saņēma pirmo reizi, 12% - iepriekšējām pasēm beidzies derīguma termiņš, 7% personu mainījušas personvārdu un 6% minējuši citu iemeslu.

Pēteris Janevics, kurš kā profesionāls sportists vairākas sezonas aizvadīja riteņbraukšanas komandā DPA cycling team, šobrīd strādā par slēpošanas instruktoru vienā no lielākajiem Jaunzēlandes slēpošanas kūrortiem.

«Jaunzēlandē uz katru instruktora vietu ir ļoti liels konkurss. Atrast slēpošanas instruktora darbu latvietim Jaunzēlandē ir grūti, jo neviens nesaista Latviju ar ziemu un kalnu slēpošanu,» viņš stāsta biznesa portālam db.lv.

Oktobra sākumā P. Janevics atgriezīsies Latvijā, lai pabeigtu pēdējo gadu universitātē, kā arī turpinās strādāt par slēpošanas instruktoru Žagarkalnā. «Noteikti vēlētos uz vēl vienu sezonu atgriezties Jaunzēlandē, jo tik daudz vēl nav apskatīts un piedzīvots. Mīlu šo valsti. Strādāt par slēpošanas instruktoru, tas ir lieliskākais veids, kā apceļot pasauli, tāpēc mans mērķis ir pavadīt sezonu Japānā, Kanādā un Čīlē. Šis nav naudas darbs, tāpēc nevēlos doties uz Eiropas Alpiem, jo ir daudz citu interesantāku kalnu un valstu, kurās kādu laiku dzīvot un uzturēties, lai gan Eiropas Alpi ir vieta, kur slēpošanas instruktors tiešām spēj nopelnīt.»

Lai gan velosezona šogad izstiepusies nedaudz garāka kā citus gadus, kad novembra beigās jau zemi klāja sniegs, velosipēdu darbnīcas un tirgotāji sākuši naski piedāvāt jaunu pakalpojumu – velogarāžu, kur savu uzticamo braucamo novietot ziemas sezonā.

Princips pavisam vienkāršs – klients atved savu velosipēdu uz konkrēto vietu, samaksā par pakalpojumu un līdz pavasarim aizmirst, ka mājoklī jāatrod vieta arī velosipēdam, kas gada aukstajos mēnešos visbiežāk kalpo kā drēbju statīvs. Protams, dzīvoklī iespējams velosipēdu arī ar speciāliem stiprinājumiem novietot pie sienas vai pat griestiem, bet ne visos mājokļos tam atradīsies piemērota vieta. Turklāt gleznu no sienas taču nost nerausi, lai pāris mēnešus skatītos uz savu ciskudrilli.

Aptaujātās velodarbnīcas teic, ka pakalpojums nebūt nav ienesīgs bizness un brīva niša, bet iespēja ziemas sezonā lietderīgi izmantot savas pustukšās noliktavas un nodrošināt, ka meistariem ir darbs, jo garāžas pakalpojums tiek piedāvāts komplektā ar velosipēda tehnisko apkopi. Tas nozīmē, ka, iestājoties pavasarim, klientam vairs nebūs jālauza galva par sava braucamā savešanu darba kārtībā. Velodarbnīcas gan ir pārliecinātas, ka nākamajā pavasarī būs mazāk darba un pie to durvīm neveidosies garas rindas, jo lielākā daļa velobraucēju, kā ierasts, visu tomēr atstāšot uz pēdējo brīdi un līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem attapšoties, ka braucamo vajag tagad un tūlīt, turklāt ideālā kārtībā.

Atrast labas un kvalitatīvas ziemas riepas nav nemaz tik vienkārši. Ja vēlies ekonomēt līdzekļus, tad izvēle krīt par labu vissezonas riepām, taču prātīgāk un no ilgtermiņa viedokļa labāk meklēt kvalitatīvas ziemas riepas. Ielūkosimies, kuras ir top ziemas riepas interneta veikalā Riepas1.lv.

Ziemas riepas vs vissezonas riepas: kādas ir atšķirības?

Katru gadu ziemas sezonā no 1. decembra Latvijā visiem spēkratiem jābūt aprīkotiem ar klimatiskiem apstākļiem atbilstošām riepām - šajā gadījumā ziemas riepām. Ziemas riepas ir īpašas ar to, ka tām ir mīkstāka gumija, platākas centrālās rievas un protektors ir ar vairāk rievām un ribām. Ir trīs dažādu veidu ziemas riepas - cietā sastāva neradžotās riepas, mīkstā sastāva neradžotās riepas un radžotās riepas. Izvēloties ziemas riepas, jāņem vērā vairāki faktori, kā, piemēram, nobraukums ikdienā, ceļu veids (asfalts, grants, zemes ceļi), par kuriem ikdienā dosies, vide, kurā atrodies (pilsēta, lauki, meži, reljefs) un paredzamā ziema (slapja, auksta, sniegota, ar atkalām un tamlīdzīgi).

Db.lv apkopojis informāciju par slēpošanas iespējām Latvijā.

