Pagājušās nedēļas nogalē Liepājā populārais autosportists Viktors Lebedevs testa režīmā veica rallija Kurzeme 2009 trasē iekļauto pilsētas posmu. Trasē iekļauti interesanti un pilsētas posmiem neierasti elementi – metoši tramplīni un ūdens brasls.

“Trase ir ļoti interesanta. Ja salīdzina ar citiem pilsētas ātrumposmiem, kurus esmu braucis, šis ir īpašs,” tā pilsētas posmu pēc testiem komentē V. Lebedevs. “Trase ir ātra, daudz interesantu un sarežģītu pagriezienu, tramplīnu. Īpaši interesants ir brasls. Man patīk!”Rallijs emKurzeme 2009/em sola ūdens šaltis

Pēdējo reizi šāds elements rallija trasēs bija iekļauts 2003. gadā rallijā "Sigulda". Ātrumposms ar nosaukumu "Argentīna" bija ļotRallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)i Rallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)populārs rallija fanu vidū un pulcēja lielas skatītāju masas. Diemžēl līdz ar rallija "Sigulda" izzušanu izzuda arī šis posms.

Lai gan daļa Latvijas slēpošanas trašu pārstāvju cer uz vēsākiem laika apstākļiem, šajā nedēļas nogalē trases aktīvi strādās, aģentūra LETA uzzināja pēc slēpošanas trašu apzināšanas.

Slēpošanas un atpūtas kompleksa «Ozolkalns» valdes locekle Līga Rokpelne aģentūrai LETA sacīja, ka «Ozolkalns» sezonu atklāja trešdien, 17.janvārī. Pirmā darbības nedēļa «Ozolkalnam» ir iesākusies ļoti labi. Lai gan aizvadītas tikai divas dienas, apmeklētāju skaits salīdzinājumā ar tām ziemām, kas ir garas un ilgstošas, darba dienās bijis ļoti labs. Arī šajā nedēļas nogalē «Ozolkalns» plāno aktīvi strādāt - sestdien, 20.janvārī plānots strādāt no plkst. 9 līdz 23, bet svētdien no plkst. 9 līdz 21.

Rokpelne teica, ka sestdienās parasti kalnu apmeklē vairāk ziemas sporta piekritēji individuāli, bet svētdienas ierasti ir ģimenes dienas, kad cilvēki brauc kopā ar bērniem un vairāk nepieciešama arī instruktoru palīdzība. Interesi apmeklēt «Ozolkalns» trases nedēļas nogalē pārsvarā izrādījuši vietējie iedzīvotāji, kā arī gaidāmi tūristi no Igaunijas un daļa apmeklētāju varētu ierasties no Lietuvas. Cilvēku interese esot ļoti liela, rezervācijas nedēļas nogalei pieteiktas arī blakus esošajā kempingā, kā arī pilnībā aizpildīts «Ozolkalns» instruktoru darba grafiks.

«Šobrīd notiek jauno nomnieku pakāpeniska iekārtošanās jaunajā vietā un gatavošanās rudens ražas sezonai.» Tā, vaicāts par aktivitāti jaunajā zemnieku diennakts tirgū Rīgas Centrāltirgū Gaiziņa ielā 5, k.1, biznesa portālam db.lv stāstīja Rīgas pašvaldības AS Rīgas Centrāltirgus mārketinga un komunikāciju vadītājs Ivars Jakovels.

Tādējādi viņš noliedz sociālajos medijos izskanējušās bažas, ka jaunatklātais tirgus, kura izveidē tika ieguldīti 90 tūkstoši latu, no tirgotāju puses nav pieprasīts.

«Jaunā zemnieku diennakts tirgus vajadzībām 1300m2 plašā teritorijā izveidoti 27 jauni kioski/noliktavas, no kuriem 20 kioski/noliktavas ir iznomātas, sākot ar šā gada 20. augustu. Vidējā vienas tirdzniecības vietas ar noliktavu nomas maksa mēnesī ir 220 LVL,» stāstīja I. Jakovels.