Tā kā beidzot līdz Latvijai ir atnācis sals, vairākas slēpošanas trases ir sākušas pūst sniegu uz kalniem, liecina slēpošanas trašu sniegtā informācija portālam Db.lv. Tikai jautājums, vai uzpūstā sniega daudzums būs pietiekams, lai jau šonedēļ brauktu slēpot.

Atpūtas komplekss Milzkalns nolēmis nedēļas nogalē atklāt vienu trasi slēpotājiem.

Žagarkalns darbojās jau šodien, bet ir izmantoti tikai 50% no tā kapacitātes. Jau no ceturtdienas tiks atvērtas abas slēpošanas bāzes, Žagarkalns nomas, kafejnīcas un arī sporta preču veikals. Iespējams, ka sestdien un svētdien būs atvērts arī Bērnu kalns un daļa snovbordparka.

Ziemas riepu nelietotāji visbiežāk ir vīrieši - pētījums atklāj, ka divreiz vairāk vīriešu nekā sieviešu vispār neiegādājas ziemas riepas.

Lielākā daļa Latvijas autoīpašnieku (63%) ir sagatavojuši savu auto ziemas sezonai, un aprīkojuši to ar ziemas riepām, liecina apdrošināšanas sabiedrības If Latvia veiktais pētījums.

16% respondentu ziemas riepas ir iegādājušies jau pirms sniegā uzkrišanas, bet 47% norādījuši, ka izmantos jau pagājušajā gadā iegādātās ziemas riepas. Tikai 12% aptaujāto joprojām nav sagatavojušies ziemas sezonai un plāno par ziemas riepām parūpēties pēc pirmā sniega, bet ceturtdaļa respondentu - 24% norādījuši, ka ziemas riepas joprojām neesot iegādājušies un negrasoties to darīt vispār.

Ar pirmdienu, 15. septembri, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālo nodaļu darbinieki uzsāks noformēt pieteikumus pasēm, kuru mikroshēmās būs iestrādāti pases turētāja abu roku rādītājpirkstu nospiedumu digitālie attēli.

Ieviestā personas pirkstu nospiedumu digitālo attēlu iekļaušana pases mikroshēmā nenozīmē, ka Latvijā tiks ieviestas cita parauga pases – to vizuālais izskats, kā arī personalizācijas tehnoloģijas saglabāsies nemainīgas. Arī valsts nodeva par pasu izsniegšanu saglabāsies iepriekšējā – 15 lati.

Papildus elements pasē tās turētājam paredz tās pašas garantijas un priekšrocības, kādas ir ikvienai personai, kurai ir derīga Latvijas Republikas pase. Izņēmums ir tikai pilsoņu pasu turētāji, kuri šos dokumentus saņēmuši līdz 2002. gada 30. jūnijam (ar līmēto fotogrāfiju). No šī gada 1. jūlija minētā pase nav derīga ceļošanai ārpus Latvijas, taču kā personu apliecinošs dokuments Latvijas teritorijā tā derīga līdz pasē norādītajam termiņam. Pases, kas izdotas sākot ar 2002. gada 1. jūliju, pamatā atbilst Eiropas Savienības tehniskajai specifikācijai un tajās tiek iekļauti tādi paši dati, kā citu dalībvalstu izsniegtajos dokumentos.

Iekšlietu ministrija iecerējusi, ka par paātrinātu (divu darbdienu laikā) pases pirmreizēju izsniegšanu vai par pases atkārtotu izsniegšanu, ja iepriekšējai pasei beidzies derīguma termiņš, pase nav derīga ceļošanai, personai mainījies personvārds vai mainījies personas tiesiskais statuss būs 50 lati līdzšinējo 35 latu vietā.

To paredz iekšlietu ministrijas 13.augustā izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktais Ministru kabineta noteikumu projekts «Noteikumi par valsts nodevu par pasu izsniegšanu», kas paredz palielināt nodevas apmēru par paātrinātā kārtībā divu darbdienu laikā izsniegtajām pasēm.

Tāpat plānots, ka pensionāriem, pirmās vai otrās grupas invalīdiem un personām līdz 20 gadu vecumam šī nodeva būs 30 lati līdzšinējo 25 latu vietā.

Par pases paātrinātu atkārtotu izsniegšanu citu iemeslu dēļ nodeva būs 60 lati līdzšinējo 40 latu vietā, bet pensionāriem, pirmās vai otrās grupas invalīdiem un personām līdz 20 gadu vecumam būs jāmaksā 40 lati līdzšinējo 30 latu vietā.

Foto: Pexels.com / Chris Peeters

No 2024. gada 1. decembra automašīnu vadītājiem jāņem vērā kāda būtiska nianse – satiksmē drīkstēs izmantot tikai tādus auto, kas aprīkoti ar riepām, uz kurām redzams “kalns un sniegpārsliņa” simbols. Saistībā ar šo tēmu radušās daudzas neskaidrības, tāpēc šī raksta ietvaros Riepu garāža speciālisti kliedēs izplatītākos mītus un izstāstīs, kādas ziemas un vissezonas riepas turpmāk drīkstēs izmantot ziemas periodā!

Izmantot drīkst tikai ziemas un vissezonas riepas ar “kalns un sniegpārsliņa” simbolu