«Nekādu pamatu uztraukumam neredzam, jo jebkuras jaunas tirgošanās teritorijas apgūšana notiek pakāpeniski. Rīgas Centrāltirgus ir sniedzis iespēju tirgotājiem jaunajā teritorijā tirgoties visu diennakti. Līdz ar to nomniekiem, kuri noslēguši līgumus, tas uzliek papildu pienākumus - reģistrēt struktūrvienību, saņemt Valsts ieņēmumu dienesta atļauju kases aparātam, kā arī pieņemt darbā pārdevējus. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem Rīgas Centrāltirgum jau samaksāti pirmie 4400 LVL bez PVN. Līgumos iekļauta klauzula par tirgotāju pienākumu uzsākt tirdzniecību,» skaidroja Rīgas Centrāltirgus pārstāvis.

Viena no Latvijas gleznainākajām vietām, blakus Gaiziņkalnam, kurā līdz šim saimniekoja uzņēmējs Gunārs Ķirsons, nonākusi Krievijas izcelsmes oligarha Jurija Šeflera īpašumā.

Krievu miljonārs patlaban meklē iespējas paplašināt jauniegūto īpašumu, piedāvājot arī apkārtējo māju īpašniekiem pārdot zemi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Līdz šim zemes īpašums tautā bija pazīstams kā Ķirsona muiža, ar Lido slēpošanas kalnu un viesnīcu. Gaiziņkalna īpašums bija viens no uzņēmēja Ķirsona sapņu projektiem, taču lielo parādu dēļ to nācās izsolīt. Šopavasar Ķirsona muiža nonāca viņa drauga Vladimira Šestakova rokās, taču viņš to tagad pārdevis uzņēmumam LB Agro. Dati liecina, ka uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Šeflers, kurš Latvijā labāk zināms kā akciju sabiedrības Latvijas balzams lielākais īpašnieks. Šeflers gan savām acīm skaisto Gaiziņa ainavu nav redzējis, un, visticamāk, šādas iespējas viņam tuvākajā laikā arī nebūs.

Liela daļa Latvijas slēpošanas trašu šajā nedēļas nogalē, līdz ar gaisa temperatūras pazemināšanos, plāno sākt mākslīgā sniega pūšanu un atklāt vai turpināt sezonu, liecina informācija slēpošanas trašu mājaslapās.

Kā pastāstīja atpūtas kompleksa "Golgāts Vestienas novadā pārstāvis Juris Stradiņš, ņemot vērā, ka laika apstākļi kļuvuši vairāk ziemas periodam atbilstoši, sestdien, 14.janvārī, plkst.10 paredzēts, ka apmeklētājiem būs pieejama ne tikai slēpošanas trase Mazais Golgāts, bet arī slēpošanas trase "Lielais Golgāts", distanču slēpošanas trase Apkārt Gaiziņam, lielā kameršļūkšanas trase (320 metri), kā arī kameršļūkšanas trase bērniem.

Stradiņš prognozē, ka atpūtas komplekss darbu turpinās arī nākamnedēļ. Savukārt iespējamos zaudējumus kompleksa vadība vēl nerēķina. «Patlaban par finansiālajiem rezultātiem nedomājam. To skatīsimies sezonas beigās. Taču sūdzēties nevaram - esam izdarījuši visu, ko varējām,» klāsta Stradiņš.

Vairākas slēpošanas trases Latvijā šajā nedēļas nogalē plāno sākt darbību, ja piepildīsies meteoroloģiskās prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru, sacīja aptaujātie ziemas atpūtas un sporta kompleksu pārstāvji.

Cēsu apkārtnē Cīrulīšu pagastā esošā atpūtas kompleksa Žagarkalns pārstāvis Vadims Kameņevs informēja, ka līdz šim 7.janvārī bija vienīgā diena, kad atpūtas kompleksā Žagarkalns bija iespējams ražot sniegu. Vēlāk sekoja sniega ražošanai nelabvēlīgāki laika apstākļi, tāpēc pirmā sniega ražošana neilga vairāk par piecām stundām. Lai būt iespējams ražot sniegu, nepieciešama pietiekami zema gaisa temperatūra.

Vienlaikus Kameņevs piebilda - ja apstiprināsies meteoroloģisko staciju prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru šajā nedēļā, brīvdienās Žagarkalna pirmā slēpošanas trase varētu tikt atvēra apmeklētājiem. Pagaidām nav zināms, vai tas notiks sestdien vai svētdien. Pēc Kameņeva teiktā, sniegu šādā laikā iespējams ražot, ja diennakti gaisa temperatūra ir no -4 grādiem.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Biķernieku kompleksajā sporta bāzē būvdarbu veicējs SIA Binders šodien uzstādīja pasaulē labāko motosporta trašu drošības aprīkojumu – dzelzsbetona barjeras, drošības sētas un dalībnieku parka nobrauktuvju (pitlīniju) dubultās dzelzsbetona sienas, informē CSDD.

Daļa no tā ir pasaulē vadošā drošības aprīkojuma ražotāja, Šveices uzņēmuma Geobrugg dāvinājums Biķernieku trasei. Līdz ar šī dāvinājuma saņemšanu starptautiskie drošības eksperti atzīst, ka Biķernieku trase un jaunbūvētā rallijkrosa trase tiek plānota un veidota, pievēršot pastiprinātu uzmanību sportistu un skatītāju drošībai.

Šveices uzņēmums sadarbībā ar Starptautisko Automobiļu Federāciju (FIA) ir nupat pabeidzis darbu pie dubultās dzelzsbetona pitlīniju sienas izveides un tās pirmā demonstrācija notiek tieši Biķernieku trasē. Plānots, ka rallijkrosa čempionāta laikā (2016.gada 1.un 2.oktobrī) pasaulē jaunākais drošības aprīkojums tiks prezentēts gan FIA, gan daudzu pasaules valstu motosporta trašu drošības ekspertiem. Dubultās pitlīniju sienas ir jaunākais risinājums motosporta trasē, jo nodrošina sportistiem aizsardzību brīdī, kad sporta automašīnas trasē pārvietojas pa abām pusēm. Šādas drošības barjeras tuvākajā nākotnē plānots uzstādīt arī Norvēģijas un Ķīnas motosporta trasēs.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Biķernieku kompleksajā sporta bāzē šobrīd top jaunā rallijkrosa trase, kurā jau jūlija beigās paredzētas pirmās sacensības, tāpēc trasē sākts darbs pie seguma virskārtas būvniecības, informē SIA Binders.

Atbilstoši Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) prasībām, jaunā rallijkrosa trase būs pagaidām vienīgā Latvijā, kuras grants jeb sporta veidam raksturīgā netīrā seguma posms tiks ieklāts līdzīgi kā asfalts – ar ieklājēju. Tāpēc trešdien, 8. jūnijā, uzņēmuma Binders speciālisti veica Latvijā unikālās tehnoloģijas testēšanu objektā.

Pirms rallijkrosa trases seguma ieklāšanas visā platībā, trešdien 800 m2 lielā posmā tika veikta tehnoloģijas testēšana. Pēc grants jeb netīrā seguma ieklāšanas nelielajā posmā tiks veikti dažādi laboratoriskie testi gan pasūtītāja – Ceļu satiksmes un drošības direkcijas –, gan Binders ceļu būvmateriālu testēšanas laboratorijā. Pirms jūnija beigās paredzētās grants seguma ieklāšanas atlikušajos 6800 m2, jāpārliecinās, vai visi laboratorisko pārbaužu rezultāti atbilst projekta prasībām.

Valmierā atklāta jaunuzceltā BMX riteņbraukšanas trase, kas nosaukta par godu valmierietim, divkārtējam olimpiskajam čempionam BMX Mārim Štrombergam. Trasei dots nosaukums «Māra Štromberga BMX trase «Valmiera».

«Māra Štromberga BMX trase «Valmiera»» ir otrā sporta būve Valmierā, kuras nosaukumā iekļauts Valmieras olimpieša vārdu.

Māris Štrombergs savas sportista gaitas sācis Valmierā. Uz BMX velosipēda pirmo reizi uzkāpis agrā bērnībā, un savas karjeras laikā nesis ne vien Latvijas, bet arī Valmieras vārdu pasaulē. Māris Štrombergs vairākkārt izcīnījis Eiropas, Amerikas un Pasaules čempiona titulus, 2008. gadā Pekinā kļuva par pirmo Olimpisko čempionu BMX, šo panākumu atkārtojot Londonas Olimpiskajās spēlēs 2012.gadā un kļūstot par vienīgo divkārtējo Olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā.

«Māris Štrombergs ar savu neatlaidību, cīņas sparu un milzīgo darbu deva mums iespēju būt vienotiem, lepoties, gūt pozitīvas emocijas un enerģiju sasniegt savus mērķus. Ceru, ka trase, kas nesīs Māra Štromberga vārdu, ļaus BMX riteņbraukšanai piesaistīt arvien vairāk jaunus, enerģijas pilnus bērnus un jauniešus, kuri ir gatavi trenēties un tic saviem spēkiem. Lai šī trase iedvesmo jauniem panākumiem,» novēlēja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Pērn SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda apgrozījusi 575,8 tūkst. eiro (404,6 tūkst. Ls), un gads tika noslēgts ar 220 tūkst. eiro (154,6 tūkst. Ls) zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012. gadu, pērn SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda apgrozījums ir samazinājies par 4,44%. Trases vadība skaidro, ka galvenais iemesls uzņēmuma ieņēmumu kritumam bija sporta komandu treniņu pārnešanu uz jauno Soču trasi un gatavošanos olimpiskajām spēlēm tajā. Ieņēmumi, kuri tiek gūti no ledus treniņu pārdošanas Krievijas komandu sportistiem, varētu samazināties arī šogad, jo darbu uzsākusi Soču trase, gada pārskatā atzinusi SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda vadība.

Gada laikā palielinājušies arī zaudējumi pēc nodokļu nomaksas – no 155 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 220 tūkst. eiro pērn.

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Darbu sākusi jaunā viesnīca Ķirsona muiža, kas atrodas Madonas rajona Vestienas pagastā Lido tūrisma un atpūtas kompleksā.

Kā liecina interneta portāls www.vidzeme.com, Ķirsona muiža apmeklētājiem piedāvā nakšņošanas pakalpojumus par iepazīšanās cenām. Divvietīga numuriņa cena šobrīd ir 20 lati un tā būs spēkā tikai līdz šī gada slēpošanas sezonas uzsākšanai. Viesnīca šobrīd klientiem piedāvā nakšņošanas pakalpojumus 15 mākslinieciski iekārtotos divvietīgos numuriņos, banketu telpu svinību rīkošanai līdz 100 personām, saunu un pirti. Portālā norādīts, ka apmeklētājus priecēs ne tikai ēkas arhitektūra un mākslinieciskais interjers, bet arī gleznainā apkārtne Viešūra jeb Kaķīša ezera krastā un paugurainās Gaiziņkalna apkārtnes ainavas.

Rīgas Centrāltirgū Gaiziņa ielā 5, k.1 16. augustā tiks atklāts jaunais Zemnieku diennakts tirgus.

Zemnieku diennakts tirgus vajadzībām 1300m2 plašā teritorijā izbūvēti 27 jauni kioski/noliktavas. Salīdzinājumā ar līdzšinējām tirdzniecības vietām, kur iespējams tirgoties no plkst.19.00 – 8.00 paplašinātajā tirdzniecības teritorijā būs iespējama diennakts tirdzniecība, sniedzot lielākas iespējas rīdziniekiem un pilsētas viesiem iegādāties lauksaimnieku produkciju bez starpniekiem, kā arī lauksaimniekiem no dažādiem Latvijas novadiem piemērotā laikā piedāvāt savu produkciju gala patērētājiem.

Līdz šim Nakts tirgus darbojās Gaiziņa un Pūpolu ielā, bet pēc paplašināšanas pircēji varēs iepirkties arī rūpniecības preču tirgus pārbūvētajā daļā Gaiziņa ielā 5, kas atvēlēta zemnieku diennakts tirgus vajadzībām.

Rīgas Centrāltirgū Gaiziņa ielā 5, k. 1, atklāts jaunais Zemnieku diennakts tirgus. Tirgus vajadzībām 1300 kvadrātmetru plašā teritorijā izbūvēti 27 jauni kioski/noliktavas.

Salīdzinājumā ar līdzšinējām tirdzniecības vietām, kur iespējams tirgoties no plkst. 19.00 līdz 8.00, paplašinātajā tirdzniecības teritorijā būs iespējama diennakts tirdzniecība. Tas sniegs lielākas iespējas Rīgas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem iegādāties lauksaimnieku produkciju bez starpniekiem, kā arī lauksaimniekiem no dažādiem Latvijas novadiem piemērotā laikā piedāvāt savu produkciju gala patērētājiem.

Līdz šim «nakts» tirgus darbojās Gaiziņa un Pūpolu ielā. Pēc paplašināšanās pircēji varēs iepirkties arī rūpniecības preču tirgus pārbūvētajā daļā Gaiziņa ielā 5, kas atvēlēta zemnieku diennakts tirgus vajadzībām.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons pievērsies tūrisma biznesam un attīsta daudzmiljonu projektu Gaiziņā. Tādējādi paralēli sabiedriskās ēdināšanas biznesam Lido attīsta arī citas nozares, pamazām kļūstot par daudznozaru kompāniju.

Viesnīca, SPA, baseini

Līdzās Latvijā augstākajai virsotnei - 311 m augstajam Gaiziņkalnam Madonas rajonā top vērienīgs Lido atpūtas komplekss.

Kopējās kompleksa investīcijas G. Ķirsons neatklāj, vien piebilst, ka tās būs gana lielas un varot mainīties sakarā ar iespējamām izmaiņām projektā. Pirmajā kārtā jau ir ieguldīti 3.5 milj. Ls un vēl 4 milj.Ls plānots investēt. Pirmā kārta paredz 100 numuru viesnīcas izveidi, sporta zāli, sporta laukumus, SPA, dažādus baseinus un sakārtotu apkārtni, kā arī slēpošanas piedāvājumu ziemas mēnešos. Atpūtas komplekss būšot orientēts uz vidēji turīgiem apmeklētājiem.

Viesnīca būšot gatava jau šogad ap Jāņiem, bet pirmo kārtu Lido saimnieks iecerējis atklāt 2008. gada Ziemassvētkos, savukārt otrās un trešās kārtas realizācija būšot atkarīga no pirmās sekmēm. "Projekts ir ļoti nopietns. Ar latvietību, ar latviešu svētkiem, lai pa īstam būtu Līgo svētki vienā vietā, nevis katru gadu citur. Tā varētu būt tradīciju vieta un Gaiziņš kļūtu par vienu jauku tradīciju," tā uzņēmējs. Topošās atpūtas vietas maksimālā ietilpība varētu būt ap 1000 cilvēkiem.

Rīgā, Zaķusalā, atklāta jauna disku golfa trase "Zaķusala Disc Golf Park", ko izveidojis "UFOGOLF Latvija" sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Merks mājas".

Trase atrodas blakus Rīgas Televīzijas tornim. Jaunā trase ir piemērota gan profesionāļiem, gan iesācējiem, sniedzot aktīvās atpūtas iespējas Rīgas iedzīvotājiem un viesiem.

Disku golfs ir dinamiska sporta spēle, kuras mērķis ir trāpīt speciālos grozos, izmantojot īpaši izstrādātus diskus. Noteikumi ir līdzīgi tradicionālajam golfam - spēlētāji cenšas izspēlēt katru grozu ar iespējami mazāku metienu skaitu. "Zaķusala Disc Golf Park" trase sastāv no 19 groziem un tās kopējais garums ir 1608 metri. Ziemas sezonā trase būs slēgta, lai nodrošinātu distanču slēpošanas trases darbību, kas šeit būs pieejama jau trešo gadu.

"Merks mājas" jau iepriekš ir veicinājis aktīvās atpūtas iespēju attīstību Rīgā, izveidojot volejbola laukumu un distanču slēpošanas trasi. Ar Zaķusalas disku golfa trasi uzņēmums turpina paplašināt savu ieguldījumu pilsētas vides un aktīvās atpūtas attīstībā.

Trešdien Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Biķernieku trasē notika asfaltēšanas darbi, kā rezultātā gandrīz 750 metrus garais trases posms no starta – finiša līnijas līdz līkumam Elkonis tika pārklāts ar jaunu, kvalitatīvu asfaltbetona virskārtu, informē CSDD.

Tik ievērojami darbi Biķerniekos nav notikuši gandrīz 50 gadus, kad, pateicoties sportistu un līdzjutēju entuziasmam, Biķernieku mežā tika izveidota Baltijā lielākā auto – moto šosejas trase.

Rekonstruētais posms ir trases ātrākā vieta, kur sporta auto traucas ar ātrumu līdz pat 200 km/h, strauji veic bremzēšanu un pēc tam – pagriezienu. Tieši tādēļ šis asfalta klājums gadu laikā ir saņēmis vislielāko slodzi. Tas savu laiku ir godam nokalpojis, bet mūsu sportisti šobrīd ir pelnījuši labāku un drošāku trasi, skaidro Biķernieku trases vadītāja vietnieks Normunds Lagzdiņš.

Izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, «Mārupe Wake Park» izveidots pūšļu parks, kurš šobrīd kļuvis pieprasītāks nekā veikparks, biznesa portālam db.lv pastāstīja «Mārupe Wake Park» īpašnieks Kristaps Gredzens.

Pūšļu parka izveidē ieguldīti 30 tūkstoši eiro.

«Sākotnēji domāju, ka veidot pūšļu parku būtu nenopietni. Pagāja trīs gadi un izdomāju, ka tomēr jāpamēģina. Interesanti ir tas, ka nesen Meksikā apmeklēju pūšļu parku, bet tur pieprasījums bija ļoti neliels. Šeit par pieprasījumu nevaru sūdzēties. 30 tūkstoši eiro par pūšļu parku man šķita neadekvāti augsta summa, bet nevienā mirklī nenožēloju šo projektu,» teic K. Gredzens.

K. Gredzens stāsta, ka «Mārupe Wake Park» attīstībai vairākkārt izmantots Eiropas Savienības fondu finansējums un viņš iesaka to darīt arī citiem uzņēmējiem.

«Mārupe Wake Park» ideja radusies nejauši - tagad hobijs pārtapis biznesā. «Mārupe Wake Park» izveidots pirms sešiem gadiem un ar 8 tūkstošiem eiro kabatā. K. Gredzens sapratis, ka lielu naudu tērē, braucot uz citiem veikparkiem, tāpēc jātaisa savs.

Šajā nedēļas nogalē 22. un 23. maijā Bauskā, Mūsas trasē notiks Eiropas autokrosa čempionāta Latvijas posms. Šogad sacensībām Mūsas trasē ir pieteikušies 78 sportisti no četrpadsmit dažādām valstīm.

Jubilejas sacīkste Mūsā Eiropas autokrosa apritē debitēs arī kāds jaunums – ceturtā autokrosa divīzija D-4, kurā tiks izcīnīts Junioru Bagija EURACA kauss.

Divīzija D-TAX – Bogdanovičs atgriežas!

Par pagājušā gada Eiropas autokrosa čempionāta Mūsas posma spilgtāko momentu viennozīmīgi kļuva iespaidīgā divīzijas D-1 avārija, kurā smagi cieta latviešu sportista Jāņa Bogdanoviča sporta automobilis. Pēc šīs avārijas daudzi atļāvās izteikt apgalvojumu, ka Bogdanovičs vairs autokrosa trasē neatgriezīsies. Taču šobrīd divīzijas D-TAX, kā tagad pieņemts apzīmēt divīziju D-1, dalībnieku sarakstā atkal ir atrodams Jāņa Bogdanoviča vārds. Neoficiāla informācija liecina, ka sacīkšu auto būvniecība vēl nav pabeigta, taču šobrīd tiekot darīts viss, lai nedēļas nogalē uz starta Latvijas autokrosa līdzjutēji tomēr ieraudzītu vienu no saviem favorītiem. Protams uz starta Bauskas trasē stāsies arī otrs latviešu favorīts Aldis Zēbergs.

Liepājas festivālā Tele2 Baltic Beach Party, kas norisināsies 25. un 26. jūlijā, mākslinieku skaits uz pavisam 7 skatuvēm uzstāsies ap 100 mākslinieku, informē festivāla organizatori.

Uz Lielās skatuves dalību festivālā papildus jau esošajiem apstiprinājuši arī Astro`n`out, Ella, kā arī Andris Ērglis, Tumsa, trio Melo-M.

Arī Beach Rock skatuves, uz kuras kopumā uzstāsies 18 grupas, mākslinieku liste papildinājusies ar grupu Inokentijs Mārpls. Tā ir apvienība, kuras pirmsākumi rodami nosaukumā Aklā zarna, kurai dažādos laikos pierakstījušies virkne visdažādāko mūziķu, kura joprojām nomodā par punk, hardcore un ska mūziku.

Lielā skatuve: REAMONN, LIQUIDO, SUNRISE AVENUE, THE BOSSHOSS AUDIOSMOG, CASCADA, SEAN KINGSTON, БИ-2, ALPHAVILLE, MELNĀ PRINCESE, LABVĒLĪGAIS TIPS, EOLIKA, ASTRO`N`OUT, ELLA, ANDRIS ĒRGLIS, TUMSA, MELO-M.

Ventspils Piedzīvojumu parkā nodota ekspluatācijā Eiropas mēroga vissezonas rodeļu trase, informē Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde “Ventspils Komunālā pārvalde”.

Vissezonas rodeļu trase būs atvērta visu gadu jebkuros laika apstākļos. Lietus laikā kamanas būs aprīkotas ar aizsegiem, pasargājot pasažieri no nokrišņiem. Trases kopējais garums ir 800 metri, no kuriem trases nobrauciens ir 580 metri un pacēlāja garums 220 metri. Rodeļu trase ir izbūvēta ne tikai kalna zemes reljefa līmenī, bet trases augstākais punkts atrodas nobrauciena sākumā ap 25 metru no zemes ar vairākiem 360 grādu pagriezieniem nobrauciena laikā, un kamanu maksimālais ātrums spēs sasniegt līdz 40 km/h.

Trasē būs pieejamas kamanas, kuras aprīkotas ar manuālo un elektronisko bremzēšanas sistēmu, kas nodrošinās pašbremzēšanu gadījumā, ja priekšā braucošais apmeklētājs brauks lēnāk vai arī tiks pārsniegts drošs braukšanas ātrums. Šajās kamanās varēs braukt viens vai divi apmeklētāji vienlaicīgi.

Lattelecom Rīgas maratons šogad noritēs Latvijas simtgades zīmē, aicinot Rīgu izskriet ar valsts simtgadei veltītu vadmotīvu - Izskrien svētkus!. Maratona dalībnieki saņems īpašas simtgadei veltītas Mildas medaļas, informē pasākuma rīkotāji.

Medaļas dizainā iekļauti pirmskara piecu latu monētas – tautu meitas Mildas ar vainadziņu un vārpām (oriģināldarba autors - Rihards Zariņš (1869-1939)) – motīvi. Jaunā medaļa ir maratona veltījums Latvijas simtgadei, un tā dalībniekiem kalpos kā simbolisks apliecinājums tam, ka simtgades svētki tik tiešām ir izskrieti.

Sacensību oficiālos kreklus rotās mākslinieka Gustava Kluča oriģināldarbs - zīmējums Daugavas sargs, kurā attēlots Lāčplēsis. Ņemot vērā, ka 2018. gada maratona un pusmaratona trases Daugavu pirmoreiz šķērsos pa trim galvenajiem Rīgas tiltiem, Gustava Kluča tēlam Lāčplēsim simboliski tik tiešām būs iespēja sargāt Daugavu. G. Kluča darbs speciāli simtgades maratona kreklam iegādāts izsolē Rīgā 2017. gada 18. novembrī.

CSDD Biķernieku kompleksās sporta bāzes rallijkrosa trasē ceļu būves firmas SIA Binders speciālisti piektdien, 1. jūlijā, pabeigs tā sauktā netīrā seguma būvniecību, informē CSDD.

Trases garums kopā sasniegs oficiāli noteikto 1294 metru garumu, no kura vairāk nekā 500 metri ir netīrā seguma posms.

Tā sauktais netīrais segums sastāv no minerālmateriāla un cementa maisījuma, un šai trases daļai ir jāput un jābūt abrazīvai, lai mazinātu riepu saķeri ar segumu. Atbilstoši Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) prasībām, jaunā rallijkrosa trase būs pagaidām vienīgā Latvijā, kuras sporta veidam raksturīgā netīrā seguma posms tiek ieklāts līdzīgi kā asfalts – ar ieklājēju.

Šobrīd trasē norit arī asfaltēšana un teritorijas labiekārtošana. J

au ziņots, ka CSDD Biķernieku kompleksajā sporta bāzē ir uzstādīts pasaulē labākais motosporta trašu drošības aprīkojums – dzelzsbetona barjeras, drošības sētas un dalībnieku parka nobrauktuvju (pitlīniju) dubultās dzelzsbetona sienas. Daļa no tā ir pasaulē vadošā drošības aprīkojuma ražotāja, Šveices uzņēmuma Geobrugg dāvinājums Biķernieku trasei. Līdz ar šī dāvinājuma saņemšanu starptautiskie drošības eksperti atzīst, ka Biķernieku trase un jaunbūvētā rallijkrosa trase tiek plānota un veidota, pievēršot pastiprinātu uzmanību sportistu un skatītāju drošībai.

Kā norādīja Siguldai tuvumā esošās Reiņa trases (SIA Veckalns) vadītāja Līva Legzdiņa, uzņēmēji cer, ka laika apstākļi ļaus vismaz divus mēnešus kārtīgi strādāt, jo, lai arī martā kalni ir pieejami, cilvēki slēpot brauc retāk, dodas uz ārvalstu lielajiem kalniem. Tiek plānots, ka līdz marta beigām būs slēpotāji arī vienīgajā mākslīgajā distanču slēpošanas trasē Latvijā – Siguldā, Laurenčos.

Aktīva slēpošana Laurenčos sākās īsi pirms gadu mijas, kad laiks kļuva vēsāks un varēja uzpūst sniegu, lai gan uz brīdi tā strādāja jau novembra beigās. Kā DB novēroja, decembra beigās balta faktiski bija vien trase un apkārt vēl zaļoja apsarmojusi zālīte, tomēr cilvēki pēc ziemas un slēpošanas bija noilgojušies, tādēļ, tuvojoties gadu mijai, trase bija stāvgrūdām pilna.

Trase izmantojama arī vasarā – pa to skrien, skrituļo, brauc ar rollerslēpēm, pastaigājas jaunās māmiņas ar bērnu ratiņiem. Tur arī regulāri notiek sacensības. DB jau iepriekš vairākkārt ziņojis, ka Latvijai unikālā distanču slēpošanas trase, kuras ideja noskatīta Somijā, tika atklāta 2013. gada rudenī, tās izveidei tika piesaistīts ne tikai pašvaldības, bet arī Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas finansējums. Kopējās izmaksas, kā iepriekš informēja Siguldas dome, bija ap 1,9 milj. eiro.